Īsāk sakot sanāca tā, ka Nokia N8 atkal nedaudz sāka ar mani nedraudzēties. Iedevu zinošiem cilvēkiem pačakarēties un izrādījās, ka vaina ir, visticamāk, dzelžos. Esot šitāds te brīnums izpeldējis:

WARNING:  Asic CMT: NAND status reported bad blocks

Ko tas īsti nozīmē, es tā arī nesapratu, bet daži raksta, ka tas šim modelim esot normāli, daži ir pat pacentušies līdz sīkumiem to izpētīt. Pa lielam man ir samērā vienalga un es tajās problēmās neiedziļinos — ja kaut kas nestrādā, tad Latvijas Nokia pārstāvniecība vienmēr draudzīgi man palīdz. Arī šoreiz esmu nodevis savējo tālruni čakarēšanai.

Kamēr N8 tiek čakarēts, tikmēr pie manis nonāca HTC Rhyme tālrunis. Kas un kā, tas nav būtiski. Būtiski ir tas, ka es pirmo reizi mūžā lietoju Android operētājsistēmu ar visām no tā izrietošajām sekām.

Atzīšos, ka man jau labu laiku rokas niezēja pabakstīt izslavēto Android un tā kā šis konkrētais modelis ir samērā svaigs, tad, attiecīgi, droši vien arī Android tajā ir samērā svaigs. Tātad atkrīt jautājums par to, ka kaut kas nestrādā tāpēc, ka vēl nav iznācis atjauninājums vai vēl kaut kāda taisnošanās.

Pirmie iespaidi par dzelzi

Nokia N8 salīdzinājumā ar HTC Rhyme ir kā porcelāna šķīvis salīdzinājumā ar vienreizējo plastmasas šķīvi. Ja stingri turi rokās, tad vēl ir ok, bet tiklīdz neveiklāk paķer, tad HTC noteikti tieksies pārbaudīt gravitāciju un korpusa izturību. Ar laiku var piešauties, bet vispār man tomēr tas šķiet par vieglu un par plānu. Vēl viena dumja lieta ir tas, ka USB caurums, kas ir paredzēts gan lādēšanai, gan datu pārraidei, tiek noslēpts ar gumijas vāciņu. Lai ar maniem strupajiem pirkstiem piešautos, kā labāk to sūdiņu pieturēt, lai varētu iebāzt vadu, bija diezgan ko pačakarēties. Lielā poga augšā un skaļuma pogas sānos ir ērtas un viegli sataustāmas, vienīgi mašīnas turētājā visu laiku skaļums regulējas, bet tā jau ir nianse.

Lietošanas pirmā diena

Galveno parametru uzstādīšanas dialogs bija ērts un viegli uztverams, vienīgi ilgi nespēju iebraukt valodas/rakstības izvēlnē. Manuprāt loģiskāk ir tomēr ļaut izvēlēties atsevišķi valsti un rakstību, nevis piedāvāt «Bulgārija, Latviešu». Uzreiz arī visi gūgļi, tviteri un feisbūki tiek salikti un viss sāk strādāt.

Atrast sākuma ekrānā kaut ko var tikai uz cūceni (atgādinu, esmu Nokia lietotājs ar padsmit gadu stāžu), bet, kad piešaujas, ir ok. Problēmas sākās, kad tiek atvērta kaut kāda aplikācija, jo īsti nav skaidrs, kā pēc tam to aizvērt ciet.

Pamatīgi mulsina tās četras pogas ekrāna apakšā. Piemēram, pēc Waze uzstādīšanas (pirmā un svarīgākā aplikācija priekš manis jebkurā tālrunī, it īpaši, ja no rītiem kaut kur jāsteidzas) un pēc pirmo likumsargu ieraudzīšanas uz ceļa es ļoti ilgi domāju, kā lai kartē kaut ko pievieno, kamēr sapratu, ka programmas meņuča parādīšanai ir viena no tām četrām pogām domāta.

Uz jautājumu «Bļa, kā tam sūdam ekrānu nobloķēt» man spēja atbildēt vienīgi no malas pienākušais HTC lietotājs ar stāžu.

Lietošanas otrā diena

Naktī tas agregāts ir pēkšņi izdomājis ieslēgt kaut kādu tur režīmu, kura rezultātā man radās aizdomas, ka HTC atslēdzas no visiem tīkliem. Es tā arī nesapratu, ko tas režīms nozīmē un kā no viņa tikt vaļā, bet, atbloķējot ekrānu, viss notiek un var arī zvanīt. Antena gan šim eksemplāram ir krietni švakāka par Nokia — Silakrogā, kur Tele2 jau tāpat ir knapi lietojams, HTC zona vairāk nebija, nekā bija.

Ārkārtīgi iepatikās tā Notifications fīča. Ārkārtīgi ērti var sekot līdzi visam, kas notiek — kāds Foursquare grib draudzēties, tviterī kāds kaut ko atrakstījis, pienācis jauns e–pasts — viss uzreiz ir pieejams divu žestu attālumā. Tas tiešām ir klasna. Mulsina jau atkal viena no četrām pogām — uz kurieni tas Back ved. Es tā arī neiebraucu, bet, piemēram, Foursquare man visu laiku pēdējais Back noveda līdz pilsonim, kas pirmais pieteicās draudzēties pēc tam, kad sāku lietot šo tālruni. Man šķita, ka būtu jāaizved uz programmas pirmo ekrānu.

Vēl viena lieta, kas ārkārtīgi mulsina un atgādināja laikus, kad mēģināju testēt Linux kaut kādu tur grafisko versiju — Twitter un e–pastam ir, visticamāk, paredzētas vairākas aplikācijas. Un kuru no tām tu lieto, tā arī nav skaidrs, jo notifikācijas logā pēkšņi parādās dublēti paziņojumi, uz kuriem klikšķinot, viens un tas pats atveras dažādos interfeisos. Hren viņu zin, kas pie vainas, bet es tā arī neiebraucu.

Cik var runāt, jāsāk kaut ko arī rakstīt

Tvītošana ar Krizdabz

Huj. Uzinstalēju abus divus, bet man ņihrena latviešu valoda neparādījās vai arī es tā arī nesapratu, kā to vispār dabūt gatavu. Vienīgi parādījās latvisku vārdu hinti virs klaviatūras. Ja tālrunis uzminēja, kādu vārdu es rakstu, tad man izdevās kaut ko uzrakstīt latviski. Ja neuzminēja, nācās transliterēt. Piešauties var, bet tas vienkārši nav godīgi attiecībā pret parasto mirstīgo latvieti.

Par dzelžiem vēlreiz, pēdējo reizi

Pēc tam, kad tu esi lietojis Nokia N8, jebkurā citā tālrunī uztaisīta fotogrāfija vai video tev šķiet lietojams vienīgi 32px lieliem jūzerpikiem vai porntube amatieru pornogrāfijas veidošanai. Tieši tāpēc es šo iespēju pat nemēģināju izmantot.

Baterija ir krietni švakāka kā N8 un es nezinu, vai tas ir saistīts ar pašu dzelzi vai arī ar to, ka es neprotu atvērtas programmas aizvērt. Toties caur USB pilna uzlāde notiek ātrāk kā tas ir somu izstrādājumam.

Ekrāns ir foršs, pareiza lieluma, spilgts, košs, kontrastains un tā tālāk. Nekādu pretenziju.

Pie agregāta svara un plānuma tā arī nepieradu.

Rezumējums

Foršākā lieta, kas ir šim tālrunim — notifications. Viennozīmīgi. Nu un e–pasta lasīšana arī ir ļoti ērta. Kalendāru es tā arī nepiedabūju normāli izskatīties, bet tā ir visu mobilo tālruņu problēma. Tāda sajūta, ka dizaineri, kas šos kalendārus izstrādā, nekad vairāk par vienu ierakstu dienā neveic. Man ar 8 kalendāriem un vidēji 8 ierakstiem dienā ir praktiski neiespējami orientēties tajā, kas notiek, vienīgi Agenda skatā braukājot kā durakam.

Kad aptuveni iebrauc Android darbības shēmā, tad var arī kaut ko atrast, bet tāpat viss vairāk vai mazāk notiek методом научного тыка, līdz brīdim, kamēr esi noseivojis prātā shēmu, kā nonākt līdz vajadzīgajai darbībai.

Vēl viena hrenovina, kas man notika un kuras iemeslu es īsti nezinu — gūglē importējot kontaktus no Outlook vai arī no Google importējot kontaktus HTC, bet kaut kādā brīdī ļoti daudziem kontaktiem tiek aprauti tālruņa numuri. Tobiš, vārds un uzvārds ir, bet piezvanīt nevar, jo nav tālruņa numura. Dažiem kontaktiem es vainu atradu — ja kontaktam ir vairāk par vienu tālruņa numuru noseivots, tad saglabājies ir tikai viens, pārējie visi ir aprauti.

Īsāk sakot, ja augstāk minēto hrenovinu ar kontaktu daļēju pazušanu atrisinātu, iemācītu tam zvēram normāli latviski rakstīt, pielīmētu svina plāksni un, galu galā, iebūvētu N8 kameru, tad, pavisam iespējams, es būtu ar mieru šo tālruni sev atstāt un lietot ikdienā. Bet pagaidām atgriežos pie vecās labās nokijas.

Janvāra beigās pirmo reizi rakstīju atsauksmes par savu Nokia N8, pieminot arī tos rīkus, kurus ikdienā tai mirklī lietoju. Ir pagājis laiciņš un tagad ir sakrājies vēl vairāk atziņu un ideju par to, kas un kā šajā dzelzītī ir iekārtots, tāpēc ar to arī padalos, pirms «kaut kad vasarā» būs iespēja pāriet uz Symbian^3 jauno versiju, dēvētu arī par Annu.

Mājas ekrāns

Trīs un vairāk mājas ekrāni najuh nav vajadzīgi. Absolūti pietiek ar diviem. Visi tie sūdgadžeti, kas rāda laikapstākļus, Twitter, Facebook un citus statusus ir nekas vairāk, kā baterijas darbības laika killeri un ikdienā nebūt nav noderīgi.

Nokia N8 pirmais mājas ekrāns.

Nokia N8 otrais mājas ekrāns.

Man uzmesti uz pirmā ekrāna saīsnēs: kalkulators, meklētājs, Gravity, Opera Mobile, zvanu arhīvs, adrešu grāmata, īsziņas un bildes. Tad seko gadžets ar kontaktu favorītiem, kalendāru un paziņojumiem par īsziņām un un neatbildētiem zvaniem.

Uz otrā ekrāna iemetu gadžetus ar mūzikas atskaņotāju, WLAN meklētāju un Battery Monitor, kam seko saīsnes uz Bluetooth, vārdnīcu (nekad neesmu lietojis), Panorama un skaņas ierakstīšanu (pēdējā laikā arī nelietoju, jo tagad visu daru caur AudioBoo).

Programmas

Viss ir sakārtots ļoti vienkārši: tā, lai nepistu prātu.

Nokia N8 menu un iekšas.

Iekš Shit foldera mētājas viss, ko es vispār nelietoju vai arī lietoju to tā, ka man nevajag uz ikonas bakstīties. Piemēram, bilžu galeriju es varu no mājas ekrāna atvērt, tāpēc man nav vajadzības kaut kur iekšā viņu arī redzamā vietā turēt. Turpat mētājas arī visādi citādi sūdiņi, kurus nevar nonest, bet lietot arī nav nācies.

Tātad, pirmās divas ikonas, kuras būsiet pamanījuši, ir manis sabakstītie softiņi.

Kafejnīca Leningrad ir sīkrīks, kas ielādē informāciju par jaunumiem no kafejnīcas Leningrad. Principā tiek ņemts RSS fīds no mājaslapas un klāt vēl Twitter meklēšanas rezultātu RSS fīds. Ik pa laikam kaut kas nogļuko, bet principā ir tīri ok.

Mr. Serge ir otrs paša taisītais sīkrīks, kas apkopo informāciju no mana bloga, Twitter konta un Flickr plūsmas. Protams, ka jums abus šos rīkus vajag lejuplādēt un ietestēt.

Tālāk seko čupiņa ar pārējiem sakarīgajiem softiem, kurus es tiešām lietoju, nevis vienkārši turu tālrunī, lai ir (mēģināju sakārtot pēc lietošanas biežuma).

Nokia Battery Monitor 1.3. Stāv atvērts visu laiku kā gadžets otrajā mājas ekrānā. Senāk gļukoja, biju nometis nost, bet pēc 1.2 atjauninājuma uzstādīšanas sāka normāli strādāt un vākt statistiku par to, kur visvairāk izlietojās baterija.

App Stop. Vienīgais sakarīgais veids, kā nogalināt visas iespējamās atvērtās programmas, kad ir nepieciešams garāks lietošanas laiks tālrunim, bet baterija iet uz beigām. Pie reizes noder arī tad, kad kāds no testējamajiem softiem sāk kaut ko fonā mēģināt darīt.

Pixelpipe. Ahujennākais no softiem, kāds vispār var būt darbam ar bildēm un video failiem un to izvietošanu tīklā. Sēž fonā strādājošs un, kaut ko nobildējot, parādās meņucī pie Send, lai bez zobusāpēm varētu augšuplādēt bildes uz servisiem (flikriem, tvitpikiem, jūtūbiem, utt). Viss notiek bekgraundā un nekur nav jāiejaucas. Ja izvēlās augšuplādēt, bet, piemēram, nav zona, tad atstās rindā un lādēs iekšā tad, kad zona vai wi–fi parādīsies.

FreeSigner. Softs pašizinietkam. Atrodams krievu forumos.

Gravity. Viskrutākais no visiem jelkad izmēģinātajiem sociālo tīklu rīkiem. Izmantoju gan Twitter, gan Foursquare sekošanai, rakstīšanai, bakstīšanai un tā tālāk. Ir to dažu eiro vērts un izstrādātāja mājaslapā ik pa laikam uzrodas kaut kādas mistiskas alfa, beta versijas ar papildus funkcionalitāti.

Opera Mobile. Oriģinālais Nokia pārlūks man krīt uz nerviem tikai un vienīgi dēļ absolūti nelietojama bukmārku realizējuma. Ja vēl Opera atbalstītu arī Flash, vispār būtu ideāli.

AudioBoo. Ja Pixelpipe ir perfekts rīks bildēm un video, tad AudioBoo ir zelts audio ierakstiem. Bez tagošanas iespējām ir arī ģeolokācijas pievienošana audio failam un publicēšana sociālajos tīklos. Un visiem izstrādātājiem šis ir piemērs izcilākajam programmas dizainam, kādu vispār esmu redzējis uz Nokia tālruņiem.

Mobile Documents. Cik noprotu, tad beta testēšanu ir izgājis, ja jau Ovi Store parādījies. E–pasta klients, kas visus atačmentus pārrenderē tā, lai var mierīgi atvērt uz tālruņa arī 200MB pdf failu, ielādējot vien pāris kilobaitus. Ļoti ērts un absolūti elementāri lietojams, salīdzinot ar Nokia oriģinālo figņu, kuru uzstādīt man tā arī neizdevās. Vēl viena patīkama fīča ir tā, ka jau atvērtos atačmentu failus var apskatīties atsevišķā dokumentu arhīvā, tātad nav jāmeklē, kurā meilā tad bija tā bilde vai pdf fails.

Gmail Apps Browser. Lieliska fīča, bet pagaidām nedaudz gļukains. Lietoju tikai tāpēc, ka tas ir ērtākais veids, kā skatīties Google kalendārus. E–pasta klients salīdzinot ar Mobile Documents ir samērā sūdīgs, bet kalendārs ir super. Arī ierakstu pievienošana. Izstrādājuši tie paši džeki, kas Pixelpipe taisīja.

GoogaSync. Vienīgais sinhronizators, kas tālruņa kalendāru sinhronizē ar Google kalendāru. Maksas, bet neko darīt, Nokia ar Google nedraudzējas un viņu Ovi kalendārs ir mēsls.

Nokia Panorama. Programma, ar kuru fotografēt panorāmas. Es reti, bet izmantoju. Visbiežāk gan telpās, kad vajag parādīt vairāk, nekā ielien objektīvā, bet Igaunijā izmēģināju arī brīvā dabā.

Šis tad būtu arī viss, kas mani ikdienā interesē (lasi—ir pieejams) no sakarīgajiem softiem. Tagad par pārējo tuftu.

Screen Capture. Tieši to arī dara un dara normāli. Starp citu, vienīgais no testētajiem, kas ekrānšāviņu spēj saglabāt png formātā. Uzinstalēju tikai un vienīgi priekš šī raksta.

Nokia Sleeping Screen. Ekrānsaudzētājs ar bonusa štellēm, ko rāda uz ekrāna. Uzliku un atstāju, jo negļuko.

Loop. Ieraksti kaut kādu troksni un taisi no tā mūziku. Sviests, bet dažreiz var paspēlēties.

Magic Brush Lite. Jāņa Džimmija Bižāna nodarbināšanas rīks, ja bilžu galerijā nav bildes vai video, ko skatīties.

Pārejam pie spēlēm, jo spēles taču arī ir jāspēlē.

Angry Birds. Atstāts tā paša iemesla dēļ, kura dēļ tika instalēts Magic Brush Lite. Pašam jau sen ir apnikuši.

Horseface—Running the Forest. Atgādina kaut kādu vecu Commondore spēlīti, tikai ar lielāku krāsu skaitu. Skrien un izvairies no figņām, kas gadās pa ceļam.

Monsterilla. Puzļveidīgā spēlīte, kas var aizraut, bet var arī ātri piebesīt. Atkarīgs no garstāvokļa.

That Roach Game SEA. Šo spēli ir radījuši patiesi rasisti. Mega. Izvēlies kādu no Indoķīnas valstīm, uzzini tās populāciju un pēc tam mēģini nospiest pēc iespējas vairāk uz ekrāna izlīdušo tarakānu.

The Settlers. Gribēju uzdzīt nostaļģiju, bet spēle izrādījās manāmi nelietojama, jo reālā laika stratēģijām tomēr vajag lielāku ekrānu, peli un klaviatūru. Bet var jau izmēģināt, varbūt kādam izdodas kaut ko uzrakt.

Nu un vēl pēdējā piebilde. Es ļoti ceru, ka līdz ar atjaunotās operētājsistēmas versijas parādīšanos tiks izlabots arī idiotisms, kāds šobrīd ir ar rakstīšanu latviešu valodā. Trīs atsevišķas pogas, katra paredzēta «dažāda izskata» mīkstinājumu vai garumzīmju uzlikšanai. Pizdec. Pēdējo reizi kaut ko tādu esmu darījis uz amerikāņu rakstāmmašīnas deviņdesmito vidū.

Nokia N8. Pilnā izklājuma tastatūra rakstot īsziņu.

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša nomainīju savu veco uzticamo Nokia E51 pret Nokia N8. Izvēle par labu skārienjūtīgam ekrānam bija tāpēc, ka, pabakstoties ar Nokia E5 sapratu, ka man nevajag kosmosa kuģu vadības pulti.

Šo ierakstu gribēju veikt uzreiz pēc atjauninājuma iznākšanas janvāra vidū, bet, tā kā mans tālrunis ir ar īpašu, skandināvu testētājiem paredzēto firmware, tad man nekādi atjauninājumi neatnāca, tāpēc nākas vien palikt pie tā, kas nu man ir (ieskaitot to, ka man nav latviešu valodas atbalsta). Kopsummā ar tālruni esmu ļoti apmierināts. Vienīgais, kas mani sarūgtināja — tomēr bija jāpiepērk divas programmas klāt, lai normāli varētu strādāt. Truba gan ērti jūtas rokā, gan arī normāli darbojas. Uzkārusies ir tikai trīs reizes un arī tad pie vainas, visticamāk, bija līkās programmas, kuras es biju uzstādījis. Skaidrs ir viens, bez visādiem vidžetiem un softiem šis tālrunis jau pats par sevi ir ērts un labs, tomēr, ja ir nepieciešamība pēc kaut kā, kas atrodas internetā, tad oriģinālās līdzi nākošās programmas izmantot vienkārši nedrīkst. Bet ir lieliski citu izstrādātāju risinājumi, kas padara darbu ērtu un bezrūpīgu.

Nokia N8 green.

Par galveno

Nokia vienmēr ir bijusi mans favorīts un par operētājsistēmas sliktumiem un labumiem var izteikties pēc sirds patikas, toties es zinu, ka man nebūs jāgaida atjauninājumi vai jāuzstāda papildus programmatūra, lai varētu veikt primārās funkcijas. Un primārās funkcijas ir:
— zvanīt un saņemt zvanus (man ir ļoti būtiskas arī iespējas normāli lietot līdzsavienojumu, ērti sarunas laikā pārslēgties uz kontaktiem, kalendāru, īsziņu arhīvu)
— saņemt un nosūtīt īsziņas (tai skaitā MMS, nosūtīt uzreiz vairākiem adresātiem, saglabāt īsziņu atsevišķā mapē)
— pierakstīt kontaktus (ar gandrīz neierobežotu skaitu dažādu parametru katram kontaktam)
— bluetooth (ātrai informācijas pārmešanai uz citu tālruni)
— diktofons (ārkārtīgi laba kvalitāte, pat labāka, nekā manam vecajam Sony diktofonam, kuru Rudaks savulaik kaut kur padirsa)
— kalkulators
— pulkstenis (Uzlikt vairākus modinātājus, definēt modinātājus cikliski reizi nedēļā vai kādā īpašā dienā. No jau iestrādātas pilsētu datubāzes izmantot iespēju pārslēgties starp laika joslām. Vienīgais, ko es pieinstalēju klāt, bija Timer Touch, jo dažkārt vajag uzņemt laiku.)

Visas augstāk minētās lietas jebkura kaut cik nopietna Nokia veic izcili un šis tālrunis nav izņēmums.

Papildus fīčas, kas ir atrodamas Nokia N8 un kuras nav vajadzīgas ikdienā, bet nav sliktas:
— FM radio
— FM radio raidītājs (uzliec kaut kādu mūziku, ieslēdz raidītāju, uzstādi frekvenci un pāris metru rādiusā visi ar FM rādžiņiem varēs klausīties tavu mūziku uz attiecīgās frekvences)
— Quickoffice un PDF reader (dažkārt nākas kaut ko tādu darīt, kā atvērt dokumentus tālrunī)

Kopsummā tālrunis kļūst ērts tikai tad, kad tu sāc saprast, ka pogu nav. Es nekad līdz tam nebiju lietojis skārienjūtīgu ekrānu ikdienā, tāpēc man pagāja vismaz divas nedēļas (pirmo vizītkarti es pārrakstīju tālrunī kādas 30 minūtes).

Viss pārējais, kas attiecas uz tālruņa pogām, ekrāniem un citām lietām jau tūkstošiem reižu ir apspriests dažādās mājaslapās. Es mēģināšu pastāstīt par to, kas man šķiet svarīgākais kā arī papildināt ar to, ko es iesaku lietot no programmatūras.

Nokia N8 no visām pusēm.

Ļoti īss tehnisko brīnumu apraksts

E8 līdzi nāk trīs savienojuma vadi:
— miniUSB tētis–USB tētis
— miniUSB tētis–USB mamma
— HDMI tētis–HDMI mamma

Es jau pirmajā dienā viņus satinu kopā ar ļozeni. Gan tāpēc, lai nepazūd, gan arī tāpēc, ka kāds no šiem vadiem var pēkšņi ievajadzēties (ja nu vienīgi HDMI neesmu lietojis ārpus testēšanas).

Beidzot Nokia ir normāla austiņu izeja un arī pašas austiņas ir pat ļoti sakarīgas, tikai es nekādi nevaru saprast, priekš kam mikrofons ir ieslēgts arī tad, kad es tikai klausos mūziku.

Fotokamera/videokamera. Pizdec, visi, absolūti visi, kas nezināja, ka man ir šis tālrunis un kas skatās jaunumus manā Vimeo kontā, bija izbrīnīti, kāpēc es esmu izdomājis iegādāties videokameru (brīdinu, viss tur nav filmēts ar N8, bet, piemēram, Cope bez Andžika un Makša sākās tikai dēļ N8 testiem). Arī foto izskatās pārsteidzoši labi. Pats esmu gana izbrīnīts. Visnotaļ varu apgalvot, ka salīdzinājumam ar Artūra šedevriem ar iPhone, man ir Hasselblad. Papildus esošajiem pribambasiem es vienīgi iesaku uzstādīt Nokia Panorama, kas ir lielisks rīks (kad piešaujas) plašāku (?) attēlu fotografēšanai (piemēram, galda saturu tuvplānā).

Datu ielāde un uzglabāšana. To gigabaitu skaita pilnīgi pietiek, lai piekakātu kādam laikam ar mūziku, kurā jau pašam pēc tam ir grūti orientēties, iemestu kādu filmu vai videoklipus, grāmatas un vēl tev paliks pāri čupa vietas. Un šī čupa vietas ir īpaši noderīga. Staipot līdzi miniUSB tētis–USB mamma vadu, var pieslēgt jebkādu datu nesēju ar USB pieslēgumu un caur tālruņa failu pārlūku vienkārši kopēt saturu no/uz tālruni.

Baterija. Sāku pierast, ka tālrunis ir jālādē katru nakti, jo pie normālas lietošanas, bača beidzas kaut kur otrās dienas pusē. Nekā superkruta tajā nav, bet laikam jau ar to ir jārēķinās, ja rokās tur plaukstdatoru ar zvanīšanas iespējām. Jā, lai labāk strādātos un sekotu līdzi, kad bača jālādē, vislabāk ir uzlikt Nokia Battery Monitor, kas veic uzskaiti par elektroenerģijas patēriņu un paziņo par laiku līdz tālruņa miršanai.

Nokia N8. Slikta apgaismojuma tests. Jānis Džimmijs Bižāns mazgā rokas.

Nianses īpaši apdāvinātajiem

Wi-fi. Pēdējos pāris gadus es aktīvi izmantoju internetu tālrunī, tāpēc wi-fi ir obligāts nosacījums. Un arī šī lieta tālrunī ir lieliski nostrādāta. Silti iesaku neaizrauties ar visādiem sūdiem, kurus piedāvā pieinstalēt klāt, jo oriģinālais wi-fi meklētājs to visu izdara.

Kalendārs. Oriģinālais kalendārs ir foršs un ērts. Problēma ir tāda, ka Nokia nez kādu iemeslu dēļ nemīl Google, līdz ar to ir nepieciešams vai nu čerez žopu konfigurēt pieeju pašam, vai arī izmantot citu radītas programmas, lai varētu telefona kalendāru sinhronizēt ar Google Calendar. Čerez žopu variantu neapskatīšu, bet pats nopirku GoogaSync, kas tiešām ir to 12 latu vērts — sakonfigurē darbu ar n–daudzumu kalendāru un ātri veic sinhronizāciju, vienkārši ievadot Google Account datus.

Karte un GPS. Likās, ka tā vien tāda rotaļāšanās ir, bet pāris reizes jau ir noderējis meklējot konkrētās adreses. Iesaku uzstādīt Ovi Maps 3.06. versiju. Nav nekāda vaina arī Google Maps, it īpaši adrešu meklēšanai mazākos miestos, bet Ovi Maps darbojas arī bezsaites režīmā, atšķirībā no Google Maps. Kompass, bez šaubām, orientēšanās sacensībām nav paredzēts, bet kaut ko jau tur sakarīgu rāda, ja ieslēdz kalibrēšanu arī pēc satelītiem un torņiem.

Lukturītis. Pietiek ar elementāru programmu QTorch, kas ir absolūti bez maksas un pilda tai uzliktās funkcijas, vienkārši padarot visu ekrānu baltu. Izmēģināts piķa tumsā un apgaismojuma absolūti pietiek, lai atrastu atslēgas, kas nokritušas uz zemes putekļainā pagrabā.

Muļķības. Pie mana dēla favorītiem kopā ar Angry Birds ir nonākusi arī dumjākā aplikācija, kādu jelkad ir kāds radījis mobilajiem tālruņiem — Pocket Shaker. Šajā pašā kategorijā man pagaidām turas arī UpCode, jo Latvijā tam vēl nav pielietojuma. Toties pavisam reālu pielietojum dažkārt aiz neko darīt var izlobīt no SPB TV un ForecaWeather. Es ceru, ka šīs aplikācijas jums neprasa komentārus.

Web aplikācijas

Interneta pārlūks. Iebūvētajam pārlūkam nav nekādas vainas, bet man tomēr Opera Mobile šķiet daudz ērtāka un es to iesaku uzstādīt kā noklusēto. Opera Mobile no Mini atšķiras ar to, ka Mini ir apgrieztāka versija, kas ir ņiprāka uz vecākiem tālruņiem. N8 īpašniekiem nevajadzētu pat iedomāties par tās uzstādīšanu, jo visas Mini servera puses apstrādes iespējas var uzstādīt arī Mobile versijā.

E–pasts. Uzreiz aizmirstiet par oriģinālo e–pasta programmu. Tieši tāpat, kā par visiem tiem exchange un līdzīgiem mēsliem, kas pieejami oriģināli no Nokia un Symbian. Tie strādā tikai katram desmitajam tālrunim. Tā vietā uzreiz uzstādiet Mobile Documents un lietojiet e–pastu superpilnvērtīgi, ieskaitot jebkādu pielikumu apskati, e–pastu pārsūtīšanu un citas iespējas. Nebaidieties, ka programma atrodas Nokia Beta Labs. Tur ir daudz labumu noslēpies.

Sociālie tīkli. Es izmēģināju čupiņu ar dažādiem sociālo tīklu rīkiem un varu droši teikt, ka nekas labāks par Gravity nav izdomāts. Un tie 10 eiro ir tā vērti. Links ir uz aktuālāko alfa versiju, kas parasti ir stabilas un normāli strādā. Nokia, Foursqare un Facebook oriģinālie softi ir sūdi (arī Snaptu), kas ir lēni un smagi, salīdzinot ar vāciešu izstrādāto Gravity, kas šos visus apvieno zem viena jumta.

Video un bilžu augšuplāde. Lieliskākais rīks, kas ir izgudrots, ir Pixelpipe, kas tikko tikai izceļojis no Beta Labs. Foršums slēpjas faktā, ka atbalstīti ir 80 ar kapeikām dažādi servisi un lietošana ir ārkārtīgi elementāra — atveram bildi vai video, no menu izvēlamies send un tad izvēlamies Pixelpipe, ierakstam nosaukumu, pavadošo tekstu, atslēgvārdus, izvēlamies servisu, uz kuru gribam bildi vai video sūtīt un viss, elementāri. Pati nosūtīšana notiek mums to neredzot un ir iespēja arī nokonfigurēt, ka sūtīšana notiek tikai tad, kad pieslēdzamies pie wi–fi. Man pat tā arī īsti nav skaidrs, kāpēc šī programma vēl joprojām ir bezmaksas.

—

Pārējās programmas jūs varat lietot pēc savas patikas, mani nekas cits pagaidām neinteresē, nesaista un nešķiet būtisks. Lielāko daļu oriģinālo Nokia programmu sametu atsevišķā folderī ar nosaukumu Shit un nekad neveru tās vaļā. Vēl daži mazi ieteikumi, kā elpot brīvāk un nečakarēt sev prātu:

0) Uzreiz pēc Nokia Ovi uzstādīšanas uz datora, pirms vēl pieslēdz klāt tālruni pie datora, nokonfigurējiet sinhronizācijas parametrus, lai pēc tam joki nesanāk. Kontaktu normālai glabāšanai jāizvēlas Microsoft Outlook (ja nekad nav bijis atvērts vaļā, tad būs jāatver un tikai tad varēs nokonfigurēt Nokia Ovi. Jāatver Outlook būs tikai vienu reizi mūža, pēc tam par to var atkal aizmirst.). Ja konfigurēšanu neuztaisa savlaicīgi, tad pēc tam būs problēmas ar dublētiem ierakstiem vai vēl kādiem citiem līdzīgiem brīnumiem.

1) Izmetiet trešo home screen, nafig nav vajadzīgs.

2) Nelieciet uz home screen ekrāniem visādus webvidžetus, jo vienīgais, kas ar to tiek panākts — ļoti ātri beidzas baterija.

3) Pieturot vienīgo fizisko taustiņu ilgāk, atvērsies saraksts ar visām atvērtajām programmām. Centieties turēt pēc iespējas visu ciet, taupot baterijas darbības laiku.

4) Conversations sākumā šķiet dziļi stulbs īsziņu izkārtojuma veids, bet pēc kāda laika, kad uzkrājas pāris simti īsziņu, tas sāk kļūt aktuāli un pat noderīgi. Sākumā biju izmetis, bet tagad uzliku uz home screen īsceļus gan uz īsziņu sarakstu, gan uz conversations.

5) Bez stresa un panikas lieciet maksimālos kvalitātes rādītājus gan diktofonam, gan video ierakstam, gan fotogrāfijai. Kvalitāte tiešām ir būtiski labāka un vietas uz tālruņa jums ir pietiekami, ja vien neesat jau pilnu ar pornu piekrāvuši.

6) Īpaši neaizraujieties ar krievu uzlauzto versiju uzstādīšanu, jo liela daļa satur kakainu kodu iekšā, kas pats no sevis liek tālrunim pieslēgties pie interneta. Rezultātā būtiski pieaug interneta trafiks (es decembrī ar visu to, ka pārsvarā pie wi-fi tīkliem sēdēju un tālrunis nebija no mēneša sākuma, savus 0,5GB notrafikoju), bet dažkārt arī palielinās telefona rēķini, jo tiek sūtītas maksas īsziņas vai kaut kas tamlīdzīgs.

It kā sekoju līdzi Tele2 lapas jaunumiem visu laiku un man ir aizdomas, ka admini vienkārši šodien (svētdien) ir iemetuši lapā Nokia N8 modeli, jo no rītdienas sāks visus spamot, ka telefona modelis ir pieejams. Kaut gan es pats vēl gaidu E7, tomēr arī uz šo modeli skatos, jo mans E51 jau raustās pirmsnāves konvulsijās.

www.tele2.lv 2010.11.28. Nokia N8 pirmais piedāvājums biznesa klientiem.

Šo es sev saglabāšu piemiņai, jo gribu zināt, kad tas telefons sāks maksāt tā, kā tam būtu jāmaksā. Šī cena (269,00 Ls) man šķiet vēl pārlieku nenopietna.

Ak jā, atradu vēl Nokia N8–00 lietotāja rokasgrāmatu latviešu valodā. Varbūt noderēs.

Nu re, nebija ilgi jāgaida. 5. decembra rītā jau ir jaunas cenas. Turpināsim seko notikumiem, jo tagad man te tā sarēķinājās, ka uz Ziemassvētkiem šis modelis jau maksās ap 200 latiem jauns.

www.tele2.lv 2010.12.05. Nokia N8 pirmais piedāvājums biznesa klientiem.

Papildus aprēķini:

Izskatās, ka sekošu šim pasākumam arī tālāk.

Es nezinu, kā ir vadītas manas attiecības ar elektroniskajām un puselektroniskajām iekārtām, bet vienmēr, kad es jūtu, ka ir laiks paskatīties uz kaut ko jaunu, mana pašreizējā iekārta noteikti noklāsies un tāpēc ar steigu būs jāmeklē cita. Neesmu nekāds dižais gīks, kas mācētu daiļi runāt par visādām iekārtām un to salīdzinošajiem faktoriem, bet man ir šis tas, kas vienmēr šķitis svarīgs, un ar to šis stāsts arī tad varētu sākties.

Tātad. Šobrīd esmu laimīgais Nokia E51 īpašnieks un patiesi novērtēju šī tālruņa unikāli elegantās īpašības, kas ir apvienotas ērtā korpusā. No lietām, kas man vispār ir nepieciešamas tālrunī (jeb, dēvēsim to labāk par portatīvo komunikatoru, jo ar tālruni tam vairs sen nav tieša sakara), tajā ir praktiski viss. Uzskaitīšu svarīgākās, manā skatījumā, lietas, kurām ir jābūt jebkurā modernā komunikatorā:

• piezvanīt un saņemt zvanus un ārkārtīgi garu, pēc iespējas garāku sarakstu ar saņemtajiem, veiktajiem un neatbildētajiem zvaniem
• nosūtīt īsziņu, MMS, e–pastu, neuzstādot nekādas vai arī minimāli kaut ko piepičkājot klāt (no sērijas, ievadīt e–pastu, uz kuru atbildēt) un saglabājot to visu tālruņa atmiņā pēc iespējas ilgāku laiku (ienākošās, izejošās, nenosūtītās, sagatavotās, utt.)
• bezizmēra adrešu grāmata, kurā ir iespējams saglabāt visu mani interesējošo informāciju par katru kontaktu, tai skaitā krāniņa izmērus, alkohola patēriņus un sievas fotogrāfijas, īsāk sakot — ar neierobežotu custom lauku skaitu
• pilnībā izmantot tālruņa atmiņu un/vai atmiņas kartes visām tālruņa funkcijām (skatīt visus iepriekš minētos punktus attiecībā uz maksimālo saglabāšanas laiku)
• iespēju visus augstāk minētos datus sinhronizēt un saglabāt uz datora, savienojot to ar absolūti vienkāršu USB vadu bez ilgas čakarēšanās Google un frīku forumos un, kas pats galvenais, nepazaudējot neko no tā, kas ir saglabāts
• pieslēgties visiem GSM tīkliem un to apendiksiem (visi gā, u–kaut kas, utt.)
• pieslēgties un izmantot wi–fi ar visām no tā izrietošajām sekām — interneta pārlūks, aplikācijas darbībām ar sociālajiem tīkliem, iespēja nosūtīt un saņemt audio/video un bildes
• bez interneta pieslēguma pārlūkojama karte, pēdējā laikā noderētu arī GPS funkcija
• pārskatāms kalendārs ar iespēju saglabāt un sinhronizēt datus ar Google Calendar
• pavisam vienkāršs diktofons
• pavisam vienkārša fotokamera ar iespēju saglabāt arī video materiālu
• iebūvēta piezīmju grāmatiņa pierakstiem (izmantoju reti, bet gadās, ka vajag tieši pierakstīt, nevis ierakstīt diktofonā)

Laikam būšu minējis svarīgāko. Par korpusa izturību, ergonomiju un visiem pārējiem pribambasiem nav jēgas stāstīt, to nekad tāpat neviens neuztaisīs. Es nedzīvoju pasakā.

Tad nu lūk, gadījās tā, ka tiku pie Nokia jaunā E5 modeļa pabakstīšanas. Lēnām, pa dienām mēģināšu izurbties šim agregātam cauri.

1. diena

Es ceru, ka mani Twitter sekotāji īpaši nedusmojās, jo ar to kosmosa kuģa vadības pulti sākumā bija grūti tikt galā, tāpēc daudz ko bliezu tur, kur pagadījās, lai vēlāk neaizmirstās.

Nokia E5. Pirmais attēls.

Visgrūtāk ir pierast pie tā, ka iemīļoto dažu pogu vietā tev ir reāls klucis ar zinātniskā kalkulatora cienīgu spiežamo vietu skaitu, kas, kā jau tam būtu jābūt, ir tik maziņas, ka mani ogļu krāvēja pirksti spieda sākotnēji vismaz trīs–četras pogas vienlaicīgi. Žopa. Ja tajā brīdī pa rokai nebūtu 50 gramu Jameson, tas klucis būtu lidojis sarkanā stūra tumšākajā daļā. Pēc pamatīgas pacietības pārbaudes piešāvos.

Tad pagāja aptuveni stunda, pirms es piedabūju šo inteliģento spiedpogu plakandēli draudzēties ar manu laptopu un Nokia Ovi, kur tajā brīdī glabājās visi mani kontakti. Kaut kādas mistiskas draiveru instalācijas vairākas reizes pēc kārtas, nedz kāpēc jārestartē dators (radās tāda sajūta, ka E5 grib kļūt inteliģentāks par laptopu). Beigās šis posms izdevās un tālāk vēl nācās pāris reizes pabakstīties, lai atjaunotu visu iespējamo softu, kas uz agregāta jau bija sainstalēts, lai varētu to lietot bez dumjiem jautājumiem.

Pirmais pozitīvais moments: tālrunis lādējas no USB. Megakruta, jo ilgi bakstoties gar sinhronizācijām, bieži vien E51 izlādējas. Ļoti ļoti pozitīvi.

Pēc tam atklāju, ka ir normāla austiņu izeja, nevis mikro/makro sūdi. Urā, var pieslēgt savas austiņas, jo līdzi nāk, kā jau tas ierasts, plastmasas kakas. Te nu ir laiks parunāt arī par galveno kaku, kas ir šajā tālrunī. Iespējams, pavisam iespējams, ka tas ir tikai šim konkrētajam modelim, jo, kas arī ir ticams, tas nav ražots Latvijas tirgum — tastatūras taustiņi ir QWERTY, bet reāli uz izklājuma ir salikti kaut kādā ačgārnā secībā, līdz ar to akli meklējot, var saprast, kas ir jāspiež, bet iedziļinoties katra taustiņa atrašanās vietā, tas ir praktiski neiespējami. Bet tas man ne tuvu nesagādāja tik lielas mokas, kā rakstīšana latviski.

Nokia E5. Spectaustiņi.

Pamēģiniet iztēloties, kādi pianistu triki ir jāpielieto, lai uzrakstītu «Ž» vai «Ā» tieši augšējā reģistrā. Kāpēc nevarēja nozagt veco labo sistēmu ar mēmo taustiņu? Nerunājot nemaz par absurdajām, kroplajām dzeltenajām sejām, kuras konstanti piedāvā bāzt visur, kur es vienkārši gribu izvēlni ar specsimboliem. Īsāk sakot, pāreja uz šo no viena taustiņa atkārtotas spaidīšanas vairākas reizes pēc kārtas pareiza simbola iegūšanai ir kaut kas īpašs. Pat dienas beigās es rakstīju tikpat ātri, cik ceturtajā klasē glītrakstīšanā.

Dienas beigās uzliku Gravity, lai beidzot saprastu, kas ir Foursquare, par kuru daudzi tik ļoti sajūsminās. Sapratu, ka tā ir kaut kāda kārtēja geokešinga spēlīte, ar kuras palīdzību bez maksas daži labi taisa datubāzi ar tiešām piesaistēm koordinātēm. Īsāk sakot, kārtējā huiņa, kas ir radīta iPhone lietotājiem, lai viņi varētu savus krānus pagarināt, bet pārējiem mobilajiem piebakstīta klāt, jo pārējo ir vairāk. Bet to datubāzi, ko šie censoņi vāc es arī gribētu savā īpašumā.

2. diena

Modinātājs nostrādāja godam. Telefons nav izlādējies, tas ir arī forši. Spēju normāli pārvaldīt tālruņa pamatfunkcijas — zvanīt, saņemt zvanus un izlasīt SMS. Esmu uzlicis Snaptu un Opera Mobile. Tagad neesmu svešs arī interneta videi. Jūsmoju par pietiekami lielo, vertikāli novietoto ekrānu, jo uz tā patiesi ērtāk ir pārvaldīt gan garāku vārdu/uzvārdu īpašniekus adrešu grāmatā, gan arī pārlūkot interneta lapas. Starp citu, pamanīju, ka interneta lapas strādā ātrāk, kas, visticamāk, ir saistīts ar to, ka E5 darbina kaut kas jaunāks par Commodore procesoriem.

Nolēmu, ka tomēr veco E51 nogādāšu kādam mobilo dakterim, lai saved kārtībā, varbūt darba zirgs vēl būs kādu laiku darbināms.

3. un 4. diena

Atklāju, ka šim zvēram ir uztaisīta ārkārtīgi sakarīga meklēšana. Ja E51 ar savu pēdējo atjauninājumu ieviesa sen gaidīto meklēšanu visā telefona atmiņā, tad šis ir gājis vēl tālāk — pie atvērta mājas ekrāna, neko neatverot var vienkārši sākt vadīt QWERTY klaviatūras tekstu, automātiski atveras adrešu grāmatas ieraksti, kas satur konkrēto teksta daļu, vienalga, vai tas būtu vārda vidū vai sākumā. Absolūti kruta lieta.

Vēl viena kolosāla iespēja ir pārvietošanās starp atvērtām programmām kā arī pāriešana uz mājas ekrānu. Ja tas ir tas multitāskings, tad tas nav nekas jauns — uz E51 to varēja darīt, atvērtā programmā nospiežot sarkano taustiņu (sarunas beigšana), kas noveda līdz mājas ekrānam un pēc tam bija jāmeklē izvēlnē, programma, uz kuru grib pāriet (it kā no jauna atverot programmu). Savukārt uz E5 tas ir realizēts, ievietojot visās programmās izvēlnē papildus izvēlni «Parādīt atv. progr.». Nav gan skaidrs, kāpēc nevarēja uzrakstīt «Parādīt atvērtās programmas», jo vietas ekrāna platumā pietiek. Un dažreiz nogļuko, un to pašu izvēlni rāda angliski (arī daļēji saīsinātu).

Areče viens foto, kur izmantots digitālais pietuvinājums (ar skaidru norādi — neizmantojiet to), noklikšķinot uz attēla var apskatīties pilnā izmērā un izbaudīt artefaktus pilnībā.

Līgatne. E5 digitālā zūma izmēģināšana.

Pirmie gļuki. Pirmais gļuks ir saistīts ar e–pastu. Kaut gan uzstādīšana noritēja raiti un, piemēram, sūtot uz Twitpic svaigi nofotografēto, viss gludi norisinājās bez īpašas iejaukšanās. Toties IMAP protokols realizēts tālrunī ir diezgan vāji, jo e–pasta klients, savienojoties ar serveri, izmet tevi ārā no programmas mājas ekrānā. Tas atkārtojas vēlreiz tai brīdī, kad ieiet atpakaļ e–pasta klientā, bet programma vēl nav atjaunojusi sinhronizēto saturu. Uzreiz pēc sinhronizācijas tevi izmet ārā vēlreiz un atkal ir jāiet atpakaļ programmā. Tas samērā ātri izbesī un vairāk īpaši pie e–pastu pārlūkošanas neatgriezos. Šim, visticamāk, būs jābūt izlabotam līdz ar pirmo atjauninājumu.

Otrais gļuks saistīts ar fotografēšanas režīmu. Man neizprotamu iemeslu dēļ pēkšņi pēc fotogrāfijas uzņemšanas vairs nedarbojās izvēlnē tik ērti noslēptā funkcija «nosūtīt uz e–pastu». Pārējās funkcijas strādāja, bet tā pazuda.

5. diena

Nedaudz paspēlējos ar fotogrāfijām un video, sapratu, ka gļuki ir vēl vairāk. Kad telefonā uzkrājas jau kāds lērumiņš ar attēliem, galerija vairs negrib atjaunoties un jaunākos attēlus un video atrast var vienīgi caur failu menedžeri. Ja senāk Nokia tālruņiem bija speciāla izvēlne galerijā «atjaunot galerijas saturu», tad tagad tā arī ir pazudusi. Man domāt, ka šī šaize arī tiks atrisināta pēc pirmajiem atjauninājumiem.

Areče video, kas uzņemts ar E5 (čomam kāzas, var visu neskatīties, ja nav vēlme).

Rezultāti

Pozitīvais

1. uzlāde caur USB un parasto tievo strāvas lādētāju
2. 3,5mm audio pieslēgumvieta
3. samērā žiperīgs darbā ar interneta aplikācijām (pārlūks, YouTube, Snaptu, u.c.)
4. kontekstuālā pilna teksta meklēšana adrešu grāmatā
5. viegla pārvietošanās starp atvērtām programmām
6. GPS (priekš manis tas vispār ir jaunums telefonā)
7. ātrs un ērts wi–fi menedžeris
8. praktiski nav lieku sūdprogrammu, kas būtu sākotnēji uzstādītas
9. ideāla sadarbība ar PC, sinhronizējot datus (ja neskaita čakaru, pirmo reizi pieslēdzot)

Negatīvais

1. pārāk maziņas pogas un absolūti neizprotama tastatūra priekš cilvēka, kas pieradis pie parastā pogu izkārtojuma uz tālruņa
2. ļoti daudz latviskojuma kļūdu
3. pārāk izmētāts (vispār raksturīgi Nokia) uzstādījumu saturs, kas visu laiku maina savu attēlojumu (tiek atrisināts, pašam sakārtojot ikonas pa sakarīgām mapēm)
4. nav nekāda indikatora, kas norāda uz telefona aizķeršanos domājot, tāpēc dažkārt šķiet, ka telefons ir uzkāries

Līdz ar to arī testam ir beigas un mani gala secinājumi ir samērā paredzami. Šis nav tālrunis, par kuru es sapņoju, tomēr 10 baļļu skalā tam dotu 8. Kamēr vēl ir iespēja palikt pie pogu tālruņiem, mana  izvēle kritīs uz E51, jo tas tiešām ir kolosāli ērts. Kaut gan grūti ir atkal pierast pie mazāka ekrāna, sūdīgākas kameras un lēnākas darbības, tas tomēr veic praktiski visas tās funkcijas, ko veic arī E5. Pierast pie šī tālruņa var, bet tā kā manu E51 solīja saremontēt, tad atgriezīšos pie tā.

Es ieteiktu šo tālruni tiem, kam ikdienā svarīgākais ir sazvanīt, būt sazvanāmiem, ir nepieciešamība mobili izmantot internetu, ik pa laikam neverot vaļā laptopu un dzīvē galvenais nav mobilās multimediju kastītes ar pieslēgumu GSM tīklam. Tālrunis noteikti nav spēļmantiņa foršām čiksām vai stilīgiem džekiem, toties ir riktīgs darba zirgs mobiliem uzņēmējiem, žurnālistiem, sabiedrisko attiecību speciālistiem un citu profesiju pārstāvjiem, kuriem dzīve saistās ar teicienu «mūžīgi sasniedzams».

Sakarā ar to, ka panki ir bijuši gana raženi un burtiski iznīcināja manu mīļo laptopu (Samsung R700), nācās pabojāt nervus nedēļas garumā, līdz esmu ticis pie jauna daikta, ar ko darboties.

Principā viss sākās ar to, ka aizgāju uz Čaka ielas kantori Laptopshop.lv, kas ir labākais laptopu serviss, ar kādu man jelkad ir nācies sastapties (iesaku tieši remontiem). Vienīgais mīnuss varētu būt tas, ka paralēli laptopa problēmu risināšanai sanāk arī atminēties lielās kaimiņu nācijas valodu, bet tas nebūt mani nebiedē, drīzāk priecē — Baltijas krievi vienmēr ir izcēlušies ar rūpību veicot darba pienākumus (lasi — ja jau tiešām uz darbu atnāca, tad darbu izdarīs godam). Meistars uz vietas iečekoja laptopa stāvokli, izņēma cieto disku un ar tekstu: «Данные ведь будут нужны?» padeva man pāri galdam. Kad man kļuva skaidrs, ka šis nebūs kosmētiskais remontiņš, kura laikā dēla izskrubināto pogu iemontē klavierē atpakaļ, garstāvoklis bija tieši nekāds.

Pāris stundas vēlāk jau aktīvi tika meklēts jauns darbarīks. Arī tai pašā Laptopshop.lv man piedāvāja pāris modeļus, par kuriem padomāt. Pirmais manis noskatītais supermodelis bija HP Pavilion XD18T. Diemžēl šis modelis, kā izrādījās vēlāk, ir nesamērīgi dārgs priekš savas konfigurācijas. Un HP vispār esot šobrīd ļoti slikts serviss Latvijā, savukārt Pavilion sērija ļoti bieži tiek nesta uz remontiem. Īsāk sakot — abloms.

Atkāpei. Tātad, lietas, kas man ir ārkātīgi būtiskas laptopā kā tādā:

• Vismaz 17″ ekrāns
• atsevišķs Numpad uz klaviatūras
• mūsdienām atbilstoša grafikas karte un procesors (t.i. — absolūti pajāt cik liels ir HDD vai cik daudz ir operatīvā atmiņa, vajadzēs, var mierīgi piepirkt klāt, procesoru un grafikas karti nepiepirksi)
• digitālā video izeja (HDMI vai kas līdzīgs)
• lai laptopa priekšpusē (tur, kur rokas atrodas, kad kaut ko klabina kā arī priekšā uz korpusa malas) nav nekādu sūda pogu un fiņķikļušku (volume control, wifi on/off, un tā tālāk).

Sazinājos ar pacietīgākajiem un uzticamākajiem datoriķiem uz planētas — ID Computer Jelgavā (ex. NDD), kas mani iepriecināja ar pāris interesantiem modeļiem, no kuriem izvēle krita par labu Acer Aspire sērijas modelim. Joks bija tāds, ka vairumtirgotāji GNT, kas šo modeli bija ielikuši katalogā, bija sajaukuši modeļa numuru, tāpēc par to datoru neko vairāk kā no GNT piedāvājuma uzzināt nevarēja līdz pat brīdim, kad tas ieradās pie manis rokās.

Tad nu lūk mans jaunais mazais draudziņš:

Acer Aspire AS-7740G

• Intel® Core™ i5 processor 430M (32 nm Dual core, 2.26GHz, 3MB Cache, 1066 MHz FSB)
• 4 GB DDR3 1066 MHz RAM (2+2 GB modules)
• ATI® Mobility Radeon™ HD 5650 1 GB GDDR3 (”Madison-Pro” Graphics Card 1024MB DDR3 VRAM)
• 17.3 HD+ 1600×900 CineCrystal™ high-brightness (220-nit) TFT, 8ms
• 640 GB HDD, SATA, 5400 rpm (Western Digital Scorpio Blue WD6400BEVT)
• DVD Super Multi DL
• 5-in-1 card reader (MMC, SD, MS, MS Pro, xD), Acer HD Crystal Eye webcam, Fingerprint reader
• 10/100/1000 LAN, Wake-on-LAN ready
• Integrated Intel® Wireless WiFi Link 5100 (802.11a/b/g/Draft-N), Wi-Fi CERTIFIED™
• Battery: 48.8 W 4400 mAh 6-cell Li-ion battery with Acer QuickCharge
• 4x USB 2.0 ports, HDMI, Consumer infrared (CIR) port, external display (VGA) port, Headphones/speaker/line-out jack with S/PDIF support, Microphone-in jack, Line-in jack, Modem (RJ-11) port, Ethernet (RJ-45) port
• Five speaker Dolby surround sound, with Acer Tuba CineBass Subwoofer
• 103-/104-/107-key keyboard, with inverted “T” cursor layout
• Multi-gesture touchpad pointing device with Acer Bio-Protection fingerprint reader,
• 1x ExpressCard ™ / 54
• 3.25 kg, 410 x 286 x 35/41.5 mm
• Microsoft ® Windows ® 7 Home Premium 64-bit including Acer software package (Acer Arcade ™ Deluxe featuring Cinema, Album, Music, Acer home media, online media, Acer Backup Manager, Acer eRecovery, Acer Power Smart Manager, Acer Bio-Protection, Acer Crystal Eye, Acer GridVista ™, Acer Launch Manager, Acer Game Zone, Acer Game Console, burner software, virus scanners, etc.)
• Warranty: 2 years manufacturers warranty including 1 year International Travelers Warranty

Kas pats interesantākais, man atkal tāpat kā ar Samsung laptopu ir izdevies tikt pie īpaša modeļa, par kuru informāciju ražotāja mājaslapā bez diršanās un čakarēšanās atrast neizdodas. Ibio.

P.S. Paldies visiem, kas iesaistījās mana laptopa meklējumos un variantu vērtējumos. Esmu ļoti gandarīts, vismaz pagaidām.

Pirms nu jau laba laika stāstīju par to, ka esmu iegādājies Brother DCP-770CW muļķufunkcionālo iekārtu, lai mājās varētu ne tikai gultā sēžot rakstīt jums muļķības, bet arī izdrukāt jūsu sarakstītās muļķības un lasīt tās, sēžot tualetē uz poda. Tad nu tā, tik tālu es arī biju ticis, ka drukāšana wi-fi režīmā strādā uz urrā. Bet tieši tur es arī apstājos, jo kad gribēju izmantot šīs fantastiskās iekārtas skenera funkcijas, varēju iet pakārties, jo tālāk par skenēšanas trokšņiem man nekas nestrādāja—iekārta nepadeva datus uz datoru.

Sazvanījos ar Brother Latvijas pārstāvjiem. Šamie tur kaut kādus ķekšus lika atzīmēt dažādās vietās iekš Firewall un vēl kaut kur tur zem Device Properties. Protams, man nekas tik un tā neaizgāja. Tad nu draugs man uzdāvināja vadu un teica: «Būs tev laime skenējot caur vadu!» Nu un tad pasakiet man, kāda velna pēc es pārmaksāju aptuveni divtik, salīdzinot ar parastu, ne–bezvadu iekārtu? Es arī nezinu.

Tāpēc manas pūles to sūda kasti piedarbināt ar to nebeidzās un es ķēros klāt radikālākām metodēm—sazinājos ar ražotāju. Nu un tad beidzot man atsūtīja saiti uz aprakstu par kaut kādu tur Ad–hoc pieslēgumu. Kaut gan tiem visiem soļiem līdzi izsekot nebūtu problēmas (izņemot vienīgo soli, kur tiešām kaut kas ir jākonfigurē, nevis jāspiež Next, un kur ir skaisti rakstīts, lai šo soli izdara jūsu IT adminstrators. Fucking bastrads!), tomēr varēja jau viņi kaut kā vienkāršāk visu to būšanu realizēt.

Ok. Piedabūju to pasākumu pie dzīvības un pat ieskenēju pirmo attēlu. Forši, viss strādā un ir skaisti, tikai tagad man iekārta vairs nekad nebūs wi-fi tīklā (nu bet protams!), un katru reizi, kad es gribu kaut ko izdrukāt/ieskenēt, man ir jāpārslēdzās no interneta pieslēguma wi-fi uz to iekārtas wi-fi. Un piedevām vēl tā pārslēgšanās ne visai patīk manam wi-fi rūterim un man nākas to katru reizi restartēt. Un kur uz šīs planēta ir taisnība?

Nekad, es atkārtoju, nekad neiegādājieties Brother produkciju, ja vien jūs neesat datorgīki vai arī nodarbojieties ar sadomazohismu.

Nu tā, esmu nobriedis beidzot iegādāties sev monitoru, ko varētu ikdienā lietot darbiem, jo vecais ir galīgi noklājies, bet manam sapņu EIZO šobrīd tomēr naudas īsti nepietiek. Ir doma par Lacie 324 LCD.

lacie 324 lcd

Vai kādam ir kādas atsauksmes vai ierosinājumi par šo tēmu?

Izskatās, ka slēpošanas sezona jau ir beigusies. Urā, garā ziema ir aiz muguras un no rīta iešu meklēt sniegpulkstenītes, savukārt bebru skaitītāji varēs pievērsties Rīgas kanāla apsekošanai.

Vakar man beidzot atnāca Brother DCP-770CW muļķufunkcionālā iekārta, kuru jau sen gribēju sev mājās ieviest. Pamatdoma ir ļoti vienkārša — tā kā tagad abi divi ar sievieti sēžam pie laptopiem, tad printeris un skaneris būtu ļoti ērts tāds, ko varētu vienlaicīgi abi divi izmantot. Tad kāpēc mocīties ar vadiem, ja Brother ir izdomājis šādu iekārtu, kas savienojās ar tīklu caur wi-fi? Loģiski.

brother dcp-770cw

Instalācijas process neaizņēma tik daudz laika, cik daudz bija jālipina nost visādas transportēšanas līmlentes, kas viscaur klāja visu iekārtu. Arī pirmo testa druku (nē, tas nebija «Hello world!», tas bija «pimpis») es veicu bez jebkādas aizķeršanās. Toties skeneri piedabūt pie dzīvības tā arī neizdevās. Problēmas būtība ir tāda, ka iekārta strādā, arī signāls no datora līdz skenerim par operācijas veikšanu aiziet, bet ieskanētie dati neatnāk atpakaļ līdz datoram. Rīt zvanīšu uz palīdzības līniju, lai noskaidrotu, kur tā žurka norakta. Esmu sasodīti vīlies, jo vēlējos šodien jau kaut ko testam paskanēt.

Sitācijas apraksts:

Nezināmu iemeslu dēļ manam laptopam pirms teju diviem mēnešiem nobeidzās ekrāna matrica. Aizsūtīju uz savu mīļoto un loloto NDD datortehnikas salonu, kur man pateica, ka jāsūta ir laptops uz garantijas pārbaudi un tas var aizņemt kādu laiciņu. Loģiski, ka man dators ir vajadzīgs ikdienā, līdz ar to sarunāju, ka man uz to laiku iedod kaut kādu tur Acer mazulīti palietot, lai nepalieku bez darba instrumenta. Bučas, NDD, paldies jums par to.

Izrādījās, ka garantija uz šādu problēmu neattiecās, jo ir aizdomas, ka es ar skrūvgriezni, āmuru vai cirvi pats esmu sabojājis to matricu. Protams, ka es tam piekritu, jo ko gan citu man atliek darīt. Galvenais, lai mans laptops man ir atpakaļ. NDD bija uz vietas kaut kāda cita mistiska matrica no savādāka ražotāja, ko man arī iebuhņīja iekšā. Tomēr, kaut kādu iemeslu dēļ tā matrica līdz galam nedraudzējās ar manu datoru un ekrāns ir tāds dzeltens kā arī ir vērojami spēcīgi gļuki vietās ar paaugstinātu blakus laukumu kontrastu (līdzīgi, kā digitālajā fotogrāfijā ir aberācija). Nu ko, es džekiem saku — pohuj rudzi, pasūtiniet man jaunu Samsung matricu un es par to maksāšu. Tā kā NDD sadarbojās ar ServiceNet, tad mēģinam pasūtināt caur viņiem. Piezvanot mūs pasūta trīs mājas tālāk un saka, lai rakstot e–pastu. Uz e–pastu atbild pēc otrā mēģinājuma un jau ir pagājušas divas nedēļas. Atbilde ir izsmeļoša: «Mēs jums matricu nepārdosim, ja gribat nomainīt, vediet pie mums». Pidarasi. Atkal gaidīt divas līdz desmit nedēļas? Un ja nu atkal kaut kas noiet greizi?

NDD man iesaka mēģināt pašam ar ServiceNet sazvanīties un sarunāt. Tieku tiktāl, ka telefoniski runāju jau tieši ar to meistaru, kuram mans laptops būtu jāremontē. Sākas murgi par kaut kādu tur diagnostiku, kuru var uztaisīt stundas laikā, tikai jāierodās ciemos pie viņiem. Tā arī izdaru. Uz vietas man kaut kāda sieviešu dzimuma pārstāve paziņo, ka es varu iet pupās ar savu «stundas laikā» un samērā agresīvā tonī piebalso arī kaut kāds vīriešu dzimuma fruktiņš. Uz manis teikto par to, ka man viss jau ir sarunāts, seko atbilde, ka es neesot pie pilna prāta, jo tas var aizņemt trīs un vairāk dienas. Bet, kad es saku, ka man dators ir vajadzīgs darbam un tās trīs dienas takš var izvērsties arī par trim mēnešiem, man paziņo, ka tā tiešām arī var būt. Apgriežos 180 grādos, pie sevis nomurminu «kuces» un aizeju projām, no sirds aizcērtot durvis.

Tālāk seko interesantākais. Šodien piezvanu uz Samsung palīdzības līniju Lielbritānijā, jo Latvijā tā arī neatrodu, kam zvanīt. Megalaipnā meitene otrā galā uzklausa manu problēmu, liek pagaidīt piecas minūtes. Vēl man ir jānosauc savs vārds un kontakttālrunis, jo tādas lietas viņi reģistrējot sistēmā (lai vēlāk man konfektes uz Ziemassvētkiem sūtītu, padomāju es). Pēc gaidīšanas meitene priecīgā balsī paziņo, ka man tiešām nevajadzētu sasieties ar ServiceNet, bet doties uz M.Shafro & Co, jo tie tak esot lieliski šajā ziņā.

Cik man personīgi ir bijusi saskarsme ar šo kantori, neko nevaru daudz par viņiem pateikt, kā vienīgi to, ka ir nedaudz dārgāki par pārējiem tirgus spēlētājiem. Toties sazvanoties tiek noskaidrots, ka man ir jāatnāk ciemos, lai viņi var apskatīties, kādu matricu vajag pasūtināt un visu izdarīšot nedēļas laikā. Laptops paliks pie manis un problēmu nebūs. Pagaidām jūtos patiesi laimīgs. Rīt iešu pie viņiem ciemos un redzēsim, kā šī divu mēnešu epopeja beigsies.

Katrā ziņā, ja jums kādreiz ir tā, ka kaut kas ir vajadzīgs no ServiceNet, sākumā pameklējiet, vai tiešām Latvijā nav neviena cita, kas jums varētu palīdzēt. Reāli bezcerīgs kantoris.

Nu re, nepagāja nedz viena nedēļa, kad mans pareģojums ir piepildījies un Canon, mēģinot pārspļaut Nikon savā stulbībā, arī ir ieviesuši jaunajā Canon EOS 5 Mark II filmēšanas funkcijas. Par to jauki izteicies John Nack savā blogā:

As you probably don’t need me to tell you, Canon has just announced the 5D Mark II, complete with the ability to record HD-resolution (1080p) video.  This follows on the heels of Nikon’s D90, itself capable of 720p video capture.  My initial thought was that DSLRs capturing video is kind of like dogs walking on their hind legs–not done well (e.g. no autofocus), though interesting to see done at all.  Nikon’s sample videos, however, have gotten me thinking about the possibilities, and film effects pro Stu Maschwitz sees lots of promise.  (He calls Canon’s decision to shoot at 30fps instead of at 24 “almost unbearable,” however.)

Satriecoši debīli jaunumi. Es jau gaidu, kad Leica paziņos par ko līdzīgu, lai pavisam sagrautu manu realitātes izpratni un uzticību jebkam.

Man kārtējo reizi jāatvainojās, ka neko daudz pēdējā laikā nerakstu — darbi liek par sevīm manīt.

Bet šoreiz, mans mazais draudziņ, man ļoti vajag palīdzību no tevis: ja tev ir sajēga gar to, kā darbojās wi-fi rūteri un kā viņus var sakonfigurēt, tad man ir nepieciešams tavs darbaspēks.

Ir telpas, uz kurām pienāk interneta pieslēgums (landline). Ir nepieciešams šajās telpās izveidot wi-fi interneta pieslēgumu, kuru izmantot var tikai pie viena nosacījuma — ja pirmā lapa, ko tu atver, ir kaut kāda konkrēta lapa. Lielisks piemērs Latvijā manai vēlmei ir Lattelecom Wi-Fi. Lūk, tieši tādu man arī vajag.

Es jau esmu samierinājies, ka pats es to uztaisīt nevarēšu, jo boot.lv forumā datoriķi ar savu folkloru jau mani noveda gandrīz līdz nervu sabrukumam. Es no savas puses piedāvāju: sameklēt, nopirkt un atvest visus dzelžus, kas nu būs vajadzīgi un saprāta robežās samaksāt par šo pakalpojumu. Visa tā uzparikte būs jāuzstāda Vecrīgā, uz kurieni nogādāšu, ja ir nepieciešamība un paniskas bailes no sabiedriskā transporta.

Nepagāja ne 10 gadi, kad līdz Latvijai ir nonākuši EIZO monitori grafikas profesionāļiem.

Es jau ilgu laiku centos pie tāda tikt, bet atturēja vai nu tas, ka uz to brīdi nebija tādas naudas vai arī tas, ka zviedri čakarējās ar piegādi. Tad nu tagad viss ir mainījies un varam droši ņemties ar šiem brīnumiem.

Cenas, ko ColorEdge sērijai piedāvā letiņu pārstāvji, ir pārsteidzoši zemas (salīdzinot ar tām pašām zviedru cenām):

CG19K 19″ Black, TCO 03, 2xDVI-I, USB hub — 944,00 Ls
CG19KDTP 19″ Black, TCO 03, 2xDVI-I, USB hub — 1121,00 Ls
CG210NK 21.3″ Black, TCO 03, 2xDVI-I — 1298,00 Ls
CG210NKDTP 21.3″ Black, TCO 03, 2xDVI-I — 1475,00 Ls
CG211K 21.3″ Black, TCO 03, 2xDVI-I, USB hub, Hood — 1652,00 Ls
CG211KDTP 21.3″ Black, TCO 03, 2xDVI-I, USB hub, Hood — 1829,00 Ls
CE210WK 21.1″ Black, TCO 03, 2xDVI-I, USB hub — 826,00 Ls
CE210WKDTP 21.1″ Black, TCO 03, 2xDVI-I, USB hub — 1003,00 Ls
CG221K 22.2″ Black, 2xDVI-I, USB hub, Hood — 2537,00 Ls
CG221KDTP 22.2″ Black, 2xDVI-I, USB hub, Hood — 2714,00 Ls
CG241WK 24.1″ Black, 2xDVI-I, USB hub, Hood — 1593,00 Ls
CG241WKDTP 24.1″ Black, 2xDVI-I, USB hub, Hood — 1770,00 Ls

Šīs ir šī gada cenas, precīzas cenas vienmēr varēsiet uzzināt, kontaktējoties ar NMS Grupu personīgi.

Un jā, šī ir neapmaksāta reklāma, jo es bikses gandrīz piečurāju, kad uzzināju, ka EIZO ir pieejami Latvijā.

Un es ļoti ceru, ka CG241WKDTP nonāks līdz manam galdam jau februārī. Ļoti ceru.