Ar šo uzsākšu rakstu sēriju par to, kā un kas ir pareizi jālieto un jāraksta. Atgādināšu tikai, ka dažas lietas būs tīri no personiskās pieredzes, nevis vispārpieņemtajiem likumiem, kas jums neliedz to uztvert kā vērā ņemamu apgalvojumu.

Šoreiz runāsim pa to, ko daudzi sauc par «strīpiņām», citi sauc par «mīnusiņiem», daži — par «domuzīmēm».

Sākumā tiksim galā ar to, kādi tad vispār ir šo strīpiņu veidi:

1. «—» domuzīme (poligrāfiskā defise)
2. «–» īsā domuzīme (pusķegļa defise)
3. «­­–» mīnusa zīme
4. «-» pārnesuma zīme (defise)

Domuzīme (poligrāfiskā defise) — tas pats, kas angliski ir em-dash, em-rule

Tā ir zīme, kas ir «M» burta platumā attiecīgajā garnitūrā. Tas nozīmē, ka ja jūs esat izvēlējušies, piemēram, 18pt burtu lielumu, tad domuzīmei ir jābūt 18pt platai.

Domuzīmei ir jābūt ar nelielu atstarpi no abām pusēm, to viegli bija panākt burtliču laikos, jo atstarpei ir jābūt daudz īsākai, nekā atstarpei starp vārdiem tekstā. Datortehnoloģiju laikmetā visu mēģina vienkāršot, arī atstarpes, tieši tāpēc pareizi sastādītā garnitūrā šī nepieciešamā atstarpe jau būs iestrādāta pašā simbolā, tāpēc pirms un pēc domuzīmes atstarpes neliek!

Diemžēl šo zīmi vienkārši nav iespējams ievadīt ar klaviatūru (saīsinājums Windows vidē — pieturot ALT pogu uz ciparu tastatūras jāievada 0151, MAC vidē — Shift + Option + -), tāpēc tā līdz ar drukātā teksta plašāku pielietojumu ir praktiski pazudusi no ikdienas lietošanas, tomēr rūdītie tipogrāfiķi tā vietā bieži vien lieto divas defises bez atstarpes starp tām «–», tādējādi vismaz daļēji panākot pareizo rādījumu. Kāpēc tikai daļēji? Tāpēc, ka domuzīme ir jūtami tievāka par defisi un tā atrodas nedaudz augstāk, lai varētu tikt pielietota kā pie mazajiem burtiem, tā arī pie lielajiem burtiem (augšējā un apakšējā reģistra zīmēm).

Pareizu domuzīmes lietojumu jūs varat redzēt augstāk redzamās bildes 2. piemērā.

Es iesaku lietot poligrāfisko defisi:

• iesākot uzrunu
• pie atsaucēm
• tekstā, kurā tiek lietota mīnusa zīme
• literatūras sarakstos, vārdnīcās, enciklopēdiskos tekstos, kur cieši blakus ir daudz dažādu pieturas zīmju

Īsā domuzīme — tas pats, kas angliski ir en-dash.

Tā ir zīme, kas ir garumā puse no «M» burta platuma attiecīgajā garnitūrā, jeb burta «N» platumā. Tieši tāpēc to arī sauc par en-dash jeb pusķegļa defisi. Tipiski to izmanto praktiski visur, kur būtu jālieto domuzīme, tikai atsitot no abām pusēm ar atstarpēm (skatieties augstāk redzamās bildes 1. piemēru). Lielākoties tas ir tāpēc, ka tas ir ievazāts no angļu valodas. Tomēr sakarā ar to, ka mūsdienās cilvēki pie tā jau ir ļoti pieraduši, to nākas lietot arī ikdienā.

To arī nav vienkārši uzsist uz datora tastatūras, tomēr populārākais teksta redaktors MS Word to izdarīs jūsu vietā, ja vien jūs neaizmirsīsiet, ka pirms un pēc īsās domuzīmes ir jābūt atstarpēm! Taustiņu saīsinājums Windows vidē: ALT + 0150, MAC vidē — Option + -.

Mans ieteikums ir to lietot:

• kā parasto domuzīmi tekstā, atsitot to ar atstarpēm no abām pusēm (skatīt 3. piemēru).*
• kā atdalošo zīmi starp periodiem, piemēram, «jūnijs–augusts», «1988.–1999. gads», «Vilciens Rīga–Belgrada šodien nekursēs.» neatdalot to ar atstarpēm.
• lietot to kā mīnusa zīmi.**

* — saīsinātā domuzīme defises vietā var tikt vienkārši pielietota jūsu mājaslapās, praktiski jebkura programmēšanas valoda nodrošina simbolu aizvietošanu. Šai gadījumā jums būtu jāaizvieto atstarpe + defise + atstarpe ar atstarpe + īsā domuzīme + atstarpe. Viens no vieglākajiem veidiem to būtu izdarīt ar JavaScript, jo tad nav vajadzīga papildus programmēšana no servera puses. Es būtu ļoti priecīgs, ja kāds šīs programmēšanas valodas pārzinējs varētu komentāros iemest visvienkāršāko kodu, ar kuru to varētu veikt.

** — mīnusa zīmei ir arī savs simbols. Tas tipiski ir plus zīmes platumā, tomēr daudzās garnitūrās nav šī simbola, tāpēc tā vietā es iesaku lietot īso domuzīmi, kas pēc lieluma ir vistuvākā mīnusa zīmei. Jūs varat pārliecināties par to, vai jūsu lietotajā garnitūrā ir šis simbols, ievadot Windows vidē ALT + 0173, MAC vidē — Control + \.

Defise jeb pārnesumu zīme

Jā, tieši tā, defise pilda tikai un vienīgi pārnesumu zīmes funkciju. Tai nav nekāda sakara ar domuzīmi un lietot to domuzīmes vietā ir tas pats, kas lietot punktu komata vietā. Defise tiek lietota tikai divos gadījumos:

• lai norādītu, ka vārds tiek pārdalīts (pārnesums)
• lai savienotu divus vārdus (piemēram, «Aicinām uz vakanto kodolfiziķa-izmēģinātāja amatu»)

Visi pārējie defisies pielietojumi ir nepareizi!

Tagad nedaudz par piemēriem, ar kuriem ilustrēju šī raksta sākumu. Pirmais piemērs ir balstīts uz to, kā dažādas defises lieto angļu valodā, otrais piemērs parāda, kādas defises būtu pareizi lietot latviešu valodā, savukārt trešais — kā es iedomājos mūsdienīgu defišu lietojumu.

Beigās es jums dodu vēl vienu salīdzinošo tabulu, lai jūs spētu atrast katru no simboliem dažādās vietās. Silti iesaku to izdrukāt un pielīmēt pie sienas blakus monitoram:

P.S. Es jau ilgus gadus gaidu, kad Tilde savos tastatūru rīkos beidzot noklusēti piedāvās ievadīt īso domuzīmi defises vietā un ļoti ceru, ka kādreiz tas tā arī notiks.