Pjatigorska. Navigācija stacijas ēkā. Foto no tema.livejournal.com

Praksē bieži vien nākas sastapties ar tādiem darbiem, kur pasūtītāja iesūtītais materiāls bez iedziļināšanās saturā ir konvertēts gatavā darbā. Tieši tas ir noticis arī šajā gadījumā. Un vienīgā pasūtītāja vaina pie šī darba ir tā, ka viņš to ir pieņēmis. Viss pārējais gulstas uz dizainera līkajām rokām.

Kā reizi šobrīd vienam klientam kārtojam navigācijas joslu mājaslapā, kur redīsi ir samesti pie jēlas gaļas. Un šis piemērs ir gluži tāds pats.

Lai labotu situāciju, ir jāizprot, ko cilvēkam, kas šo navigāciju reāli vēlēsies izmantot, būtu svarīgi saprast un atpazīt:
1) vai cilvēku interesējošā lieta atrodas šajā stacijā;
2) kur atrodas tas, kas cilvēku interesē.

Sāksim ar grupēšanu pēc virzieniem.

Pjatigorska. Navigācija stacijas ēkā. Grupējam saturu pēc virzieniem.

Kad objekti ir sagrupēti pēc atrašanās virzieniem, mēs varam papildus vēl izcelt tos objektus, kas ir būtiskākie un noslāpēt sarakstā tos, kas ir mazsvarīgākie.

Pjatigorska. Navigācija stacijas ēkā. Mr.Serge variants.

Acīgais ievēros, ka pazudis ir uzraksts «Располижение служб на вокзале Пятигорск». Šim uzrakstam nav absolūti nekādas informatīvās vērtības, jo cilvēks jau atrodas stacijā un tas, ka zemāk ir norādes uz vietām, kur atrodas dažādi dienesti, arī ir skaidrs. Šādu uzrakstu likšana ir tikpat dumja, kā likt virsrakstus «Paziņojums» vai mājaslapas sākumlapā tekstu «Esiet sveicināti firmas X mājaslapā!».

Ropažu novada pašvaldības mājaslapā Aina Bernharde, novada vēlēšanu komitejas priekšsēdētāja publicēja sauso atgremojumu par 18. februāra tautas nobalsošanas rezultātiem. Protams, ka no tā izriet, ka nedaudz vairāk par 8% Ropažos vēlas krievu valodu kā otro valodu Latvijā, kas, bez šaubām, neatbilst patiesībai. Uzskatāmai nepatiesībai grafika no Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapas.

Centrālā vēlēšanu komisija. Tautas nobalsošanas rezultāti Ropažu novadā.

Tad nu labosim šo kļūdu, publicējot to pašu patiesību citā iepakojumā.

Tautas nobalsošanas rezultāti Ropažu novadā. mrserge.lv vizualizācija.

Kā izrādās, tad patiesībā to, kas vēlas šos labojumus, ir tikai 5% no balstiesīgajiem vēlētājiem. Viss ir atkarīgs no tā, kā informāciju pasniedz.

Papildinājums 22. februārī. Portāls NeoGeo.lv, kas līdz šim ir vismaz centies darboties daudz maz loģiskā virzienā, ar apskaužami labiem tehniskiem risinājumiem publicējot kartogrāfisko informāciju, kas papildināta ar aprakstiem. Bet tieši to pašu lažu, ko pielaida CVK un absolūti visi masu mediji Latvijā, pielaida arī NeoGeo rakstā par tautas nobalsošanas rezultātiem. Žēl, ļoti žēl. Iesaku palasīt arī komentārus pie raksta.

Kamēr es mēģināju saņemties un pieķerties šim briesmonim, Pasažieru vilciens ir paguvis tikt pie jauna logo. Vismaz tas ir kļuvis daudz gaumīgāks. Bet nu ķersimies vērsim pie ragiem.

Tabulas, kā jau tabulas. Īstu datoriķu garadarbs. Jo ja jau tehniski informācija tiek izvadīta kā tabula, tad tas noteikti ir uzskatāmi jāparāda. Vēl, bez šaubām, arī vecais labais triks ar tekstu pasvītrošanu «īpašai» izcelšanai. Vienīgā foršā lieta, kas ir adaptēta no ārpuslatvijas elektroniskajiem tablo un, kas līdz šim Latvijā nekur nav manīta — laiks līdz vilciena aiziešanai.

Atsevišķi noteikti ir jāatzīmē absolūti bezjēdzīgās lietas. Ja ir jādodas kāda braucienā ar vilcienu, tad ir tikai divi varianti: 1) es braucu līdz gala stacijai, 2) es braucu līdz kādai stacijai, kas ir maršrutā uz galastaciju un man ir būtiski ne tikai tas, uz kurieni vilciens dodas, bet arī kas tas ir par vilcienu (ir vilcieni, kas visās pieturās neapstājas). Tātad man nav būtiski, kur tas vilciens savu maršrutu sāk, būtiski ir zināt, uz kurieni tas dodas. Otra lieta ir pienākšanas laiks. Tā kā panelis ir dinamisks, tad attiecīgi mainās arī atiešanas laiks, ja kaut kas notiek (piemēram, avārija uz sliedēm vai laikapstākļi vai aizkavēt vilciena atiešanu). Līdz ar to laiks, kad vilciens pienāks, it īpaši maršrutos, kur tu nenobrauc tikai 5-10 minūtes, ir ļoti relatīvs jēdziens, kas maršruta laikā var mainīties. Teiksim notika kaut kāds negadījums Jelgavas stacijā un vilciens sāka kustību 5 minūtes vēlāk. Vilciena vadītājs, sazinoties ar dispetčeri līdz Rīgai var nokļūt arī laicīgi, neiekavējot šīs piecas minūtes, toties starpstacijās tas laiks, kas rādīsies kā pienākšana galastacijā būs nepareizs, jo maršruta sākumā stacijās rādīsies laiks ar 5 minūšu nobīdi, savukārt tuvojoties galastacijai, tas atkal izlīdzināsies līdz pareizajam. Tieši tāpēc arī šo laiku nekad dinamiski cenšas nerādīt.

Nu un tad vēl arī secība, kādā tas viss notiek. Būtiskākā informācija ir atiešanas laiks. Pēc tā tiek kārtots saraksts un pēc tā arī tiek meklēts vajadzīgais vilciens. Vilciena tips un numurs ir būtisks, ja ir nopirkta biļete uz kādu konkrētu vilcienu vai arī gadījumā, ja nebrauc līdz gala stacijai un tad pēc biļetes var salīdzināt, kurš ir īstais vilciens. Atiešanas ceļš, bez šaubām, ir īpaši būtisks, lai saprastu, cik ilgi līdz vilcienam no vietas, kur šobrīd skatās uz tablo laiku ir jādodas (Latvijas mērogā gan tas ir būtiski vienīgi dažās stacijās). Tikai tad seko virziens, kur vilciens dodas, kam seko gaidīšanas laiks līdz atiešanai.

Daži jautās, kāpēc es nenovietoju virzienu kā primāro meklēšanas elementu. Tas tāpēc, ka uz tablo tiek rādīti vienīgi tuvākie četri vilcieni, līdz ar to noorientēties, pārskrienot pāri četriem vārdiem ir vienkārši, savukārt skaitļus salīdzināt cilvēkam ir daudz grūtāk, tāpēc tos ir būtiskāk grupēt kopā, lai varētu vieglāk salīdzināt.

Pēdējais un būtiskākais, kas ir mainīts, salīdzinot ar šobrīd funkcionējošo tablo — būtiski palielināts burtu lielums un kontrasts, lai arī omes un opīši varētu orientēties laikā un telpā.

Nu un vēl es īsti līdz galam nesapratu iemeslu, kāpēc uz tablo tiek rādīts vilciens, kas jau ir aizgājis. Varbūt kāds var padalīties pieredzē, kad tāds rādījums ir noderējis?

Nokia Betalabs. Pirms un pēc korekcijas.

Rodas jautājums, kāpēc dizainerim uzspieda veidot šos nevajadzīgos fonus? Vai tas bija mārketinga nodaļas arguments «mums vajag vairāk zilas krāsas», jeb arī tas ir kā krieviem avīžu dizainā — jo raibāk, jo labāk?.

P.S. Patiesais šī ieraksta iemesls ir tāds, ka esmu beidzot iebraucis, kā darbojas Firebug (vismaz man tā šķiet). Tad nu gribēju parādīt lapu, kuras lietošana izsenis ir bijusi zobusāpe, savukārt absolūti vienkāršs labojums to padarītu jau daudzreiz lietojamāku.

Bija:

Saņemto un nosūtīto kravu apjoms Latvijas ostās. Latvijas centrālās statistikas pārvaldes grafika.

Kļuva:

CSP rakstā «Par ostu un lidostas darbības rezultātiem 2011.gada 1.pusgadā» vispār ir ļoti daudz šedevru.

Latvijas Mobilā telefona tīklā darbojošos viedtālruņu sadalījums. krizdabz.lv

(via: «LMT tīklā (Latvijā kopumā?) izplatītākie ir Symbian S60 viedtālruņi»)

Kļuva:

Tā kā man, atšķirībā no Kristapa, sanāk nedaudz cita domāšana attiecībā uz to, kas tad ir populārākais:

Ja pieņemam, ka Tele2 un Bites tīklos nav tik daudz iPhone telefonu (LMT ir vienīgais operators Latvijā, kas to oficiāli tirgo), tad Android varētu būt izplatītākie viedtālruņi Latvijā.

Un vēl, kāds man var pastāstīt, kas tā par Bada OS un kur viņu lieto? Pēc bildītēm izskatās pēc figņas, kas nozagta visiem pārējiem un salikta vienā, droši vien nefunkcionējošā sūdā.

P.S. Esmu nedaudz pazudis, jo ir vasara un man gribas ar pliku pakaļu skriet pāri zaļām pļavām izkārtu mēli un biezpienmaizi rokās, bet kaut ko kaut kad jau es arī te iemetīšu.

Kādus jauninājumus vēlas NeoGeo.lv lasītāji. Oriģināls.

Kļuva:

Kādus jauninājumus vēlas NeoGeo.lv lasītāji. mrserge.lv versija.

Visam par pamatu ir raksts NeoGeo.lv «Aptaujas rezultāti par lasītāju vēlmēm NeoGeo.lv portālā».

Papildinājums. Izdomāju, kā vēl var vietu ieekonomēt un nepazaudēt pārskatāmību.

Kādus jauninājumus vēlas NeoGeo.lv lasītāji. mrserge.lv versija II.

Centrālā statistikas pārvalde publicējusi rezultātus par tautas skaitīšanas pirmo 24 stundu rezultātiem.

Kā jau grafikas fetišistam, uzmanību piesaistīja šī grafika.

Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Centrālās statistikas pārvaldes grafika.

Tik samocītu grafiku nebiju gaidījis no CSP, jo šķita, ka ar jauno mājaslapu augs arī pārvaldes datu vizualizācijas kultūra.

Pasēdēju nedaudz un ar Herbes kalkulatora spējām uztaisīju tieši to pašu, bet uzskatāmi. Datu precizitāte ir līdz pikselim.

Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Mr. Serge grafika.

Man vēl ir ko teikt arī par imbecīliem prātiem, kas ir veidojuši tautas skaitīšanas elektronisko versiju, bet par to es varbūt kādreiz atsevišķā ierakstā pastāstīšu.

Ar vizuālo labojumu otrā versija.

Tautas skaitīšanas pirmās 24 stundas. Mr. Serge grafikas 2. versija.

Paziņojums par plānoto līgumu. Vecā versija.

Man par pārsteigumu, nedēļas nogalē IUB mājaslapas darboņi ir uzlikuši jaunu ādu šim pasākumam.

Paziņojums par plānoto līgumu. Jaunā versija.

Bez šaubām, viņi paši noteikti uzskata, ka tikko no zirgiem ir pārgājuši uz iekšdedzes dzinēju (un tā pirmajā brīdī šķist varētu arī citiem), bet patiesībā tie ir tie paši zirgi, tikai ar saķemmētu asti un novīlētiem nagiem.

Pievērsīsim uzmanību trīs galvenajām detaļām, kas jaunajā dizainā ir kļūdainas:

1. Fons tiek izmantots bez pamatojuma. Tas negrupē līdzīgās informatīvās daļas un neatdala dažādās.
2. Izcelts ir paskaidrojošais teksts, nevis saturs. Attiecīgi pirmais, ko ierauga, ir vārds «Pilsēta», nevis vārds «Rīga».
3. Tiek automātiski izvadītas arī nevajadzīgās vai neeksistējošās informācijas vienības (čekbokši I sadaļas pēdējos trīs punktos, adreses sadalīšana daļās, katru no tām aprakstot).

Varēja pasēdēt pie šī pasākuma vēl piecas minūtes un nonākt līdz daudz pārskatāmākam rezultātam.

Paziņojums par plānoto līgumu. Mr. Serge versija.

Nozare.lv. Rīgas satiksmes biļešu pārbaužu efektivitāte.

Tā kā šie dati ir publiski pieejami, tad bija viegli ar tiem operēt. Būtiskākais, kas jums būtu jāsaprot, pētot Nozare.lv grafiku — informācijas daudzums. Vienīgais, kas grafikā ir parādīts, ir trīs skaitļi. Viss pārējais ir absolūti nevajadzīga draza, kas tikai sačakarē informācijas uztveri.

Pusotru reizi mazākā laukumā (640×723 pret 600×493) man izdevās ievietot būtiski vairāk informācijas. Un tas ir jebkuras grafikas pirmais un galvenais uzdevums — pēc iespējas mazākā laukumā parādīt pēc iespējas vairāk informācijas.

Ņemot vērā sinoptiķu informāciju par laika apstākļiem un to prognozēm, kā arī izvērtējot sabiedrībai nodarīto un turpmāko iespējamo kaitējumu, ārkārtas situācija izsludināta Rēzeknes, Viļānu, Kārsavas, Ciblas, Dagdas, Krāslavas, Preiļu, Līvānu, Ludzas, Riebiņu, Aglonas, Zilupes, Daugavpils, Ilūkstes, Vārkavas, Jēkabpils, Krustpils, Viesītes, Aknīstes, Salas, Neretas, Kokneses, Pļaviņu, Jaunjelgavas, Ērgļu, Madonas, Cesvaines, Lubānas, Varakļānu, Skrīveru, Aizkraukles, Amatas, Līgatnes, Vecpiebalgas, Cēsu, Priekuļu, Jaunpiebalgas, Raunas un Pārgaujas novadā. Savukārt pēc Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājuma sarakstā tika iekļauts arī Ventspils novads. (Avots: apollo.lv)

Neviens, absolūti neviens masu medijs, kuru esmu apskatījies šonakt, nav spējis sniegt elementārāko.

Latvijas novadi, kuros 6. janvārī elektrības padeves traucējumu dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis.

Un uzreiz ir skaidrs, ka reāli pusei no Latvijas šobrīd ir dirsā un šī situācija tikai pasliktināsies.

Šādas vizualizācijas izveidošana aizņem ne vairāk kā piecas minūtes, bet jēga, salīdzinot ar to citātu, ko iekopēju no Apollo — nesalīdzināmi lielāka. Tā vietā mēs ikdienā vēl joprojām redzam pīrāgus, dumjas stabiņdiagrammas un citus sūdus.

Tiešsaites rīki

Screenr — Darba virsmas ierakstīšana video (kopā ar mikrofonu vai bez tā ieslēgšanas) līdz 5 minūšu garumam, izmantojot Java. Vienīgais, kas man nepatika — nav iespēja darboties ar vairākiem monitoriem vienlaicīgi, toties pati darbošanās ir absolūti elementāra.

Localti.me — Teorētiski pamatā lapai ir iespēja ātri uzzināt, cik ir laiks šobrīd kādā pasaules pilsētā, bet tam klāt ir nācis arī čupa ar vēl visādām lietiņām — Wikipedia apraksts par pilsētu, laika ziņas, apraksts par pilsētu, fotogrāfijas no Flickr un Panoramio un vēl šis tas. Lielākās Latvijas pilsētas atrada.

Truveo — Maisiņā pie iepriekšējā. Patiesībā, tai būtu jābūt Localti.me vienai no fīčām — ievadi apdzīvotas vietas nosaukumu un tiks sameklēti visi video, kas ar šo vietu ir saistīti. Superforši, ja jāsameklē kaut kas par maziem ciematiem.

TinEye — Ielādē bildi vai arī norādi saiti uz bildi un resurss meklēs identiskas vai līdzīgas bildes interneta plašumos. Būtu grūti iedomāties savu dzīvi bez šī resursa.

WhatFontis — Nosaukums pasaka visu. Ielādē vai norādi saiti uz bildi ar tekstu un uzzini, kas tas par fontu.

Darbs ar failiem

Zoho Viewer — Ir gadījumi, kad piesēdies pie kāda frīka datora, uz kura uzlikts OpenOffice un kaut kāds jokains Acrobat Reader aizvietotājs. Citkārt gadās, ka kāds jokainis tev atsūta nesaprotama rakstura failu un dievojas, ka viņa Office to ver vaļā. Tādos brīžos var iemest failu šajā resursā un cerēt, ka varēs apskatīties dokumentu tādā veidā, kādā to sākotnēji kāds ir taisījis. Tepat var arī populārākos dokumentu formātus konvertēt. Ja šis serviss konvertētu Corel failus, es būtu gatavs par to pat maksāt. Bet no otras puses, paldies Dievam, Corel Draw neietilpst standarta ofisa aplikāciju sarakstā.

Regex info — izvelk no praktiski jebkura bilžu formāta exif informāciju. Adobe Bridge dara to pašu, bet Regex gadījumā bilde nav jāsaglabā lokāli uz sava datora. Ļoti noderīgs brīžos, kad ir vēlme uzzināt, kā kāda bilde ir tapusi.

Darbs ar mājaslapām

Woorank — Mājaslapu analītiķis. Šis ir vienkāršs rīks, kas izanalizē galvenās lietas mājaslapā, nemokot prātu ar īpaši tehniskām niansēm. Ļoti noderīgs brīžos, kad lapa jau darbojas kādu brīdi un nagi niez vēl kaut ko pielabot.

Bounce — Vienkāršākais no man zināmajiem tiešsaites mājaslapu ekrānšāviņu veidotājiem. Foršākais ir tas, ka uzreiz ir iespēja iezīmēt noteiktus laukumus un komentēt tos. No mīnusiem: pārlieku brutāla jpg kompresija ekrānšāviņam un nav iespējas uztaisīt ekrānšāviņu tikai daļai lapas, bet tas jau ir sīkums.

Dumji sīkumi

Random — Iespēja ģenerēt dažāda veida un rakursa nejauši izvēlētus skaitļus. Un ne tikai skaitļus.

Egg Timer — Atpakaļskaitīšanas laikrādis. Man īsti nav skaidrs, kā var skaitīt 2 gadus uz priekšu, bet, skatoties filmu lieti noder, ja zini, ka virtuvē cepeškrāsnī gatavojas lazanja.

Problēma ir, ka uz filmu fotografēt naktī es šobrīd nevaru, jo ledusskapī jau sen vairs nemētājas filmiņas blakus piena pakai, savukārt ar digitālo ziepjutrauku pie šādiem apstākļiem (tumsas) nav ko darīt. Nācās vilkt ārā dSLR mazulīti, statīvu un līst ārā uz –14°C.

Bilde ir klikšķināma, bet tāpat oriģinālo lielumu neliku, jo ne par to ir stāsts. Tātad, lietas, kuras ir problēmātiskas oriģinālajā kadrā — labajā pusē kadrā ielien ēka (izvēlētajā kadrā bija 30 sekundes ekspozīcijas ilgums un dabā to ēku vispār nevarēja redzēt, likās, ka tur ir vienkārši tumsa), bilde ir sagāzusies, jo ir objektīva lēcu radītais kropļojums, nav pareizs baltā balanss un tumšajos toņos pazudis kontrasts (kas būtu pašsaprotami).

Ja es bildētu uz filmu, tad pseido «baltā balanss» (jo šim terminam ir jēga tikai digitālajā laikmetā) un kontrasts tumšajos toņos būtu panākams ar pareizās filmiņas izvēli un, pie nepieciešamības, ar attiecīgā filtra uzstādīšanu (runa ir par optisko filtru, nevis Photoshop atrodamo). Optisko kropļojumu objektīva dēļ (kopā ar kadrā ielīdušo māju) varētu vēsi atrisināt arī manā gadījumā, tikai tad man ģimene būtu verdzībā jāpārdod, lai varētu mājās turēt objektīvus visām dzīves situācijām.

Tad nu tā, es visas radušās problēmas atrisināju, lietojot Adobe Camera Raw 6.3., pēc darba kurā vienīgais kas atliek iekš Adobe Photoshop, ir bildes izmēra korekcijas un tam sekojošā kopējā asuma regulēšana. Un viss, nekādu filtru, nekādu apstrādes algoritmu. Visu darbu izdara programma, kas tam arī ir paredzēta — pietuvina digitālo fotogrāfijas jēlfailu tam, kādam tam vajadzētu izskatīties, bildējot ar analogo fototehniku.

Vienīgais, ko es izdarīju papildus parastajai apstrādei — retuša augšējā labajā stūrī (virs priedes kadrā līda iekšā veļas žāvētāja konstrukcija).

Nav jau nekāda dižā māksla, bet salīdzinošais materiāls ir redzams — apstrāde bildei ir nepieciešama, ja bildēts tiek apstākļos un ar tehniku, kas pieļauj vēlāku apstrādes lietošanu. Nav jēgas apstrādāt, ja bildēts tiek ar N8 un rezultāts ir jau tāpat prognozējams.

Ak jā, šis raksts ir tapis pēc tam, kad izlasīju rakstu «Ja nemāki nofotogrāfēt tā, lai nav jāpārveido ar dažādām foto programmām, tad ko gan tu vari vispār?».

Kas tad ir jelgavnieki.lv?

Jelgavnieki.lv ir plašs informatīvs portāls. Mēs piedāvājam ne tikai objektīvas ziņas par Jelgavā notiekošo, bet arī svarīgākās ziņas Latvijā.

Kaut kad sen es pat tur kaut ko mēģināju rakstīt, bet mums nesanāca sastrādāties un vispār es jau sen biju rīdzinieks, tāpēc Jelgavā notiekošo īpaši produktīvi atspoguļot tāpat nespētu. Ir gājis laiks, bet viss ir palicies tur, kur tas ir.

Jelgavnieki.lv pirmās lapas ekrānšāviņš 2010. gada 6. decembrī.

Redzamo haosu mēģināju sabīdīt pēc iespējas kopā, izmetot ārā visu lieko (tai skaitā reklāmas, bez šaubām) un izmantojot pēc iespējas visu laukumu, kas ir pieejams.

jelgavnieki.lv pirmās lapas reālais saturs.

Sanāca, ka no 1092×2994 pikseļiem man palika tikai 1092×1646 pikseļi. Tātad, nesaturs pirmajā lapā sastāda 55%. Un tas pat nerēķinoties ar to, ka, manā skatījumā, Delfi.lv un NRA.lv ziņas arī ir draza, bet es to ieskaitīju pie satura.

Labi, es netaisos bakstīt visu to čupu kopā, kā jau minēju, bet pievēršos tikai dažām niansēm, kas man šķiet vairāk kā kretinējošas.

Dubultā navigācija

jelgavnieki.lv dubultā navigācija.

Nez kāpēc bija šķitis, ka cilvēki jau ir aizmirsuši par šo fenomenu un visur tā ir pazudusi. Bija te pat daži eksperimenti, kad lapā navigācija vispār bija iebāzta stūrītī tikai kā izlecošā lapas kartes izvēlne. Bet ne, daži vēl joprojām tērē uz to dārgo reklāmas vietu. Iedomājies, lapas augšā, un šitāds laukums, varēja tak vēl vienu mirgojošu flash hrenovinu iebāzt.

Ziņu pieteikumi un to izklājums

Ārā ir 2010. gada ziema, bet mēs vēl joprojām visur izmantojam «vairāk», «tālāk», «lasi vēl», trīspunktes un citu figņu tā vietā, lai uzliktu CSS iestatījumos katram blokam opciju mainīt izskatu gadījumā, ja tiek uzbraukts virsū ar peli un HTML šim pašam blokam norādīt saiti, uz kuru nokļūt uzklikšķināšanas gadījumā. Vienīgais, kas drīkst atļauties turēt savā lapā saiti «lasīt tālāk» esmu es, jo es vēl joprojām nerubīju neko no WordPress un nesaprotu, kā to sūdu var aizvākt projām.

Nu un vēl kosmētisks remontiņš, lai nav tik šausmīgas atstarpes starp tekstu pieteikumiem un kaut viena bilde pirmajā lapā būtu 2010. gadam atbilstoša pēc izmēriem.

jelgavnieki.lv tematisko ziņu pieteikumi.

Tematiskās ziņas es arī mēģināju sakārtot tā, lai tās aizņem tieši to pašu vietu, ko tās aizņēma pirms tam (slejas platumu), tikai sakārtoju divās slejās un ieguvu 60% vietas ietaupījumu apvienojumā ar daudz vienkāršāku pārskatāmību. Šeit es piedāvāju saiti uz ziņu rādīt tajā brīdī, kad ar peli ir uzbraukts uz konkrētā virsraksta.

Sānu slejas bloki

jelgavnieki.lv sānu slejas bloki un to modifikācijas.

Nu šis ir īpaši sāpīgs temats.

Meklētājs, manā skatījumā, atrodas absolūti tizlā vietā un meklētājam kā tādam vienmēr vajadzētu būt vienas rindas garumā. Jebkurš interneta lietotājs, ieejot jebkurā lapā un ieraugot input lauku, kuram blakus ir poga ar uzrakstu, ikonu vai vienalga ko citu, ka sasaista viņu ar terminu «meklēt», uzreiz saprot, par ko ir runa. Savukārt fišku ar to, ka meklēšana ir iespējama dažādos portālos vai dažādos veidos ir atrisināta jau samērā pasen (ja nemaldos, tad tur ir kāds no Google džekiņiem pacenties ar ideju) — pirms input lauka tiek ievietota iespēja izvēlēties, kur meklēšana notiek. Scenārijs ir vienkāršs: «Tante Ļuda ieet portālā sameklēt, kad viņas vīru arestēja par gulēšanu kāpņutelpā. Viņa atrod meklēšanas formu. Pirmajā reizē Ļuda uzklikšķina uz aktīvās daļas, kas parāda izlecošo izvēlni. Ļuda vēlreiz ieklikšķina, ka grib meklēt portālā un pabīda peli pārdesmit pikseļus pa labi, ievada «когда Ваню выпустят?» un nospiež «Meklēt» pogu».

Valūtu kurss jelgavnieki.lv lapā vispār ir absolūti neinteresants, kaut gan jebkurš gīks uz šīs planētas zina, ka katru jaunu figņu ar krāsainu displeju un pieslēgumu internetam, ko ir radījusi cilvēce, pavisam noteikti pavadīs kaut kāda interesanta programma, ar kuru var skatīties nevienu neinteresējošus valūtu/akciju/indeksu izmaiņu superskaistos grafiskos risinājumus. Tad kāpēc tik daudz vietas (200x100px) neatvēlēt vismaz grafikai, kas parāda kursa izmaiņas ilgākā periodā. Vēl kas. Es nezinu nevienu cilvēku uz šīs planētas, kuram ir vairāk par 16 gadiem, kas ir godīgi mācījies skolā (nevis dzēris kandžu ar kaimiņu Vaņu) un nesaprot, ka USD, RUB, GBP un līdzīgi saīsinājumi vienā vietā kopā ar cipariņiem nozīmē valūtu kursu. Līdz ar to arī tas nosaukums te ir absolūti lieks. Labāk būtu vēl sapičkājuši pāris valūtas (un parādījuši arī avotu, no kurienes tas nāk un vai tā ir pārdošanas, vai pirkšanas cena un vai tas ir skaidrā naudā vai uz pārskaitījumu).

Autorizācija ir atsevišķs stāsts. Es nekad neesmu spējis saprast, kāpēc zem autorizācijas formas tiek novietota saite uz informāciju par rīcību aizmirstas paroles gadījumā. Vai tiešām neviens nekad netestē izveidotās sistēmas? Lai pārliecinātos, vai es esmu aizmirsis paroli, man tā ir vismaz vienreiz jāievada. Tātad, ja es pirmajā reizē nepareizi ievadīju, tad arī vediet mani uz lapu, kurā man ļauj ievadīt vēlreiz vai arī pastāsta, kas jādara paroles aizmiršanas gadījumā.

Otra lieta ir «autorizācija» un «reģistrācija». Abām šīm iespējām ir jābūt roku rokā blakus ar vienu izņēmumu: autorizācija ir formu apstiprinošs process, tāpēc tas tiek norādīts kā poga, savukārt norāde uz reģistrāciju ir darbība, kas vai nu atver jaunu logu, vai jaunu lapu, bet visnotaļ nav sasaistīta ar autorizācijas formu, tāpēc tai ir jābūt kā saitei.

Atkāpei. Ir arī veiksmīgi varianti, kur tiek pielietota tāda sistēma: «autorizācija» un «reģistrācija» abas ir pogas, kas atrodas zem ievades formas. Gadījumā, ja es esmu jauns lietotājs, tad es, pēc formas aizpildes nospiežu «reģistrācija» un sistēma jau atceras manu lietotāja vārdu un paroli, tālāk piedāvājot ievadīt pārējās interesējošās detaļas. Bet šo paņēmienu ir jālieto ar īpašu uzmanību, jo pārāk bieži dizaina risinājums var izrādīt lietotājā apjukumu.

«Par jelgavnieki.lv» bloks un teksta reklāmas draza zem tā ir vienkārši unikāla. Vēl tikai pietrūktu tās pārdodamās atslēgvārdu saites, kurām uzbraucot virsū ielādējas lapas preview (šķiet, WordPress pat tāds spraudnis bija). Tik lielu informatīvo troksni taisīt tā vietā, lai navigācijā (es šeit runāju par lapas navigāciju, nevis šo bloku) ieliktu saiti «Par jelgavnieki.lv» un jaunā lapā nopublicētu kaut vai tā (pārkopēju visu no tām lapām, kas blokā bija skatāmas, izņemot RSS un nedaudz piekoriģēju) visu informāciju.

jelgavnieki.lv Kontaktinformācijas izklājums vienā lapā.

Secinājumi

1. 55% reklāmas laukumu pirmajā lapā nenozīmē neko. Tas nozīmē, ka neviens neko neredz un neviens neko negrib pirkt. Un reklāmdevējs ir pamatīgi appists.
2. Arī pie esoša dizaina ir iespēja veikt lētus (darbaspēka izmaksu ziņā) kosmētiskus labojumus, kas ne tikai palielinātu lasāmību, bet, kas pats galvenais, ļautu saprātīgi izmantot pirmās lapas pikseļus.
3. No sūdiem ir jātiek vaļā. Arī atsevišķa lapa, kurā ir tikai divi teikumi ielikti ir sūds. Tātad, lapas, kurās ir ielikti divi teikumi, ir jāapvieno, lai no sūda uztaisītu vismaz cukurbieti, ja līdz konfektei vēl tālu.

P.S. Man vairāk kā piecus gadus nav nekāda sakara ar jelgavnieki.lv. Man pat nav nojausma, kas tur strādā un ap ko tas viss pasākums griežas. Šo konkrēto resursu es izvēlējos recenzijai tāpēc, ka meklējot informāciju par sevi interesējošu tēmu netīšām uzdūros tieši šai lapai.

Latvijas reklāmas asociācija. Latvijas reklāmas tirgus % sadalījums 2008., 2009., 2010. gadā.

Ne velti mūsu sabiedrība, kas ikdienā rij nost tonnām reklāmas, nespēj latviski uzrakstīt «albums», «tualete» vai «mobilais tālrunis», kur nu vēl saprast, kā un kuras interpunkcijas zīmes būtu jālieto. Tie kretīni, kas veido šāda paskata grafikas, veido arī mūsdienu latviešu valodu. Bet patiesībā varēja parādīt vienkārši, uzskatāmi un vispār pat neminot ciparus (procentiem, starp citu, vispār ir ļoti nosacīta nozīme un tas ļoti cieši ir saistīts ar manu iepriekš rakstīto par liela un maza salīdzināšanu).

Reklāmas tirgus sadalījums Latvijas medijos. Dati: Latvijas reklāmas asociācija.

Vismaz ir skaidrs, ka drukātajos medijos reklāmas tirgus ir būtiski samazinājies, nedaudz samazinājies arī videi, TV un internetam pieaudzis, bet kino un radio praktiski nav mainījies.