augusts, 2010 | Mr. Serge

Turpmāk Firefox būs par maksu?

Tā kā nekur ne no viena komentārus par šo neesmu lasījis (vai arī veiksmīgi esmu palaidis tos garām), man šķita ļoti ļoti jocīgi, kad Firefox 4 beta uzinstalējot un atbildot uz kaut kādiem tur testiņiem par savu uzvedību pie Firefox logiem, man parādījās arī šāds testiņš.

Sekojot līdzi jautājumiem un formām, kā tie tika uzdoti ir absolūti skaidrs, ka līdz ar 4 versijas palaišanu tautās par paplašinājumiem Firefox mums būs vairāk vai mazāk jāmaksā. Tik, cik mums būs jāmaksā, Firefox darboņi tad tagad mēģina noskaidrot ar tādām pamatīgām čigānu–gruzīņu metodēm:

Lietotājs: Cik maksās spraudņu izmantošana?
Mozilla: Un cik tu dosi?

Fuck, tas mani nu nekādīgi neiepriecina, bet liek aizdomāties par kaut ko citu—kāpēc tas notika un kāpēc tas notiek tieši tagad.

Domāju, ka tam nav nekāda sakara ar tehnisko pāriešanu uz Gecko 2 dzinēju. Daudz lielāks sakars tam ir ar HTML 5 ieviešanu interneta vidē un, kā tas ir bijis no pieredzes ar iepriekšējām web–tehnoloģijām, šī pāreja varētu ievilkties uz kādu gadu–diviem. Lūk arī ideāls laiks, lai palaistu jauno produkta versiju, kas atbalstīs visu, ko HTML 5 savienojumā ar CSS 3 spēj sniegt, beidzot ne tikai voluntāri kļaņčījot naudu, bet gan reāli to pieprasot.

Savukārt tiem, kas nevēlēsies maksāt par Firefox spraudņu izmantošanu, būs divas iespējas:

Lietot pliku Firefox bez spraudņiem (Ofisa žurkām—lietot Windows bez Microsoft Office. Jā, ekselis nav vindovz.).
Lietot trešo Firefox versiju, ne līdz galam izbaudot visas HTML 5 un CSS 3 priekšrocības, toties pilnvērtīgi izmantojot visus iemīļotos spraudņus.

Nu un līdz kam mūs tas novedīs? Elementāri, tas mūs novedīs līdz tam, ka tā kā Microsoft Internet Explorer 5.5 versija savulaik sapisa prātu visai web–izstrādātāju videi, tā to tagad izdarīs Firefox. Vienīgā atšķirība ir faktā, ka Firefox 3 ar savu tehnoloģisko korektumu un validitāti pagaidām vēl ir kādu soli priekšā Internet Explorer un, domājams, vēl kādu laiciņu noturēsies.

Tomēr fakts paliek fakts—par interneta pieejamību mēs jau maksājam pakalpojumu sniedzējam, tagad maksāsim arī par to, ka mums ir iespēja piegādāto internetu ieraudzīt.

Rokdarbi (risinājums). Dušas kabīnes elektroiekārtu pults.

Nu tā, vakar iedevu jums uzdevumu, Uldis piedāvāja savu skaidrojumu:

Man reiz bija ilgstoši jālieto duškabīne ar miljons dažādām masāžām, tvaika pirti, radio, iespēju pieslēgt telefonu, cd, signalizāciju un trīs dažādiem apgaismojuma veidiem (pirtī gan ne reizi neiegāju), tā ka šis vēl ir bērnu spēles.

Ja kas…, pie dušas radio ātri pierod, man tagad pietrūkst. Bet labi, ka internetu vēl nav pamanījušies iebūvēt.

http://screencast.com/t/Y2ViZGEzZWQ

Ulda Ziediņa skaidrojums manai duškabīnes pultij.

Tomēr tas nav risinājums problēmai. Pat tad, kad jau desmito reizi slēdz iekšā radio, vēl joprojām čakarējies, jo nevari saprast, kas kur atrodas.

Tad nu par visu pēc kārtas.

Pats galvenais, ko es vēlējos izdarīt, ir nelikt ķīniešu nācijai jaunus aparātus uzstādīt, t.i., var izmantot tikai to kas ir—trīs LED gaismiņas noteiktā vietā uz vadības pults un septiņas pogas, kas arī atrodas noteiktā vietā. Tas, ko praktiski ir iespējams daudz vienkāršāk izdarīt—pārprogrammēt katras pogas darbību, jo tas parasti prasa tikai dažu tranzistoru pārlodēšanu (varbūt es dziļi maldos?). Bez šaubām, LED gaismas arī var ielodēt, kur vien ir vēlme, bet nu ne par to.

Funkcijas

Pultij pēc savas būtības būtu jāpilda tikai trīs funkcijas: 1. ieslēgt apgaismojumu; 2. ieslēgt ventilāciju; 3. darbināt radio.

Radio papildus būtu «jāspēj»: 1. atrast staciju; 2. noregulēt skaļumu.

Šobrīd kā minimums mums ir viena lieka funkcija—«Reset», kas dara absolūti neko un tiek izmantota tikai vienu reizi, kad radio meklētājs sačakarējās meistarībā un visu laiku neko nespēj atrast. Bet šim mērķim var strādāt arī «Ieslēgšana» poga, kas šobrīd dara tikai vienu—ieslēdz un izslēdz radio (Uldis neuzminēja). Ventilācija un gaisma strādā autonomi.

Lietojamība

Vēl ir viens mega bonuss, kas var būt radies tikai divu iemeslu dēļ: 1. šī duškabīne ir ražota žīdu vai musulmaņu tirgum; 2. žīdi vai musulmaņi šīs duškabīnes vadības pulti ir apstiprinājuši. Paskaidrošu. Skaļuma paaugstināšanai ir poga kreisajā pusē, bet klusināšanai—labajā. Musulmaņiem, žīdiem un vēl dažām nācijām tas ir daudz pierastāk tā iemesla dēļ, ka viņi raksta, lasa un līdz ar to arī domā no labās puses uz kreiso. Savukārt eiropietim parastajam tas ir samērā liels kalamburs, ar ko katru reizi jāsaskarās, lietojot dušā radio.

Lieli piebilst, ka absolūti bezcerīgi izskatās ar trīs burtu saīsinājumi, pie kuriem arī ir jāpierod. Nerunājot nemaz par to, ka «Vol -» un «Vol +» vispār nav iespējams puskrēslā izlasīt.

Vēl vienu lieta, kas pārklājas arī ar Ulda pieredzi ir tas, ka ja es vēlos atrast kādu staciju, kas ir skalas galā, man ir katru reizi jāčakarējas un jāiziet cauri visām stacijām, kas šķiet absolūti nepārdomāti.

Risinājums

Atbrīvojamies no nevajadzīgajām pogām un maldinošām funkcijām, pievienojam vajadzīgo funkcionalitāti. Ak jā, tūliņ uzzīmēsies bariņš ar kritiķiem, kas teiks: «Ēē, vecīt! Neviens taču neiebrauks, ka ieslēgt radio var vienkārši pagriežot skaļumu un izslēgt, nogriežot skaļumu nost! Kur nu vēl omītes un opapi.» A vot ņihuja, tavariši! Visi veicie padomju rādžiņi strādāja tieši pēc tāda principa—pagriežot skaļuma ripu, radio ieslēdzās, nogriežot skaļumu—izslēdzās. Un galu galā tas ir sasodīti loģiski.

Duškabīnes vadības pults. Mr. Serge versija. Tagad Uldim vēl ir iespēja pievienot pirts funkciju, jo viena poga palika neizmantota.

Rokdarbi (uzdevums). Dušas kabīnes elektroiekārtu pults.

Mājas uz teju diviem mēnešiem bija ievilcies stāsts par kanalizācijas sistēmas funkcionalitātes atjaunošanu dušas telpā. Septiņus speciālistus vēlāk nonācām pie risinājuma, tikai pa vidam vēl nācās jaunu duškabīni iegādāties. Bez šaubām, sakarīgu variantu meklējot, tiku klāt pie vairāk vai mazāk nevajadzīgas funkcionalitātes—iebūvētas ventilācijas sistēmas, apgaismojuma un radio, kas ir darbināmi, kasot no sasvīdušām padusēm ārā festivālos uzaudzētos netīrumus.

Uzdevuma būtība ir absolūti elementāra—izdomāt, ko dara katra no pogām un piedāvāt savu variantu pultij, lai latvietis parastais to spētu izmantot bez čakarēšanās. Lai nerastos pārpratumi: ir trīs LED gaismas: vidējam aplim pa vidu (un tā nav poga), kā arī virs un zem labajā pusē esošajām pogām. Pogām nav sava apgaismojuma un kopā tās ir septiņas.

Rītdien piedāvāšu savu variantu.

Papildinājums. Areče arī risinājums ir klāt.

Par informācijas piegādes kvalitāti. Otrā daļa.

Šodien izlasīju sava mīļotā Ropažu novada mājaslapā jaunumus par autobusu, kas nedēļas nogalē tiks nodrošināts iedzīvotājiem nokļūšanai uz un no sporta svētkiem. Mājaslapā tas izskatījās šādi.

Tiks nodrošināts autobuss uz Ropažu novada sporta svētkiem. www.ropazi.lv

Teorētiski nekādas problēmas, ja ir skaidrs, kas kur atrodas un kur, no kurienes un uz kurieni kādam ir jānokļūst. Bet, tā kā es domāju, ka sporta svētki norisinās Ropažos, tad es no šī paziņojuma nesapratu neko. Nācās meklēt, kur tad tas pasākums notiek, kāpēc ir tik jocīgi sarakstīti saraksti, un kā tajā visā ģeogrāfiski orientēties. Tad nu sanāca pieķerties un sakārtot to visu un pievienot iztrūkstošās detaļas. Divas versijas—pilnā, ar karti un vienkāršotā, tikai ar kustības sarakstu.

Ropažu novada sporta svētki. Autobusa kustības saraksts.

Par informācijas piegādes kvalitāti

Jau ilgu laiku mētājās e–pasta kastē vēstule, ko atsūtīja Māris Eiduks ar apsaimniekotāja izstādītā paziņojuma fotogrāfiju. RP SIA «Vecmīlgrāvis» Edžiņa Gatves 3 iedzīvotājiem bija izstādījis šādu šedevru.

Paziņojums Edžiņa gatves 3 mājas iedzīvotājiem.

Pasniedzam to pašu informāciju tā, lai iedzīvotāji tiešām vēlētos ierasties (starp citu, bija jāiespringst, lai izdomātu, ko sekretāre gribēja uzrakstīt un tas izdevās vienīgi līmējot kopā abas valodas):

Iedzīvotāju sanāksme notiks 10. jūnijā 19:00.

—mājas pilnvarnieka izvēle
—kārtības nodrošināšana mājā un tās apkārtnē
—ēkas renovācijas plānu apspriede

Sanāksmē piedalīsies RP SIA «Vecmīlgrāvis» priekšsēdētājs Viktors Nikolajevs.

Easy? Kas ir svarīgākie nosacījumi paziņojumiem pie mājas durvīm:

Izmet visu lieko (tai skaitā nevajadzīgus uzrakstus «Paziņojums», «Iedzīvotāju uzmanībai», u.c.). Nekas, absolūti nekas liekais nav nepieciešams.
Izdali vienu un tikai vienu, svarīgāko informāciju, kas izsaka paziņojuma būtību.
Nekad neraksti datumu ar gadu, neparaksties, ja ir skaidrs, no kā ir paziņojums, neatkārtojies ar vieniem un tiem pašiem vārdiem vairākkārt, nelieto pārāk daudz skaitļus, kas jauc prātu, raksti prātīgi un gramatiski pareizi (nelieto tekstiem tikai augšējo reģistru).

Varat papildināt.

Rokdarbi. Nedaudz par mājaslapu struktūrām

Kaut gan es pats esmu no tiem, kas mēdz taisīt mājaslapas un īpaši priekš katra individuāla projekta arī rakstīt vienkāršotu CMS, man nebūt nav skaidrs, kāpēc vēl joprojām tik daudzas pašvaldības un valsts iestādes izmanto ārkārtīgi novecojušas un ārkārtīgi tizlas satura vadības sistēmas. Bieži vien galvenā problēma, kas rodas, lietojot tādas sistēmas—pats lietotājs kļūst tizls un līdz ar to arī absolūti tizli publicē informāciju (es uzsveru, ne vienmēr tas notiek lietotāja tizluma pēc, bet gan tāpēc, ka sistēma to uzspiež).

Lūk, piemērs no Ropažu novada mājaslapas. Lapas daļa, kas ir veltīta novada laikrakstam Ropažu vēstis.

Lai nokļūtu līdz šādam sarakstam, jums sākumā vēl novada mājaslapas sākumlapā ir jāatrod labajā pusē noslēpies baneris, kas ir vienīgā saite uz šo arhīvu.

Avīze Ropažu vēstis. Atveram viena gada arhīvu.

Lai tiktu līdz šim izklājumam, kurā varam sākt meklēt vajadzīgo laikraksta numuru, mēs jau esam veikuši trīs darbības:

Atraduši sākumlapā, kur varētu būt paslēpusies kāda saite uz avīzes elektroniskajām versijām.
Uzklikšķinājuši uz saites.
Uzklikšķinājuši uz gada saites.

Šajā mirklī būtu svarīgākais saprast, ka gan gadu saraksts, gan arī katra gada līmenī mums ir niecīgs daudzums vajadzīgās informācijas, jo mēs nemeklējam nedz gadu, nedz avīzes *.pdf versijas nosaukumu un publikācijas datumu. Mēs meklējam informāciju, kas ir tikusi publicēta avīzē Ropažu vēstis. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi būtiski samazināt laiku, kas ir jāpatērē, lai kaut ko varētu atrast. Samazināt meklēšanas laiku ir iespējams praktiski līdz nullei, ja aizdomājās par katru sarežģītas struktūras vienību un to, cik daudz laika tiek patērēts, lai to atrastu. Ne vienmēr pareizākais risinājums ir meklēšanas rīks, jo ne visu ir iespējams noindeksēt un ne viss padodas vienkāršai meklēšanai.

Piemērs. Man vajadzētu atrast kaut kad pagājušā gada vidū laikrakstā publicēto informāciju par kādu tanti, kas sadarbojās ar pašvaldību saimnieciskajos jautājumos. Kādus atslēgvārdus būtu jāpielieto meklēšanā, lai šo informāciju atrastu? Un cik liela ir iespējamība, ka vispār būs iespēja atrast kaut ko tādu caur meklētāju? Tieši tā, niecīga, jo «tante» mums vispār atgriezīs nevajadzīgu informāciju, savukārt «saimnieciskie jautājumi, pašvaldība» būs atslēgvārdi, kas būs sastopami pārāk daudz reizes ar konkrēto gadījumu absolūti nesaistītos rezultātos.

Avīze Ropažu vēstis. Arhīva strukturēšanas piemērs.

Lūk, absolūti vienkāršs, bet ārkārtīgi efektīvs veids, kā attēlot tieši to pašu informāciju, bet daudz uzskatāmākā veidā. Papildus vēl var ieviest tooltip (izlecošo paskaidrojumu?), uzbraucot ar peli uz katra no laikraksta numuriem, lai apskatītos tieši šajā numurā publicētās aktuālākās tēmas. Es publicēju tikai divus gadus apzināti, lai tikai parādītu struktūru. Manuprāt, jebkurā gadījumā ir samērā neprātīgi, ka Ropažu novada mājaslapā informatīvā daļa ir tikai 490px plata (tas tiem, kas uzskatīs, ka publicēt visus gadus nozīmētu uztaisīt ārprātīgi garu lapu), otrkārt, bez šaubām, man tiešām bija slinkums pumpēt visus avīzes numurus un pēc tam to visu maketēt kopā.

Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.

Kārlis Ulmanis man te atrakstījis vēstuli:

Sveiki!
Gribēju uzvaicāt vai Tev ir zināma literatūra, kurā tiktu parādīta pareizrakstīga, ka starp ciparu un gramiem (36 g) ir jāliek atstarpe. Varbūt Tev stāv prātā un ir zināms kur meklēt?

Uzreiz ir skaidrs, ka zinu, kur meklēt. Meklēt vajag visur sev apkārt, jo vienīgie noteikumi, kas latviešu valodā vispār kaut ko stāstīja par latviešu valodas rakstības praktiskajiem jautājumiem, bija Ministru Kabineta izdotie notiekumi nr. 154. «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kas jau labu laiku ir zaudējuši spēku. Cik man ir izdevies kaut ko pameklēt, tad šobrīd šo jomu Latvijā vispār nekas neregulē. Savukārt Ministru kabineta iekārtas likumā (uz kura pamata 154. noteikumi ir atcelti) vairs par dokumentu noformēšanu vispār neviens nerunā, tātad, tagad visi var darīt tā, kā nu viņiem ienāk prātā.

Pirmsokupācijas Latvijā visi visus saīsinājumus un mērvienības rakstīja ar atstarpēm.

Lauksaimniecības tirgus ziņas. 1936. gads. Avots: periodika.lv

Ekonomists. 1938. gads. Avots: periodika.lv

Amerikāņi, savukārt, praktiski visos tekstos un vienmēr ir rakstījuši skaitļus kopā ar saīsinājumiem vai mērvienībām. Gadījumos, kad šķita, ka tomēr atstarpe prasījās, tad vienmēr tika lietots nesaīsinātais variants, t.i., «24 tons», nevis «24t», kas varētu maldināt.

Šis modelis, kad atstarpes nelieto, darbojās arī mūsdienās praktiski visās dzīves sfērās. Tiem, kam vēl nepieleca, paskaidrošu, ka visa pašlaik lietotā pareizrakstība (lasi—veids, kā mēs lietojam datoru un visu ar datoru saistīto) ir tapusi no ASV sešdesmitajos gados pieņemtās rakstības, kas ir adaptēta datoriem. Savukārt pēc tam nevis datori tika adaptēti lokālajām dažādu valodu vajadzībām, bet gan valodas tika adaptētas datoriem. Tā arī radās priekšstats, ka viss būtu jālieto tieši tā, kā tas mums parādās, piemēram, Tildes gramatikas labotājā.

Latvijas avīze, piemēram, lieto atstarpes starp skaitļiem un mērvienību, izdevniecības Avots grāmatā «Pareizrakstības un pareizizrunas rokasgrāmata» atstarpes tiek lietotas, Ministru Kabineta izdotajos dokumentos tas atšķiras no dokumenta uz dokumentu, līdz ar to nekādas noteiktas saistības atrast mūsdienu latviešu valodas lietojumā nevar.

Es, personīgi, piedāvāju un pats cenšos lietot pavisam vienkāršu formulu, pēc kuras saprast, vai vajag lietot atstarpi, vai arī nevajag.

Ja skaitlis tiek lietots kopā ar starptautiski pieņemtu apzīmējumu vai saīsinājumu, tādu kā dollāra zīme, procenta zīme, sekundes, minūtes, grāda utt. apzīmējumiem, tad atstarpe starp skaitli un apzīmējumu vai saīsinājumu nav jālieto vai, ja ir iespēja, jālieto sestdaļatstarpe, kas ir pieejama praktiski jebkurā modernā maketēšanas programmā.

Atstarpes lietošana saīsinājumiem. Teksts no www.la.lv

Savukārt saīsinājumiem, kas ir pieņemti lokāli latviešu valodā, starp skaitli un saīsinājumu atstarpe būtu jālieto. Tai skaitā arī Latvijas valsts naudas saīsinājumam «Ls».

Atstarpes lietošana saīsinājumiem, ja tie ir tikai latviešu valodā lokāli pieņemti.

Vēl derētu atzīmēt, ka, lietojot atstarpi šādos gadījumos, būtu vērts izmantot nesadalāmo atstarpi (non–breaking space), lai, veidojot maketus, nerastos situācijas, kad skaitlis paliek vienā rindā, bet mērvienība pārnesās nākamajā.

Kā jātirgo diski. Video atskats no Ukrainas.

Par to, kā man gāja Kijevā, es jau nedaudz stāstīju. Areče rekur beidzot pie manis ir nokļuvis video, ko filmēja kolēģis.

Grupa Smereka (tā arī neatradu internetā info par viņiem) pastaigājās Kijevā vietējas nozīmes tirgū, spēlējot savu mūziku un tirgojot diskus. Par ļoti demokrātiskām cenām. Sākumā domājām, vienkārši ielu muzikanti, bet tad, kad devām 20 grivnas, uz to saņēmām atbildi: «20 grivnas bez bildītes, 30 grivnas ar bildīti». Skaidrs, ņēmām ar bildīti. Ja kādu interesē, varu padalīties ar mūziku arī (starp citu, ir pat Raimonda Paula gabals viens nokaverots).

Tas tā, jaunie talanti, lai būtu skaidrs, kā ir ar mūziku jāpelna nauda un kā ir sava mūzika jāpopularizē.