aprīlis, 2014 | Mr. Serge

Pareizrakstības nodarbības #8. Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa

Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) pirmo reizi rakstīju 2010. gadā «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

Atkārtoti — kā reiz pirms mūsu nacionālās naudas vienības maiņas 2013. gadā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana» un pēc tam vēlreiz «Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums». Īsāk sakot, pietiekami daudz, lai jūs šo bildi jau būtu iegaumējuši un sāktu pielietot ikdienā.

Valsts valodas centrs, ne bez Latvijas Bankas līdzdalības, beidzot ir nācis pie prāta un sācis strādāt sabiedrības labā. Droši vien apzinoties savu 20 gadus ilgušo lažu, VVC tagad vienkārši to negrib atzīt un visiem publiski izziņot.

20.02.2014 | «Par vēlamo EUR pierakstu»
Pēc Latvijas Bankas iniciatīvas 2014. gada 19. februārī notika tikšanās, kurā piedalījās Valsts valodas centra, Finanšu ministrijas, Valsts kancelejas speciālisti un kuras laikā tika noteikts — Eiropas valūtas oficiālais saīsinājums (valūtas kods) EUR kā vēlamais variants turpmāk latviešu valodā rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi. Piemēram: 25,33 EUR (divdesmit pieci eiro un trīsdesmit trīs centi). Saskaņā ar šo lēmumu ir veiktas izmaiņas Valsts valodas centra mājaslapā 28.01.2014. publicētajā informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”

Informāciju par Valsts valodas centra jaunumiem nav iespējams iegūt savādāk, kā vien netīšām ielūkojoties VVC mājaslapas aktualitāšu publikācijās. Nav manītas nedz publikācijas presē, nedz interneta portālos, nedz kāda preses relīze par šo visnotaļ būtisko jautājumu. Nemaz nerunājot par to, ka varētu RSS uztaisīt lapai, ko prasa 171. MK noteikumi «Kārtība, kādā iestādes ievieto informāciju internetā». Tieši tāpēc arī es ātrāk par to neko nezināju un pavēstu tikai tagad.

14.03.2014 | «Latviešu valodas ekspertu komisijas lēmums par valūtu nosaukumu pierakstu»
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2014. gada 12. marta sēdē (prot. Nr. 33, 2. §) vienbalsīgi nolēma atbalstīt ieteikumu turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas (ar saistīto atstarpi), kā jau minēts iepriekš, proti, Valsts valodas centra 21.02.2014. informācijā “Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?” un 28.01.2014. informācijā “Eiropas vienotā valūta – eiro, euro vai savādāk?”.

Skaidrs, ka Eiropas Savienības Publikāciju birojs noteikumos par naudas vienību attēlošanu vēl joprojām guļ un par to neko nezina, turpinot uzskatīt, ka € vispār ir tikai ilustratīva nozīme. Pareizrakstības nodarbībās #6 ir saglabātā ES Publikāciju biroja mājaslapas kopija gadījumam, ja brīnums tomēr notiek.

Man liels prieks par komentētājiem, kas ir piedalījušies diskusijās bloga publikācijās par pareizrakstību. Šoreiz pat Valsts valodas centrs ir atzinies, ka pareizrakstība latviešu valoda ir veidojama, balstoties uz loģiku, nevis uz juristu un finansistu pieņēmumiem par to, ka «tā jau vienmēr ir bijis». VVC, lai pamatotu pašiem sev, kāpēc viņi divdesmit gadus neko nav darījuši, bija nepieciešamas veselas trīs publikācijas savā mājaslapā. Šajā publikācijā pievērsiet uzmanību tieši vārdam «loģika».

21.02.2014 | «Kā turpmāk pareizi norādīt valūtu kodus?»
Kā jau minēts iepriekš (Valsts valodas centra 20.02.2014. informācijā), Eiropas Savienības vienotās valūtas starptautiskais kods EUR latviešu valodā turpmāk rakstāms aiz summas ar saistīto atstarpi.
Ieteikums attiecas arī uz visu pārējo valūtu kodiem (USD, GBP, SEK, PLN, RUR u. tml.), kurus līdz šim bija pieņemts norādīt pirms naudas summas cipariem (skat. V. Krūmiņa, V. Skujiņa “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmata”. Rīga: Valsts kanceleja, 2002, 98. lpp.; V. Skujiņa “Latviešu valoda lietišķajos rakstos”, Rīga: “Zvaigzne ABC”, 1999, 20. lpp.).
Tomēr, izvērtējot līdzšinējā regulējuma lietderību un pamatotību, kā arī konsultējoties ar Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas speciālistiem, Valsts valodas centrs ir secinājis, ka nav loģiski norādīt valūtas kodu pirms summas, ja izrunā to nosauc aiz summas (piemēram, raksta USD 25, bet izrunā “divdesmit pieci ASV dolāri”). Šāda atkāpe no teksta vienību loģiskās secības latviešu valodā jeb izņēmuma regulējums turpmāk nebūtu atbalstāms.
Tādēļ ieteicams turpmāk konsekventi ievērot teksta vienību loģisko secību latviešu valodā un visus valūtas vienību nosaukumus – gan vārdiskos apzīmējumus (lati, dolāri, mārciņas, kronas, jenas, rubļi, eiro, euro u. c.), gan valūtu kodus (LVL, AUD, CAD, NZD, USD, GBP, DKK, NOK, SEK, JPY, RUR, EUR u.c.), gan grafiskos simbolus ($, £, ¥, € u. tml.) – norādīt aiz summas ar saistīto atstarpi.

Eiro simbola un ISO standarta pareizrakstība latviešu valodā ir ieguvusi pavisam jaunu, kā valodnieki teiktu, loģisku veidolu. Tagad atliek līdz saknei izskaust «euro» lietošanu, un vismaz ar valūtu un tās pareizrakstību latviešu valodā beidzot viss būs kārtībā.

Tehniski par € simbola lietošanu

€ — simbols (ALT + 0128)
EUR — ISO standarts (ISO 4217)
U+20AC — Unicode kods
€ — HTML kods
€ — HTML nosaukums
ALT+0128 — simbola ievade no tastatūras

Ja vajag lietot latviešu valodu un ir Windows, var uzstādīt klaviatūras izkārtojuma Laacz Apostrofs svaigāko versiju un tad € simbols slēpsies zem kombinācijas Labais Alt taustiņš + 4.

Ja ir atsevišķā ciparu tastatūra, tad eiro simbolu var ievadīt, pieturot kreiso Alt taustiņu un tai laikā uz ciparu tastatūras uzsitot 0128. Pēc šīs kombinācijas nospiešanas atlaiž Alt taustiņu un simbols parādās.

Ja lieto glāstekrānus, tad pārsvarā gadījumu vienkārši jāpietur taustiņš, zem kura atrodas (vairumā gadījumu) dolāra $ zīme. Tāpat kā burti ar garumzīmēm, kaut kur papildus izvēlnē būs noslēpies arī € simbols.

—

Starp skaitli un € simbolu ir jābūt atstarpei. Atstarpei vajadzētu būt nesadalāmai jeb saistītai (non-breaking space). Tomēr, ja ir redzams, ka pielietotajā garnitūrā vai atsevišķā fontā atstarpe jau ir iestrādāta (ir acīmredzams attālums starp skaitli un eiro simbolu), tad atstarpi lietot nevajag. Latviešu valodas pareizrakstība nosaka atstarpes lietojumu, tomēr primāri to nosaka cilvēka veselais saprāts, gaume un zināšanas.

Priecīgas Lieldienas

Priecīgas Lieldienas visiem lieliskajiem uzņēmumiem, kas nemitīgi un no visas sirds sveic mani svētkos, sūtot labākos putekļusūcēju, dārza tehnikas, e-pastu datubāžu, šokolādes strūklaku, Lieldienu atlaižu un citāda veida prātam neaptverami labu, svētku iespaidotu ziņojumu gūzmu, piedrazojot fizisko un digitālo pastkastīti.

Man ir absolūti vienaldzīgs autobusu kompānijas sveiciens svētkos, ja šīs kompānijas pakalpojumus esmu izmantojis vienu reizi pirms četriem gadiem. Valsts un pašvaldības iestāžu bezjēdzīgie stoka bilžu izkrāsotie sveicieni svētkos norāda uz to, ka šajās iestādēs joprojām strādā pārāk daudz cilvēku un tajās ir ko atlaist no darba.

Mr. Freeman — multfilmas domājošiem cilvēkiem

Kādu dienu sazvanījās un satikās scenāriju, animāciju, skaņas, specefektu un citu jomu speciālisti un izdomāja kolosālu tēlu Mr. Freeman.

Jā, krieviski. Jā, daudz sāpīgu, rupju un aizskarošu tekstu. Toties tas viss kopā ir ļoti labi sarakstīts, sazīmēts, ieskaņots un salīmēts un pat ļoti ir skatīšanās vērts. Liks gan pakustināt smadzenes, gan padomāt par lietām no cita skatupunkta. Ja ļoti gribās un krievu valoda nav pārvaldīto lietu sarakstā, var atrast ierakstus ar subtitriem vai tulkojumiem, bet sāls tur zūd ļoti ātri.

Projekts bija kādu laiku apklusis, bet nu jau vairākas nedēļas ir atsākusies mf0 publiska aktivitāte un Mr. Freeman Youtube kanālā parādās jauni video.

Kaut kādā brīdī senā pagātnē tika radīta mājaslapa mf0.me ar aprakstiem, intervijām un dažādiem citiem papildus labumiem. Tur ir daudz aizkadra materiāla un materiālu par projekta gaitām, tomēr sekot jaunākajiem garadarbiem YouTube būs visērtāk.

Par Mr. Freeman projekta būtību (ar noteikumu, ka būsiet izskatījuši vismaz čupiņu ar animācijām) ļoti labi izstāsta paši veidotāji šajā vairāk kā divus gadus vecā klipā.

Man pat šķiet jocīgi, ka par to vēl nebiju stāstījis.

—

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par Mosfilm filmu arhīvu «Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs». Pēdējā laikā sanāk daudz runetā uzturēties, un tāpēc ceru, ka vismaz kāds šī bloga lasītājs vēl krieviski saprot.

Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums

Latvijas mobilie operatori kopš pagājušā gada vasaras ir mainījuši spēles noteikumus datu tarifu plānos balss pieslēgumiem. To noteikti ir ietekmējusi gan 4G sakaru publiskā tīkla parādīšanās, gan arvien pieaugošais mobilā interneta lietotāju skaits. Nevar nepamanīt arī to, ka mobilo operatoru subsidēto tālruņu klāstā vairs nav palicis teju neviena tālruņa, kas nebūtu pietiekami vieds, lai spētu pieslēgties internetam.

2013. gada augustā Kristapa rakstam «LMT jauni tarifi Internetam telefonā» tiku uzzīmējis grafiku, lai varētu salīdzināt visu trīs Latvijas mobilo operatoru mobilā interneta tarifu plānus pie dažāda datu patēriņa. Ņemiet vērā, ka cenas vēl ir latos, bet mēs jau esam eirozonā.

Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.

2013. gada vasarā gandrīz nemaz nebija tik būtiski tas, kuru pastāvīgā pieslēguma piedāvājumu klients izvēlas, jo mobilais internets tika vērtēts kā papildus pakalpojums. Šobrīd izvēlēties pieslēgumu bez datu pārraides ir teju vai papildus ekstra, tāpēc var salīdzināt tos skaitļus, kurus klients tiešām beigās mobilajam operatoram samaksās.

Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija nelielas kļūdas aprēķinos. — Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija kļūdas datos.

Mazās nianses. LMT tika izvēlēts tarifs Mūsējie, kas izskatījās lētākais variants pie jebkāda datu patēriņa apjoma. Tele2 sanāca variēt ar trīs tarifiem pie dažādiem maksimālajiem datu apjomiem: Tarifs nr. 3 (50 un 100 MB), Tarifs nr. 5 (200, 500 MB un 1 GB), Zelts (2 un 10 GB). Bite arī izskatās lētākā ar vienu tarifu — Bite 1,49.

Bet viss nav tik viennozīmīgi. Kaut arī Bite izskatās lētākā pie jebkāda patēriņa, lētākais pastāvīgā pieslēguma tarifs ir ļoti smagi apgraizīts, tāpēc izpaliek citi mobilie prieki par saprātīgām cenām. LMT vēl joprojām, cik izskatās, pieturas pie varianta, ka mobilais internets ir tikai papildus ekstra. Pat tādiem pieslēgumiem, kuru abonēšanā jau ir iekļauts mobilais internets, gala summa sanāk dārgāka, nekā ņemot lētāko piedāvājumu. Savukārt Tele2 šajā šaha mačā izvēlējās vienkāršu politiku, piedāvājot padomāt līdzi par aptuveno mobilo datu patēriņu pirms pastāvīgā pieslēguma plāna izvēles, tādējādi ekonomējot gadījumos, ja tas tiek stipri pārtērēts.

Ir divi būtiski notikumi, kas jāņem vērā, lai saprastu, kā mainīsies mobilo datu tarifi un piedāvājums. Piemēram, kaut kad rudenī, kad es atkal varētu saņemties šādu grafiku uztaisīt.

Latvijā tuvākajā laikā parādīsies iespēja izmantot papildus frekvences 4G sakaru nodrošināšanai. Cik noprotams, tas pavērs iespēju šo pakalpojumu ieviest lētāk un, līdz ar to mobilais internets tiks vēl agresīvāk piedāvāts. Par 4G iesaku izlasīt Kaspara rakstu «LTE, 4G – mēģinājums visu salikt pa plauktiņiem».

Un vēl otrā lieta. Līdz 2016. gadam Eiropas Savienībā būs pilnībā vai daļēji atcelta jebkāda viesabonēšana (atkarīgs no tā, cik stiprs lobijs pastrādās līdz oktobra gala balsojumam Eiropas Padomē). Tas ietekmēs ļoti daudz ko un pagaidām var tikai minēt, kādu stratēģiju izvēlēsies mobilie operatori, lai varētu noturēt labus peļņas rādītājus. Cerams, ka tas nebūs kaut kāds absurds no pagātnes, kā, piemēram, numura noteicēja abonēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visvairāk cietīs tie, kas ārpus mūsu pīļu dīķa pārāk bieži neganās un Lietuvu vēl joprojām sauc par ārzemēm.

Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts

Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Ielu pulkstenis ir ļoti praktisks pilsētvides objekts. Un, ja pilsētas plānotājs neattiecas pret savu profesiju vieglprātīgi, tad ielu pulkstenis ir arī skaists objekts, kas papildina pilsētas vidi. Kaut gan tagad katram ja ne uz rokas, tad kabatā vai somiņā noteikti ir kāda digitāla iekārta, kas rāda pareizu laiku, ielas pulksteņa nozīme vēl joprojām ir nozīmīga. Piemēram, gadījumos, kad telefons ir izlādējies vai aizmirsts (pazaudēts), rokas pulkstenis saplīsis vai nav pārslēdzies uz ziemas/vasaras laiku. Nu un vēl jau gadās arī tādas dienas, kad īsti nezini, kurš gads ir.

Gada sākumā pamanīju, ka Rīgas ielās parādījušies jauni ielu pulksteņi.

Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā. Kvalitāte briesmīga, jo fotografēts ar Samsung Galaxy S III.

Tik ļoti vizuāli izvarot pulksteni spēj tikai ļoti liels nejēga. Vēl lielāks nejēga vai arī vienaldzības mākts pilsētplānošanas darbinieks spēj šādu mēslu apstiprināt izvietošanai uz ielām. Cik noprotu, tad Barona iela nav vienīgā, kur šie brīnumi ir parādījušies. Manīti ir arī Juglā. Bet dažās vietās vēl ir saglabājušies īstie, skaistie Rīgas ielas pulksteņi.

Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Rīga var lepoties ar lielisku centrālās stacijas pulksteni. Nedaudz izvarotam, bet arī Laimas pulkstenim pie Brīvības pieminekļa nav ne vainas. Pie dažām vecajām rūpnīcām vēl ir saglabājušies estētiski baudāmi, diemžēl gan nestrādājoši ielas pulksteņi. Žēl, ka šādu pulksteņu šobrīd ielās nav vairāk un esošajiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība (lasi — neviens par tiem neinteresējās, ja nu vienīgi gadās fanātiski māju īpašnieki).

Tai pat laikā Maskava kārtējā sadarbībā ar labi zināmo Art Lebedev Studio ir pasūtinājusi jaunu dizainu ielu pulksteņiem un tieši Maskavas vajadzībām radīta Tsiferblatus ielas pulksteņu sērija. Lieliska ielas pulksteņu sērija, kas, piedevām, pielāgota dažādām pilsētas vietām un dažos modeļos papildināta arī ar datuma un temperatūras rādītājiem.

Man personīgi visskaistākie šķiet Konstantīna Grcica (Konstantin Grcic) un Neša Korta (Nash Court) seši ielas pulksteņi, kas uzstādīti kā funkcionējoši mākslas objekti Doklendā, Londonā. Par pamatu mākslas darbam ņemti slavenie Šveices dzelzceļa Mondaine pulksteņi, tikai no divpadsmit cipariem ciparnīcā ir atstāts tikai viens. Bet tādus jau Latvijā mums laikam neredzēt nekad.

Par laiku un puksteņiem iesaku arī bloga ierakstu «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt».

Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs

Ja krievu valoda nav sveša un dzimšanas gads ir ap Maskavas olimpisko spēļu laiku vai vēl agrāk, noteikti patiks dāvana no kinokoncerna Mosfilm (Мосфильм).

Kinokoncerna Mosfilm filmu digitālā bibliotēka.

Kinokoncerns Mosfilm 2012. gadā uzsāka un vēl joprojām turpina digitalizēt visas arhīvā esošās filmas un bez maksas ļauj tās skatīties Mosfilm digitālajā bibliotēkā (filmotēkā?). Turklāt liela daļa filmu ir HD kvalitātē un ir arī brīvi lejuplādējamas, ja skatīšanās tiešsaitē nav iespējama.

Lieliska iespēja vēlreiz pārdzīvot līdzi desmitiem reižu skatīto filmu varoņiem vai noskatīties neredzētu kino. Savukārt YouTube diskotēku piekritējiem patiks Mosfilm YouTube kanāls, kurā atsevišķi ir saliktas arī slavenākās dziesmas no kinofilmām.

Un, ja nu kirilicā rakstīt vairs nepieprotat jeb arī nav attiecīgo taustiņu uz klaviatūras, Translit.ru vienmēr ir gatavs palīdzēt.

—

Šī ir neregulārā rubrika par dažādiem tīmeklī atrodamajiem video. Skaties arī iepriekšējos rakstus «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt» un «Rīgas parkomāts un tā ergonomika».