Visi fiksi dodamies uz http://get.adobe.com/reader/ un uzstādam sev jaunāko Adobe Acrobat Reader versiju. Ātri.
Download Adobe Acrobat X
Komentāri un stāsti par to, kas tas ir un kāpēc to vajag sekos vēlāk, bet jau tagad varu pateikt galvenās priekšrocības:
Vairāk jau tagad var pasiekaloties Acrobat X produkta lapā.
Viens no noderīgākajiem dokumentiem, kādu nācies redzēt iznākam pēdējā laikā. Kaut gan samērā masīvs (viena vakara laikā izlasīt būs grūti), tai pat laikā Adobe Creative Suite 4 Printing Guide atbild uz lērumu sīku un ikdienišķu jautājumu par to, kā būtu pareizi (lasi—kā to ir paredzējuši izstrādātāji) strādāt ar dokumentiem, sagatavojot tos drukai Adobe Creative Suite 4.
Nokopēju pie sevīm pilno drukas versiju dokumentam (18MB) un arī samazināto, ekrāna lasīšanai paredzēto versiju (5MB). Lasiet veseli un priecājieties.
Īss satura rādītājs:
Chapter 1: Common Resources
Chapter 2: Adobe InDesign CS4
Chapter 3: Adobe Photoshop CS4 and Photoshop CS4 Extended
Chapter 4: Adobe Illustrator CS4
Chapter 5: Adobe Acrobat 9 Pro
Dikti sen nebiju lietojis QuarkXPress. Pa šo laiku ir parādījusies arī InCopy draudzene QuarkCopyDesk un vēl daži labumi. Nav ne mazākās sajēgas, kā tas ir ietekmējis visus tos, kas tiešām Quark lieto. Man līdz šim vienīgais, kas ir bijis vajadzīgs — ik pa laikam nozagt jauno Q2ID versiju, lai varētu ar XPress radītajiem failiem kaut cik operēt.
Bet šajās dienās Quark ir pārsteidzis ne vien mani, bet arī uzņēmuma akciju turētājus un vēl dažus labus, paziņojot, ka ir iznācis jauns bezmaksas papildinājums, ar kura palīdzību tagad būs iespējams brīvi operēt ar InDesign un InCopy veidotajiem datiem, savukārt MS Word videi tagad ir pielāgots drag&drop (līdz ar to arī Copy&Paste) režīms, kurš jau labu laiku ir pieejams InDesign lietotājiem (man tas savulaik izglāba, strādājot ar kādas apdrošināšanas kompānijas formām, kuras gribēja nevis PDF, bet *.doc formātā).
Paši Quark par to raksta:
Benefits by Customer:
- Agencies are better equipped to satisfy their customers’ requests, whether a customer uses QuarkXPress or InDesign.
- Marketing departments can easily collaborate with business partners such as agencies, pre-press, and print service providers.
- Magazine and newspaper publishers can create one workflow system for multiple publications using both QuarkXPress and InDesign.
Negribu tagad te izplūst ar pāragriem secinājumiem, bet piekrītu domai, ka tas varētu veicināt tirgus paplašināšanos šim produktam, jo vajadzēs tikai vienu programmu paketi, lai redzētu un spētu koriģēt dažādu drukāto dizaineru darbus, neizmantojot komentēšanu PDF dokumentos vai ilgas telefonsarunas, nerunājot par bakstīšanu monitorā pār plecu.
Es piedāvāju prātvēderiem nopelnīt garšīgo labumiņu par šī uzdevuma veikšanu, tomēr necik tālu neviens netika. T.i. — uz e–pastu man atnāca daži neveikli mēģinājumi, bet nekas vairāk. Līdz ar to es pasludinu, ka Rokdarbu konkursā neviens nav uzvarējis, bet savu stāstu izklāstīšu tālāk.
Vēlreiz apskatīsimies uz attēla oriģinālu.
Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.
Kas ir tas, kas pirmais mums ir acīmredzamais? Pareizi — tiek izmantota divkrāsu druka. Tālāk? Pareizi — tika uztaisīta filma, bet bija aizmirsts uz tās uzlikt drukas iekārtas sastāvdaļas, tāpēc to izdarīja ar roku vēlāk. Protams, sanāca pabriesmīgi, jo līnijas viena ar otru ņirb kopā un katrai no tām ar pirkstu jāvelk līdzi.
Droši vien ka acīgākie pamanīja arī to mazo tekstu zem attēla — patiesībā, tas ir viens no svarīgākajiem tekstiem šajā lapā. Tieši tāpēc man nav skaidrs, kāpēc šis teksts atrodas lapas apakšā ar tik nenozīmīgu novietojumu lapā, ka nemaz negribas tam pievērst uzmanību.
Pieņemsim, ka mums ir nedaudz vairāk iespēju un naudas, nekā tas bija šīs konkrētās lapas veidotājam. Mēs aizejam ar ilustrācijas filmu uz laboratoriju un palielinam to nedaudz lielāku. Tad mēs aizejam pie mākslinieka un liekam viņam uz atsevišķas filmas uzzīmēt mums punktus, kas apzīmētu konkrētas deļas. Tad mēs dodamies pie jaukās meitenes–salicējas, kas mums uzdrukā vajadzīgos tekstus un izdrukā uz filmas.
Pēdējais posms — sākumā uz lapas nodrukājam melno krāsu (mūsu drukas iekārtu), pēc tam nodrukājam otru filmu, uz kuras ir zaļā krāsa, pirms tam palūdzot izbalināt uz melnās filmas vietas, kas pārklājas ar zaļo krāsu, lai varētu kaut ko salasīt.
Adana printing machines salabots variants
Un man ir arī Adana Printing Machines salabotais variants PDF formātā, ja kāds grib apskatīties, kā es to izdarīju.
Līdz manīm gan vēl nav nonākušas pašas avīzes, bet viens no maniem klientiem sūdzas pēdējā mēneša laikā jau divas reizes par sūdaino kvalitāti, kādā tiek drukāta Jelgavas avīze «Zemgales Ziņas». Ja es vēl varu saprast to, ka dažkārt PGM (Poligrāfijas grupa Mūkusala) ir taisījuši lažas, tad man neticās, ka tās turpinās vesela mēneša garumā — viņus vienkārši nožņaugtu par to.
Mēģināju noskaidrot, kas ir par vainu un kāpēc tik traki briesmīgi tiek nodrukātas ne vien uz viendabīgiem foniem liktas sīkas vektordetaļas, bet arī pilnkrāsu bildes. Pēc pirmajām aplēsēm vienīgais, ko izdevās izlobīt telefoniski skaidrojoties ar klientu — pastāv iespēja, ka maketi tiek sadirsti, nemaz nenonākot līdz PGM. Kaut kāds mudaks (atkal pieņēmums, bet visticamāk, vārdā Endijs Zariņš, jo tieši tāda persona avīzes mājaslapā ir norādīta kā atbildīgā par reklāmas maketiem) visus PDF sagatavotos maketus, pirms likšanas avīzes gala maketā, pārveido no PDF uz JPG formātu, tādējādi iznīcinot jebkādas iespējas normāli nodrukāt vektorus.
Visa šā sakarā atcerējos kādas senas skaistas dziesmas vārdus: «Man gribas kliegt, bet vai tu spēsi sadzirdēt…». Sasodīts, un kur lai rod stimulu kvalitatīvi strādāt šitādā bardakā?
Es iedomājos, kā šajās dienās drāž Latvijas laikrakstu pārdošanas nodaļas. To, kādi ir laikrakstu abonēšanas rezultāti, var apskatīties pie Onkuļa un Gaišās Puses kunga. Es pats arī biju dilemmas priekšā — pagājušajā gadā abonēju Financial Times (tāpēc, ka varēju to izdarīt par mazāku naudu, nekā man piedāvāja Dienas Biznesu un man bija arī bezmaksas pieeja FT elektroniskajiem resursiem).
Biju domājis, ka šogad tomēr abonēšu Dienas Biznesu, bet kaut kā man kuņģis čokurā rāvās atdot par to pārsimts latu. Ar lielāko prieku lasītu Dienas Biznesu elektroniski (pilnās PDF versijas — kas DB redakcijai arī ir ekonomiski daudz izdevīgāk), bet sakarā ar to, ka viņiem vēl joprojām tas strādā ļoti gļukaini (piemēram, vakar tā arī nevarēju caur Hansanet.lv norēķināties par vakardienas laikrakstu), tad arī šī doma pagaidām ir atmesta. Tad jau labāk RSS padevi ik pa laikam palasīt un noskatīties TV24 ziņas reizi pāris dienās.
Vēl viens faktors, kas nāk par labu šim kritumam — blakus tam vajadzētu ievietot datus par to, kā tiek izmantotas laikrakstu elektroniskās versijas. Piemēram, tā pati Lauku Latvijas avīze jau pirms ļoti ilga laika bija realizējusi efektīvu variantu, kā elektroniski publicēt avīzi internetā (es par to jau rakstīju). Faktors par to, cik daudz ir interneta lietotāju avīzes mājaslapām ir arvien aktuālāks un tas ļoti tieši ietekmē avīžu abonentu skaitu. Ja beidzot mārketinga un pārdošanas nodaļas saņemtos un uztaisītu normālu elektronisko abonentu sistēmas (ar adekvātiem izcenojumiem gala lietotājiem), es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nākamajā gadā mēs sagaidītu vēl lielāku drukāto versiju abonēšanas kritumu, toties pieaugums elektroniskajām versijām būtu vismaz par 100%.
Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, cilvēki arvien vairāk ceļo. Līdz ar to man ir daudz svarīgāk konkrētajā brīdī, atrodoties kaut kādā Kambodžas viesnīcas numuriņā izlasīt aktuālāko, kas notiek Latvijā. Šobrīd es to daru, izmantojot to pašu TV24, TVNET, Delfi, ja vēlos uzzināt par nacionālajām ziņām (politika, sabiedrība, ekonomika) vai arī specifiskos portālus, piemēram, SV.LV, HC.LV, ja runājam par kultūru, vai blogus, ja runājam par ikdienu. Tā to sarakstu vēl varētu paturpināt.
Šāds process man var aizņemt samērā daudz laika un es būtu daudz priecīgāks, ja vairāk laika pavadītu Kambodžas krogā, nevis viesnīcā. Tāpēc avīzes vairāk uztveru kā koncentrētu, analītisku aktuālo ziņu apkopojumu, par kuru ir jārūpējas avīžu redakcijām. Šobrīd Latvijā es jau sāku sliekties atpakaļ no Dienas Biznesa uz Dienu, kaut gan kādu laiku atpakaļ man Diena šķita pārbāzta ar ļoti daudz nevajadzīgas informācijas. Šobrīd man patīk abu laikrakstu analītiskā žurnālistika, tāpēc varbūt pat, ka būtu ar mieru ņemt abus.
Ar to visu es gribētu teikt, ka esmu ar mieru maksāt 150Ls gadā nevis par to, lai man uz mājas vai biroja adresi atnāktu svaigākais Dienas vai Dienas Biznesa papīrs, bet gan, lai uz e-pastu atnāk saite, ka es varu dabūt svaigākā numura PDF. Un 150Ls būtu ļoti piemērota cena, ko būtu ar mieru maksāt par abiem šiem laikrakstiem, nevis, kā tagad sanāktu — pāri 200Ls par papīra variantiem.
Vēl viena nianse — elektroniskām laikrakstu versijām ir viena papildus versija, kas varētu ļoti nepatikt preses monitoringu veicošiem uzņēmumiem (LETA, BNS, u.c.). Es varu jebkurā brīdī pameklēt arhīvā mani interesējošos atslēgvārdus un apskatīties, kāda ir bijusi par to publicitāte. Un ja katrs tāds raksts maksā, piemēram, 10 santīmu, laikrakstiem tas ir vērā ņemams ienākums un tas nonāk tieši redakciju budžetā, nevis preses monitoringa kompānijas budžetā (Aģentūras tāpat strādā ar tādām vai līdzīgām metodēm — taisot laikrakstu publicētās informācijas datubāzes. Tikai šīs datubāzes nav publiski pieejamas).
Kā šausmīgs pārsteigums visiem pēkšņi uz galvas uzgāzās ziņa par to, ka Adobe, sadarbībā ar Yahoo, beta testēšanas režīmā sāk piedāvāt jaunu iespēju nopelnīt PDF publicistiem — reklāmas PDF failos.
Es nevaru saprast, kāpēc kādam tas šķiet tik ļoti šausmīgi? Vai tiešām labāk ir tā, kā ir tagad — kad reklāmas teksti ir aptuveni 30% no katras otrās grāmatas satura? Es ar lielāko prieku lasītu trīs reizes īsākus tekstus, zinot to, ka visa reklāma tiek iebāzta blakus slejā, kuru, visticamāk, es varēšu, kā minimums, novākt, atverot dokumentu.
Otra, priecīgāka ziņa — lai ievietotu reklāmas PDF dokumentos, ir jāreģistrējās speciālā Yahoo mājaslapā. Tātad — ir vēl jāpakustina savi pirksti un jātērē laiks, lai varētu kaut ko pareklamēt. Līdz ar to, vismaz pagaidām, noteikti kāda daļa no potenciālajiem reklāmistiem atkrīt.
Treškārt — pašlaik uz apstrādi ir nosūtīts mans PDF fails, kurā es vēlētos redzēt reklāmu. PDF ir latviski rakstīts kurss par Text Wrap lietošanu iekš InDesign CS2. Redzēsim, ko Yahoo un Adobe teiks par latviskajiem tekstiem.
Brīžos, kad tiešām ir laiks un gribas kaut ko prātīgu padarīt, iesaku apmeklēt pdf-mags.com. Tas ir lielisks resurss, kur bez jebkādas samaksas ir iespējams šķirstīt visdažādākos PDF žurnālus, tai skaitā arī tos, kurus jau tāpat ikdienā nākas šķirstīt. Mani tas īpaši priecē tāpēc, ka vairs nebūs jāglabā uz sava datora gūzma ar PDF žurnāliem, kurus es lasu — viss ir pieejams vienuviet.
Update: Lai nerastos pārpratumi — nav tā, ka pdf-mags.com fiziski uzglabā PDF failus — tā ir saišu datubāze, lai varētu pa tiešo nokļūt pie resursiem. Iesaku sarosīties ar pašmāju darboņiem, jo ir iespēja pievienot arī savus resursus. Mums tak bija vairāki šādi izdevumi, kas, diemžēl, laikam jau ir nedaudz pamiruši.
Un jā, tikai tāpēc, ka sen jau gribēju, bet nekādi nevarēju atrast iemeslu, beidzot ielikšu arī šo lielisko ilustrāciju, kuru atradu Alekseja blogā. Jā jā, tā ir beztēma.
Pasūtīju Advertā drukai biļetes. Vajadzēja nelielu porciju par saprātīgu cenu, tāpēc priecājos par to, ka bija iespēja sarunāt, lai tik drukā uz jebkāda krīta, kāds pa rokai pagadās. Tika iedots makets pdf formātā (CMYK, 300dpi rastram, ISO Coated).
Lūk ir rezultāts — viena partija, tikai paņemtas divas biļetes — viena no sākuma un viena no paciņas beigām.
Neiespringstu tikai tāpēc, ka izcilai kvalitātei šoreiz tiešām nav ļoti lielas nozīmes, kaut gan šitik krasu toņu maiņu gan es līdz galam nesapratu.
Beigu beigās, lai nu galīgi neapvainojās, nedaudz paslavēšu viņus arī — iepriekšējais drukas darbs bija izcils — ar Arctic sarežģītajiem papīriem viņi tiek galā lieliski!
Līdz manīm pāris dienas atpakaļ nonāca informācija par jauku rīku (idejas līmenī), kas ļauj atvērt *.pdf failus pa tiešo InDesign.
Protams, ka man šķita, ka šis Recosoft rīks ar skaļo nosaukumu PDF2ID būs lielisks. It īpaši tad, kad es uzzināju, ka par viņu izstrādātāji vēlas $249,00. Tā kā izstrādātāju mājaslapā nebija pieejama izmēģinājuma versija, nācās izmantot bulgāru draugu palīdzību.
Sākumā apskatīsim, ko tad mums piedāvā šis rīks pilnajā versijā: