Kārlis Ulmanis man te atrakstījis vēstuli:
Sveiki!
Gribēju uzvaicāt vai Tev ir zināma literatūra, kurā tiktu parādīta pareizrakstīga, ka starp ciparu un gramiem (36 g) ir jāliek atstarpe. Varbūt Tev stāv prātā un ir zināms kur meklēt?
Uzreiz ir skaidrs, ka zinu, kur meklēt. Meklēt vajag visur sev apkārt, jo vienīgie noteikumi, kas latviešu valodā vispār kaut ko stāstīja par latviešu valodas rakstības praktiskajiem jautājumiem, bija Ministru Kabineta izdotie notiekumi nr. 154. «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kas jau labu laiku ir zaudējuši spēku. Cik man ir izdevies kaut ko pameklēt, tad šobrīd šo jomu Latvijā vispār nekas neregulē. Savukārt Ministru kabineta iekārtas likumā (uz kura pamata 154. noteikumi ir atcelti) vairs par dokumentu noformēšanu vispār neviens nerunā, tātad, tagad visi var darīt tā, kā nu viņiem ienāk prātā.
Pirmsokupācijas Latvijā visi visus saīsinājumus un mērvienības rakstīja ar atstarpēm.
Amerikāņi, savukārt, praktiski visos tekstos un vienmēr ir rakstījuši skaitļus kopā ar saīsinājumiem vai mērvienībām. Gadījumos, kad šķita, ka tomēr atstarpe prasījās, tad vienmēr tika lietots nesaīsinātais variants, t.i., «24 tons», nevis «24t», kas varētu maldināt.
Šis modelis, kad atstarpes nelieto, darbojās arī mūsdienās praktiski visās dzīves sfērās. Tiem, kam vēl nepieleca, paskaidrošu, ka visa pašlaik lietotā pareizrakstība (lasi—veids, kā mēs lietojam datoru un visu ar datoru saistīto) ir tapusi no ASV sešdesmitajos gados pieņemtās rakstības, kas ir adaptēta datoriem. Savukārt pēc tam nevis datori tika adaptēti lokālajām dažādu valodu vajadzībām, bet gan valodas tika adaptētas datoriem. Tā arī radās priekšstats, ka viss būtu jālieto tieši tā, kā tas mums parādās, piemēram, Tildes gramatikas labotājā.
Latvijas avīze, piemēram, lieto atstarpes starp skaitļiem un mērvienību, izdevniecības Avots grāmatā «Pareizrakstības un pareizizrunas rokasgrāmata» atstarpes tiek lietotas, Ministru Kabineta izdotajos dokumentos tas atšķiras no dokumenta uz dokumentu, līdz ar to nekādas noteiktas saistības atrast mūsdienu latviešu valodas lietojumā nevar.
Es, personīgi, piedāvāju un pats cenšos lietot pavisam vienkāršu formulu, pēc kuras saprast, vai vajag lietot atstarpi, vai arī nevajag.
Ja skaitlis tiek lietots kopā ar starptautiski pieņemtu apzīmējumu vai saīsinājumu, tādu kā dollāra zīme, procenta zīme, sekundes, minūtes, grāda utt. apzīmējumiem, tad atstarpe starp skaitli un apzīmējumu vai saīsinājumu nav jālieto vai, ja ir iespēja, jālieto sestdaļatstarpe, kas ir pieejama praktiski jebkurā modernā maketēšanas programmā.
Savukārt saīsinājumiem, kas ir pieņemti lokāli latviešu valodā, starp skaitli un saīsinājumu atstarpe būtu jālieto. Tai skaitā arī Latvijas valsts naudas saīsinājumam «Ls».
Vēl derētu atzīmēt, ka, lietojot atstarpi šādos gadījumos, būtu vērts izmantot nesadalāmo atstarpi (non–breaking space), lai, veidojot maketus, nerastos situācijas, kad skaitlis paliek vienā rindā, bet mērvienība pārnesās nākamajā.
nepareizi!
“Ls” ir pirms skaitļa nevis pēc. “LVL” būtu pēc.
Paldies par rakstu. Par cik illustrātors nav moderna maketēšanas programma, tad parasti, kā man mācīts Rīgas Valsts Tehnikuma Poligrāfijas centrā lietoju vienkāršu atstarpi (nevaru šajā gadījumā lietot indesign!). Lai gan būtu pareizi, lietot, kā jau rakstīji, nelielo atstarpi. Mans pamatojums klientam, kāpēc jāliek atstarpe starp 36 un g, ir tāds, ka tas ir starptautisks saīsinājums vārdam grami. Parasti netiek rakstīts 36grami bez atstarpes, līdz ar to pēc (manas) loģikas arī 36 g, būtu jāraksta ar atstarpi, jo tas ir tas pats.
Amerikāņiem teksta salikums nereti atšķiras no latviešu. Kaut vai tradicionālais, ka decimālskaitļus amerikāņi atdala ar . nevis , kā latviešu.
Man radās teorija (neapstiprināta), ka atstarpes starp saīsinājumiem ir sākuši lietot Word lietotāji, neizmantojot non-breaking space (man liekas ka wordam bija tāda iespēja), lai nepārlec uz nākamo rindu g, mm, km utt. Līdz ar to vienkāršāk ir neielikt atstarpi, lai vārdi neatdalās nevajadzīgajās vietās.
P.S.
Vēl man tika mācīts ka starp simboliem (grāds °, colla ”, procents % izņemot, kad raksta, piemēram, 4 °C var arī šādi vai 4° C) nav jāliek atstarpe, savukārt starp mm, g un citiem starptautiskiem apzīmējumiem/saīsinājumiem ir jālieto atsarpe (tiesa, neatdalāmā un maksimālais n platuma). Tāpēc gribētos nepiekrist Tevis vienkāršotajai formulai, ka nebūtu jālieto atstarpe vispār starp saīsinājumiem. :)
po: ja tu man atradīsi dokumentētu paskaidrojumu savai teorijai, es, ļoti iespējams, vēlēšos ar tevi par to diskutēt.
LVL vispār nav saīsinājums, kas būtu jālieto tekstos, tas ir ekonomiskās aprindās lietojams termins, tieši tāpat, kā tu neraksti RIX, bet raksti lidosta Rīga.
Par Ls pirms skaitļa ilgu laiku bija skaidrots Latvijas Bankas lapā.
Bet pērn vai aizpērn, pārejot uz jaunu noformējumu, tas tas teksts vairs nav atrodams. Varbūt kāds prasmīgs vēsturisko arhīvu pārzinātājs, var izcelt dienasgaismā?
Vēl tur bija teikts, ka pareizais latu un santīmu apzīmējums ir Ls, bet burti LVL lietojami vienīgi starptautiskos finanšu dokumentos.
Ja tu to materiālu atradīsi, lūdzu iemet saiti. Noteikti gribētu ar tādu iepazīties.
Kurš no variantiem ir pareizs?
1) LVL 665,25 (seši simti sešdesmit pieci Latvijas lati un 25 santīmi);
2) LVL 665,25 (seši simti sešdesmit pieci lati un 25 santīmi).
Manā skatījumā, ja tiek skaitlim priekšā rakstīts LVL, tad atšifrējot to vārdiem ir jāraksta – tik un tik Latvijas lati, taču, ja aiz skaitļa raksta Ls, tad atšifrējot vārdiem ir jāraksta tikai – tik un tik lati.
Nekur nevaru atrast informāciju, kā pareizi. Viedokļi dažādi, taču gribu redzēt ticamu pamatojumu jebkuram no norādītajiem variantiem. Varbūt kāds zin?
Sigita. Kādā kontekstā tev ir šī rakstība jālieto. Ja skatās uz tevis rakstīto bez piesaistes kontekstam, tad abi varianti ir nepareizi.
..Par cik illustrātors nav moderna maketēšanas programma, tad parasti, kā man mācīts Rīgas Valsts Tehnikuma Polig..
*Tā kā ilustrators..
Ls vispār ir lietojams tikai pirms skaitļa. LVL ir lietojams aiz skaitļa. Tas pats ir ar eiro zīmi un EUR, dolāra zīmi un USD utt. Tāpēc es šim rakstam neticu nemaz, jo jau piemēros, kur minēts, kā ir pareizi vai nepareizi, viss pašos pamatos ir nepareizi, bet pierakstīts, ka pareizi. Bet galvenā jau laikam ir izteiksme un pārliecība pašam par savu gudrību.
Linda, pirms sprēgā ar muļķībām, izlasi šīs sērijas pēdējo rakstu http://mrserge.lv/2014/pareizrakstibas-nodarbibas-8-eiro-simbola-pareiza-rakstisana-otra-dala/
VVC beidzot ir oficiāli pieņēmuši pareizo rakstības veidu, par kuru es cīnījos vairākus gadus.
Lūdzu paskaidrot, kas autora prāt ir mērvienība “kWh” ???, līdz šim domāju, ka tā ir starptautiski pazīstama mērvienība
kWh ir enerģijas patēriņa mērvienība. Tā nav SI mērvienība, bet SI to atzīst. 1 kWh = 3600000 J (džauli).