Rokdarbi. Studējošo skaita dinamika un sveiciens Sorosa fondam Latvija

Sorosa fonds Latvija Tviterī publicēja aizdomīga paskata grafiku par studējošo skaita dinamiku Latvijā. Ir aizdomas, ka tas nācis no kaut kādas konferences un autors varētu būt  profesors Gatis Bažbauers.

Sorosa fonds Latvija. Gatis Bažbauers. Studējošo skaita dinamika.
Sorosa fonds Latvija. Gatis Bažbauers. Studējošo skaita dinamika.

Par vienu lietu profesoru Bažbaueru var noteikti paslavēt — šis ir samērā rets piemērs Latvijā grafikai, kurai tiek minēts avots. Avots ir jāmin vienmēr, pretējā gadījumā attēlotajam nav seguma.

Miks Latvis pamatoti aizrādīja, ka man būtu ko teikt par grafikas satura atainošanas kvalitāti (es pats esmu pārsteigts, kā man izdevās šādi noformulēt). Pāris dienas vēlāk, pārvarot slinkumu stundas laikā tapa rezultāts.

Latvijas augstskolās un koledžās studējošo skaita dinamika.
Latvijas augstskolās un koledžās studējošo skaita dinamika.

No datiem var secināt ne tikai to, ka studējošo skaits sarūk, kā to bija izdarījis Sorosa fonds Latvija. No manas grafikas top skaidrs,  ka kopš 1992. gada Latvijā praktiski nav mainījies budžeta vietu skaits augstskolās un koledžās. Un vidusskolu vai profesionālo izglītības iestāžu beidzēju skaits vienmēr ir bijis mazāks par budžeta vietām, izņemot 2003. gadu, kad tie bija praktiski vienādi.

Vēl viena būtiska piezīme par grafikas veidošanu. Gaidījumos, kad galvenais ir parādīt dinamiku un netiek atspoguļoti precīzi skaitļi (šī grafika ir balstītā uz noapaļotiem tūkstošiem studējošo), skaitļus var vispār nevajag rādīt. Pavisam forši būtu tikt vaļā no skalas, bet tas lai paliek citai reizei.

Šajā sakarā izdomāju aicinājumu bloga lasītājiem. Jūs varat bloga komentāros vai tviterī @mrserge sūtīt sūdīgas grafikas piemērus. Es izvēlēšos kādu no tām un centīšos vismaz reizi nedēļā publicēt savu versiju.

Cerams, ka iepriekšējo rindkopu neviens nelasīs un es varēšu vairāk dzert viskiju un mazāk sēdēt pie datora.

  • mama

    Zinātniskais publikācijas attēliem obligāti jābūt ar skalu un skaitļiem – EU standarti. Studentu kopskaits un budžeta vietas ietver sevī visu kursu studējušos. Tavā variantā tiešam ir vizuāls uzsvars uz absolventu un budžeta vietu skaitu, bet autors gribēja uzsvērt studējošo skaita dinamiku (vai vilnīši ir paralēli) un vēl to ka pat valsts augstskolām pamatnauda ir pašpelnītie līdzekļi jeb ienākums no maksas studentiem, bet budžeta niecīgas summas ir tikai maksa par ēku uzturēšanu labāka gadījumā. Pārdomām: līdz 2020 EU (pēc attīstības programmas) vismaz 40% darbspējīgo jābūt ar augstāko izglītību!?

  • http://mrserge.lv Sergejs Bižāns

    Ļoti gribētos to EU standartu redzēt.
    Un es domāju, ka arī manā variantā nav zudusi saistība starp finansējumu un reālo studentu skaitu. Ir loģiski saprotams, ka, tīri teorētiski, studēt gribošo skaitam katru gadu būtu jāpieaug, bet tā noteikti nav, jo ne visi pabeidz, ne visi iestājas maģistratūrā/doktorantūrā, ne visi pēc vidusskolas/profenes iestājas augstskolā. Toties pēc mana grafika var ieraudzīt arī citas sakarības. Jebkurā gadījumā paldies par komentāru.

  • Pingback: Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem | Mr. Serge