Kā uzsākt motogaitas. Otrā daļa: cimdi

«Labāk irsis cimdā, nekā akmens pirkstā», kā vēsta sens latviešu tautas ticējums. Pasargāt rokas braucot ar motociklu ir tikpat būtiski, kā aizsargāt galvu. Kaut vai tāpēc, ka braukt ar atdauzītām/nosalušām ekstremitātēm nebūt nav viegli. Un arī pēc desmitiem gadu uz ceļa, man joprojām izdodas noķert izbrīnu par to, kas tikai nemēdz lidināties gaisā.

Kaut kādā mirklī ar cimdiem būs tā, kā meičām ar kleitām — būs kaudzīte ar pāriem, kurus vai nu lietos uz maiņām, vai arī atstās putēt, jo līdz ar braukšanas paradumu izkopšanu mainīsies arī tas, kuri cimdi šķitīs piemēroti. Tāpēc uz pirmo pāri nevajadzētu pārlieku tērēties, visticamāk tāpat tiks nošauts greizi.

Ikdienas braukšanai ir nepieciešami divi cimdu pāri: vieni ir sausam uz siltam laikam, viegli uzvelkami un ar labu ventilāciju. Otri — aukstam un slapjam braucienam, kas pasargā pirkstus no atdzišanas un mitruma. Atšķirībā no sausā laika cimdiem, siltajiem cimdiem ir jābūt ar ļoti labu vēja aizturi (windproof).

Cimdi ne tikai aizsargā no laikapstākļiem, lidojošiem priekšmetiem un mošķiem. Tie palīdz pret nobrāztām plaukstām un atdauzītiem pirkstiem. Vistriviālākais kritiena piemērs: nenoturēji un apgāzi stāvošu moci un pēdējā mirklī nācās piezemēties uz rokām. Vistriviālākais atdauzītu pirkstu piemērs: sasveicināšanās ar maijvaboli un šosejas.

Ikdienas cimdi

Tie būs vidēji plāni vai pavisam plāni, tomēr tiem ir jāsatur elementārākos aizsardzības elementus uz plaukstām un dūres priekšpusē. Un plāni cimdi nebūt nenozīmē, ka tās ir lupatiņas ballei, ikdienas cimdiem ir tiešām jābūt no motoapģērbu klāsta.

Ikdienas lietošanas cimdu uzvilkšanai un noņemšanai nav jālīdzinās šņorzābaku stutēšanai. Benzīntanks būs vieta, kur ātru cimdu novilkšanu un uzvilkšanu novērtēt izdosies visātrāk.

Lai saprastu, vai ikdienas cimdi ir piemēroti, iesaku dažas vienkāršas pielaikošanas pārbaudes:
— Savelc roku dūrē un veic riņķveida kustības ar dūri. Ir jāspēj to izdarīt bez piepūles un cimdu fiksatoriem nav jāatlec vaļā.
— Ar uzvilktiem cimdiem uztaisi vieglu sitienu pa taisnu virsmu (labāk grīdu, jo veikala darbiniekiem varētu nepatikt, ja dauzīsi sienas), tādējādi pārbaudot, vai iestrādātie aizsargi un šuves negriežas rokās. Tas pats attiecās arī ar plaukstas daļu — ja uzvelkot ir jūtams, ka kāda šuve vai aizsargs griežas rokā, šie cimdi nav tev piemēroti.
— Samučkā cimdus kamolā (vai iebāz kabatā) un tad mēģini tos uzvilkt. Īpaši tizliem cimdiem ar pārmērīgu plastmasas daudzumu būs problēmas atgūt normālu formu, attiecīgi, būs čakarēšanās tos ikdienā velkot.
—Neaizraujies ar ādas daudzumu uz cimdiem. Kaut gan tie ir paredzēti sausam laikam, kādreiz sanāks vasarīgu lietusgāzi piedzīvot arī ar tiem. Āda ilgi žūst un būs jābraukā ar slapjām švammēm, savukārt tīkliņplastmasa un sintētiskie audumi izžūst faktiski uz sitiena, tomēr būs stipri neparocīgāki valkāšanā.

Siltie cimdi

Siltie cimdi nav obligāti jāpērk motoekipējuma veikalos. Ir atrasti daudz lieliski modeļi slēpošanas, pārgājienu un kalnu ekipējuma veikalos, turklāt par stipri adekvātākām cenām. Tomēr tāpat būtu noderīgi izvēlēties tādus modeļus, kuriem ir iestrādāta vismaz minimāla triecienaizsardzība.

Varētu šķist, ka siltie cimdi ir vajadzīgi tikai ekstrēmiem laikapstākļiem kalnu sniegavētrā. Skarbā patiesība ir tāda, ka arī ilgstošs brauciens siltā vasaras lietū agrāk vai vēlāk novedīs pie atsalušām ekstremitātēm un drebuļdejām benzīntankā ar karstu kafijas krūzi plaukstā.

Galvenie kritēriji silto cimdu izvēlē:
— Motobraukšanas cimdiem ir jābūt vairākslāņu, ar pretvēja aizsardzību un mitrumizturīgiem.
— Cimdiem ir stingri jāturas. Visbiežāk ļurkāšanās būs saistīta ar to, ka iekšējā odere nav fiksēta ar ārējo cimda daļu vai arī ir nepareizā izmērā.
— Cimdu garumam jābūt aptuveni pusotrai plaukstai un ar fiksatoru, lai zem tiem varētu noslēpt un blīvi nofiksēt jakas piedurkni.
— Samitrini plaukstu un tad ievelc to cimdā. Ja velkot cimdu nost, līdzi nāk arī siltā odere — šie cimdi būs galvassāpes, ar kuriem spēlēsi spēlīti «pirkstiņš namiņā» (spēlei ir 10 kārtas, fonā parasti skan angļu vai krievu ielu folklora).
— Ar uzvilktiem cimdiem savelc roku dūrē vai arī paņem rokās kādu nelielu priekšmetu (pildspalva, šķiltavas). Ja turēt savilktu dūri prasa piepūli, šie cimdi tev ir par mazu.
— Siltajiem cimdiem būtu vērts novērtēt arī šuvju kvalitāti. Īpaši «lētajā galā» būs pa pilnam tādu, kas sāk sadalīties sastāvdaļās pat pēc pirmā brauciena. Bet katra atirusī šuve ir sprauga vējam un ūdenim.
— Pievērs uzmanību marķējumam, ja tāds ir. Cimdus būs ik pa laikam jāmazgā, ja vien sviedru smaka nav tava mačo tēla sastāvdaļa. Un ir dikti forši, ja tos var kopā ar zeķēm un biksēm vienkārši iemest veļasmašīnā.

Papildus ieteikumi

Pārvietoties ar motociklu drēgnā laikā ir stipri aukstāk kā izbaudīt to pašu laiku, strebjot kafiju uz terases. Būtiski aukstāk, neaizmirsti par to.

Ja motociklam ir somas (vai arī pārvietojies ar mugursomu), tad dodoties ceļā ņem līdzi abus pārus. Dzestrā vasaras rītā un skaistā vakara miglā novērtēsi iespēju uzvilkt silto cimdu pāri.

Ja sanāk nokļūt apstākļos, kad ilgstoši jāpārvietojas pa slapju ceļu vai lietū, ieskrien benzīntankā un pa virsu siltajiem cimdiem uzmauc vienreizējos plastmasas cimdus, kas pieejami pie uzpildes pistolēm. Tā iegūsi papildus kilometrus sausām rokām. Tikai pirms braukšanas uzsākšanas pārbaudi, vai tev tajos neslīd rokas no stūres!

Ja plāno pārvietoties uz motocikla ar pasažieri, neaizmirsti par to, ka rokas jāpasargā arī viņam. Tāpēc līdzās rezerves ķiverei paķer līdzi kādu no vecajiem cimdu pāriem. Pasažierim nav jāstūrē, tomēr arī viņam pastāv kritiena risks. Otrs risks ir sagaidīt ceļā, ka mīļotā izdomā pabāzt savas nosalušās rociņas tev zem jakas un pasildīties.

Neiekrīti zīmolu lamatās un neskrien uzreiz iegādāties dārgākos/skaistākos/ieteiktākos. Katram ir nedaudz savādāka roka — platāka plauksta, īsāki/garāki pirksti. Vislabāk ir uzmērīt kaudzīti ar dažādiem cimdiem un tikai tad izvēlēties sev piemērotākos.

Nebalsti izvēli uz drauga ilgstoši lietoto cimdu piemērīšanu. Cimdi ar laiku ievalkājas un ieņem tieši tavas rokas formu (vai arī neieņem, ja būsi iegrābies).

Pirmos cimdus noteikti nevajag pasūtīt internetā, toties, ja ir atrasts savs zīmols, modelis un izmērs, tad nākamos droši sūtini, jo tiktāl, cik nenomainās modelis, nav sanācis sastapties ar to, ka izmēri staigātu.

Pozitīva štelle ir vējsargi, kas ir iestrādāti daudziem moču modeļiem. Ja tev tādi ir, tad izbaudi komfortu un neņem tos nost tikai tāpēc, ka dzelzs zirgs ar tiem neizskatās stilīgi.

Roku apsildes esamība neglābj no pirkstu nosalšanas. Esi ļoti uzmanīgs, jo rokas var ļoti viegli apsaldēt no ārpuses un to sajutīs tikai pēc braukšanas.


Lasi arī pirmo daļu: Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.

Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Svarīga infografika par vīriešu apaviem.

Izkāpt no komforta rāmīša un izmēģināt kaut ko jaunu. Turklāt, jo vecāks un pieredzējušāks kļūsti, jo grūtāk šim rāmītim tikt cauri un saņemties iepazīt jauno. Piemēram, sākt braukt ar motociklu. Tad nu šie būs stāsti par to, ko vajadzētu ielikt smadzenēs un attieksmē, pirms sāc ceļu. Pilnīgi nejaušā secībā pastāstīšu pāris stāstos par to, ko būtu vērts apdomāt, gatavojot sevi ceļam uz motocikla.

Es droši vien to vēl ne reizi atkārtošu: pilnīgi visi motobraucēji krīt. Tu nevari tam būt 100% gatavs, bet katrai motogalvai ir jāiemācās kāpt uz motocikla ar apziņu, ka tas notiks arī ar viņu.

Domā par savām izmežģītajām potītēm. Kad nedomā par potītēm, domā par ciskām, kas apceptas ap izpūtēju. Kad nedomā par apceptām ciskām, domā par lauztiem stilbiem un pirkstiem. Kad vairs pavisam nav bail un raizes tevi ir pametušas, domā par to, kā pēdējo reizi nomaucies uz ledus. Sēžot uz moča un cenšoties nostāties kājās, sauja grants uz sausa asfalta saķeres ziņā ir identiska uzkāpšanai uz slapja ledus.

Iešļūcenes ir foršas karstam laikam un laiskām pastaigām pa bruģi vai smiltīm, bet ir totāli muļķīgas braucienam ar motociklu. Superstilīgās Converse kedas ir tajā pašā maisā. Un ja vien tu neesi iegādājies kārtīgus armijas taktiskos zābakus ar pretslīdes zolēm, tad arī parastie ķirzenieki ir absolūts sūds, kas novedīs pie dumjām un sāpīgām traumām. Vai kāds vēl atceras brūnos zviedru armijas tankus ar metāla purngaliem? Tie ir slikti tavām kājām ne tikai uz motocikla.

Apaviem ir jābūt tādiem, ar kuriem no visa spēka vari uzlēkt uz apmales stūra, pašļūkt pāris metrus pa smilšainu asfaltu un nebaidies stāvākā vietā pilnā pēdā slīpi no visa spēka atgrūsties. Tā, lai pavisam droši jūti, ka tava pēda un potīte ir stabili nofiksētas un nosegtas. Faktiski, tev ar šiem apaviem vajadzētu bez problēmām cīkstēties tuvcīņās ar Porziņģi, pat ja basketbols tev ir tikpat tuvs draugs kā melnie caurumi kosmosā.

Bet nepārspīlē. Ja vien tavs mērķis nav atrasties uz mototrases, un par motosportu es neko nestāstīšu, jo tas pavisam nav mans lauciņš. Izvēlies apavus tā, lai vari ar tiem arī pastaigāt vairāk par desmit metriem un neizskatīties pēc Robokopa. Zolei ir jābūt stingrai, bet elastīgai. Apavu augstumam ir jābūt tādam, lai ir iespēja pietupties, tomēr maksimāli augstiem. Apavi var būt cieši un ar papildus aizsargiem, bet elpojoši. Kaut kur te nāk cenas/atdeves kompromisu meklējums, tomēr es ieteiktu pirmajiem apaviem netērēt vairāk par 200 € un nekad neieteiktu ņemt lietotus.

Vanucci VTB 21 Touring Sport boots. Attēlam ir ilustratīva nozīme, kaut gan es ar šo apavu modeli braucu jau trešo sezonu pēc divām restaurācijām pie kurpnieka.

No svarīgiem papildus faktoriem ir ūdensizturība un žūšanas ātrums. Varētu šķist, ka ir muļķīgi šos divus parametrus likt vienā maisā, bet tā nav. Ūdensizturība kārtīgā lietusgāzē vai sniegavētrā palīdz vien pirmos desmitus kilometru. Garākiem slapjā brauciena posmiem tāpat būs nepieciešami lietusaizsargi (bahilveidīgi pribambasi, kurus vari uzstiept no pirkstgaliem līdz pat ceļiem). Toties pēc īsās peldes būtu forši, ja no rīta nebūtu jākāpj slapjās švammēs, un te parādās materiālu žūšanas faktors.

Vēl, protams, ir elpošana un nodilumizturība, bet par šīm lieliskajām ekstrām muldēs pilnīgi visi apavu ražotāji un pārdevēji, bet katrai kājai ir sava praktiskā vajadzība un to neviens pārdot nevar. Ir jāmēģina.

Lai izvēlētos sev piemērotus apavus, dodies uz jebkuru specializēto motoveikalu un nekautrējies piemērīt katru pāri, kas tev šķiet tīkams. Palēkā, paskraidi, pietupies, pastaigā. Galu galā, vienkārši pasēdi uz krēsla kādu mirkli. Izmēģini kārtīgi. Ja tagad bišku rīvē un spiež, tad pēc simts kilometriem riktīgi gribēsies iemest krūmos. Un ja nu tieši tas, kas vajadzīgs, nav pieejams (piemēram, izmērs neder), tad nebaidies sevi interesējošu modeli meklēt pie fričiem. Tas pats www.louis.eu ir ar pietiekami plašu saturu, it īpaši iesācējiem.

Hei, meitenes. Atsevišķs sveiciens jums. Šis nav seksīgi un stilīgi. Tas ir debīli. Nedariet tā, nekad. Foto via Express.co.uk

Un ja nu mēs atgriežamies pie iešļūcenēm, tad tās vienmēr var iestumt kabatā vai somā un pārvilkt, tiklīdz nokļūts līdz stāvvietai.

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.

5.—6. oktobris. Daugavpils

Iespēja pabojāt statistiku 12. Saeimas vēlēšanās Latgales reģionā, jaunie tramvaji Daugavpils ielās un kroga Artilērijas Pagrabi gada jubilejas svinības bija pietiekami svarīgi iemesli, lai ar dēliem trijatā iekāptu vilcienā un aizbrauktu uz Daugavpili.

Nedaudz mulsina tas, ka Pasažieru vilciena kasēs uz pieprasījumu «vienu pieaugušo un divas bērnu» kasieres katru reizi iztaujā par bērnu dzimšanas gadiem. Kā jau gādīgam tēvam, nācās nedaudz pasvīst un parēķināt galvā. Katru dienu jau nenākas atcerēties dzimšanas gadus bērnudārzniekiem. Bet misija tika veiksmīgi izpildīta un pie biļetēm tikām.

Ja vien līdzbraucēji nav jūsu lielākās zobusāpes, četras stundas vilcienā no Rīgas līdz Daugavpilij paiet ļoti ātri un produktīvi.
Ja vien līdzbraucēji nav jūsu lielākās zobusāpes, četras stundas vilcienā no Rīgas līdz Daugavpilij paiet ļoti ātri un produktīvi.

Visās mazajās stacijās uz improvizētās pārejas pāri sliežu ceļiem stāv uzraksts «Dienesta pāreja». Parastajiem mirstīgajiem ir jāšķērso sliedes nelegāli ārpus šīs pārejas.
Visās mazajās stacijās uz improvizētās pārejas pāri sliežu ceļiem stāv uzraksts «Dienesta pāreja». Parastajiem mirstīgajiem ir jāšķērso sliedes nelegāli ārpus šīs pārejas.

Pilsētā lēnām ienāk zelta rudens. Un šī ir viena no šizīgākajām gājēju pārejas zīmju izvietošanām, kādu jelkad nācies redzēt.
Daugavpilī lēnām ienāk zelta rudens. Šī ir paranojiskākā gājēju pārejas ceļazīmju izvietošana, kādu nācies redzēt.

Pilsētas centrā kantoris Land-Invest uzturēšanās atļaujas Latvijā tirgo govīm.
Pilsētas centrā kantoris Land-Invest uzturēšanās atļaujas Latvijā tirgo govīm.

Pilnīgi nekas netraucē pašā Daugavpils sirdī ielas vidū stāvēt ķerrai, kas atstāta piektdien pēc darba un vēl svētdienā nav nozagta.
Pilnīgi nekas netraucē pašā Daugavpils sirdī ielas vidū stāvēt ķerrai, kas atstāta piektdien pēc darba un svētdien nav nozagta.

Tikai Daugavpils var lepoties ar tik milzīgu apbedīšanas pakalpojumu biroja izkārtni. Citās Latvijas pilsētās cilvēki ir nedaudz pieticīgāki.
Tikai Daugavpils var lepoties ar tik milzīgu apbedīšanas pakalpojumu biroja izkārtni. Citās Latvijas pilsētās cilvēki ir nedaudz pieticīgāki.

Jaunais tramvajs un tā iemēģināšana izvērtās par sava veida sacensībām. Pēc neilgiem novērojumiem tapa skaidrs, ka tas pārvietojas tikai pa 1. maršrutu. Bet noķert īsto mirkli, kad kursē tieši tas, izdevās tikai iestājoties tumsai.

Daugavpils jaunais tramvajs pieturā pie teātra ēkas.
Daugavpils jaunais tramvajs pieturā pie teātra ēkas.

Iekšpusē jaunais Daugavpils tramvajs izskatās kā sūdīgi sakompresēts Rīgas Satiksmes trolejbuss ar papildus bonusiem: dažādu līmeņu grīdu, samērā šaurām durvīm un iespēju nomaskēties dzeltenas krāsas apģērbā.
Iekšpusē jaunais Daugavpils tramvajs izskatās kā sūdīgi sakompresēts Rīgas Satiksmes trolejbuss ar papildus bonusiem: dažādu līmeņu grīdu, samērā šaurām durvīm un iespēju nomaskēties dzeltenas krāsas apģērbā.

Pēc peripētijām ar Baltkrievijas uzņēmumu, no kura Daugavpils vagonus nespēja sagaidīt noteiktajā termiņā, ERAF naudu pazaudēt negribējās un tika atrasts Усть–Катавский вагоностроительный завод им. С. М. Кирова Krievijā, kas īsos termiņos spēja piegādāt testēšanai pirmos tramvajus.

Sēžot jaunajā Daugavpils tramvajā, nepamet sajūta, ka viss ir uztaisīts steigā un ar projektēšanu vagona iekšpusē nodarbojās santehniķis kopā ar sagādes daļas vadītāju.
Sēžot jaunajā Daugavpils tramvajā, nepamet sajūta, ka viss ir uztaisīts steigā un ar projektēšanu vagona iekšpusē nodarbojās santehniķis kopā ar sagādes daļas vadītāju. Ja jau pamanījāt muļķīgo fontu, tad kreisajā augšējā stūrī var papētīt moderno novērošanas iekārtu.

«НЕ ПРИСЛОНЯТЬСЯ» ir uzpūsts ar pulverkrāsu, bet «NEATBALSTĪTIES» pielīmēts ar līmplēvi.
«НЕ ПРИСЛОНЯТЬСЯ» ir uzpūsts ar pulverkrāsu, bet «NEATBALSTĪTIES» pielīmēts ar līmplēvi. Var sākt likt likmes, pēc cik ilga laika paliks tikai pulverkrāsa.

Katrā ziņā sanāca vilšanās. Protams, ir pozitīvi, ka tramvaji ir klusāki, grīda ir nedaudz zemāk un līdz ar to vieglāk ir iekāpt un izkāpt. Bet kopējais izpildījums ir švaks un paviršs. Iespējams, ka Rīgas Satiksme ir izlutinājusi, bet man gan vairāk šķiet, ka izlutinājusi ir nekrieviskā (domājot valsti, nevis tautību) attieksme pret produkta radīšanu.

Salīdzinājumam pavisam vecā modeļa tramvaja salons no iekšpuses. Un acīgākie arī pamanīs, ka tramvaja pieturzīmes maršrutu numerācijā Rīgas Satiksmes jauno režģi ar cipariem pārspēja Daugavpils zirdzīgā lieluma cipari.
Salīdzinājumam Daugavpils vecās Tatras tramvaja salons. Šie tramvaji savulaik tika nopirkti no Vācijas pilsētas Šverinas (Schwerin) un es tā arī neprotu no iekšpuses tos uz sitienu atšķirt no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas tramvajiem, kas arī kursē Daugavpilī. Un acīgākie arī pamanīs, ka tramvaja pieturzīmes maršrutu numerācijā Rīgas Satiksmes jauno režģi ar cipariem pārspēja Daugavpils zirdzīga lieluma cipari.

Gluži nejauši izdevās noķert Daugavpils vidējas paaudzes tramvaju ar zīmīgo numuru 112. Izliets glābšanas dienesta sliežu transportlīdzeklis. Pamanīju, ka biju to paguvis noķert jau pirms gada.
Gluži nejauši izdevās noķert Daugavpils vidējas paaudzes tramvaju ar zīmīgo numuru 112. Izliets glābšanas dienesta sliežu transportlīdzeklis. Pamanīju, ka biju to paguvis noķert arī pirms gada.

Visi vecie, vidēji vecie, klibie, slimie un veselie Daugavpils tramvaji atdusas šajā tramvaju depo Ķīmiķu ciematā (Daugavpils rajona nosaukums). Jānis Džimmijs Bižāns ilgi nevarēja saprast, kur tieši atrodas ieeja būvmateriālu veikalā.
Visi vecie, vidēji vecie, jaunie, klibie, slimie un veselie Daugavpils tramvaji atdusas šajā tramvaju depo Ķīmiķu ciematā (Daugavpils rajona nosaukums). Jānis Džimmijs Bižāns ilgi nevarēja saprast, kur tieši atrodas ieeja būvmateriālu veikalā.

Jā, un vēl interesants fakts. 2013. gadā Daugavpils pilsētas dome nolēma apvienot tramvaju un autobusu parkus, izveidojot uzņēmumu Daugavpils satiksme, kas tagad ir viens no lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem. Un kāds paguva viņiem uztaisīt totāli debīlu loguci. Varbūt pasūtināja tajā pašā rūpnīcā, kur jaunos Daugavpils tramvajus?

a/s Daugavpils satikme logo.
a/s Daugavpils satikme logo.

24. — 26. februāris. Baltkrievija.

Pēdējo reizi Baltkrieviju apmeklēju, kad man bija kādi pieci vai seši gadi. Toreiz kopā ar omes klasi bijām Minskā un man mājās kaut kur arhīvos vēl ir fotogrāfija, kur es ar kepku–tabļetku stāvu pareizticīgo baznīcas fonā. Šoreiz maršruts un mērķis bija nedaudz cits.

Galvenie galapunkti bija Bresta un Minska, bet paguvām arī daudz ko citu apskatīties.

Uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, par spīti visām iebiedēšanām, tikām cauri 30 minūtēs. Uzreiz pēc robežas šķērsošanas, absolūtā nekurienē atrodas benzīntanks.

Benzīntanka kafejnīca, kurā var iegādāties arī bremžu šķidrumu.
Benzīntanka kafejnīca, kurā var iegādāties arī bremžu šķidrumu.

Nekad līdz šim nebiju redzējis, ka automašīnu sasver uz sāniem ar mehānisko pacēlāju (donkratu), lai varētu ieliet vairāk degvielas bākā. Skats pa rubli. Kā jau spējat noprast, tad visas šīs mašīnas ir ar Lietuvas numurzīmēm.

Ceļi valstī ir absolūti parasti un ne ar ko nav īpašāki par Latvijas ceļiem. Ir gan remontēti posmi, gan bedraini posmi. Vispār nav skaidrs, no kurienes ir radies mīts, ka onkulis Lū, kā mēs viņu nodēvējām, būtu veltījis īpašu uzmanību ceļiem.

Klusā daba ar sētnieku Slonimā.
Klusā daba ar sētnieku Slonimā.

Pēc Latvijas megamīnusiem, kas tikko kā bija nedaudz aprimuši, ierašanās Brestā bija pārsteigums, jo šeit jau bija iestājies pavasaris.

Bresta. Līst lietus, zaļo zāle un cilvēki staigā ar lietussargiem.
Bresta. Līst lietus, zaļo zāle un cilvēki staigā ar lietussargiem.

Tas, ar ko onkulis Lū pārsteidza, bija totāli bezgaumīga daudzstāvu māju apbūve. Tad jau Ziepniekkalns ir arhitektūras paraugrajons.

Hujovinas Brestas guļamrajonā. Tāda veida brīnumu Baltkrievijā ir pilns.
Hujovinas Brestas guļamrajonā. Tāda veida brīnumu Baltkrievijā ir pilns.

Priekšstats par Baltkrievijas atpalicību no «attīstītajām demokrātijām» arī ir absolūti aplams. Ielas ir nosētas ar ārzemju autiņiem. Ieraudzīt padomju laika transportlīdzekli ir tikai nedaudz vieglāk, salīdzinot ar Latviju. Veikali ir pilni ar ķīniešu lētajiem plastmasas sūdiem, cilvēki zina, kas ir gučī, staigā džinsos un pīpē Lucky Strike.

Sabiedriskās tualetes Brestas centrālajā parkā. Pievērsiet uzmanību, ka katrai tualetei ir savādāks durvju rokturis.
Sabiedriskās tualetes Brestas centrālajā parkā. Pievērsiet uzmanību, ka katrai tualetei ir savādāks durvju rokturis.

Visforšākā bija sajūta kļūt pirmo reizi mūžā par miljonāru, samainot maiņas punktā simts eiro.

Baltkrievijā pāriet uz LED luksoforiem. Tagad šādi izskatās jau katrs otrais luksofors valstī. Rīgas gaismas pārstāvis uz tiem lūkojās kā uz debesu brīnumiem.
Baltkrievijā pāriet uz LED luksoforiem. Tagad šādi izskatās jau katrs otrais luksofors valstī. Rīgas gaismas pārstāvis uz tiem lūkojās kā uz debesu brīnumiem.

Baltkrievijā pāriet uz LED luksoforiem. Tagad šādi izskatās jau katrs otrais luksofors valstī. Rīgas gaismas pārstāvis uz tiem lūkojās kā uz debesu brīnumiem.

Vispār par naudu ir atsevišķs stāsts. Monētu nav jau sen, tāpat kā vienrubļu naudaszīmju. Desmit rubļus, uz kuriem ir attēlota vecā nacionālā bibliotēka, neviens īsti negrib ņemt pretim. Vairāk vai mazāk par apgrūtinājumu uzskata arī simts rubļu naudaszīmju skaitīšanu. Viss sākas pie tūkstošiem. Un tieši šī iemesla dēļ sanāk trīsdimensiju aritmētika, kas parastam latvietim ar dārgāko valūtu pasaulē ir liels pārbaudījums. Pirmkārt tu neorientējies vietējās cenās. Otrkārt, tu nespēj pārslēgties uz naudaszīmju vizuālajām pazīmēm. Treškārt, tev visu laiku ir jārēķina nuļļu skaits.

Cementa siena, kas norobežo miskastes. Cementa sienas Baltkrievijā ir tikpat populāras, kā Polijā.
Cementa siena, kas norobežo miskastes. Cementa sienas Baltkrievijā ir tikpat populāras, kā Polijā.

Ļeņina piemineklis Brestā. Nepažēloju 50 000 rubļu un iegādājos sarkanas neļķes, ko nolikt pakājē.
Ļeņina piemineklis Brestā. Nepažēloju 50 000 rubļu un iegādājos sarkanas neļķes, ko nolikt pakājē.

Brestā un Kobrinā vidējā mēnešalga ir 2,5 miljoni baltkrievu rubļu, Minskā alga ir būtiski lielāka — vidēji 6 miljoni. Un kaut gan ir tik liela atšķirība, tik, cik ceļojuma laikā bija iespēja apskatīt laukus, tad visi bija sakopti un bija grūti ieraudzīt kaut vienu pamestu lauku sētu. Un nav jau brīnums, jo vienīgais derīgais izraktenis, ko mēs spējām iedomāties saistībā ar Baltkrieviju, ir kartupelis.

Kaut gan degviela te ir megalēta, skaitītāji benzīntankos uzskaita arī litru tūkstošās daļas. Mans pieņēmums bija, ka tas notiek tāpēc, ka arī skaitot naudu līdz tūkstotim cipariem nav nozīmes.
Kaut gan degviela te ir megalēta, skaitītāji benzīntankos uzskaita arī litru tūkstošās daļas. Mans pieņēmums bija, ka tas notiek tāpēc, ka arī skaitot naudu līdz tūkstotim cipariem nav nozīmes.

Pirmajā naktī Brestā krogā pavadījām vairākas stundas. Galds bija klāts ne pa jokam, degvīna pudeles mainījās viena pēc otras. Finālā, kad atnāca rēķins, es 600 000 sajaucu ar sešiem miljoniem. Brestieši nedaudz izbrīnījās, bet man pašam tas reāli neko vēl nenozīmēja. Pēc tam jau lēnām tā adaptācija atnāca.

Valsts ekonomikas stūrakmens — Minskas centrālais universālveikals.
Valsts ekonomikas stūrakmens — Minskas centrālais universālveikals.

Ēdnīca centrālajā universālveikalā Minskā. Šeit stāvējām rindā pēc ēdiena ar kādiem 30 milicijas darbiniekiem.
Ēdnīca centrālajā universālveikalā Minskā. Šeit stāvējām rindā pēc ēdiena ar kādiem 30 milicijas darbiniekiem.

Minskā vietējais, ar kuru kopā pavadījām otro vakaru pastāstīja, ka valstī uz katriem desmit iedzīvotājiem esot viens iekšlietu struktūras darbinieks. Vienīgā vieta, kur mēs to reāli izjutām, bija centrālais universālveikals, jo tur kāds ar pagoniem visu laiku elpoja pakausī. Brestā milicijas darbinieku klātbūtni vispār nevarēja just nevienu brīdi. Toties absolūti visi un visur baidās, ja tu fotografē. Nākas izmantot slepenos paņēmienus vai arī izlikties, ka kaut ko meklē telefonā (visi attēli uzņemti ar Nokia N8, jo fototehniku galīgi nenāca prātā ņemt uz šo valsti).

Jau atpakaļceļā uz Latviju pamanīju izcilu ceļazīmes izvietošanas piemēru. Neesmu nekad mūžā kaut ko tik prātīgu redzējis.
Jau atpakaļceļā uz Latviju pamanīju izcilu ceļazīmes izvietošanas piemēru. Neesmu nekad mūžā kaut ko tik prātīgu redzējis.

Vēl viens ar ceļiem saistīts joks — visas autobusu pieturas ceļā no Minskas līdz Latvijas robežai bija izkrāsotas ar dažādiem zīmējumiem bērniem.
Vēl viens ar ceļiem saistīts joks — visas autobusu pieturas ceļā no Minskas līdz Latvijas robežai bija izkrāsotas ar dažādiem zīmējumiem bērniem.

Atpakaļceļā uz robežas mums Latvijas muitnieks atņēma medību gaļas tušonku aptuveni 15 latu vērtībā un bundžu ar iebiezināto pienu. Izrādās Eiropas savienībā nedrīkst ievest gaļas un piena produktus. Solītais konfiskācijas akts tā arī netika atnests. Lai viņš aizrijās ar tiem tušoņiem.

Vēl mēs Daugavpilī iebraucām svaigi atvērtajā McDonalds. Vienos naktī novērojām skatu, kā vietējais dzērājs iesteberē burgernīcā un bez aizķeršanās jautā pārdevējam cigarešu paciņu. Pagalam abstulbis pārdevējs tikai pēc neveiklas pauzes spēja atbildēt, ka McDonalds cigarešu nav. Pretim pārdevējs saņēma tieši tikpat abstulbušu seju un jautājumu: «Kā nav?».

Visas fotogrāfijas no Baltkrievijas piedzīvojumiem skatāmas Flickr galerijā.

16. janvāris. Daugavpils.

Biju īsā, pāris stundu vizītē Daugavpilī. Kopš mana pēdējā apmeklējuma visvairāk pārsteidza megainfrastruktūra, kas ir sabūvēta, savienojot dažādās pilsētas daļas pie stacijas. Tur tagad ir apļu, tiltu, pārvadu un ceļu mudžeklis, kurā ir grūti orientēties, ja nezina ielas. Toties, ja iebrauc idejā, kā kaut kur jābrauc, tad ir ārkārtīgi ērti, jo nav jāgaida ne uz vienu dzelzceļa pārbrauktuvi. Google Maps satelītkārtē pagaidām vēl ir skatāma būvbedre, kur tas viss tagad ir sabūvēts.

Daugavpils būvbedre. Google maps.
Daugavpils būvbedre. Google maps.

Atziņa, ko šoreiz esmu ieguvis no Daugavpils, salīdzinot ar to braucienu, par kuru stāstīju pirms diviem gadiem — šī pilsēta Latvijā pavisam noteikti izceļas ar neregulējamo gājēju pāreju skaitu uz vienu kvartālu. Sniega un šļurgas apstākļos tas bija samērā interesants piedzīvojums, it īpaši rēķinoties ar to, ka Daugavpils vidējais statistiskais gājēju pārejas jūzeris darba dienas pēcpusdienā ir vismaz 60 gadus vecs.

Viens no objektiem, ko ļoti vēlējos apmeklēt, ir dārza māja, kurā un kuras apkaimē esmu pavadījis krietnu daļu savas bērnības.

Dārza māja Daugavpilī, pie Stropu ezera.
Dārza māja Daugavpilī, pie Stropu ezera.

Šeit ir gan izbaudīts pirmais alus, gan sekots līdzi pirmajam nočieptajam ritenim, gan apgūta Žiguļa vadīšanas prasme, gan pirmo reizi pīpēts. Īsāk sakot, pamatīgas bērnības atmiņas. Tagad gan dārza māja ir pārdota, večukiem jau bija par grūtu sekot tai līdzi. Toties atmiņas paliek. Starp citu, ievērojiet vējlodziņu — tā bija vieta, pa kuru es devos savos nakts piedzīvojumos, kamēr opis un ome gulēja pirmajā stāvā, bet jumtistabā man bija ierīkots savs īpašais štābiņš, kur mitināties.

Daugavpils brīvdabas estrāde.
Daugavpils brīvdabas estrāde.

Daugavpils brīvdabas estrāde ir palikusi bez jumta. Cik atminos, tad esot bijis kaut kāds ugunsgrēks vai kas tamlīdzīgs. Žēl, jo tā bija skaista koka ēka.

Otra ēka, par kuru esmu nedaudz izbrīnīts, ir Daugavpils stacija. Patiesi nesaprotu, kā ir izdevies saglabāt ēku tādu, kāda tā ir palikusi manā atmiņā kopš bērnības.

Daugavpils stacijas ēka.
Daugavpils stacijas ēka.

Bildēju no automašīnas loga, tāpēc foto kvalitāte tāda ir kāda ir. Varbūt kāds arhitektūras pazinējs varētu paskaidrot, kādi ir nosacījumi vai vismaz loģika, izvietojot uz stacijas ēkām nosaukumus. Man akurāt šķiet, ka uz šīs ēkas pavisam noteikti pietrūkst uzraksta «Daugavpils», kas ir redzams ēkas pusē, kas vērsta uz peroniem. Būtu taču ļoti skaisti tādu uzrakstu uzlikt arī ēkas pilsētas pusē. Vai varbūt es kaut ko nezinu?

Ķīmiķu ciematā atradu vēl neizdemolētu izkārtni, kas veidota jau brīvvalsts laikā, tomēr ir saglabājusi absolūti visas padomju izkārtņu veidošanas tradīcijas.

Izkārtne Augļi un dārzeņi.
Izkārtne Augļi un dārzeņi.

Ja šādu izkārtni palūgtu uztaisīt tagad, plastmasas gaismas kastes liekošie darboņi apdirstos un pasūtījumu izpildīt nevarētu.

Daugavpilī ir atvēries pirmais McDonalds ātrās apkalpošanas restorāns ārpus Rīgas robežām.

Vīri liek McDonalds reklāmu.
Vīri liek McDonalds reklāmu.

Hamburgeru darinātava izvietojusies bijušās ēdnīcas ēkā, netālu no Daugavpils cietuma un Daugavpils alus rūpnīcas, kas tagad tiek dēvēta par Latgales alus darītavu.

Un vēl es pamanīju ārkārtīgi interesantu maršruta simbolu. Tā arī nav skaidrs, vai tas ir gļuks, jebšu Daugavpilī ir kāda īpaša maršrutu simbolu sistēma ieviesta, jo nedaudz savādāks simbols bija manīts uz viena cita autobusa.

Daugavpils. Autobuss ar maršruta simbolu.
Daugavpils. Autobuss ar maršruta simbolu.

Igaunija. 2.—3. aprīlis

Devāmies pētīt Igaunijas ūdenskritumus, bet nedaudz nošāvām greizi ar laiku. Vajadzēja doties pāris nedēļas vēlāk. Jebkurā gadījumā tika iegūtas dažas vērtīgas atziņas.

Izcili skaists mājas numurs.
Izcili skaists mājas numurs.

Novērošanas kameru krāsa pielāgota dakstiņiem.
Novērošanas kameru krāsa pielāgota dakstiņiem.

Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Neatceros tik nosaukumu.
Lielākais ūdenskritums Igaunijā. Neatceros tik nosaukumu.

Dzīvojamās zonas ceļazīme. Ārkārtīgi tizla un haotiska.
Dzīvojamās zonas ceļazīme. Ārkārtīgi tizla un haotiska.

Piepilsētās un laukos autobusu sarakstus izvieto tubās, kas nav grozāmas.
Piepilsētās un laukos autobusu sarakstus izvieto tubās, kas nav grozāmas.

Rakveres pilsētas lielākais lepnums.
Rakveres pilsētas lielākais lepnums.

Panorāmas skats uz Kivoli—vietu, kur iegūst degslānekli. No izdedžiem veido megakalnus.
Panorāmas skats uz Kivoli—vietu, kur iegūst degslānekli. No izdedžiem veido megakalnus.

Nikns suns.
Nikns suns.

Prāta aptumšuma uzvara pār loģiku. Notekcaurule kādā Igaunijas muižā.
Prāta aptumšuma uzvara pār loģiku. Notekcaurule kādā Igaunijas muižā.

Viss tika dokumentēts ar Nokia N8. Vairāk izbraukumos fotokameru vazāt nav vajadzības, ja nu vienīgi tāpēc, ka baterija par spoguļkamerai tur ilgāk, nekā N8. Pilnu reportāžu par braucienu uz Igauniju var skatīties Flickr galerijā.

Talsi. Kaut kad septembrī.

Septembrī biju aizdevies uz Talsiem visādās interesantās darīšanās un sanāca arī dažus interesantus objektus atrast.

Talsi. Veca ķieģeļu māja ar uzrakstu.
Talsi. Veca ķieģeļu māja ar uzrakstu.

Nedaudz tuvāk pats uzraksts.

Talsi. Uzraksts (izkārtne) uz vecas ķieģeļu ēkas.
Talsi. Uzraksts (izkārtne) uz vecas ķieģeļu ēkas.

Izskatās, ka šitā patērētāju biedrība ir ļoti daudz laika te pastāvējusi (vismaz Latvijas saimnieki tai laikā nomainīties paguva vairākkārt).

Talsi. TV remonta māja.
Talsi. TV remonta māja.

Man jau 10 gadu nav TV un tāpēc es vispār ļoti nosacīti izprotu šo agregātu remontdarbnīcas jēgu, pareizāk būtu vecu lūžņu pieņemšanas punktu taisīt. Bet ne par to. Pavērojiet, no cik dažādiem materiāliem ir taisītas šīs Talsu TV remontdarbnīcas sienas.

Gāzes balonu parks.
Gāzes balonu parks.

Pie šitādiem objektiem drīkst vai nedrīkst pīpēt?

Kā jātirgo diski. Video atskats no Ukrainas.

Par to, kā man gāja Kijevā, es jau nedaudz stāstīju. Areče rekur beidzot pie manis ir nokļuvis video, ko filmēja kolēģis.

Grupa Smereka (tā arī neatradu internetā info par viņiem) pastaigājās Kijevā vietējas nozīmes tirgū, spēlējot savu mūziku un tirgojot diskus. Par ļoti demokrātiskām cenām. Sākumā domājām, vienkārši ielu muzikanti, bet tad, kad devām 20 grivnas, uz to saņēmām atbildi: «20 grivnas bez bildītes, 30 grivnas ar bildīti». Skaidrs, ņēmām ar bildīti. Ja kādu interesē, varu padalīties ar mūziku arī (starp citu, ir pat Raimonda Paula gabals viens nokaverots).

Tas tā, jaunie talanti, lai būtu skaidrs, kā ir ar mūziku jāpelna nauda un kā ir sava mūzika jāpopularizē.