Sasāpējušie jautājumi par ceļu satiksmi Latvijā

Sagadījies tā, ka šogad jau esmu nobraucis gandrīz 20 000 km. Vairākas reizes pabijis ārpus Latvijas gan sniegavētrā, gan lietusgāzē, gan atkalā, gan miglā. Biju uz bāņiem, grants ceļiem, pilsētās un pamatīgos laukos. Stūrējot paguvu daudz ko apdomāt par ceļu satiksmi dažādās valstīs un salīdzināt to ar Latviju. Brīdinu, šis ir raksts par to, ka viss ir slikti un mēs paši pie tā esam vainīgi.

Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi

2014. gada 10. aprīlī Anrija Matīsa vadītā Satiksmes ministrija solīja, ka 1. janvārī spēkā stāsies jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. Nu jau tiek plānots, ka martā CSN projekts varētu no vienu birokrātu kabinetiem izkustēties pie citiem. Tai pat laikā Dreiliņos, Ozolu ielā jau vairākus mēnešus stāv jaunā parauga ceļazīme «Dzīvojamā zona», puse Rīgas piepičkāta ar 808. papildzīmes variācijām, dzīvojamā zona tiek paskaidrota ar absurdām papildzīmēm un Vanšu tilts virzienā no Nacionālā teātra vispār ir gājēju un velosipēdistu ceļš. Un termins «velojosla» mūsu valstī arī likumiski neeksistē, bet uz brauktuvēm ir gan. Un tas viss tikai tāpēc, ka ceļu būvnieki un uzturētāji vieglprātīgi atļaujas izmantot satiksmes noteikumus, kas neeksistē (lasi—ir tikai projekts). Un nevajag stāstīt par Latvijas valsts standartiem, tiem ir rekomendējošs raksturs un tie ir saistoši vien tad, kad tas ir atrunāts likumā vai MK noteikumos (attiecīgi minot aktuālo redakciju).

Valsts policijas jocīgā attieksme

Vienreiz jau par to nobrīnījos pagājušā gada Jāņos. Gadumijā organizētajos alkošoferu meklēšanas reidos tas tikai apstiprinājās. Tu vari braukt ar zagtu transporta līdzekli, bez autovadītāja apliecības, būt meklēšanā. Galvenais, lai tu būtu skaidrā. Ja uz Dienvidu tilta pārvada stāv divdesmit policijas darbinieki, bet plūsmā ir tikai piecas mašīnas, es neredzu nekādu problēmu vismaz vizuāli pārliecināties par dokumentu esamību. Bet, protams, pieķeršana braukšanā reibumā valsts budžetam nes daudz lielākus ienākumus, kā meklēta noziedznieka vai transportlīdzekļu zagļa notveršana.

Kaudzītei tepat piemetīšu arī netīšām noķerto kadru ar Rīgas Satiksmes šoferu bezatbildīgo braukšanu Rīgas ielās. Par šādiem gadījumiem galvaspilsētā policijai un Rīgas domes Satiksmes departamentam īpaši bieži atgādina. Bet neviens no Valsts policijas nekad neko nekomentē, nepaskaidro un padziļināti neinteresējas, ja vien nav Panorāmas sižetu vai citu žurnālistu saceltās ažiotāžas.

Ceļu uzturētāji ir jāsēdina cietumā par slepkavībām

«Skaisto» gada sākuma statistiku man vispār ir grūti sagremot. Īpaši, ja avāriju iemesli tiek veiksmīgi retušēti, pieminot bembistu ātrumrekordus, kas tika fiksēti pagājušā gada vasarā. Bet runa bija par ugunsdzēsēju automašīnu, kas janvāra atkalā uz nekopta ceļa uzgāzās virsū vieglajam autiņam. Nepareizi izvēlētais ātrums tika minēts arī avārijā uz P89, kur vieni ātrie glāba otrus, kas cieta avārijā, braucot uz izsaukumu. Atgādināšu, ka nevienā operatīvajā transportlīdzeklī nebrauc vakar tiesības nolicis tīnis. Es pirmajā reizē nenokārtoju C kategorijas braukšanas eksāmenu, jo pārvietojos bīstami lēni (30 km/h ar kravas mašīnu pilsētas centrā). Un arī mācoties citas kategorijas mani īpaši brīdināja, ka braukt par 20 km/h lēnak kā maksimāli atļautais ātrums ir bīstami. Īpaši bīstami tas esot ārpus apdzīvotām vietām. Tur, kur neviens netīra ceļus un ir jāuzmin, ka ir atkala.

Vai jūs zināt, kā izskatās trafarēta valsts ceļu uzturētāja automašīna? Cik bieži uz valsts galvenajiem autoceļiem (par citiem nemaz nerunāju) redzat ceļu uzturētāju transportu, kas izbrauc ceļus, lai apsekotu to stāvokli? Igaunijā, Lietuvā, Polijā, nemaz nerunājot par Vāciju, tādas automašīnas parādās arī uz vietējās nozīmes ceļa stundu pēc būtiskas laikapstākļu pasliktināšanās. Jebkurā diennakts laikā. Piemēram, janvārī nokļuvu Polijā nakts laikā sniegputenī uz šī ceļa.

Kaut arī visā posmā sastapu labi ja divdesmit automašīnas, nepilnu četru stundu laikā saskaitīju trīs sniega tīrītājus un divus trafarētos bulkuvāģus, kas apsekoja šo ceļu. Un tas bija ārpus apdzīvotām vietām kaut kad starp pusnakti un rīta gaismu.

Īpaši pasliktinoties laikapstākļiem, Lietuvā uz ātrgaitas ceļiem izbrauc policijas ekipāžas, kas ar zili-sarkanajām bākugunīm piebremzē satiksmi. Es biju trāpījis atkalā, nevienu avāriju uz ceļa nemanīju, toties biju spiests nomest no 110 līdz 70 un droši turpināt ceļu kopā ar citiem piebremzējušiem autiņiem. Tieši tāpēc tie arī ir preventīvi pasākumi. Nevis drošības sēdes par pareizas krāsas un atspīduma vestēm vai alkošoferu vainošana avārijās uz nekoptiem ceļiem.

Tie visi ir politiski lēmumi, bet politiķi ir pārāk gļēvi

Uzskaitītie piemēri nav utopiska tiekšanās pēc perfekcijas. Tā ir vienkārša vēlme sagaidīt, lai atbildīgās iestādes ir atbildīgas. Pēc mana aizrādījuma, bērnu slimnīcas «Dzīvojamo zonu» ar visu papildzīmi klusiņām demontēja, jo nespēja izdomāt nevienu attaisnojumu tās eksistencei. Bet neviens nedemontēs gājēju pāreju dzīvojamā zonā pretim RTU galvenajai ēkai, kamēr nebūs Satiksmes ministrijas stingras nostājas šajā jautājumā. Ak pareizi, SM jau neatbild par to, kas notiek ielās, tā tikai ievieš noteikumus. Atbild pašvaldības iestāde, kurai sūdzēties ir bezjēdzīgi, jo cita pašvaldības iestāde šādās strīdus situācijās gūst ienākumus. CSDD vispār neko neietekmē (arī oficiāli to sniegtās atbildes ir bezjēdzīgs ūdens), bet ceļu uzturētājus visas iepriekšminētās iestādes aizstāv. Bet mums vajadzētu braukt lēnāk, braukt prātīgāk, vēlreiz pārlasīt satiksmes noteikumus. Noteikumus, kurus katrs var interpretēt, jebkurš var izdomāt savus vai aizbildināties ar standartiem, kuriem ir ierobežota pieejamība.

Arī Valsts kanceleja apstiprina, ka CSN mūsu valstī var interpretēt jebkurš to piemērotājs. Un tiesa ir vienīgā iespēja apstrīdēt absurdu. Bet ir taču skaidrs, ka sākt ilggadēju tiesas prāvu ar Satiksmes ministriju, jo tā klaji ņirgājās par ceļu satiksmes dalībniekiem ir muļķīgi. Tikpat labi saprotams, ka biznesa nišu atradušās pašvaldības nekad negribēs šķirties no iespējas sodīt vadītāju par likumā neatrunāto ceļazīmju, velojoslu vai tramvaju luksoforu nezināšanu.

Tāpēc arī dzīvojam ar dubultiem standartiem.

Tramvaja luksofors Barona ielā pirms Aspazijas bulvāra un Ceļu satiksmes noteikumi.
Tramvaja luksofors Barona ielā pirms Aspazijas bulvāra un Ceļu satiksmes noteikumi.
Gājēju un velosipēdistu ceļš Kr. Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra un Vecrīgā.
Gājēju un velosipēdistu ceļš Kr. Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra un Vecrīgā.
Gājēju pāreja un apstāšanās aizliegums ar CSN neeksistējošu papildzīmi.
Gājēju pāreja un apstāšanās aizliegums ar CSN neeksistējošu papildzīmi.
Valodnieku cīņas uz Čaka ielas.
Valodnieku cīņas uz Čaka ielas.

Apsnigušas ceļazīmes, selfiji un publiskas saites uz slēgtām publikācijām sociālos tīklos

Trešajā vakarā pēc sniegputeņa aptaujāju Latvijas Valsts ceļus, Rīgas domes Satiksmes departamentu un Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi par to, kurš atbildīgs un var paskaidrot, kāpēc trešo diennakti Rīgas centrā ceļazīmes aizsnigušas? Visi klusēja kā partizāni arī ceturtās dienas vakarā.

Gustava Zemgala un Brīvības gatves krustojums. 9. un 10. decembris.
Gustava Zemgala un Brīvības gatves krustojums. 9. un 10. decembris.

Varonīgo atbildi saņēmu vienīgi no Valsts policijas 13. decembrī, kad sniegs jau sen ir nokusis ne vien no ceļazīmes, bet arī no ceļiem, un atbildei vairs nebija pielietojuma. Bet paldies, ka vispār atbildējāt.

Ja zīme ir aizputināta, tad tā nav spēkā. Zīmes tīra attiecīgā ceļa uzturētājs. (Via)

Atbilde tika ar lielām ovācijām uzņemta tviterī. Varot braukt tā, it kā ceļazīmju nebūtu. Bet ovācijām nebūt nav pamata. Neaizsnigušas ceļazīmes parāda, kāds fakaps iestāsies, ja brauks, tās neievērojot. Loģiski, ka visi brauca pēc atmiņas, nevis pēc fakta, ka ceļazīmes var neievērot visas tās piecas dienas.

Gustava Zemgala un Brīvības gatves krustojuma zīmes, nobraucot no Vairogu pārvada.
Gustava Zemgala un Brīvības gatves krustojuma ceļazīmes, nobraucot no Vairogu pārvada.

Vadoties no Ceļu satiksmes noteikumu 99. panta, taisni var braukt no pa visām joslām. Pa trešo un ceturto, ja pirmā un otrā ir aizņemta ar vismaz vienu transporta līdzekli, bet šajā krustojumā reti kad nav katrā joslā pa autiņam. Turklāt papildus vēl uz centru varētu virzīties kravas automašīnas. Forši, ne?

Labi, Valsts ceļiem gar to nav daļas, policijai pie kājas (nav viņu atbildība), bet kāpēc satiksmes departaments pat nepainteresējās, par kuru vietu ir runa?

Pašīši jeb selfiji

Nav tādu selfiju vai pašīšu latviešu valodā. Hipsteru, īmo, whatever drazas nevajag popularizēt. Latviešu valodā ir ļoti skaists vārds pašportrets. Es patiešām neredzu, kāda šim vārdam būtu problēma, lai to nevarētu lietot arī turpmāk. Debīlu pašdarinājumu veidošana ir nodarbošanās, kurai krievu valodā ir lielisks nosaukums, kas sākas ar «ху» un beidzas ar «йня».

Saites uz slēgtām publikācijām sociālos tīklos

Šis vienreiz ir jāizbeidz. It īpaši kretinē valsts un pašvaldības iestādes, valstsvīri/sievas, kas publicē «ļoti būtisks jūsu viedoklis un novērtējums» tipa ierakstus uz Draugiem.lv portālu, kur saites saturs apskatāms tikai pieslēdzoties. Twitter to jau saknē iznīcināja — privāto profilu ierakstus nevar retvītot. Facebook vēl gadās pa kādai nepubliskai vietai, bet Draugiem.lv ir kā apsēsts ar šo «slepenības plīvuru».

Atsevišķs stāsts ir divpadsmit redirektiem caur saišu saīsinātājservisiem, tai skaitā sociālajiem tīkliem. Bet ar to laikam būs grūti cīnīties, jo vienkāršāk ir procesus automatizēt, lai spams iekrīt visur uzreiz un nav jāiespringst.

Kaut kā bija daudz sakrājies, bet nebija jēga atsevišķus ierakstus taisīt. Laikam dusmīgi sanāca. Lai nebūtu tik drūmi, Ziemassvētku dāvanā — 200 sniegpārslas *.svg formātā brīvai lietošanai (*.rar arhīvs). Jebkur un jebkad.

Polija. 18.—20. aprīlis

Ar draugiem aizlaidām uz Poliju uz Roger Waters koncertu. Polijā gandrīz nekas nav mainījies. Stulbi betona žogi, debīlas reklāmas, briesmīgas ceļazīmes un ļoti daudz fūru un poļu fiatu uz ceļiem. Eiropas savienībai vajadzētu aizliegt Polijā nodarboties ar dizaina produktu radīšanu tāpat, kā Latvijā ir aizliegta cukura ražošana.

Wypadki. Ceļazīme.
Wypadki. Ceļazīme.
Uwaga wyjazd. Ceļazīme.
Uwaga wyjazd. Ceļazīme.
Droga požarov. Ceļazīme.
Droga požarov. Ceļazīme.
Autobusu un tramvaju pieturas ceļazīme.
Autobusu un tramvaju pieturas ceļazīme.
Meitene ar konču. Ceļazīme.
Meitene ar konču. Ceļazīme.
Reklāmu kaudze.
Reklāmu kaudze.

Pilno fotoatskati par ceļojumu uz Poliju var skatīties Flickr galerijās.

Un vēl ir arī nofilmētais materiāls no Roger Waters koncerta: Rodžera Vatera koncerts Polijas Ludzā. 1. daļa, Rodžera Vatera koncerts Polijas Ludzā. 2. daļa.

8. maijs — 10. maijs. Austrija. Linca. Vīne.

Ir tāda jocīga vieta, kas (vismaz man noteikti) saistās tikai ar jodelēšanu, Mocarta šokolādi, kaut kādu milzīgu baznīcu, šniceli un varbūt vēl arī dažu ietekmīgu organizāciju mītnes vietu. Nedēļas nogalē kā reiz sagadījās tur nokļūt. Pareizāk sakot, ceļojums aizsākās Vīnē, tad paciemojos vienu vakaru Lincā un nākamo diennakti atkal pavadīju Vīnē.

Tā kā Lincā biju tikai uz vienu pasākumu, tad neko no pilsētas neredzēju (ja nu neskaita to, ka no rīta laukumā blakus viesnīcai mūs modināja pūtēju orķestris).

Uz galvenās šopinga ielas Vīnē šobrīd notiek ļoti plaši ielas seguma remontdarbi. Tieši tūrisma sezonas pirmajās nedēļās. Kā izrādījās, vietējās pašvaldības divas pretējo partiju sievieškārtas domnieces sešus mēnešus kasījās par to, kādiem ir jāizskatās jaunajiem lukturiem uz remontējamajām ielām, tāpēc visi remontdarbi ir sākušies tikai tagad. Varu tikai iedomāties, ar ko viņi ikdienā nodarbojas, ja šīs esot bijis grandioza mēroga kašķis vietējā politiskajā dzīvē. Jauno lukturu, starp citu, uz ielām vēl nav.

Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un takši.
Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un takši.

Ja vien jūs galīgi nesajūsmina vietējā arhitektūra, kuru sabiedroto spēki nepaguva II Pasaules kara laikā izdemolēt, tad Vīnes centrā bez iepirkšanās vispār nav ko darīt. Pat krogi ir samērā dārgi. Toties takši gan ir sakarīgās cenās (Baltezers — Centrs man izmaksāja 17 eiro), lai aizmuktu uz nomalē esošajiem vīna lauku krodziņiem. Visu pārējo laiku var pavadīt bezmērķīgi klīstot pa ielām, iegādājoties ķirbju sēklu eļļu (uzlabo potenci, lieliski tiek galā ar cūku gripu un badu Āfrikā).

Šādi klejojot daudz ko interesantu var gan pamanīt, bet labi vien ir, ka tam nav jāvelta vesela diena, bet gan dažas stundas. Ik pa laikam, piemēram, sastopies ar interesantu skatu — blakus luksoforiem izvietotas saules baterijas.

Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela.
Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela.

Virs katras gājēju pārejas ar luksoforiem ir video novērošanas kameras. Laikam, lai materiālu Amerikas šokējošajiem video varētu uzfilmēt.

Austrija. Vīne. Bomzītis uz ielas.
Austrija. Vīne. Bomzītis uz ielas.

Un kā jau pienākas kārtīgai kapitālisma pilsētai, ir sastopami arī savi bomzīši. Lielākoties gan tie ir daudzreiz vizuāli baudāmāki par Rīgas ielās redzamajiem un, vismaz man, neviens no viņiem neuzbāzās. Pievērsiet uzmanību ceļazīmēm.

Austrija. Vīne. Gājēju pārejas zīmes.
Austrija. Vīne. Gājēju pārejas zīmes.

Visiem cilvēciņiem uz visām ceļazīmēm noteikti būs hūtes. Kā vēlāk vakarā, krogā malkojot viskiju ar svaigu rīzlingu tika secināts — ādas bikses ar lencēm un bumbulīšus pie zeķēm vīriņi pazaudējuši evolūcijas procesā.

Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un panki.
Austrija. Vīne. Gājēju–šopinga iela un panki.

Un uz ielām ir arī sirdij tuvāka dzīvesveida pārstāvji, ar kuriem tieši desmit minūtes vēlāk dzērām aliņu vietējā gadjužņikā. To gan šeit ļoti prātīgi māk nomaskēt un nezinātājs nekad mūžā to neatrastu.

Austrija. Vīne. Autobusu pietura.
Austrija. Vīne. Autobusu pietura.

Vīnes vecpilsētā ir kolosālas autobusu pieturas, kas lieliski iederas lokālajā šauro ielu labirintā un netraucē nedz gājējiem, nedz lielāku gabarītu transporta līdzekļiem. Latvieši šo stabu noteikti būtu ierakuši tieši ietves vidū.

Austrija. Vīne. Autobusu pietura.
Austrija. Vīne. Autobusu pietura.

Katram maršrutam pie staba piekarināta karte, lai varētu saprast, uz kurieni pālī var netīšām nokļūt. Tieši tāpat zemāk maisiņos ir sabāzti katra maršruta atiešanas laiki.

Katrā ziņā samērā garlaicīga pilsēta bez īpašām izklaides iespējām (vietējais Depo naktī arī tika apmeklēts, bet attieksme bija pietiekami nelaipna, lai to īpaši jums nepopularizētu). Ja nu sanāk kādreiz šeit nokļūt, īpaši nedomājot iesaku kāpt taksī un braukt uz ziemeļu rajonu krodziņiem, kas oficiāli strādā tikai līdz pusnaktij, bet neoficiāli — līdz pēdējam klientam, kas vēl ir spējīgs kaut ko iedzert.

Ein Schnitzel von Wien über alles!

Rīgā jaunas autobusu pieturas zīmes

Ceļā uz mājām pamanīju, ka starp Deglava ielas beigām un Dreiliņiem, tur, kur sataisīja jauno apli un pievadceļus, ir izvietotas jaunas autobusu pieturas norādes zīmes.

Autobusa pietura pirms Dreiliņiem

Tagad tā tiek veidota loģiskāk, t.i. — ir ceļazīme, kas apzīmē autobusa pieturu un atsevišķa papildzīme, kas apzīmē maršrutus, kas kursē caur šo pieturu.

Autobusa pietura pirms Dreiliņiem

Interesants ir fakts, ka ceļazīme tiek izvietota ar skatu uz abām pusēm, beidzot (!) kāds ir aizdomājies, ka uz sabiedriskā transporta pieturām cilvēki var iet gan no maršruta kustībās, gan arī no pretējā virziena un potenciālajiem pasažieriem ir būtiski redzēt, kur atrodas pietura, nevis minēt to pēc ceļazīmes apveidiem.

Autobusu pieturas zīme pie centrāltirgus

Vienīgais, kas mani mulsina, ir loģika — kādā veidā tiks atrisināts jautājums ar papildzīmēm tādās pieturās, kā Centrāltirgus? Vai tiks izvietotas vairākas papildzīmes vai arī uz vienas tiks mēģināts iespiest visu informāciju (kā tas ir tagad)?