Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos

Šodien ap 17:39 Rīgā, Spilves ielā 43 nogranda sprādziens piecstāvu dzīvojamās mājas trešajā stāvā. Evakuēti cilvēki, vismaz astoņi ir cietuši. Pēc pirmajām aplēsēm, pie vainas varētu būt bijusi mājās glabātā pirotehnika.

Pirmais zināmais avots par šo notikumu ir @vampins7 tvīts:

17.39 bija sprādziens, 17.49 bija klāt ugunsdzēsības dienests, bet pagāja vel brīdis kamer mašīnas tika pie dzīvokļa. Dega aptuveni 12min

Pavisam neilgi pēc tam parādījās ziņa nra.lv «Rīgā Spilves ielā 43 noticis sprādziens;deg dzīvoklis un gaitenis», kas bija vienīgie, kas līdz pat šim brīdim ir minējuši precīzu daudzdzīvokļu mājas adresi. Tālāk jau sekoja daudzi un pēdējā interesantā informācija ir LSM.LV «Daudzdzīvokļu mājā sprāgst pirotehnika».

Un tagad pafantazēsim. Sēžam mēs krogā kaut kur Valmierā, dzeram vakara alu. Tā kā alus ir sūds un kompānijas nav, bakstāmies telefonā, lasot jaunākās ziņas. Iļģuciemā dzīvo divdesmit bērnības čomi, divas pustrakas kursabiedrenes un mammas draudzene – invalīde, bet ziņās neviens pat nevar pateikt, kurā vietā sprādziens ir noticies. Zvanām uz 112 un trobelējam vienus no valstī vissliktāk apmaksātajiem darbiniekiem ar stāstu par saviem radurakstiem un kāpēc ir svarīgi zināt adresi. Pierakstām adresi, veram vaļā Google kartes, lai ar Street View palīdzību mēģinātu iztēloties, vai tajā rajonā kādreiz ir būts un vai tā nav tā māja, kurā dzīvoja viena no kursabiedrenēm.

Kāpēc Latvijā žurnālistikā neizmanto kartes, kas ir ļoti ērts un informatīvs veids, kā pastāstīt par notikuma norises vietu? Parastas kartes izveidei ir jāpatērē tikpat laika, cik YouTube video ievietošanai pie ziņas (kas vēl ir jāatrod). Aizpeļķes provinces laikrakstu mājaslapās kartes liek pat pie ziņām par pazudušiem kaķiem, kur nu vēl šāda mēroga notikuma ar cietušajiem.

Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.
Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.

Es ļoti ceru, ka kartogrāfija kādreiz būs jaunais haips Latvijas medijos un vismaz daži to iemācīsies lietot ikdienā, lai nav jālūkojas uz nemākulīgām pseidoinfografikām, kuras taisīt Latvijā praktiski neviens neprot.

Society for News Design apkopojuši pagājušā gada labākos digitālos žurnālistu darbus

Society for News Design — Best of Digital Design 2013.
Society for News Design — Best of Digital Design 2013.

Ziņu dizaina biedrība (The Society For News Design) ir veikusi kārtējo brīnumdarbu, izskatot un apbalvojot labākos aizvadītā gada digitālos garadarbus Best of Digital Design. Tās nav CSDD neapskatāmās infografikas tviterī vai LSM vēl aizdomīgākas jēgas vizualizācijas mājaslapā. Biedrība ir izvērtējusi un apkopojusi labāko, ko žurnālisti visā pasaulē ir izdarījuši pagājušajā gadā.

Visi marta beigās The Society For News Design apbalvotie darbi apkopoti vienā izklājlapā. Lai iepazītos ar visu saturu, būs jāpatērē vairāk, kā viena diena, bet man nav ne jausmas, cik ilgi darbu radītāji uzturēs visus savus projektus, tāpēc iesaku nevilcināties un neatlikt priekšdienām.

Starp labākajiem ir gan alus šķirņu katalogs iPad, gan izcilās The Guardian pētījumu vizualizācijas Edvarda Snodena nopludinātajiem datiem. Tie ir gandrīz 250 tehnoloģiski, statistiski un, bez šaubām arī žurnālistiski labākie darbi, kādi līdz šim digitāli vispār ir radīti.

Tiem, kas tankā:

The Society for News Design (SND) is an international organization for news media professionals and visual communicators – specifically those who create print/web/mobile publications and products. Our members art direct, design, edit, report, illustrate, make photos and video, visualize data — and write code.

Par labākajiem darbiem drukātajā jomā jau minēju rakstā «Noslēdzies Society for News Design 35. konkurss».

Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt

The Atlantic intervija ar ASV Jūras observatorijas laika servisa galveno zinātnieku Dr. Demetrios Matsakis par to, kur rodas precīzs laiks, kā tiek iegūta precizitāte un kāpēc tā ir vajadzīga. Foršākais ir beigās, kad Demetrios spriež par problēmām, kas mūs sagaida brīdī, kad pulksteņi būs pārāk precīzi.

Savukārt SeriousScience publicēja interviju ar Harvardas lektoru Ronaldu Velšvortu (Ronald Walsworth), kurā zinātnieks stāsta par iespējām, kā precīzu laiku izmanto un kā varētu nākotnē to izmantot.

SeriousScience vispār ir megakruts resurss, ja interesē zinātne, kad par to stāsta paši zinātnieki.

Marts Silakrogā. Laikapstākļi

Daba šogad pamatīgus jokus plēš. Ja pats sev nesaglabāšu, neticēšu, ka tādi laikapstākļi mums ir bijuši.

2014. gada 5. marts Silakrogā.
2014. gada 5. marts Silakrogā.

12. martā pat paguvu izbraukt ar moci pāris desmitus jūdžu, bet draugi visu pagājušo nedēļu motociklu izmantoja kā primāro pārvietošanās līdzekli.

2014. gada 17. marts Silakrogā.
2014. gada 17. marts Silakrogā.

Patreizējos laikapstākļus Latvijā (atjaunojas reizi stundā) var skatīties meteolv rīkā. Turpat skatāma ar Kirila līdzdalību tapusī grafika par elektrības atslēgumu skaitu Latvijas teritorijā.

Ja ir vajadzība, tad var skatīt arī patreizējos laikapstākļus Silakrogā (atjaunojas reizi desmit minūtēs).

Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem

8. marta LR Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā pseidoinfografika «Sievietes portrets Latvijā 2014» lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tur viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nav kur.

Kamēr bijām Rēzeknē aizvadītā gada beigās, Herbe atrada Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas grafiku par kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu sadalījumu Latvijā.

Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.
Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.

Pievērsim acis uz latiem, jo šī grafika ir samērā veca. Tomēr pavisam noteikti nepievērsim acis uz terminu piecenojums, kuru nevar atrast nevienā latviešu valodas vārdnīcā. Tāpat absurdi ir lietot terminu lieltirgotājs, ja domāts ir vairumtirgotājs. Un pavisam slikti ir tas, ka zāļu ražotāja cena neskaitās arī zāļu importētāja cena, kas patiesībā tā ir.

Piemēri arī ir mulsinoši. Zāļu cenas nolikšana pie katra no procentiem neko nenozīmē un no tā neko nevar izsecināt bez papildus rēķināšanas.

Vispār izskatās, ka grafiku sākumā uztaisīja uzņēmuma vadītājs, tad papildināja sabiedrisko attiecību speciālists un beigās izlaboja jurists.

Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.
Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.

Galvenais, kas šajā procentu salīdzinājumā ir jāsaprot — zāļu ražotājs vai importētājs var brīvi izvēlēties, kādu cenu likt medikamentiem un pastāv ļoti daudz iespēju, kā viņš var vienoties ar katru nākamo tirgus posmu (vairumtirgotāju, aptieku) par cenu politiku otkatu veidā. Pircējs šajā ķēdē medikamenta cenu vispār neietekmē un ar savu maku nobalsot par mazāku ražotāja cenu nevar. Līdzīgi, kā tante, kas bļauj uz pastnieci par absurdu prasību uzrādīt pilnvaru pašai izņemt savu sūtījumu. Pastniece bļaušanu sagremo, bet ietekmēt neko nevar, jo jābļauj ir uz Saeimas deputātiem, kas šādu likumu ir ieviesuši.

Tāpat būtiski ir medikamenta gala cenu uzskatāmi sadalīt, parādot, ko saņem katrs no tirgus spēlētājiem.

Šīs bija sporta pēc iesāktais grafiku analīzes un pārstrādāšanas sērijas raksts. Iepriekšējo reizi ķidāju Gata Bažbauera  studējošo skaita dinamiku. Ja arī jums ir kādas interesantas grafikas (vēlams, pašmāju), kuras ir neloģiskas, neskaidras vai paviršas, sūtiet uz box@mrserge.lv un es centīšos par tām uzrakstīt.

Rīgas parkomāts un tā ergonomika

Raidījums «Zebra» Paula Timrota vadībā apsekoja Rīgas parkomātus un kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem izpētīja, kā parkomāts darbojas un kādas ir lietojamības problēmas, kas ar to saistītas. Un to ir vairāk, nekā jūs spējat iedomāties.

Gandrīz visas parkomāta problēmas sižetā ir uzskaitītas. Nav skaidrs, kāpēc «Rīgas Satiksme», uzņēmums ar ļoti pietiekamu budžetu, pirms parkomātu uzstādīšanas nav veikusi elementāru pārbaudi uz lietotājiem.

P.S. Man ir vēl 1000+ stipri vecāki video (un arī jaunāki, piemēram, Азбука | Alphabet), kurus varētu publicēt blogā. Kā ir, ērtāk ir blogā, vai arī pietiek, ka tviterī iemetu?

1.—2. marts. Daugavpils

Ar cafe Leningrad un veselu atbalstītāju vagonu 1. martu sagaidīt devāmies uz Daugavpili, krogu Artilērijas pagrabi. Pasākums bija lielisks un noteikti tiks atkārtots. Tiem, kas nav bijuši jaunatklātajā iestādē, noteikti iesaku tikpat ļoti, kā doties uz Daugavpils cietokšņa restaurētajiem un jaunajiem brīnumiem.

Par vilciena vagonu, starp citu, nav melots. Iegādājāmies vienu vagonu no sastāva, lai netraucētu pārējos pasažierus un viss bariņš būtu kopā. Izrādās, ka Pasažieru vilciens biļešu tirdzniecībā nav paredzējis, ka kāds varētu nopirkt 40+ biļetes. Serviss tiek nodrošināts, pie kasēm pa vienai drukājot attiecīgo skaitu biļešu. Un ātrākais, kad var iegādāties biļetes ir 10 dienas pirms plānotā brauciena.

Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.
Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.

Tai pat laikā pilsētā gandrīz nekas nav mainījies kopš manas pēdējās vizītes.

Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.
Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.
Izkārtnes dizainu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.
Izkārtnes dizainu un saturu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.
Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.
Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.

Daugavpils jau sen nav pilsēta, kurā būtu kaut kādas problēmas ar latviešu valodu. Toties tagad pilsētā jau ir jau divi ķīniešu restorāni, kas varētu būt labāki pēc kvalitātes, bet ir ok uz paģirām. Dažos krogos vēl joprojām nezina par smēķēšanas aizliegumiem. Taksometra lietošana maksā ne vairāk par 7 € (par šo cenu mēs novizinājāmies gandrīz divas stundas). Autoostā nevajadzētu uzturēties ilgāk par dažām minūtēm, jo tur ir pilns ar mākslīgiem intelektiem (lasi — alkāniem).

Kad paliks siltāks, noteikti iesaku aizbraukt uz divām dienām un pavazāties. It īpaši ja būts nav sen vai arī vispār nav būts.