Versiju kontrole un cīņa ar Git-veidīgajiem

Laikam ceturto reizi mēģināju saprast, kā darbojas Git rīki. Īsumā doma ir sekojoša: ja vecais projekta izmaiņu izsekošanas mehānisms bija ik pa laikam taisīt pilnu projekta kopiju un saarhivēt to, tad ar Git tīri teorētiski ir iespēja vienreiz saglabāt visu un tad, pēc vajadzības, saglabāt tikai izmaiņas. Atšķirība slēpjas faktā, ka nav jāglabā ļoti daudz kopiju, tu glabā tikai izmaiņas un sasaisti ar pārējiem failiem, kuri nav izmainīti.

Bez šaubām, man šī lieta šķiet pavisam vērtīga kaut vai tāpēc, ka tad varētu glabāt ne tikai mājaslapu un citu produktu izstrādes stadijas, bet, kas nav mazsvarīgi, Adobe Creative Suite programmu konfigurācijas failus un papildinājumus, kas, pēc būtības, arī ir nelieli teksta faili un mēdz ik pa laikam nobrukt. Tas būtu lielisks veids, gan kā atgriezties pie strādājošām versijām un eksperimentēt ar konfigurāciju pēc sirds patikas.

Nu labi, tagad ķeramies klāt pie problēmas. Problēma ir tajā, ka viss, kas saistīts ar Git metodēm, ir aprakstīts tādā gīku hiphopā, ka normāls cilvēks tur vispār neko nespēj saprast.

Iesākumam, no Bitbucket palīdzības lapas iesācējiem:

If you are new to hosting your code, code management with distributed version control systems (DVCS), or either Git or Mercurial, this Bitbucket 101 tutorial gives you a taste all of them. In this tutorial, you’ll first install both Git and Mercurial for your operating system. You’ll do some work using both Git and then Mercurial.

Ja tiktāl vēl kaut ko var savilkt kopā (lasi — pieņem, ka tie ir kaut kādi nosaukumi produktiem), tad iedziļinoties jēgā, vienkārši sāc jukt prātā. Parādās visādi Commits, Repo, Clone, Fork, Terminal utt. WTF?

Kas pats jocīgākais, nav neviena cilvēka, kas būtu spējis to visu skaidrot bez hiphopa. Tas ir aptuveni tāpat, kā pirmo reizi ieraudzīt jūras navigācijas karti un saņemt visas atbildes tikai jūras terminos. Un pat tad, ir vismaz jūras terminu skaidrojošā vārdnīca, galu galā.

Patiesībā gribētos elementāru aplikāciju, kas darītu pāris elementāras lietas un strādātu bez smadzeņu čakarēšanas.

Git darbības vēlamā principa prototips.
Git darbības vēlamā principa prototips (var tikt papildināts, bet bez hiphopa lietošanas).

Nepretendēju uz neko vairāk kā elementāru aptuveni šādu funkcionalitāti. Papildus varētu vēl būt tas, ka opcijās varētu norādīt, teiksim, reizi stundā paskatīties, vai nav bijušas izmaiņas un saglabāt tās automātiski.

Un pagaidām man tā pa lielam izskatās, ka ar to visu daudz vienkāršāk, bez stulba hiphopa spēs tikt galā Dropbox. Tas vismaz runā saprotamākā valodā un pieejams uz jebkura devaisa.

Bet nu cienījamie sarkanačaino cilts pārstāvji, es ļauju arī jums izteikties pēc sirds patikas.

Tweetdeck lietošanas murgs

Bez Tweetdeck man nav zināma neviena patiešām lietojama Twitter plūsmas izsekošanas alternatīva, kas darbotos Windows vidē un nebūtu atkarīga no pārlūka un darbotos kā atsevišķa aplikācija/programma.

Šajā rindkopā ir jāseko norādēm, ka es nevēlos pāriet uz MAC, Linux vai vēl kaut ko citu, bet man to ir slinkums rakstīt.

Bet tā kā Tweetdeck tagad pieder Twitter, tad Tweetdeck neviens nevēlas pataisīt par lietojamu produktu un salabot lažas. Viena no lažām, kas man ir uz Win7, lietojot Kaspara Apostrofu — garumzīmes un mīkstinājuma zīmes ļoti bieži nedarbojas.

Bet visvairāk mani tracina atvērta tvīta skats.

Tweetdeck. Atvērta tvīta skats.
Tweetdeck. Atvērta tvīta skats.

Domāju, ka esmu vienīgais, kas, lai atgrieztos pie tvītu saraksta, konstanti nospiež bultiņu zem tvīta, kas patiesībā ir reply poga. Zemapziņas loģiku nevar apčakarēt. Šī ikona jebkurā veidolā nozīmēs tikai un vienīgi «back», jo to ir iepotējuši interneta pārlūki ļoti daudzus gadus atpakaļ. Un to sūdiņu, kas ir kolonnas augšā, es pamanu tikai tad, kad izlasu kolonnas nosaukumu, kas no «Me» ir pārvērties par «Back to Me».

Izlecošās reklāmas un slīdošās reklāmas interneta lapās

Mana attieksme pret reklāmu jebkurā interneta vietnē balstās uz vienkāršu principu, kuru es vienmēr arī iesaku saviem klientiem — informācijas platībai lapā ir jābūt lielākai par reklāmas laukumu platību. Tas ir absolūti elementāri atrisināms, palielinot reklāmas laukuma cenu vai arī ievietojot reklāmas banerus rotācijā pie lapas pārlādes. Savulaik smalki izķidāju portāla Jelgavnieki.lv sākumlapu.

Šis samērīguma princips nodrošina vispārēju labumu: apmeklētājs saņem to, kāpēc viņš ir nokļuvis lapā, satura ražotājs nopelna, jo apmeklētājam ir parādījis reklāmu, reklāmdevējs saņem potenciālo klientu, jo ir piedāvājis kvalitatīvā veidā savu produktu/pakalpojumu.

Labi, kaut kādam tur Megaupload vai Fileshare turpinātājam vēl var piedot. Viņi piedāvā alternatīvu — samaksā kāpostu un turpmāk saiti uz jaunāko pornofailu ieraudzīsi uzreiz, bez reklāmas. Bet šajās lapās vienīgais saturs ir saite uz lejuplādējamo failu.

Izlecošās reklāmas

Debīlākā lieta internetā, ko izstrādātāji izdomāja — iespēja bez lietotāja iejaukšanās atvērt paralēli jaunus pārlūka logus, atveroties lapai. Galvenais, ka tagad to pašu izstrādātāju komandas cīnās, iestrādājot pārlūkos šīs iespējas bloķēšanu. Pilnīgs ārprāts. Tas ir tikpat slimi, kā skūteros iestrādātie ātruma ierobežotāji. Netaisi, bļa, tik jaudīgu motoru, nevajadzēs ātrumu ierobežot.

Bet nu tagad, mūsdienu Web 2.0 laikmetā (vai arī kāds tur tagad cipars jāliek?) izstrādātāji ir aizgājuši tālāk — ja tu, cūka tāds, nobloķē izlecošos logus aka pop-ups, atvērsim reklāmu iekš lightbox tajā pašā lapā un kamēr tu neatradīsi, kā to sūdu novākt, pie satura vispār netiksi. Te iezīmējas divi ļoti būtiski momenti: 1) uz mobilajām iekārtām (vai maziem ekrāniem) laitboksa aizvēršanas pogu vispār nevar atrast; 2) dažkārt aizvēršanas pogas vispār nav.

Ja pop-up logus vismaz varēja aizvērt vai ignorēt (universitātē bieži atstāju kabinetu ar 40+ atvērtiem IE logiem, kur bija porn/gambling reklāmas, jo pofig par nākamo lietotāju), tad lightbox vienkārši neļauj tikt pie satura. Tātad, lietotājs vispār nesaņem to, kāpēc ir atnācis uz konkrēto interneta resursu (lasi — resurss ir saņēmis pēdējo apmeklējumu no konkrētā lietotāja).

Slīdošās reklāmas

Otrs reklāmas veids, kas man uzdzen vēmienu. Tā ir tā sūda strīpa, kas piesieta pie pārlūka apakšējās malas, kustās un aizsedz saturu pārlūka loga apakšējā daļā. Ļoti populāra Diena.lv, ir manīta arī citos portālos. Ekstrēmi populāra reģionālas nozīmes vietnēs.

Ogres novada mājaslapa. Slīdošās reklāmas piemērs lapas apakšā.
Ogres novada mājaslapa. Slīdošās reklāmas piemērs lapas apakšā.

Visvairāk man besī šāds reklāmas veids, kad tas tiek taisīts ar caurspīdīgumu (piemērs no Ogres novada mājaslapas), jo tādos gadījumos tev vēl prātā ir jāizdomā, kur ir reklāmas laukuma augstākais punkts, jāuzzīmē neredzama līnija, virs kuras kikšķinot, tu tiešām trāpīsi uz satura, nevis uz reklāmas.

Slīdošās reklāmas ne tikai nenormāli izbesī gan ar savu krišanu uz nerviem tīri vizuāli, gan arī tāpēc, ka bieži vien nav vispār iespējams ieraudzīt lapas apakšējo daļu, kur var būt kontakti vai saite uz informāciju par portālu.

Par slīdošajām reklāmām ļaunāka var būt tikai neslīdošā reklāma, kas ir pielīmēta lapas augšējai daļai (esi sveiks, vecais db.lv dizain!).

Kāpēc reklāmdevēji tik ļoti mīl šīs reklāmas veidus?

Veicot smalkus pētījumus savā personīgajā izpildījumā kā arī paskatoties statistiku no dažām interneta vietnēm, kuru datiem man ir nekur neafišēta pieeja, redzu, ka tieši šiem diviem reklāmas veidiem ir ļoti augsta klikšķu attiecība pret kopējo rādījumu skaitu.

Ja viss ekrāns tiek aizņemts ar kaut kādu huiņu tā vietā, lai parādītu saturu, dēļ kura lapa tiek apmeklēta, bez šaubām, ka paniski tiek klikšķināts visur, lai atrastu veidu, kā šo huiņu aizvērt. Tas pats attiecās arī uz slīdošo rindu, kas parādās tieši tur, kur nevajag.

Reklāmdevējs staro laimīgs, jo viņam ir būtiski pieaudzis apmeklējumu skaits un nepievērš uzmanību faktam, ka vidējais apmeklējums no lightbox vai skrejošās rindas reklāmas nav ilgāks par vienu–divām sekundēm. Interneta vietnes īpašnieks laimīgs, jo viņam ir laimīgi reklāmdevēji, bet nepievērš uzmanību faktam, ka samazinās lojālo apmeklētāju skaits. Apmeklētājs ir laimīgs, jo vairs vispār neapmeklē šo interneta resursu, ja vien to nepiespiež izdarīt briesmas viņa veselībai un dzīvībai.

Pēcvārds

Es ļoti ceru, ka nākamajās pārlūku versijās abi šie reklāmas veidi arī būs tikpat vienkārši izslēdzami ar checkbox pārlūka opcijās, kā tagad ir izslēdzami automātiskie pop-up logi.