Esmu jau pirms tam daudz rakstījis par to, ka uzskatu tabulu ierakstu vizuālu dalīšanu ar papildelementu izmantošanu par dizainera nemākulības paraugu. Viens no tādiem piemēriem ir Nokia BetaLabs, kur koporācija publicē testa versijas jaunajām mobilajām aplikācijām un programmām. Zemāk redzamajā animācijā es veicu tikai divas darbības — noņēmu fonu tabulas nepāra rindām un pēdējās kolonnas tekstam samazināju attālumu starp teksta rindām.

Nokia Betalabs. Pirms un pēc korekcijas.

Rodas jautājums, kāpēc dizainerim uzspieda veidot šos nevajadzīgos fonus? Vai tas bija mārketinga nodaļas arguments «mums vajag vairāk zilas krāsas», jeb arī tas ir kā krieviem avīžu dizainā — jo raibāk, jo labāk?.

P.S. Patiesais šī ieraksta iemesls ir tāds, ka esmu beidzot iebraucis, kā darbojas Firebug (vismaz man tā šķiet). Tad nu gribēju parādīt lapu, kuras lietošana izsenis ir bijusi zobusāpe, savukārt absolūti vienkāršs labojums to padarītu jau daudzreiz lietojamāku.

Sveiciens Statistikas pārvaldes māksliniekiem.

Bija:

Saņemto un nosūtīto kravu apjoms Latvijas ostās. Latvijas centrālās statistikas pārvaldes grafika.

Kļuva:

CSP rakstā «Par ostu un lidostas darbības rezultātiem 2011.gada 1.pusgadā» vispār ir ļoti daudz šedevru.

Bija:

Latvijas Mobilā telefona tīklā darbojošos viedtālruņu sadalījums. krizdabz.lv

(via: «LMT tīklā (Latvijā kopumā?) izplatītākie ir Symbian S60 viedtālruņi»)

Kļuva:

Tā kā man, atšķirībā no Kristapa, sanāk nedaudz cita domāšana attiecībā uz to, kas tad ir populārākais:

Ja pieņemam, ka Tele2 un Bites tīklos nav tik daudz iPhone telefonu (LMT ir vienīgais operators Latvijā, kas to oficiāli tirgo), tad Android varētu būt izplatītākie viedtālruņi Latvijā.

Un vēl, kāds man var pastāstīt, kas tā par Bada OS un kur viņu lieto? Pēc bildītēm izskatās pēc figņas, kas nozagta visiem pārējiem un salikta vienā, droši vien nefunkcionējošā sūdā.

P.S. Esmu nedaudz pazudis, jo ir vasara un man gribas ar pliku pakaļu skriet pāri zaļām pļavām izkārtu mēli un biezpienmaizi rokās, bet kaut ko kaut kad jau es arī te iemetīšu.

Bija:

Kādus jauninājumus vēlas NeoGeo.lv lasītāji. Oriģināls.

Kļuva:

Kādus jauninājumus vēlas NeoGeo.lv lasītāji. mrserge.lv versija.

Visam par pamatu ir raksts NeoGeo.lv «Aptaujas rezultāti par lasītāju vēlmēm NeoGeo.lv portālā».

Papildinājums. Izdomāju, kā vēl var vietu ieekonomēt un nepazaudēt pārskatāmību.

Kādus jauninājumus vēlas NeoGeo.lv lasītāji. mrserge.lv versija II.

Nebija laika no rīta, tikai tagad pieķēros.

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi rezultātus par tautas skaitīšanas pirmo 24 stundu rezultātiem.

Kā jau grafikas fetišistam, uzmanību piesaistīja šī grafika.

Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Centrālās statistikas pārvaldes grafika.

Tik samocītu grafiku nebiju gaidījis no CSP, jo šķita, ka ar jauno mājaslapu augs arī pārvaldes datu vizualizācijas kultūra.

Pasēdēju nedaudz un ar Herbes kalkulatora spējām uztaisīju tieši to pašu, bet uzskatāmi. Datu precizitāte ir līdz pikselim.

Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Mr. Serge grafika.

Man vēl ir ko teikt arī par imbecīliem prātiem, kas ir veidojuši tautas skaitīšanas elektronisko versiju, bet par to es varbūt kādreiz atsevišķā ierakstā pastāstīšu.

Ar vizuālo labojumu otrā versija.

Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Mr. Serge grafikas 2. versija.

Ar prieku sekoju līdzi Iepirkumu uzraudzības biroja publicētajiem iepirkumiem. Rodas vismaz kaut kāds priekšstats par to, kur un kā šobrīd tiek tērēta nauda valstī. Citreiz arī kaut kas interesants parādās, kur pats varētu mēģināt piedalīties. Līdz šim šie paziņojumi izskatījās šādi.

Paziņojums par plānoto līgumu. Vecā versija.

Man par pārsteigumu, nedēļas nogalē IUB mājaslapas darboņi ir uzlikuši jaunu ādu šim pasākumam.

Paziņojums par plānoto līgumu. Jaunā versija.

Bez šaubām, viņi paši noteikti uzskata, ka tikko no zirgiem ir pārgājuši uz iekšdedzes dzinēju (un tā pirmajā brīdī šķist varētu arī citiem), bet patiesībā tie ir tie paši zirgi, tikai ar saķemmētu asti un novīlētiem nagiem.

Pievērsīsim uzmanību trīs galvenajām detaļām, kas jaunajā dizainā ir kļūdainas:

1. Fons tiek izmantots bez pamatojuma. Tas negrupē līdzīgās informatīvās daļas un neatdala dažādās.
2. Izcelts ir paskaidrojošais teksts, nevis saturs. Attiecīgi pirmais, ko ierauga, ir vārds «Pilsēta», nevis vārds «Rīga».
3. Tiek automātiski izvadītas arī nevajadzīgās vai neeksistējošās informācijas vienības (čekbokši I sadaļas pēdējos trīs punktos, adreses sadalīšana daļās, katru no tām aprakstot).

Varēja pasēdēt pie šī pasākuma vēl piecas minūtes un nonākt līdz daudz pārskatāmākam rezultātam.

Paziņojums par plānoto līgumu. Mr. Serge versija.

Biju palaidis garām to, ka Nozare.lv ir parādījies «datorgrafiķis», kas piekakā citādā ziņā lielisku saturu ar šausmām. Ir aizdomas, ka kādam draudzene ir tikko pabeigusi kaut kādas grafiskās apstrādes programmas kursus un tagad tikusi pie šprices, lai var izpausties. Manu uzmanību piesaistīja grafika par a/s «Rīgas satiksme» bezbiļetniekiem.

Nozare.lv. Rīgas satiksmes biļešu pārbaužu efektivitāte.

Tā kā šie dati ir publiski pieejami, tad bija viegli ar tiem operēt. Būtiskākais, kas jums būtu jāsaprot, pētot Nozare.lv grafiku — informācijas daudzums. Vienīgais, kas grafikā ir parādīts, ir trīs skaitļi. Viss pārējais ir absolūti nevajadzīga draza, kas tikai sačakarē informācijas uztveri.

Pusotru reizi mazākā laukumā (640×723 pret 600×493) man izdevās ievietot būtiski vairāk informācijas. Un tas ir jebkuras grafikas pirmais un galvenais uzdevums — pēc iespējas mazākā laukumā parādīt pēc iespējas vairāk informācijas.

Šī, iespējams, ir viena no absurdākajām dienām Latvijas masu medijos.

Ņemot vērā sinoptiķu informāciju par laika apstākļiem un to prognozēm, kā arī izvērtējot sabiedrībai nodarīto un turpmāko iespējamo kaitējumu, ārkārtas situācija izsludināta Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Ludzas, Riebiņu, Aglonas, Zilupes, Daugavpils, Ilūkstes, Vārkavas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Ērgļu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Skrīveru, Aizkraukles, Amatas, Līgatnes, Vecpiebalgas, Cēsu, Priekuļu, Jaunpiebalgas, Raunas un Pārgaujas novadā. Savukārt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma sarakstā tika iekļauts arī Ventspils novads. (Avots: apollo.lv)

Neviens, absolūti neviens masu medijs, kuru esmu apskatījies šonakt, nav spējis sniegt elementārāko.

Latvijas novadi, kuros 6. janvārī elektrības padeves traucējumu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Un uzreiz ir skaidrs, ka reāli pusei no Latvijas šobrīd ir dirsā un šī situācija tikai pasliktināsies.

Šādas vizualizācijas izveidošana aizņem ne vairāk kā piecas minūtes, bet jēga, salīdzinot ar to citātu, ko iekopēju no Apollo — nesalīdzināmi lielāka. Tā vietā mēs ikdienā vēl joprojām redzam pīrāgus, dumjas stabiņdiagrammas un citus sūdus.

Šogad ir saradušies pidžilijons ar jauniem servisiem vai arī uzlabojušies jau esošie, ar kuriem noteikti vēlētos padalīties. Sarakstam nav īpaši lielas loģikas, tomēr centos kaut kā vismaz sagrupēt, lai ir skaidrība.

Tiešsaites rīki

Screenr — Darba virsmas ierakstīšana video (kopā ar mikrofonu vai bez tā ieslēgšanas) līdz 5 minūšu garumam, izmantojot Java. Vienīgais, kas man nepatika — nav iespēja darboties ar vairākiem monitoriem vienlaicīgi, toties pati darbošanās ir absolūti elementāra.

Localti.me — Teorētiski pamatā lapai ir iespēja ātri uzzināt, cik ir laiks šobrīd kādā pasaules pilsētā, bet tam klāt ir nācis arī čupa ar vēl visādām lietiņām — Wikipedia apraksts par pilsētu, laika ziņas, apraksts par pilsētu, fotogrāfijas no Flickr un Panoramio un vēl šis tas. Lielākās Latvijas pilsētas atrada.

Truveo — Maisiņā pie iepriekšējā. Patiesībā, tai būtu jābūt Localti.me vienai no fīčām — ievadi apdzīvotas vietas nosaukumu un tiks sameklēti visi video, kas ar šo vietu ir saistīti. Superforši, ja jāsameklē kaut kas par maziem ciematiem.

TinEye — Ielādē bildi vai arī norādi saiti uz bildi un resurss meklēs identiskas vai līdzīgas bildes interneta plašumos. Būtu grūti iedomāties savu dzīvi bez šī resursa.

WhatFontis — Nosaukums pasaka visu. Ielādē vai norādi saiti uz bildi ar tekstu un uzzini, kas tas par fontu.

Darbs ar failiem

Zoho Viewer — Ir gadījumi, kad piesēdies pie kāda frīka datora, uz kura uzlikts OpenOffice un kaut kāds jokains Acrobat Reader aizvietotājs. Citkārt gadās, ka kāds jokainis tev atsūta nesaprotama rakstura failu un dievojas, ka viņa Office to ver vaļā. Tādos brīžos var iemest failu šajā resursā un cerēt, ka varēs apskatīties dokumentu tādā veidā, kādā to sākotnēji kāds ir taisījis. Tepat var arī populārākos dokumentu formātus konvertēt. Ja šis serviss konvertētu Corel failus, es būtu gatavs par to pat maksāt. Bet no otras puses, paldies Dievam, Corel Draw neietilpst standarta ofisa aplikāciju sarakstā.

Regex info — izvelk no praktiski jebkura bilžu formāta exif informāciju. Adobe Bridge dara to pašu, bet Regex gadījumā bilde nav jāsaglabā lokāli uz sava datora. Ļoti noderīgs brīžos, kad ir vēlme uzzināt, kā kāda bilde ir tapusi.

Darbs ar mājaslapām

Woorank — Mājaslapu analītiķis. Šis ir vienkāršs rīks, kas izanalizē galvenās lietas mājaslapā, nemokot prātu ar īpaši tehniskām niansēm. Ļoti noderīgs brīžos, kad lapa jau darbojas kādu brīdi un nagi niez vēl kaut ko pielabot.

Bounce — Vienkāršākais no man zināmajiem tiešsaites mājaslapu ekrānšāviņu veidotājiem. Foršākais ir tas, ka uzreiz ir iespēja iezīmēt noteiktus laukumus un komentēt tos. No mīnusiem: pārlieku brutāla jpg kompresija ekrānšāviņam un nav iespējas uztaisīt ekrānšāviņu tikai daļai lapas, bet tas jau ir sīkums.

Dumji sīkumi

Random — Iespēja ģenerēt dažāda veida un rakursa nejauši izvēlētus skaitļus. Un ne tikai skaitļus.

Egg Timer — Atpakaļskaitīšanas laikrādis. Man īsti nav skaidrs, kā var skaitīt 2 gadus uz priekšu, bet, skatoties filmu lieti noder, ja zini, ka virtuvē cepeškrāsnī gatavojas lazanja.

Pēdējā laikā es ļoti daudz slinkoju un fototehniku reti velku ārā (pat tiku pie Nokia N8, ka tik somas nav jāstaipa), bet dažkārt gan nekas cits neatliek. Areče pavisam nesen manai n–tajai pašreizējai darbavietai bija nepieciešama ilustrācija pie publikācijas par siltumprojektu ieviešanu. Un man kā reiz uz balkona pīpējot paveras lielisks skats uz vietējo katlumāju.

Problēma ir, ka uz filmu fotografēt naktī es šobrīd nevaru, jo ledusskapī jau sen vairs nemētājas filmiņas blakus piena pakai, savukārt ar digitālo ziepjutrauku pie šādiem apstākļiem (tumsas) nav ko darīt. Nācās vilkt ārā dSLR mazulīti, statīvu un līst ārā uz –14°C.

Bilde ir klikšķināma, bet tāpat oriģinālo lielumu neliku, jo ne par to ir stāsts. Tātad, lietas, kuras ir problēmātiskas oriģinālajā kadrā — labajā pusē kadrā ielien ēka (izvēlētajā kadrā bija 30 sekundes ekspozīcijas ilgums un dabā to ēku vispār nevarēja redzēt, likās, ka tur ir vienkārši tumsa), bilde ir sagāzusies, jo ir objektīva lēcu radītais kropļojums, nav pareizs baltā balanss un tumšajos toņos pazudis kontrasts (kas būtu pašsaprotami).

Ja es bildētu uz filmu, tad pseido «baltā balanss» (jo šim terminam ir jēga tikai digitālajā laikmetā) un kontrasts tumšajos toņos būtu panākams ar pareizās filmiņas izvēli un, pie nepieciešamības, ar attiecīgā filtra uzstādīšanu (runa ir par optisko filtru, nevis Photoshop atrodamo). Optisko kropļojumu objektīva dēļ (kopā ar kadrā ielīdušo māju) varētu vēsi atrisināt arī manā gadījumā, tikai tad man ģimene būtu verdzībā jāpārdod, lai varētu mājās turēt objektīvus visām dzīves situācijām.

Tad nu tā, es visas radušās problēmas atrisināju, lietojot Adobe Camera Raw 6.3., pēc darba kurā vienīgais kas atliek iekš Adobe Photoshop, ir bildes izmēra korekcijas un tam sekojošā kopējā asuma regulēšana. Un viss, nekādu filtru, nekādu apstrādes algoritmu. Visu darbu izdara programma, kas tam arī ir paredzēta — pietuvina digitālo fotogrāfijas jēlfailu tam, kādam tam vajadzētu izskatīties, bildējot ar analogo fototehniku.

Vienīgais, ko es izdarīju papildus parastajai apstrādei — retuša augšējā labajā stūrī (virs priedes kadrā līda iekšā veļas žāvētāja konstrukcija).

Nav jau nekāda dižā māksla, bet salīdzinošais materiāls ir redzams — apstrāde bildei ir nepieciešama, ja bildēts tiek apstākļos un ar tehniku, kas pieļauj vēlāku apstrādes lietošanu. Nav jēgas apstrādāt, ja bildēts tiek ar N8 un rezultāts ir jau tāpat prognozējams.

Ak jā, šis raksts ir tapis pēc tam, kad izlasīju rakstu «Ja nemāki nofotogrāfēt tā, lai nav jāpārveido ar dažādām foto programmām, tad ko gan tu vari vispār?».

Šo biju taupījis kādam prātīgākam brīdim, kad būtu vēlme visu pārzīmēt un parādīt galarezultātu, bet sapratu, kas tas no manis prasīs pārāk daudz laika un es neredzu tam īstu jēgu. Tāpēc aprobežojos ar tām pārdomām, kas man ir radušās saistībā ar jelgavnieki.lv pirmo lapu (es iekšā pat īpaši nevēlējos vairs līst).

Kas tad ir jelgavnieki.lv?

Jelgavnieki.lv ir plašs informatīvs portāls. Mēs piedāvājam ne tikai objektīvas ziņas par Jelgavā notiekošo, bet arī svarīgākās ziņas Latvijā.

Kaut kad sen es pat tur kaut ko mēģināju rakstīt, bet mums nesanāca sastrādāties un vispār es jau sen biju rīdzinieks, tāpēc Jelgavā notiekošo īpaši produktīvi atspoguļot tāpat nespētu. Ir gājis laiks, bet viss ir palicies tur, kur tas ir.

Jelgavnieki.lv pirmās lapas ekrānšāviņš 2010. gada 6. decembrī.

Redzamo haosu mēģināju sabīdīt pēc iespējas kopā, izmetot ārā visu lieko (tai skaitā reklāmas, bez šaubām) un izmantojot pēc iespējas visu laukumu, kas ir pieejams.

jelgavnieki.lv pirmās lapas reālais saturs.

Sanāca, ka no 1092×2994 pikseļiem man palika tikai 1092×1646 pikseļi. Tātad, nesaturs pirmajā lapā sastāda 55%. Un tas pat nerēķinoties ar to, ka, manā skatījumā, Delfi.lv un NRA.lv ziņas arī ir draza, bet es to ieskaitīju pie satura.

Labi, es netaisos bakstīt visu to čupu kopā, kā jau minēju, bet pievēršos tikai dažām niansēm, kas man šķiet vairāk kā kretinējošas.

Dubultā navigācija

jelgavnieki.lv dubultā navigācija.

Nez kāpēc bija šķitis, ka cilvēki jau ir aizmirsuši par šo fenomenu un visur tā ir pazudusi. Bija te pat daži eksperimenti, kad lapā navigācija vispār bija iebāzta stūrītī tikai kā izlecošā lapas kartes izvēlne. Bet ne, daži vēl joprojām tērē uz to dārgo reklāmas vietu. Iedomājies, lapas augšā, un šitāds laukums, varēja tak vēl vienu mirgojošu flash hrenovinu iebāzt.

Ziņu pieteikumi un to izklājums

Ārā ir 2010. gada ziema, bet mēs vēl joprojām visur izmantojam «vairāk», «tālāk», «lasi vēl», trīspunktes un citu figņu tā vietā, lai uzliktu CSS iestatījumos katram blokam opciju mainīt izskatu gadījumā, ja tiek uzbraukts virsū ar peli un HTML šim pašam blokam norādīt saiti, uz kuru nokļūt uzklikšķināšanas gadījumā. Vienīgais, kas drīkst atļauties turēt savā lapā saiti «lasīt tālāk» esmu es, jo es vēl joprojām nerubīju neko no WordPress un nesaprotu, kā to sūdu var aizvākt projām.

Nu un vēl kosmētisks remontiņš, lai nav tik šausmīgas atstarpes starp tekstu pieteikumiem un kaut viena bilde pirmajā lapā būtu 2010. gadam atbilstoša pēc izmēriem.

jelgavnieki.lv tematisko ziņu pieteikumi.

Tematiskās ziņas es arī mēģināju sakārtot tā, lai tās aizņem tieši to pašu vietu, ko tās aizņēma pirms tam (slejas platumu), tikai sakārtoju divās slejās un ieguvu 60% vietas ietaupījumu apvienojumā ar daudz vienkāršāku pārskatāmību. Šeit es piedāvāju saiti uz ziņu rādīt tajā brīdī, kad ar peli ir uzbraukts uz konkrētā virsraksta.

Sānu slejas bloki

jelgavnieki.lv sānu slejas bloki un to modifikācijas.

Nu šis ir īpaši sāpīgs temats.

Meklētājs, manā skatījumā, atrodas absolūti tizlā vietā un meklētājam kā tādam vienmēr vajadzētu būt vienas rindas garumā. Jebkurš interneta lietotājs, ieejot jebkurā lapā un ieraugot input lauku, kuram blakus ir poga ar uzrakstu, ikonu vai vienalga ko citu, ka sasaista viņu ar terminu «meklēt», uzreiz saprot, par ko ir runa. Savukārt fišku ar to, ka meklēšana ir iespējama dažādos portālos vai dažādos veidos ir atrisināta jau samērā pasen (ja nemaldos, tad tur ir kāds no Google džekiņiem pacenties ar ideju) — pirms input lauka tiek ievietota iespēja izvēlēties, kur meklēšana notiek. Scenārijs ir vienkāršs: «Tante Ļuda ieet portālā sameklēt, kad viņas vīru arestēja par gulēšanu kāpņutelpā. Viņa atrod meklēšanas formu. Pirmajā reizē Ļuda uzklikšķina uz aktīvās daļas, kas parāda izlecošo izvēlni. Ļuda vēlreiz ieklikšķina, ka grib meklēt portālā un pabīda peli pārdesmit pikseļus pa labi, ievada «когда Ваню выпустят?» un nospiež «Meklēt» pogu».

Valūtu kurss jelgavnieki.lv lapā vispār ir absolūti neinteresants, kaut gan jebkurš gīks uz šīs planētas zina, ka katru jaunu figņu ar krāsainu displeju un pieslēgumu internetam, ko ir radījusi cilvēce, pavisam noteikti pavadīs kaut kāda interesanta programma, ar kuru var skatīties nevienu neinteresējošus valūtu/akciju/indeksu izmaiņu superskaistos grafiskos risinājumus. Tad kāpēc tik daudz vietas (200x100px) neatvēlēt vismaz grafikai, kas parāda kursa izmaiņas ilgākā periodā. Vēl kas. Es nezinu nevienu cilvēku uz šīs planētas, kuram ir vairāk par 16 gadiem, kas ir godīgi mācījies skolā (nevis dzēris kandžu ar kaimiņu Vaņu) un nesaprot, ka USD, RUB, GBP un līdzīgi saīsinājumi vienā vietā kopā ar cipariņiem nozīmē valūtu kursu. Līdz ar to arī tas nosaukums te ir absolūti lieks. Labāk būtu vēl sapičkājuši pāris valūtas (un parādījuši arī avotu, no kurienes tas nāk un vai tā ir pārdošanas, vai pirkšanas cena un vai tas ir skaidrā naudā vai uz pārskaitījumu).

Autorizācija ir atsevišķs stāsts. Es nekad neesmu spējis saprast, kāpēc zem autorizācijas formas tiek novietota saite uz informāciju par rīcību aizmirstas paroles gadījumā. Vai tiešām neviens nekad netestē izveidotās sistēmas? Lai pārliecinātos, vai es esmu aizmirsis paroli, man tā ir vismaz vienreiz jāievada. Tātad, ja es pirmajā reizē nepareizi ievadīju, tad arī vediet mani uz lapu, kurā man ļauj ievadīt vēlreiz vai arī pastāsta, kas jādara paroles aizmiršanas gadījumā.

Otra lieta ir «autorizācija» un «reģistrācija». Abām šīm iespējām ir jābūt roku rokā blakus ar vienu izņēmumu: autorizācija ir formu apstiprinošs process, tāpēc tas tiek norādīts kā poga, savukārt norāde uz reģistrāciju ir darbība, kas vai nu atver jaunu logu, vai jaunu lapu, bet visnotaļ nav sasaistīta ar autorizācijas formu, tāpēc tai ir jābūt kā saitei.

Atkāpei. Ir arī veiksmīgi varianti, kur tiek pielietota tāda sistēma: «autorizācija» un «reģistrācija» abas ir pogas, kas atrodas zem ievades formas. Gadījumā, ja es esmu jauns lietotājs, tad es, pēc formas aizpildes nospiežu «reģistrācija» un sistēma jau atceras manu lietotāja vārdu un paroli, tālāk piedāvājot ievadīt pārējās interesējošās detaļas. Bet šo paņēmienu ir jālieto ar īpašu uzmanību, jo pārāk bieži dizaina risinājums var izrādīt lietotājā apjukumu.

«Par jelgavnieki.lv» bloks un teksta reklāmas draza zem tā ir vienkārši unikāla. Vēl tikai pietrūktu tās pārdodamās atslēgvārdu saites, kurām uzbraucot virsū ielādējas lapas preview (šķiet, WordPress pat tāds spraudnis bija). Tik lielu informatīvo troksni taisīt tā vietā, lai navigācijā (es šeit runāju par lapas navigāciju, nevis šo bloku) ieliktu saiti «Par jelgavnieki.lv» un jaunā lapā nopublicētu kaut vai tā (pārkopēju visu no tām lapām, kas blokā bija skatāmas, izņemot RSS un nedaudz piekoriģēju) visu informāciju.

jelgavnieki.lv Kontaktinformācijas izklājums vienā lapā.

Secinājumi

1. 55% reklāmas laukumu pirmajā lapā nenozīmē neko. Tas nozīmē, ka neviens neko neredz un neviens neko negrib pirkt. Un reklāmdevējs ir pamatīgi appists.
2. Arī pie esoša dizaina ir iespēja veikt lētus (darbaspēka izmaksu ziņā) kosmētiskus labojumus, kas ne tikai palielinātu lasāmību, bet, kas pats galvenais, ļautu saprātīgi izmantot pirmās lapas pikseļus.
3. No sūdiem ir jātiek vaļā. Arī atsevišķa lapa, kurā ir tikai divi teikumi ielikti ir sūds. Tātad, lapas, kurās ir ielikti divi teikumi, ir jāapvieno, lai no sūda uztaisītu vismaz cukurbieti, ja līdz konfektei vēl tālu.

P.S. Man vairāk kā piecus gadus nav nekāda sakara ar jelgavnieki.lv. Man pat nav nojausma, kas tur strādā un ap ko tas viss pasākums griežas. Šo konkrēto resursu es izvēlējos recenzijai tāpēc, ka meklējot informāciju par sevi interesējošu tēmu netīšām uzdūros tieši šai lapai.

Es neatceros, kādā veidā, bet pie manis nonāca Latvijas reklāmas asociācijas sagatavotā prezentācija par mediju reklāmas tirgu Latvijā (*.pdf). Teorētiski jau nekas īpašs, cipariņi un grafikas. Bet grafikas priekš manis gan ir kaut kas īpašs. Kad tiku līdz šim šedevram, man gandrīz acis iztecēja.

Latvijas reklāmas asociācija. Latvijas reklāmas tirgus % sadalījums 2008., 2009., 2010. gadā.

Ne velti mūsu sabiedrība, kas ikdienā rij nost tonnām reklāmas, nespēj latviski uzrakstīt «albums», «tualete» vai «mobilais tālrunis», kur nu vēl saprast, kā un kuras interpunkcijas zīmes būtu jālieto. Tie kretīni, kas veido šāda paskata grafikas, veido arī mūsdienu latviešu valodu. Bet patiesībā varēja parādīt vienkārši, uzskatāmi un vispār pat neminot ciparus (procentiem, starp citu, vispār ir ļoti nosacīta nozīme un tas ļoti cieši ir saistīts ar manu iepriekš rakstīto par liela un maza salīdzināšanu).

Reklāmas tirgus sadalījums Latvijas medijos. Dati: Latvijas reklāmas asociācija.

Vismaz ir skaidrs, ka drukātajos medijos reklāmas tirgus ir būtiski samazinājies, nedaudz samazinājies arī videi, TV un internetam pieaudzis, bet kino un radio praktiski nav mainījies.

Areče. Mans pirms četriem gadiem uztaisītais kalendāra salikuma variants, ko dāvinu jums parasti Ziemassvētkos, izrādās nav bijis man vienīgajam prātā.

ArtLebedev studija arī izdomāja, ka uz sienas kalendāra ir jābūt iespējai ķēpāties un viss pārējais ir sūds.

ArtLebedev studijas kalendārs

Forši. Būs jāpačakarējas un arī savs makets jānoved līdz vēl skaidrākām proporcijām.

Atradu vienu interesantu tabulu Ropažu novada avīzes «Ropažu vēstis» oktobra numurā (*.pdf).

Bez šaubām, tai pat brīdī man iestājās fetišistiska vēlme šo informāciju pārstrādāt un uztaisīt grafisku vizualizāciju.

Tātad, iziesim cari visiem šīs tabulas datiem:

1. Gads. Ir absolūti muļķīgi tik daudz reizes atkārtot vienu un to pašu vērtību un, kas pats muļķīgākais — lai salīdzinātu datus starp pagājušo sezonu un šajā sezonā plānoto, nākas skraidīt ar acīm no vienas tabulas uz otru. Jā, starp citu, tieši šajā brīdī beidzot dzīvi ierauga termins sezona kā kopsaucējs visiem datiem un sezonu salīdzināšana, kā galvenais vadmotīvs informācijas sniegšanai.
2. Mēnesis. Iznesam mēnešus (tā kā tie abās sezonās ir vienādi) kā galveno kopsaucēju un attiecībā pret mēnešiem salīdzinām datus par abām sezonām.
3. Gāzes patēriņš. Šie ir būtiski dati, bet, tā kā otrās sezonas dati ir paņemti, balstoties uz pirmo sezonu, tad reāliem skaitļiem te nav nozīmes, vajag tikai prezentēt izmaiņu dinamiku, lai ir skaidrs, kāpēc apkure ir visdārgākā janvārī, bet vislētākā — aprīlī.
4. Gāzes cena. Šiem datiem ir relatīvi būtiska nozīme (gala patērētājam reāli neko neizsaka, cik maksā kubikmetrs gāzes), līdz ar to šos datus var pieminēt vai nu grafiku pavadošajā tekstā (ja tāds ir) vai arī iemest atsevišķi informāciju zem uztaisītā grafika atsauces veidā.
5. Tarifs Ls/MWh. Šis ir pirmspēdējais solis. Tarifu parasti rēķina vismaz vairākas reizes mēnesī (atkarīgs no noslēgtajiem līgumiem) un to var ietekmēt gāzes cenu izmaiņa, valūtu svārstības, patēriņa izmaiņas, un tā tālāk. Līdz ar to pareizi būtu uzskatāmi parādīt, ka šie dati ir dinamiski — attēlojam līknēs, parādot sākotnējo un gala vērtību, bet pašas līknes veidojam noapaļotas, jo mums nav konkrētu punktu, izņemot sākumu un beigas.
6. Cena par kvadrātmetru. Vissvarīgākie dati, jo tieši pēc šiem datiem iedzīvotāji var izrēķināt, provizoriski cik būs jāmaksā par elektrību. Bet tie jo īpaši ir būtiski salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, jo patiesībā tie mainās līdz ar brīdi, kad izmainās kāds no ārējiem faktoriem (skaties pirms tam par tarifu). Atsevišķi izvilku ārā vidējo cenu sezonā, lai pastiprināti pievērstu uzmanību tam, ka sezonas grafikā ir kodētas krāsās.

Nu ko, cienījamie Šulci un Svilpes. Kādi būtu jūsu komentāri?

P.S. Ja kādam ir interese, kā šī grafika tapa, varu ielikt atsevišķi arī ierakstu par tapšanas procesu, ja nepietiek ar to, ko publicēju pirms diviem gadiem.

Tik izcilu pērli, kāda man pienāca šodien es nebūtu spējis pat iztēloties. E–pasts satur praktiski visu, ko vien sirds varētu kārot, lai tā sūtītāju noformētu Junk filtram uz mūžīgiem laikiem.

E–pasta vēstule no pasākumu organizatora Ūdensputni.

Pielikumam pat vairs nav nekādas nozīmes, pietiek ar to, kas ir šeit redzams.

Sāksim ar visu pēc kārtas:

1. E–pasta vēstulei nosaukumā rakstīt «Aktuāli!», «Svarīgi!» un «Jaunums!» var sieva vīram, kad paziņo par gaidāmo bērnu. Korporatīvā sarakstē par tādu risinājumu sliktāk ir tikai atstāt vispār tukšu vēstules virsraksta vietu (man tādi e–pasti praktiski vienmēr nonāk miskastē). Virsrakstā ir jābūt skaidri un īsi norādītam, par ko šajā vēstulē būs runa. Ja gribat, tad tas ir kā Twitter, tikai ar 70 zīmēm. Neiekļāvies, un tavs sūtījums nav sasniedzis adresātu.
2. Pielikumiem vienmēr, absolūti vienmēr ir jāsatur kaut cik sakarīgs nosaukums. Ja tiek kaut kas pārsūtīts un ir slinkums pārdēvēt failu, tad uzreiz pēc «Čau!» vai «Labdien!» nākamajā rindā uzraksti, par ko ir pielikums. Piemērā izmantotā e–pasta pielikumu es visnotaļ nebūtu vēris vaļā, jo tas jau izskatās pēc pamatīga gļuka, ja pat ne pēc hitrožopā faila formāta kārtējā vīrusa parsūtīšanai. Vēl viena piebilde par pielikumiem: pa līkajiem nagiem gribas sist katram sūtītājam, kas man *.doc vai PowerPoint prezentāciju dokumentos samet un atsūta bildes. Ja bildes ir domātas drukāšanai vai izmantošanai tālāk, tad tām ir jābūt pievienotām atsevišķi. Ja svarīgi ir vienkārši ilustratīvie materiāli, tad sūtiet *.pdf. Tas gan samazinās sūtāmā faila izmēru, gan arī jebkuram būs skaidrs, kas tās par bildēm — ilustratīvs pribambass figņai, ko jūs reklamējiet/par ko jūs informējiet.
3. Ja tiek izsūtīts korporatīvs spams, tad ir jāizmanto BCC: e–pasta nosūtīšanas protokols (tā tas pareizi saucas?), jo, tajā brīdī, kad tev ir saprotams, ka tādu pašu sūdu, kādu tu atsūtīji man, ir saņēmuši vēl 650+ cilvēki no kaut kur sazagtiem e–pastiem, lasīt un iedziļināties gribās divreiz mazāk, nekā pirms tam. Vēl kas, ja ikdienā ir jāstrādā ar lielāku kolektīvu vai arī ļoti mobili, tad praktiski vienmēr tiek izmantota funkcija Reply to All. Un ja es uz spamu atbildu ar Reply to All ar tekstu: «Iebāz sev dirsā tās šokolādes strūklakas», tad problēmas ar korporatīvo identitāti būs nevis man, bet gan tam, kas man tās strūklakas sūta uz e–pastu.
4. Paanalizējiet, kas augstāk redzamajā e–pastā vispār tiek piedāvāts. Es to atradu tikai pēc pielikuma atvēršanas, jo pēc: «Kad lapu čaboņa zem kājām un atvasaras saulē dejojoši vasarasraibumi uz mūsu degungaliem ir tie, kas liek apstāties un saprast- sezonas maiņa ir notikusi!!!», pārspīlēti daudz tukšajām rindām, «ŪDENSPUTNI» un «Vēstules pielikumā ir visi smalkumi par to, ko esam jau paveikuši un ko grasāmies Jums piedāvāt turpmāk!» tas, kam bija jābūt izlasāmam uzreiz, ir pazudis. Pat tagad to citējot, man tas ir atsevišķi jāizceļ vēlreiz.

humoristiski, sportiski, netradicionāli tendēts pasākumu organizēšanas uzņēmums ar gaišu skatu uz saulaino nākotni

Ceru, ka kādam manas pārdomas noderēs. Piedāvāju jums pašiem komentāros vēl pievienot piemērus tam, kam nebūtu jāatrodas e–pasta vēstulēs vai kā e–pastus nevajag noformēt.