Ko LTV Ziņu dienests spēj izdarīt 3 mēnešu laikā

Pirms 3 mēnešiem rakstā «Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam» rakstīju par to, cik ļoti ienīstu cilvēkus, kas mehāniski kropļo tekstu, kā piemēru minot LTV Ziņu dienesta produkciju. Man tā arī neizdevās noskaidrot, kam personīgi ir jāiebaksta acīs absurda laža, kas tiek translēta ēterā un saglabāta nākamām paaudzēm arhīvos.

Ir grūti atrast, kura acīm jācieš no bakstīšanas. Vienīgais, ko var uzzināt, par LTV, ir šī 2013. gadā Beltes apstiprinātā struktūra. un no tās īsti nav skaidrs, kurš no melnajiem klucīšiem tiek nodarbināts ar grafiku LTV Ziņu dienesta sarkanajam klucītim.

LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.
LTV struktūra, ko 2013. gada 11. jūlijā apstiprināja Ivars Belte.

Vēl ir LTV vērtību un principu uzskaitījums. No tā īpaši jāizceļ punkti «unikāls un pievilcīgs programmu saturs» un «modernās tehnoloģijas sekmīgai misijas izpildei». Pie tā arī pieturēsimies.

Es ticu, ka pirms trim mēnešiem arī LTV gaiteņos uzzināja, ka mehāniski spiest tekstu ir slikti. Uzzināja arī to, kā šo situāciju nesāpīgi labot. Kas notika tālāk, ir šokējoši (kā tagad ir moderni rakstīt):

Televīzijas inovācija grafiskā dizaina jomā.
Sarkans punkts ar melnu ēnu un pseidotelpiskuma efektu.

Jep. 2015. gadā kāds no melno vai sarkano klucīšu brigādēm (skatīties shēmu iepriekš) ir iemācījies Photoshop izmantot slāņu efektus un nomainīt skrejošā teksta rindā trīs zvaigznītes ar grafisku simbolu.

LTV ziņu dienesta galviņu grafiskā revolūcija.
LTV ziņu dienesta sižeta galviņas grafiskā revolūcija.

Nu re, vismaz kaut kāds progress, teiksiet jūs. Skrejošā rinda joprojām līp klāt pie sižeta nosaukuma rubrikas, toties tagad nav zvaigznītes. Un paskat, arī nosaukums sižetam izskatās vieglāk nolasāms (to gan beigās norakstām uz YouTube video kompresiju). Gan jau, ka būs padomājuši arī par saspiestajiem tekstiem.

Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.
Aitas un LTV ziņu dienests. Mehāniski izkropļots teksts sižeta nosaukumam.

Situāciju glābj vienīgi tas, ka ir tāds «Datorgrafikas nodaļa» melnais klucītis, kas ir kopā ar «Stila nodaļa», «Autotransports nodaļa» un «Satura adaptācijas nod.» (nosaukumi atstāti oriģinālrakstībā). Varbūt viss spiesto tekstu saturu ražo un adaptē sarkanā klucīša «Satura ražošanas daļa» šoferi un frizieri?

Skrejošajai rindai var izmantot gan bumbiņas, gan ķeksīšus, gan punktu, gan logotipu un pat četrus punktus pēc kārtas. Galvenais ir nebojāt tekstu, mehāniski saspiežot vai izstiepjot burtus.

Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.
Dažādu pasaules malu TV ziņu galviņu skrejošās rindas un nesabojātie burti.

Rokdarbi. Nedaudz par mājaslapu struktūrām

Kaut gan es pats esmu no tiem, kas mēdz taisīt mājaslapas un īpaši priekš katra individuāla projekta arī rakstīt vienkāršotu CMS, man nebūt nav skaidrs, kāpēc vēl joprojām tik daudzas pašvaldības un valsts iestādes izmanto ārkārtīgi novecojušas un ārkārtīgi tizlas satura vadības sistēmas. Bieži vien galvenā problēma, kas rodas, lietojot tādas sistēmas—pats lietotājs kļūst tizls un līdz ar to arī absolūti tizli publicē informāciju (es uzsveru, ne vienmēr tas notiek lietotāja tizluma pēc, bet gan tāpēc, ka sistēma to uzspiež).

Lūk, piemērs no Ropažu novada mājaslapas. Lapas daļa, kas ir veltīta novada laikrakstam Ropažu vēstis.

Avīze Ropažu vēstis. Arhīvs internetā.
Avīze Ropažu vēstis. Arhīvs internetā.

Lai nokļūtu līdz šādam sarakstam, jums sākumā vēl novada mājaslapas sākumlapā ir jāatrod labajā pusē noslēpies baneris, kas ir vienīgā saite uz šo arhīvu.

Avīze Ropažu vēstis. Atveram viena gada arhīvu.
Avīze Ropažu vēstis. Atveram viena gada arhīvu.

Lai tiktu līdz šim izklājumam, kurā varam sākt meklēt vajadzīgo laikraksta numuru, mēs jau esam veikuši trīs darbības:

  1. Atraduši sākumlapā, kur varētu būt paslēpusies kāda saite uz avīzes elektroniskajām versijām.
  2. Uzklikšķinājuši uz saites.
  3. Uzklikšķinājuši uz gada saites.

Šajā mirklī būtu svarīgākais saprast, ka gan gadu saraksts, gan arī katra gada līmenī mums ir niecīgs daudzums vajadzīgās informācijas, jo mēs nemeklējam nedz gadu, nedz avīzes *.pdf versijas nosaukumu un publikācijas datumu. Mēs meklējam informāciju, kas ir tikusi publicēta avīzē Ropažu vēstis. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi būtiski samazināt laiku, kas ir jāpatērē, lai kaut ko varētu atrast. Samazināt meklēšanas laiku ir iespējams praktiski līdz nullei, ja aizdomājās par katru sarežģītas struktūras vienību un to, cik daudz laika tiek patērēts, lai to atrastu. Ne vienmēr pareizākais risinājums ir meklēšanas rīks, jo ne visu ir iespējams noindeksēt un ne viss padodas vienkāršai meklēšanai.

Piemērs. Man vajadzētu atrast kaut kad pagājušā gada vidū laikrakstā publicēto informāciju par kādu tanti, kas sadarbojās ar pašvaldību saimnieciskajos jautājumos. Kādus atslēgvārdus būtu jāpielieto meklēšanā, lai šo informāciju atrastu? Un cik liela ir iespējamība, ka vispār būs iespēja atrast kaut ko tādu caur meklētāju? Tieši tā, niecīga, jo «tante» mums vispār atgriezīs nevajadzīgu informāciju, savukārt «saimnieciskie jautājumi, pašvaldība» būs atslēgvārdi, kas būs sastopami pārāk daudz reizes ar konkrēto gadījumu absolūti nesaistītos rezultātos.

Avīze Ropažu vēstis. Arhīva strukturēšanas piemērs.
Avīze Ropažu vēstis. Arhīva strukturēšanas piemērs.

Lūk, absolūti vienkāršs, bet ārkārtīgi efektīvs veids, kā attēlot tieši to pašu informāciju, bet daudz uzskatāmākā veidā. Papildus vēl var ieviest tooltip (izlecošo paskaidrojumu?), uzbraucot ar peli uz katra no laikraksta numuriem, lai apskatītos tieši šajā numurā publicētās aktuālākās tēmas. Es publicēju tikai divus gadus apzināti, lai tikai parādītu struktūru. Manuprāt, jebkurā gadījumā ir samērā neprātīgi, ka Ropažu novada mājaslapā informatīvā daļa ir tikai 490px plata (tas tiem, kas uzskatīs, ka publicēt visus gadus nozīmētu uztaisīt ārprātīgi garu lapu), otrkārt, bez šaubām, man tiešām bija slinkums pumpēt visus avīzes numurus un pēc tam to visu maketēt kopā.