Ir tāda maziņa problēmiņa, kas šausmīgi krīt uz nerviem. Varbūt kāds varētu palīdzēt to atrisināt.
Komentāru attēlošanas gļuks WordPress.
Lieta tāda, ka pie atvērta raksta, kuram nav neviena komentāra, parādās rindiņa: «{0 comments… add one now}». Šādai rindiņai tur nafig nav jābūt, ja nav neviena komentāra, jo nākamajā rindiņā jau parādās teksts «Leave a Comment». Varbūt kāds var izstāstīt, kā šo nevajadzīgo rindiņu izvākt ārā?
Nu tā, ir vēl pāris mājaslapās palicies tā, ka taisīts viss uz pašbrūvēta, pašmocīta dzinēja. Tā kā nekādas ūberlietas tur nekad neesmu paredzējis, tad arī rezultātu parasti ir samērā vienkārši sasniegt—pietiek Google pameklēt kaut ko, kas varētu atbilst risinājumam. Šeku reku kafejnīcas Leningrad mājaslapā arī savu paštaisīto rezultātu mēģinu sasniegt un līdz kādam brīdim viss darbojās vienkārši lieliski, līdz lapa nekļuva populāra arī spameru botu aprindās. Tagad ir pa laikam nākas patīrīt no spama komentāru datubāzi.
Visu laiku spameru aizsardzība tikai veikta samērā elementāri—ieviešam vēl vienu formas lauku, kurā jautājam cilvēkam kaut kādu sakarīgu jautājumu, uz kuru tas spēj atbildēt. Nu un tā kā lapu apmeklē arī latviešu valodu neprotošie, tad, lai iztiktu bez pārpratumiem Google Translator vai kādā līdzīgā rīkā, izmantoju kā jautājumu parastu matemātisku uzdevumu, kuru tad tā arī noformēju:
<label for="parbaude">12+8=</label> <input id="parbaude" name="parbaude" type="text">
Līdz noteiktam brīdim tas palīdzēja, bet tad tie kuņas, protams, atkoda, ka šitā es daru un sāka mācīties matemātiku. Tikām līdz pat reizināšanas uzdevumiem, bet spams vēl joprojām parādījās. Sarežģīt līdz kvantu fizikas cienīgiem vienādojumiem šķita neloģiski, tāpēc izdomāju šitādu variantu:
<label for="parbaude">12+8=</label> <input id="parbaude" name="parbaude" type="text">
Kaut kad labu laiciņu atpakaļ biju jau dzirdējis par šo variantu, bet nekad to nebiju izmantojis, tāpēc domāju izmēģināt tagad, redzēs, kā palīdzēs. Patiesībā risinājums ir smieklīgi vienkāršs—aizstāju simbolus ar šo simbolu HTML numuriem. Pagaidām palīdz.
Varbūt kādam ir vēl kāds loģisks, bet programmatūriski ne pārāk smagnējs risinājums, kā varētu novērst spama masveida parādīšanos?
Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.
Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:
Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv
Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.
www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.
Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?
Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.
Protams, nākamais solis ir Google:
izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv
Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.
Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.
Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.
—
Vēl vienu interesantu figņu atradu Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapas sadaļā «Informācija potenciālajiem klientiem».
www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.
Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.
Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).
Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».
Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.
Lai uzsāktu skaņas vai televīzijas apraidi, atbilstoši «Radio un televīzijas likumam» un LR MK 2006. gada 6. jūnija noteikumiem nr. 435 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām», ESD jāiesniedz sekojoši dokumenti:
- pieteikuma vēstule brīvā formā,
- Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes lēmums par uzvaru konkursā,
- Uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība,
- Uzņēmējsabiedrības statūti,
- aizpildīta pieteikuma veidlapa.
Abas lapas ir veltītas burāšanai, kas kā reiz šobrīd ir kļuvusi akurāt ļoti aktuāla man. Jā, jā! Spīdola jau šīs nedēļas nogalē iečunčinās Rīgā un būs pieejama arī tūristiem no malas ne tikai apskatei, bet arī iemēģināšanai. Tad nu sakarā ar šo lielisko notikumu vajadzēja apmeklēt attiecīgās lapas, lai uzzinātu, kas tad uz planētas zeme notiek burāšanas jomā un cik komandas šogad pieteikušās Baltic Open regatei. Ja pirms pāris dienām vispār nebija iespēja piekļūt pie Balticopen.lv vai baltsails.lv lapām, tad tagad vismaz balticopen.lv ir parādījies dizaina šedevrs no Kalašņikova.
balticopen.lv uzlauzts.
Kāpēc uzlauza tieši šo lapu, es īsti nesaprotu. Nedz tur būtu apmeklējums, nedz tur baigā popularitāte. Varbūt kāds var paskaidrot, kādu mērķu vadīti visi šie Kalašņikovi kaut ko uzlauž?
P.S. Man vienīgā saskare ar uzlauzējiem bija ar SV.LV, kuru paņēma priekšā pirms kādiem gadiem četriem. Toreiz redzamu izmaiņu nebija, bet bija iemests pilnīgi visos failos kaut kāds javascript, kas pareizās lapas iframe vēra vaļā un Google pat uz brīdi bija nobanojis manu lapu.
Kā jau izteikts virsrakstā, tad šis būs pastāsts par kārtējo brīnumiņu, ko mums sarūpējuši Google. 17. maijā beta režīmā ir palaists Google font directory service, kas pēc savas būtības ir tiešsaites glabātuve garnitūrām, kas ir brīvi izmantojamas mājaslapu dizainam. No brīža, kad serviss tikai palaists līdz šodienai garnitūru skaits jau ir dubultots un es domāju, ka nepaies ne mēnesis, kad tur jau būs ļoti liels daudzums ar fontiem.
The Google Font Directory lets you browse all the fonts available via the Google Font API. All fonts in the directory are available for use on your website under an open source license and served by Google servers.
Serviss gan pagaidām ir arī ar savām īpatnībām. Piemēram, izvēloties kādam no fontiem Character Set, tiks parādīts nepilnais simbolu saraksts (to pirms kāda brīža pamanīja Krievzemes blogeri), tāpēc principā, lai pārbaudītu, vai fonts darbosies ar nestandarta latīņu vai kirilicas simboliem, nāksies katru no fontiem pārbaudīt rociņām.
Otra lieta attiecas uz tehnoloģiju (Google Font API) kā tādu.
What browsers are supported?
The Google Font API is compatible with the following browsers:
- Google Chrome: version 4.249.4+
- Mozilla Firefox: version: 3.5+
- Apple Safari: version 3.1+
- Opera: version 10.5+
- Microsoft Internet Explorer: version 6+
The Google Font API is not currently supported on iPhone, iPad, iPod, or Android.
Un nedaudz arī par to, kā katrs no pārlūkiem to visu mēģina sagremot.
Browser-specific behavior
Note that you can control these behaviors using the WebFont Loader. For a list of supported browsers, see the FAQ.
Google Chrome
Chrome renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.Mozilla Firefox
Firefox first displays the text in the default font, and then re-renders text in the web font once it has loaded. (This behavior is known as a “flash of unstyled text.”)Apple Safari
Safari renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.Microsoft Internet Explorer
Internet Explorer renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.
Note: For best display in IE, make the stylesheet<link>tag the first element in the HTML<head>section. In IE, if the link is placed after<script>tags, the entire page will block and not display anything until the web font is loaded.
More generally, Internet Explorer’s behavior may vary depending on the placement and existence of various elements. If you want to provide consistent behavior across all browsers, use the WebFont Loader. For example, you can choose to make all browsers behave like Firefox.
Nevarēju šo kaut kur nenoglabāt. Šodien iekrita Skype sarakstē.
Emocijas
nu-joptvaj-bļe — izbrīns
ti-čo-bļe-nah — nekaunība
hujak i jobanaa — spēja rīcība
(smiekliņi) — jautrība, saprasts joks
(smiekliņi)… a čo? — nesaprasts joks
(smiekliņi)… čooooo? — saprasts, aizvainojošs joks
obahujalse — pārsteigums
bļāāāāā — spēcīgs pārsteigums
bļe nu jopt — nepatīkams pārsteigums
ei-ti-bļe — uzmanības pievēršana
nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! — atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
bļe nīhuļi ti tut s-etjimi — atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
čoooo? — atvainojiet, es jūs nesapratu
Uz ielas
ēēēē, mužik, bļe! — Vai varu Jums uzdot jautājumu?
oi-bļe! ņee, pizduj! — atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
bļe, a tam jestj? — vai tur var nopirkt grādīgo?
da-ņepizdji! — Jūs esat drošs?
vsjo, pizduj! — Liels paldies, uz redzēšanos!
Veikalā
nu-bļe-kto tut tavo eto? — Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? — Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! — Bārmen, lūdzu 2001. gada «Chardonay»!
pizduj nahuj — jā, es pagaidīšu!
jopt, na! — Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
ti ahujela!? eta što?! — Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
bivai ti nah! — Visiem ar labvakaru!
Transportā
a-nu-bļe-vsje-nahuj — Mēģināsim visi tikt iekšā!
mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? — Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
zatknji jebalo, bļe! — Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
na, bļe — Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
idji nahuj, ubral eto, bļe! — Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
a nu bļe stoj, nahuj! — lūdzu, apturiet pieturā!
(spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) — Paldies!
Klubā
ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) — Man ir ieejas karte.
jebal jobanuta, vot-eto-aaa — Labs klubs!
gljan jopt uuuuuu — Arī meitenes simpātiskas!
huja-vsje! ja-bļe oooooooo! — It īpaši šī!
eta, privet. ti tavo a? — Meitenīt, Jūs dejojat?
ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! — Jā, jā, es Jums prasīju!
a ti što za huj? kto bļa? — Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
idji-ka ti nahuj! — Vai Jūs varētu atkārtot?
paidjom-vidjem? — Jums palīdzēt iziet uz ielas?
Policijas iecirknī
zdarova, čuvaki! — Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
uznal-bļe? — Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
kak-sam-nahuj? — Kur varētu apsēsties?
ņe bļa, on bļa, ego nahuj — Es neesmu vainīgs notikušajā.
no što, huiņa, dopizdjilsa? — Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
Davaj-ievo otpizdjim! — Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
nu ja eto, karoče bivaitje! — Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.
Ģimenē
aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? — Mīļā, esmu mājās!
nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? — Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
žratj, nahuj! — Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
što bļa za hujņa? žri sama, suka! — O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. — Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. — Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
pizdjit tebja nada! — Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!
Gribēju nedaudz iepazīstināt ar pēdējā laikā iekrātajiem resursiem Latvijas interneta vidē, kuriem noteikti ir vērts pievēst uzmanību.
Izdevniecība Santa. Mani žurnāli. Logo.
Izdevniecība Santa beidzot ir sapratusi, ka digitalizācijai ir būtiska nozīme ne tikai aizpeļķē, bet arī pie mums un piedāvā visu savu žurnālu elektronisko versiju abonēšanu servisā Mani Žurnāli. Vismaz pagaidām noteikumos ir atrunāts, ka reģistrējoties un abonējot kādu no žurnāliem (kaut gan man šķiet, ka pareizāk būtu teikt — nopērkot kādu no žurnāliem), tas lietotājam būs pieejams neierobežoti ilgu laiku. Softs, kas tam visam ir apakšā, kaut kur jau ir testēts un pie normāliem interneta ātrumiem strādā uz urrā. Īpašs bonuss — kolosāla meklēšanas iespēja, lai varētu nopirkt tieši tos žurnālus, kuros es esmu atradis kaut ko mani interesējošu.
Viens no šobrīd visinteresantākajiem latviešu blogeriem ir Mārtiņš Štāls. Viņš ne tikai diskutē par ļoti aktuāliem sociālpolitiskiem jautājumiem, bet padziļināti izpēta katru no tēmām, piedāvājot savus variantus. Man, kā valsts līmeņa ekonomikas un politikas virspusējam zinātājam šajā vietnē arvien uzrodas daudz interesantu tēmu, ko pastudēt. Tā kā viņa pamatnodarbošanās ir Axapta, tad arī sarkanačaino cilts pārstāvji atradīs arī sev šo to interesantu.
Kaut kad sen man prātā tapa doma, ka vajadzētu uztaisīt bloku, kurā publicēt informāciju par aktuālo Latvijas dizaina vidē. Par laimi Dizaini.lv ir pacentušies pagūt pirms manis un es varu turpināt neko nedarīt. Viņiem pulciņā vēl nāk arī Plikums.lv un Shout.lv. Šie abi publicē tiešām īsas, bet svarīgas aktualitātes par to, kas tad Latvijā notiek un atšķirībā no Dizaini.lv vispār neaizskar to, kas notiek pāri mūsu robežām. Visus trīs visvienkāršāk ir lasīt, iemetot vienā čupā RSS lasītājā, jo ziņas mēdz pārklāties.
1188.lv ir pievienojuši starppilsētu satiksmes autobusu sarakstiem manis jau sen gaidīto papildinformāciju. Tagad var ne tikai redzēt, kādas pieturas ir izvēlētajā maršrutā, bet arī apskatīties kartē (Google Maps risinājums), kur katra no pieturām atrodas. Tagad man beidzot ir saprašana, kas ir Juglas iecirknis un kur tas atrodas.
Ropažu novada mājaslapas sludinājumu sadaļā atradu vēl vienu pērli seriāla «Kā kaut ko dumu pastāstīt par sevi» turpinājumā:
Steidzama mājaslapa izstrāde, lūdzu.
Tie, kas palaida garām, var palasīt arī par korporatīvo pasākumu megauzņēmumu, par kuru minēju iepriekšējā ierakstā. Vai kāds kaut ko teica par target customer?
Nebija kādu laiku nepieciešamība tur iegriesties, bet tagad, kad to izdarīju, esmu šokā, jo absolūti vairs nespēju tajā mēslā orientēties. Malači, sadirsāt kolosālu portālu.
Salīdzini el vē paskats 2009. gada oktobrī
Tā kā dažiem labiem šķita interesanti sākt cepties par Latvijas Universitātes jauno mājaslapu manā iepriekšējā ierakstā, uztaisīju ekspresinterviju ar portāla redaktoru Andi Janovu.
Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.
Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.
Kad aizsākās darbs pie jaunās mājaslapas projekta?
A.J. Darbs pie jaunā LU portāla projekta aizsākās pirms 4 gadiem, kad tika izvērtēta jau gadu strādājošais iepriekšējais portāls. Tika apkopoti viedokļi par uzlabojumiem potenciāli nākamajā LU portāla versijā, ko plānoja atvērt LU 90 jubilejā. Konkrēti darbi pie jaunā LU portāla izstrādes tika sākti 2008. gada vasarā.
Cik cilvēku ir iesaistīti tās izveidē un vai tie ir tikai LU darbinieki un studenti, vai arī kādi «no malas» piesaistītie?
A.J. Pie struktūras izveides strādāja darba grupa, piesaistot studentus, kopumā apmēram 20 cilvēku. Speciālisti ārpus LU netika piesaistīti, jo tas maksā lielu naudu. Programēšanā iesaistīti 3 cilvēki.
Kādi ir galvenie mērķi, kuru vadīti jūs pieķērāties pie jaunās lapas izstrādes?
A.J. Jaunā portāla izstrādes mērķis ir izveidot struktūru, kas ir uztverama intuitīvi, tādejādi novēršot iepriekšējās portāla versijas trūkumus. Tie, galvenokārt, bija saistīti ar ne sevišķi veiksmīgo informācijas izvietojumu.
Otrs mērķis ir ieviest jaunu satura vadības rīku, kas ievērojami atvieglotu informācijas publicēšanu un attēlošanu, kā arī apakšprojektu veidošanu.
Kāpēc izvēle krita uz atvērtā koda risinājumu, nevis, piemēram, pašu izstrādātu modeli?
A.J. Līdzekļi satura vadības sistēmas iegādei LU nebija, tādēļ arī tika izvēlēts atvērta koda risinājums.
Kas funkcionāli jauns ir jau ieviests un, kas vēl ir paredzams tuvākajā nākotnē?
A.J. Jaunajā satura vadības sistēmā tiek nodrošināta iepriekš atsevišķi funkcionējošo sistēmu integritāte, t.i., gan strukturētā informācija, gan kalendārs, gan forums, ziņas, u.c. strādā uz viena dzinēja. Ieviesta vienota darbinieku kontaktu attēlošana, u.c.
Tuvākajā nākotnē plānots pabeigt LU foruma pārnešanu no iepriekšējās versijas, ērtas meklēšanas iespējas ieviešana ziņu sadaļā, portāla pilnvarotās daļas dizaina nomaiņa, darbinieku kontaktu attēlošana dažādos griezumos, u.c.
Kā redzams, tad daudzas sadaļas vēl ir tikai tapšanas stadijā, bet ir arī tādas, kas vēl ir palikušas uz vecās platformas (LU blogi, mail.lu.lv, utt.). Vai gaidāma pilnīga migrācija vai arī daļa projektu tomēr paliks esošajā stāvoklī?
A.J. Informācija vairākām sadaļām vēl tiek pārvietota no iepriekšējā portāla. Par citiem projektiem — blogi.lu.lv tuvākajā nākotnē noteikti paliks strādāt uz WordPress bāzes, arī par mail.lu.lv pārnešanu šobrīd konkrētu darbības plānu nav. Nākotnē iespējams portāla pilnvarotā daļa varētu tikt integrēta jaunajā satura vadības sistēmā.
Vai tiks veiktas izmaiņas arī LUIS sistēmai (šai gadījumā tīri no dizaina un lietojamības viedokļa)?
A.J. Daļa uzlabojumu LUIS sistēma jau veikta, par tālākiem plāniem šobrīd man informācijas nav.
Kāds ir bijis kopējais projekta budžets un kas ir iesaistītie finansētāji?
A.J. Atsevišķi līdzekļi tika izdalīti dizaina izstrādei, notika iepirkumu konkurss par dizaina izstrādi. Viss pārējais — programmēšana un redakcija — parastie darba pienākumi, kuriem papildus līdzekļi netika piesaistīti.
Kur un kā ir iespējams ieteikt uzlabojumus/ziņot par pamanītajām kļūdām un nepilnībām, saistībā ar šo mājaslapu?
A.J. Ieteikumus un ziņas par kļūdām var sūtīt LU portāla redakcijai http://www.lu.lv/par-lu/mediji-izdevumi-un-multivide/portals/lu-portala-redakcija/