Par Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas loģiku

Neiedziļināšos visās šizās, kas ir VID mājaslapā sastopamas ikdienā — tur tādu ir simtiem, ja ne tūkstošiem. Es tiešām nezinu, kas ir tas cilvēks, kas stāv aiz šīs mājaslapas struktūras un funkcionalitātes izstrādes, bet varu apgalvot pavisam droši, ka tieši šajā jomā viņš (viņi) ir neaptēsts imbicīls.

Viens piemērs. Nodibināju jaunu uzņēmumu un aizgāju uz VID, lai piereģistrētu kā PVN maksātāju. Process uz vietas aizņēma ne vairāk kā stundu, ieskaitot gaidīšanu rindā. Papīru aizpildīšana, anketēšana (anketā rakstīts, ka interviju vada VID inspektors, patiesībā ir tā, ka tev to iedod uz rokas un tev pašam viss jācenšas aizpildīt, bet VID inspektors tavā klātbūtnē tikai to pārlasa un paraksta no savas puses).

Pēc tam VID inspektors paziņo, ka paziņojums par iekļaušanu PVN maksātāju reģistrā tagad vairs nav obligāti jāsaņem pa pastu (PVN maksātāja apliecības vispār vairs neizsniedz), lai process norit ātrāk, tad ir iespējams atzīmēt, ka pietiek ar paziņojuma publicēšanu VID mājaslapā. Tādējādi process var noritēt par pāris dienām ātrāk. Loģiski, ka es uz tādu soli parakstos.

Sākas interesantākais — atrast VID mājaslapā, kur jaunie PVN maksātāji tiek publicēti ir nevis komplicēti, bet fucking sarežģīti. Aprakstīšu pa soļiem:

  1. Ierakstam interneta pārlūkā «www.vid.gov.lv»
  2. Izvēlamies saiti «Uz VID mājaslapu»
  3. Labajā pusē sameklējam «VID publiskojamo datu bāze»
  4. Kreisajā pusē izvēlnē atrodam «Lēmumi par reģistrāciju ar PVN apliekamo personu reģistrā»
  5. Sākam vērt pa vienam saites uz *.doc failiem, kas ir marķētas vienīgi ar datumiem
  6. Katrā *.doc failā meklējam, vai sarakstos neparādās mūsu uzņēmuma vārds

Te nu bija e–pārvalde, tavu māti.

Turpmāk Firefox būs par maksu?

Tā kā nekur ne no viena komentārus par šo neesmu lasījis (vai arī veiksmīgi esmu palaidis tos garām), man šķita ļoti ļoti jocīgi, kad Firefox 4 beta uzinstalējot un atbildot uz kaut kādiem tur testiņiem par savu uzvedību pie Firefox logiem, man parādījās arī šāds testiņš.

Firefox 4 addons Marketplace aptauja.

Firefox 4 addons Marketplace aptauja.

Sekojot līdzi jautājumiem un formām, kā tie tika uzdoti ir absolūti skaidrs, ka līdz ar 4 versijas palaišanu tautās par paplašinājumiem Firefox mums būs vairāk vai mazāk jāmaksā. Tik, cik mums būs jāmaksā, Firefox darboņi tad tagad mēģina noskaidrot ar tādām pamatīgām čigānu–gruzīņu metodēm:

Lietotājs: Cik maksās spraudņu izmantošana?
Mozilla: Un cik tu dosi?

Fuck, tas mani nu nekādīgi neiepriecina, bet liek aizdomāties par kaut ko citu—kāpēc tas notika un kāpēc tas notiek tieši tagad.

Domāju, ka tam nav nekāda sakara ar tehnisko pāriešanu uz Gecko 2 dzinēju. Daudz lielāks sakars tam ir ar HTML 5 ieviešanu interneta vidē un, kā tas ir bijis no pieredzes ar iepriekšējām web–tehnoloģijām, šī pāreja varētu ievilkties uz kādu gadu–diviem. Lūk arī ideāls laiks, lai palaistu jauno produkta versiju, kas atbalstīs visu, ko HTML 5 savienojumā ar CSS 3 spēj sniegt, beidzot ne tikai voluntāri kļaņčījot naudu, bet gan reāli to pieprasot.

Savukārt tiem, kas nevēlēsies maksāt par Firefox spraudņu izmantošanu, būs divas iespējas:

  1. Lietot pliku Firefox bez spraudņiem (Ofisa žurkām—lietot Windows bez Microsoft Office. Jā, ekselis nav vindovz.).
  2. Lietot trešo Firefox versiju, ne līdz galam izbaudot visas HTML 5 un CSS 3 priekšrocības, toties pilnvērtīgi izmantojot visus iemīļotos spraudņus.

Nu un līdz kam mūs tas novedīs? Elementāri, tas mūs novedīs līdz tam, ka tā kā Microsoft Internet Explorer 5.5 versija savulaik sapisa prātu visai web–izstrādātāju videi, tā to tagad izdarīs Firefox. Vienīgā atšķirība ir faktā, ka Firefox 3 ar savu tehnoloģisko korektumu un validitāti pagaidām vēl ir kādu soli priekšā Internet Explorer un, domājams, vēl kādu laiciņu noturēsies.

Tomēr fakts paliek fakts—par interneta pieejamību mēs jau maksājam pakalpojumu sniedzējam, tagad maksāsim arī par to, ka mums ir iespēja piegādāto internetu ieraudzīt.

Rokdarbi. Uzņēmumu reģistra mājaslapas sīkumi

Dažu pēdējo dienu laikā sanāk kaut kā biežāk apmeklēt Uzņēmumu Reģistra mājaslapu. Un mani šausmīgi tracina daži absolūti triviāli sīkumi, kas šajā mājaslapā ir ārkārtīgi nolaisti greizi.

Navigācija

www.ur.gov.lv navigācija. Esošā un risinājums.

www.ur.gov.lv navigācija. Esošā un risinājums.

Man šķiet absolūti neiespējami esošajā variantā orientēties un kaut ko saprast. Pirmkārt, ir absolūtā putrā salikts viss iespējamais, sajaucot vienādā nozīmē ar Eiropas Savienību saistītos normatīvos aktus un iespējas strādāt Uzņēmumu Reģistrā. Principā es piedāvātu manu variantu vēl vairāk strukturēt, jo es ļoti labi zinu, ka tas ir iespējams.

Neizprotamu iemeslu dēļ navigācijā katrai sadaļai ir pievienota viena un tā pati, absolūti bezpersoniska un tizla ikoniņa, tas viss ir ierāmēts un vēl pa virsu nemākulīgi akcentēts ar krāsu pāreju.

Bet būtiskākā problēma ir tas, ka kārtējais asprātis ir izdomājis dizainā izmantot tikai augšējā reģistra burtus, bonusā vēl saliekot ārkārtīgi šauras rindstarpes un neizretinot burtstarpas. Līdz ar to visa navigācija ir saplūdusi vienā lielā čupā, kurā nekas nav saprotams. Lai nu nebūtu jāmoka acis ar papildus pasvītrojumu tekstam, varam atdalīt sadaļas ar nemanāmu līniju, izmantojot līdzīgu paņēmienu, kā ir bijis lapā sākotnēji, tikai ne tik raibu.

Meklēšana

www.ur.gov.lv Meklēšana. Esošais un piedāvātais variants.

www.ur.gov.lv Meklēšana. Esošais un piedāvātais variants.

Ir pavisam skaidrs, ka šīs mājaslapas izstrādātājs ir absolūti pārfanojies par ikonām. Šajā gadījumā ir mēģināts panākt to, ka izveidotos latviska teikuma struktūra, bet aizmirsts par to, ka oranžs kvadrātiņš ar bultiņu latviešu valodā absolūti neko nenozīmē.

Ikonas galvenē

www.ur.gov.lv Ikonas galvenē. Esošais un piedāvātais variants.

www.ur.gov.lv Ikonas galvenē. Esošais un piedāvātais variants.

Absolūts sīkums, bet tā kā nebija neko daudz jāmokās, šķita svarīgi parādīt arī šo. Vēl te var ļoti labi redzēt, cik nemākulīgi ir izmantots pārnesums un cik ilgi vēl būs jāmācās dizaineriem Latvijā lietot normālas pēdiņas, nevis mērvienības apzīmējumus.

Viss kopā

www.ur.gov.lv navigācijas labošana.

www.ur.gov.lv navigācijas labošana.

Uzklikšķinot var apskatīt pilnā izmērā. Mazos sīkumus nebīdīju, jo patiesībā raksta tapšanas iemesls bija tieši navigācijas apskatīšana. Bet tā jau, pielabojot mazos sīkumus, iegūtu samērā glītu lapu. Glītāko Latvijas administratīvajās struktūrās. Ar lielāko prieku sagaidītu, ja kādas prasmīgās rociņas piedāvātu arī savus variantus. Varbūt kāds vēlētos līdz galam izlabot arī pārējās kļūdiņas?

Funkcionāls gļuks pašreizējā bloga paskata komentāriem

Ir tāda maziņa problēmiņa, kas šausmīgi krīt uz nerviem. Varbūt kāds varētu palīdzēt to atrisināt.

Komentāru attēlošanas gļuks WordPress.

Komentāru attēlošanas gļuks WordPress.

Lieta tāda, ka pie atvērta raksta, kuram nav neviena komentāra, parādās rindiņa: «{0 comments… add one now}». Šādai rindiņai tur nafig nav jābūt, ja nav neviena komentāra, jo nākamajā rindiņā jau parādās teksts «Leave a Comment». Varbūt kāds var izstāstīt, kā šo nevajadzīgo rindiņu izvākt ārā?

Mēģinu apčakarēt botu, kas kakā komentāros

Nu tā, ir vēl pāris mājaslapās palicies tā, ka taisīts viss uz pašbrūvēta, pašmocīta dzinēja. Tā kā nekādas ūberlietas tur nekad neesmu paredzējis, tad arī rezultātu parasti ir samērā vienkārši sasniegt—pietiek Google pameklēt kaut ko, kas varētu atbilst risinājumam. Šeku reku kafejnīcas Leningrad mājaslapā arī savu paštaisīto rezultātu mēģinu sasniegt un līdz kādam brīdim viss darbojās vienkārši lieliski, līdz lapa nekļuva populāra arī spameru botu aprindās. Tagad ir pa laikam nākas patīrīt no spama komentāru datubāzi.

Visu laiku spameru aizsardzība tikai veikta samērā elementāri—ieviešam vēl vienu formas lauku, kurā jautājam cilvēkam kaut kādu sakarīgu jautājumu, uz kuru tas spēj atbildēt. Nu un tā kā lapu apmeklē arī latviešu valodu neprotošie, tad, lai iztiktu bez pārpratumiem Google Translator vai kādā līdzīgā rīkā, izmantoju kā jautājumu parastu matemātisku uzdevumu, kuru tad tā arī noformēju:

<label for="parbaude">12+8=</label>
<input id="parbaude" name="parbaude" type="text">

Līdz noteiktam brīdim tas palīdzēja, bet tad tie kuņas, protams, atkoda, ka šitā es daru un sāka mācīties matemātiku. Tikām līdz pat reizināšanas uzdevumiem, bet spams vēl joprojām parādījās. Sarežģīt līdz kvantu fizikas cienīgiem vienādojumiem šķita neloģiski, tāpēc izdomāju šitādu variantu:

<label for="parbaude">&#49;&#50;&#43;&#56;&#61;</label>
<input id="parbaude" name="parbaude" type="text">

Kaut kad labu laiciņu atpakaļ biju jau dzirdējis par šo variantu, bet nekad to nebiju izmantojis, tāpēc domāju izmēģināt tagad, redzēs, kā palīdzēs. Patiesībā risinājums ir smieklīgi vienkāršs—aizstāju simbolus ar šo simbolu HTML numuriem. Pagaidām palīdz.

Varbūt kādam ir vēl kāds loģisks, bet programmatūriski ne pārāk smagnējs risinājums, kā varētu novērst spama masveida parādīšanos?

Gudrās pakaļas no Swedbank

Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.

Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:

Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv

Ziņojums no Swedbank iekš business.swedbank.lv

Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.

www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.

www.swedbank.lv pirmā lapa 2010. gada 1. jūlijā.

Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?

Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.

Protams, nākamais solis ir Google:

izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv

Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.

Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.

Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.

Vēl vienu interesantu figņu atradu Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapas sadaļā «Informācija potenciālajiem klientiem».

www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.

www.esd.lv Informācija potenciālajiem klientiem.

Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.

Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).

Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».

Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.

Lai uzsāktu skaņas vai televīzijas apraidi, atbilstoši «Radio un televīzijas likumam» un LR MK 2006. gada 6. jūnija noteikumiem nr. 435 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām», ESD jāiesniedz sekojoši dokumenti:

  1. pieteikuma vēstule brīvā formā,
  2. Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes lēmums par uzvaru konkursā,
  3. Uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība,
  4. Uzņēmējsabiedrības statūti,
  5. aizpildīta pieteikuma veidlapa.

Google font directory service

Kā jau izteikts virsrakstā, tad šis būs pastāsts par kārtējo brīnumiņu, ko mums sarūpējuši Google. 17. maijā beta režīmā ir palaists Google font directory service, kas pēc savas būtības ir tiešsaites glabātuve garnitūrām, kas ir brīvi izmantojamas mājaslapu dizainam. No brīža, kad serviss tikai palaists līdz šodienai garnitūru skaits jau ir dubultots un es domāju, ka nepaies ne mēnesis, kad tur jau būs ļoti liels daudzums ar fontiem.

The Google Font Directory lets you browse all the fonts available via the Google Font API. All fonts in the directory are available for use on your website under an open source license and served by Google servers.

Serviss gan pagaidām ir arī ar savām īpatnībām. Piemēram, izvēloties kādam no fontiem Character Set, tiks parādīts nepilnais simbolu saraksts (to pirms kāda brīža pamanīja Krievzemes blogeri), tāpēc principā, lai pārbaudītu, vai fonts darbosies ar nestandarta latīņu vai kirilicas simboliem, nāksies katru no fontiem pārbaudīt rociņām.

Otra lieta attiecas uz tehnoloģiju (Google Font API) kā tādu.

What browsers are supported?
The Google Font API is compatible with the following browsers:

  • Google Chrome: version 4.249.4+
  • Mozilla Firefox: version: 3.5+
  • Apple Safari: version 3.1+
  • Opera: version 10.5+
  • Microsoft Internet Explorer: version 6+

The Google Font API is not currently supported on iPhone, iPad, iPod, or Android.

Un nedaudz arī par to, kā katrs no pārlūkiem to visu mēģina sagremot.

Browser-specific behavior

Note that you can control these behaviors using the WebFont Loader. For a list of supported browsers, see the FAQ.

Google Chrome
Chrome renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.

Mozilla Firefox
Firefox first displays the text in the default font, and then re-renders text in the web font once it has loaded. (This behavior is known as a “flash of unstyled text.”)

Apple Safari
Safari renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.

Microsoft Internet Explorer
Internet Explorer renders the rest of the page, but until the web font has loaded, it displays a blank space in place of the text that uses the font.
Note: For best display in IE, make the stylesheet <link> tag the first element in the HTML <head> section. In IE, if the link is placed after <script> tags, the entire page will block and not display anything until the web font is loaded.
More generally, Internet Explorer’s behavior may vary depending on the placement and existence of various elements. If you want to provide consistent behavior across all browsers, use the WebFont Loader. For example, you can choose to make all browsers behave like Firefox.

Valodas pērles — Urlu–latviešu sarunvalodas vārdnīca

Nevarēju šo kaut kur nenoglabāt. Šodien iekrita Skype sarakstē.

Emocijas
nu-joptvaj-bļe — izbrīns
ti-čo-bļe-nah — nekaunība
hujak i jobanaa — spēja rīcība
(smiekliņi) — jautrība, saprasts joks
(smiekliņi)… a čo? — nesaprasts joks
(smiekliņi)… čooooo? — saprasts, aizvainojošs joks
obahujalse — pārsteigums
bļāāāāā — spēcīgs pārsteigums
bļe nu jopt — nepatīkams pārsteigums
ei-ti-bļe — uzmanības pievēršana
nu-bļe kak tuda nah, gdje eto? nu ti poņel! — atvainojiet, kā tikt uz bibliotēku?
bļe nīhuļi ti tut s-etjimi — atvainojiet, es jums uzkāpu uz kājas
čoooo? — atvainojiet, es jūs nesapratu

Uz ielas
ēēēē, mužik, bļe! — Vai varu Jums uzdot jautājumu?
oi-bļe! ņee, pizduj! — atvainojiet, sajaucu Jūs ar kādu citu!
bļe, a tam jestj? — vai tur var nopirkt grādīgo?
da-ņepizdji! — Jūs esat drošs?
vsjo, pizduj! — Liels paldies, uz redzēšanos!

Veikalā
nu-bļe-kto tut tavo eto? — Atvainojiet, kurš ir pēdējais rindā?
ti s-tuta? čo, nu eto, štob ņe tavo nahuj? — Jūs esat vietējais? Kādu dzērienu Jūs man ieteiktu?
ēēē, dai mnje eta tavo von tam, bļe! — Bārmen, lūdzu 2001. gada «Chardonay»!
pizduj nahuj — jā, es pagaidīšu!
jopt, na! — Lūdzu, simtastoņdesmit rubļu! Vēlreiz paldies.
ti ahujela!? eta što?! — Atvainojiet, Jūs man neizdevāt atlikumu!
bivai ti nah!  — Visiem ar labvakaru!

Transportā
a-nu-bļe-vsje-nahuj — Mēģināsim visi tikt iekšā!
mužik, a eto, do tovo, nu, tuda, gdje…? — Atvainojiet, šis mikroautobuss kursē līdz…?
zatknji jebalo, bļe! — Atvainojiet, es Jums uzkāpu uz kājas
na, bļe — Padodiet, lūdzu, naudu biļetei!
idji nahuj, ubral eto, bļe! — Es diemžēl nevaru padot naudu biļetei, man ir aizņemtas rokas!
a nu bļe stoj, nahuj! — lūdzu, apturiet pieturā!
(spēcīgi aizsit mikroautobusa durvis) — Paldies!

Klubā
ei, mužik! uznal, bļe? (smiekliņi) — Man ir ieejas karte.
jebal jobanuta, vot-eto-aaa — Labs klubs!
gljan jopt uuuuuu — Arī meitenes simpātiskas!
huja-vsje! ja-bļe oooooooo! — It īpaši šī!
eta, privet. ti tavo a? — Meitenīt, Jūs dejojat?
ti eto mņe tut ņe eto nahuj! Davai-bļe! — Jā, jā, es Jums prasīju!
a ti što za huj? kto bļa? — Atvainojiet! Es nezināju, ka meitene ir ar Jums!
idji-ka ti nahuj! — Vai Jūs varētu atkārtot?
paidjom-vidjem? — Jums palīdzēt iziet uz ielas?

Policijas iecirknī
zdarova, čuvaki! — Esmu jau bijis šajā policijas iecirknī.
uznal-bļe? — Atļaujiet stādīties priekšā, seržanta kungs!
kak-sam-nahuj? — Kur varētu apsēsties?
ņe bļa, on bļa, ego nahuj — Es neesmu vainīgs notikušajā.
no što, huiņa, dopizdjilsa? — Jūs vēl atbildēsiet par savu rīcību tautas tiesas priekšā nelieti!
Davaj-ievo otpizdjim! — Seržanta kungs, viņu vajag ievietot vieninieku kamerā.
nu ja eto, karoče bivaitje! — Vienmēr esmu priecīgs izpalīdzēt policijai.

Ģimenē
aļo, nahuj! gdje ti suka, bļedj? — Mīļā, esmu mājās!
nu čo jebalo takoje eto, što, ņe rada, bļedj? — Man arī ir prieks Tevi redzēt, mīļā!
žratj, nahuj! — Es nomazgāšu rokas, vai Tu tikmēr man neielietu zupas šķīvi? Paldies jau iepriekš!
što bļa za hujņa? žri sama, suka! — O! Tava fenomenālā zupa, tā man ļoti garšo!
ti eto što vaše bļe tut… nu kogda ja etovo tovo. — Ar ko Tu mājās nodarbojies, mīļā?
zajebis nahuj c-etoj nu vot etoj. — Paldies, zupa bija ļoti garšīga!
pizdjit tebja nada! — Es Tevi ļoti mīlu, saulīt!

Latvijas interneta lietotāju skaita dinamikas vizualizācija

Es tiešām nesaprotu, kāpēc tieši Latvijā statisti ir absolūti infantīli savu rūpīgi veidoto datu vizualizācijā. Nez kāpēc pa rokai pagadījās jau atkal tieši TNS Latvia grafika no raksta «Visstraujāk interneta lietotāju skaits pieaug 40 līdz 49 gadu vecu iedzīvotāju vidū» viņu mājaslapā.

Atkāpei. Kā skaidro Tezaurs.lv, vārda «dinamika» skaidrojums ir:

dinamika -as, s.; parasti vsk.
1. Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
2. Attīstības gaita, izmaiņa dažādu faktoru ietekmē.
Dinamikas rinda — statistisko rādītāju secīga virkne, kas skaitliski raksturo kādu parādību laikā.
3. Spraigums (norisē, kustībā).
4. mūz. Spēka gradācija (skaņām).

Tieši otrais skaidrojums mani interesē visvairāk, vizualizējot tādu lietu kā Latvijas interneta lietotāja skaita dinamiku — ja dinamika ir acīmredzama, tad kāpēc to tā arī neparādīt?

Interneta lietotāju skaita dinamika Latvijā

Interneta lietotāju skaita dinamika Latvijā

Tiem, kurus interesē šo pabeigt līdz galam (jo es tikai mēģinu vizualizēt ideju, ieliekot vairākus grafikas attēlošanas variantus), var parotaļāties ar izejas PDF failu. Lai būtu vieglāk, paskaidrošu: dublējas procenti mērījumu sākumā un beigās ar dinamikas izmaiņām (būtu loģiski atstāt vai nu vienu, vai otru), ir vai nu jāsadala gadi kvartālos, vai atsevišķi jāpaskaidro kritisko vietu (piemēram, ieliekot atzīmi tikai 2008. gada vasarā un 2010. gada ziemā), jo viss periods ir izskaidrots jau virsrakstā un būtiski ir tikai saprast mērogu.

Būtiskākās nianses:

  • Ja 9 vienību rindā gala izmaiņa ir 10%, to vajadzētu sasodīti labi pamanīt.
  • 2008. gada vasarā bija būtisks lietotāja skaita kritums, vai tas ir redzams no TNS Latvia grafika?
  • Tieši tikpat būtisks kritums ir 2010. gada sākumā reti internetu izmantojošās auditorijas daļai (un tai pat laikā nav pieaugums internetu bieži izmantojošai auditorijas daļai). Rupji piemetot, mēs runājam par aptuveni 20 000 interneta lietotāju.
  • Ja gribētos bakstīties vairāk, tad es varētu paskaidrot, ka cilvēks, kas datus izmanto sava vai sava uzņēmuma finansiālā labuma izmaiņai ir pieradis, ka astronomiskos gadus dala kvartālos, bet gadalaikus māca bērniem mājās.

Latvijas interneta resursi, kas šobrīd ir aktuāli

Gribēju nedaudz iepazīstināt ar pēdējā laikā iekrātajiem resursiem Latvijas interneta vidē, kuriem noteikti ir vērts pievēst uzmanību.

Izdevniecība Santa. Mani žurnāli. Logo.

Izdevniecība Santa. Mani žurnāli. Logo.

Izdevniecība Santa beidzot ir sapratusi, ka digitalizācijai ir būtiska nozīme ne tikai aizpeļķē, bet arī pie mums un piedāvā visu savu žurnālu elektronisko versiju abonēšanu servisā Mani Žurnāli. Vismaz pagaidām noteikumos ir atrunāts, ka reģistrējoties un abonējot kādu no žurnāliem (kaut gan man šķiet, ka pareizāk būtu teikt — nopērkot kādu no žurnāliem), tas lietotājam būs pieejams neierobežoti ilgu laiku. Softs, kas tam visam ir apakšā, kaut kur jau ir testēts un pie normāliem interneta ātrumiem strādā uz urrā. Īpašs bonuss — kolosāla meklēšanas iespēja, lai varētu nopirkt tieši tos žurnālus, kuros es esmu atradis kaut ko mani interesējošu.

Viens no šobrīd visinteresantākajiem latviešu blogeriem ir Mārtiņš Štāls. Viņš ne tikai diskutē par ļoti aktuāliem sociālpolitiskiem jautājumiem, bet padziļināti izpēta katru no tēmām, piedāvājot savus variantus. Man, kā valsts līmeņa ekonomikas un politikas virspusējam zinātājam šajā vietnē arvien uzrodas daudz interesantu tēmu, ko pastudēt. Tā kā viņa pamatnodarbošanās ir Axapta, tad arī sarkanačaino cilts pārstāvji atradīs arī sev šo to interesantu.

Kaut kad sen man prātā tapa doma, ka vajadzētu uztaisīt bloku, kurā publicēt informāciju par aktuālo Latvijas dizaina vidē. Par laimi Dizaini.lv ir pacentušies pagūt pirms manis un es varu turpināt neko nedarīt. Viņiem pulciņā vēl nāk arī Plikums.lv un Shout.lv. Šie abi publicē tiešām īsas, bet svarīgas aktualitātes par to, kas tad Latvijā notiek un atšķirībā no Dizaini.lv vispār neaizskar to, kas notiek pāri mūsu robežām. Visus trīs visvienkāršāk ir lasīt, iemetot vienā čupā RSS lasītājā, jo ziņas mēdz pārklāties.

1188.lv ir pievienojuši starppilsētu satiksmes autobusu sarakstiem manis jau sen gaidīto papildinformāciju. Tagad var ne tikai redzēt, kādas pieturas ir izvēlētajā maršrutā, bet arī apskatīties kartē (Google Maps risinājums), kur katra no pieturām atrodas. Tagad man beidzot ir saprašana, kas ir Juglas iecirknis un kur tas atrodas.