Tikko ar Jāni pēc nakts ņammāšanas ņēmāmies pa virtuvi un šamais pirmo reizi apzināti pasmaidīja. Tieši man un tieši tagad. Ar visu tam pienākošos «Ēem. Ehh. Aā.» Tāds emocionālais saviļņojums man tiešām nav bijis kopš viņa piedzimšanas. Jūtos sasodīti labi un šķiet, ka diena būs patiesi izdevusies. Novēlu jums visiem ko tādu sagaidīt.
Un, starp citu. Noskatījos Gran Torino. Tagad Īstvuds var mierīgi nolikt karoti, jo tik lielisku 116 minūšu viņa nāves epopeju nebiju gaidījis. Un titri lika sasmieties, jo atgādināja mūsu pašu A–Eiropas viedā prāta garadarbu: «Režisors: Klints Īstvuds, galvenajā lomā: Klints Īstvuds, utt.»