Ropažu novada mājaslapas sludinājumu sadaļā atradu vēl vienu pērli seriāla «Kā kaut ko dumu pastāstīt par sevi» turpinājumā:
Steidzama mājaslapa izstrāde, lūdzu.
Tie, kas palaida garām, var palasīt arī par korporatīvo pasākumu megauzņēmumu, par kuru minēju iepriekšējā ierakstā. Vai kāds kaut ko teica par target customer?
Nebija kādu laiku nepieciešamība tur iegriesties, bet tagad, kad to izdarīju, esmu šokā, jo absolūti vairs nespēju tajā mēslā orientēties. Malači, sadirsāt kolosālu portālu.
Salīdzini el vē paskats 2009. gada oktobrī
Tā kā dažiem labiem šķita interesanti sākt cepties par Latvijas Universitātes jauno mājaslapu manā iepriekšējā ierakstā, uztaisīju ekspresinterviju ar portāla redaktoru Andi Janovu.
Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.
Latvijas Universitātes portāla galvenais redaktors Andis Janovs. Foto: Toms Grīnbergs, LU Fotoarhīvs.
Kad aizsākās darbs pie jaunās mājaslapas projekta?
A.J. Darbs pie jaunā LU portāla projekta aizsākās pirms 4 gadiem, kad tika izvērtēta jau gadu strādājošais iepriekšējais portāls. Tika apkopoti viedokļi par uzlabojumiem potenciāli nākamajā LU portāla versijā, ko plānoja atvērt LU 90 jubilejā. Konkrēti darbi pie jaunā LU portāla izstrādes tika sākti 2008. gada vasarā.
Cik cilvēku ir iesaistīti tās izveidē un vai tie ir tikai LU darbinieki un studenti, vai arī kādi «no malas» piesaistītie?
A.J. Pie struktūras izveides strādāja darba grupa, piesaistot studentus, kopumā apmēram 20 cilvēku. Speciālisti ārpus LU netika piesaistīti, jo tas maksā lielu naudu. Programēšanā iesaistīti 3 cilvēki.
Kādi ir galvenie mērķi, kuru vadīti jūs pieķērāties pie jaunās lapas izstrādes?
A.J. Jaunā portāla izstrādes mērķis ir izveidot struktūru, kas ir uztverama intuitīvi, tādejādi novēršot iepriekšējās portāla versijas trūkumus. Tie, galvenokārt, bija saistīti ar ne sevišķi veiksmīgo informācijas izvietojumu.
Otrs mērķis ir ieviest jaunu satura vadības rīku, kas ievērojami atvieglotu informācijas publicēšanu un attēlošanu, kā arī apakšprojektu veidošanu.
Kāpēc izvēle krita uz atvērtā koda risinājumu, nevis, piemēram, pašu izstrādātu modeli?
A.J. Līdzekļi satura vadības sistēmas iegādei LU nebija, tādēļ arī tika izvēlēts atvērta koda risinājums.
Kas funkcionāli jauns ir jau ieviests un, kas vēl ir paredzams tuvākajā nākotnē?
A.J. Jaunajā satura vadības sistēmā tiek nodrošināta iepriekš atsevišķi funkcionējošo sistēmu integritāte, t.i., gan strukturētā informācija, gan kalendārs, gan forums, ziņas, u.c. strādā uz viena dzinēja. Ieviesta vienota darbinieku kontaktu attēlošana, u.c.
Tuvākajā nākotnē plānots pabeigt LU foruma pārnešanu no iepriekšējās versijas, ērtas meklēšanas iespējas ieviešana ziņu sadaļā, portāla pilnvarotās daļas dizaina nomaiņa, darbinieku kontaktu attēlošana dažādos griezumos, u.c.
Kā redzams, tad daudzas sadaļas vēl ir tikai tapšanas stadijā, bet ir arī tādas, kas vēl ir palikušas uz vecās platformas (LU blogi, mail.lu.lv, utt.). Vai gaidāma pilnīga migrācija vai arī daļa projektu tomēr paliks esošajā stāvoklī?
A.J. Informācija vairākām sadaļām vēl tiek pārvietota no iepriekšējā portāla. Par citiem projektiem — blogi.lu.lv tuvākajā nākotnē noteikti paliks strādāt uz WordPress bāzes, arī par mail.lu.lv pārnešanu šobrīd konkrētu darbības plānu nav. Nākotnē iespējams portāla pilnvarotā daļa varētu tikt integrēta jaunajā satura vadības sistēmā.
Vai tiks veiktas izmaiņas arī LUIS sistēmai (šai gadījumā tīri no dizaina un lietojamības viedokļa)?
A.J. Daļa uzlabojumu LUIS sistēma jau veikta, par tālākiem plāniem šobrīd man informācijas nav.
Kāds ir bijis kopējais projekta budžets un kas ir iesaistītie finansētāji?
A.J. Atsevišķi līdzekļi tika izdalīti dizaina izstrādei, notika iepirkumu konkurss par dizaina izstrādi. Viss pārējais — programmēšana un redakcija — parastie darba pienākumi, kuriem papildus līdzekļi netika piesaistīti.
Kur un kā ir iespējams ieteikt uzlabojumus/ziņot par pamanītajām kļūdām un nepilnībām, saistībā ar šo mājaslapu?
A.J. Ieteikumus un ziņas par kļūdām var sūtīt LU portāla redakcijai http://www.lu.lv/par-lu/mediji-izdevumi-un-multivide/portals/lu-portala-redakcija/
Esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa ir parādījusies pateicoties tās 90 gadu jubilejas svinībām.
Latvijas Universitātes jaunā mājaslapa
Un es jums draugi teikšu, ka tā ir patiesībā sasodīti forša un atraktīva, salīdzinoši ar līdz šim Latvijā redzēto. Ja vēl viņi izvāktu to mēslaino tekstu «LAIPNI LŪGTI JAUNAJĀ LATVIJAS UNIVERSITĀTES PORTĀLĀ!» no lapas galvenes, es būtu vēl priecīgāks.
Visiem citiem kolosāliem sīkumiņiem garām ātri skrienot, es nevaru neatzīmēt tiešām veiksmīgu kalendāru ar ļoti pārskatāmu un ērti lietojamu dizainu.
Ja nu man jāsaskata kādi mīnusiņi, tad pašlaik vienīgais, kas man traucē, ir pārāk sīki burtiņi dublētajā navigācijā, kas varētu būt problēma cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Vēl, bez šaubām, jāatzīmē kretīniskais veids, kā tiek attēloti e–pasti. Ja jau ir bailes, ka kaut kādi spamboti sagrābsies kontaktu adreses, tad tak ir vesels lērums ar JavaScript kodiem, kā to apiet. Savukārt tagad man ir jāpārraksta ar roku e–pasta adrese no bildītes, lai es to varētu vispār lietot. Es tikai minu, cik reizes pārrakstīsies cilvēki, pirms iemācīsies dažus advancētos pedagogu vārdus.
Un arī šis teksts mani ļoti priecē:
<!--
This website is powered by TYPO3 - inspiring people to share!
TYPO3 is a free open source Content Management Framework initially created by Kasper Skaarhoj and licensed under GNU/GPL.
TYPO3 is copyright 1998-2009 of Kasper Skaarhoj. Extensions are copyright of their respective owners.
Information and contribution at http://typo3.com/ and http://typo3.org/
-->
Kaut ko tik kolosālu neesmu saņēmis jau ļoti sen. Vai nu man ir ļoti labs spama filtrs, vai arī mani vairs nemīl spameri. Spamu atsūtīja Karina Somoilova (saldkalna35@gmail.com) un jāatbild būtu uz e–pasta adresi dietakoks289@gmail.com, bet vēstules apakšā vēl šitāds teksts seko: «Ja turpmak nevelies sanemt vestules, atsuti atteikumu uz so e-pastu: registerssgg@gmail.com».
Es ļoti ceru, ka krievu spameri, kas regulāri piedirš šī bloga komentārus, piefiksēs visas trīs e–pasta adreses un atdzīs tās par vērā ņemamām, lai nogāztu ar mēsliem.
Nu tad pats šedevrs.
Skaistums. Kā raud vīrietis.
Meklēju šādus tādus īpaši noderīgus programmrīkus, kas neatbrīvo kabatu no lieka smaguma, bet ļauj datorā funkcionēt programmām pilnā to paredzētajā variantā. Bez šaubām, paralēli no visām pusēm man tiek piedāvāti svaigākie foto un video no pliko krāniņu un petenīšu īpašniekiem, kas īpaši nekautrējas to visu parādīt ne vien dabā, bet arī darbībā. Paralēli īpašu atsaucību ir guvušas reklāmas, kurās ir skatāmas meiteņu fotogrāfijas ar norādītu vecumu un to, ka viņas pilnīgi noteikti ir pieejamas un atrodas Rīgā.
Līdz šim, kā jau pietiekami naivs un savu kredītkartes informāciju slēpjošs cilvēks ticēju, ka šīs meitenes tik tiešām emergency situācijas gadījumā ir vēsi saķeramas rokā. Bet šodien vai nu tam servisam ir nobrucis geoskripts, kas pievieno pie manas atrašanās vietas attiecīgas bildes, vai arī Rīgā ir uzradušās uzlecošās saules zemes meitenes apšaubāmi lielā skaitā.
Vairs es tām reklāmām neticu. Ar labu nakti.
Vairāk kā gadu praktiski neklausos savu mp3 kolekciju, bet jaunākos CD mēs ar Lolitu klausamies mašīnā, jo pārvietoties braucot sanāk samērā daudz. Līdz ar to aktualizējās jautājums par to, kur un kā visērtāk klausīties mūziku.
Bez šaubām, neba jau nu es plates nakts vidū cilāšu, darbojoties ar datoru. Par visu iemīļoto Last.fm varat man nestāstīt. Es uzskatu zem savas sirdsapziņas klausīties izķēmotus 30 sekunžu apgraizījumus labiem skaņdarbiem. Ik pa reizei ir interesanti noklausīties kādu autorraidījumu Moskva.fm arhīvā (labākais man zināmais radiostaciju arhīvs uz planētas). Bet ikdienā tas tomēr nav īstais variants, jo strādājot ne vienmēr gribas iedziļināties kādās gudrās domās no autorraidījumiem.
Biju kaut kā, nezināmā veidolā uzdūries uz servisu The SixtyOne. Ļoti labs pirmajā skatījumā, jo tajā praktiski visa mūzika nāk no mazpazīstamiem vai pat pavisam nepazīstamiem māksliniekiem un žanru ziņā pārpildīts ir regeja un pasaules mūzikas gals.
The SixtyOne music service logo
Problēmas sākās tad, kad tu veselu gadu jau esi klausījies šo servisu, jo viss saturs jau ir izdrillēts un jaunākos gabalus, ko tev piedāvā noklausīties, tu vari izripināt cauri dažu stundu laikā. Līdz ar to šim servisam šobrīd esmu pateicis ardievas, bet tiem, kas vēl nav klausījušies, silti iesaku.
Intišs (tas pats, kas D11 solists) man ieteica mūzikas servisu Jango. Sākumā vispār neticēju, ka kaut kas tāds ir iespējams, jo šajā servisā ir praktiski tikai un vienīgi ļoti rūpīgi atlasīta mūzika, kuru ja nu pašu nepazīsti, tad vismaz atceries, no kurienes ir cēlies tās autors/izpildītājs. Viss ir papildināts ar pamatīgu biogrāfijas, fotogaleriju un diskogrāfijas devu katram māksliniekam un vismaz reizi nedēļā man atnāk jaunumi par to, ka ir iepirkta kārtējā man mīļota mākslinieka diskogrāfija.
Jango music service logo
Ja runājam par to, ar ko vajadzētu sākt, lietojot šo servisu, tad tā noteikti ir reģistrācija. Piereģistrējoties, jūs saglabājiet visas savas kustības un darbības servisā un tas jums pašiem vēlāk var noderēt.
Pēc reģistrācijas ķeramies klāt un uztaisām savu pirmo radiostaciju un sākam pievienot māksliniekus, kuri mūs interesē. Pēc tam serviss pats sāk ģenerēt līdzīgos māksliniekus ar līdzīgu mūziku. Un, atšķirībā no Last.fm, Jango servisā viss notiek moderēti. Līdz ar to uztaisot AC/DC radiostaciju, jūs nekad nenokļūsiet līdz Britnijai Spīrsai.
Lai moderētu radiostacijas saturu, varam norādīt, ka konkrētā dziesma patīk vai nepatīk, tādējādi regulējot, cik daudz konkrēto dziesmu atskaņot. Un, kas ir viss jaukākais, mums visu laiku ir iespēja radiostacijai pievienot arvien jaunus izpildītājus un vēl jo vairāk moderēt tieši tādu saturu, kāds mūs pašus interesē.
Nākamais solis ir sev līdzīgo vai pat savu draugu meklēšana. Līdz ar to īpaši slinkie vai arī neattapīgie var klausīties citu lietotāju sagatavotās radiostacijas un iepazīties ar viņu gaumi. Būtu vērts skatīties, cik lietotājs jau sen darbojās Jango servisā, jo vecākiem lietotājiem radiostacijas ir īpaši interesantas un nonivelētas.
Citkārt, piemēram, braucot uz kādu festivālu, es sametu festivāla mākslinieku sarastu jaunā radiostacijā un padrillēju tos. Pēc festivāla šo radiostaciju var izdzēst, jo tai ir beigusies aktualitāte un sagatavot jau nākamo radiostaciju.
Kā tad šie pelna naudu, jūs prasīsiet? Reklāma, bez šaubām, ir tikai viens no ienākumu avotiem. Kas ir pavisam cits, tad tas ir mūziķu pašu dotais finansējums. Jaunajiem mūziķiem vai arī tādiem, kas sevi grib promotēt, ir iespēja pievienot savu mūziķa profilu, sasaistīt to ar līdzīgiem māksliniekiem, kas ir Jango datubāzē, lai par nelielu samaksu dažkārt parādītos mūsu radiostacijās. Un arī šeit, cik esmu novērojis, ir ļoti labi veikta moderācija, jo nekādi mēsli pagaidām skanējuši nav.
Priecīgu lietošanu, kā sacīt jāsaka, arī jums.
Twitter logo
Nu tā, kaut gan ar jocīgiem panākumiem, vēl joprojām esmu Twitter lietotājs. Ja kādam ir interese, var sekot manām darbībām iekš Mr. Serge @ Twitter.
Vēl man blogā sānā kaut kas tur rādās ar ierakstiem no šī komunikāciju brīnuma.
—
Bonuss. Pirms kāda laika, kad nomira nēģeris–pedofīls ar noslieci uz balto rasi, arī uztaisījām im_dead lietotāju Twitter tīklā, kuram tās pašas dienas vakarā aizmirsām paroli, tāpēc arī vairāk nelietojam. Toties var vēsturei palasīt, kas nu tur bija.
Es gan tikai pavisam neilgu laiku, tomēr pacietīgi sekoju Iļjas rakstiem. Vienā no pēdējiem viņš pameta saiti uz Džoela rakstu «The Absolute Minimum Every Software Developer Absolutely, Positively Must Know About Unicode and Character Sets (No Excuses!)».
For a while it seemed like that might be good enough, but programmers were complaining. “Look at all those zeros!” they said, since they were Americans and they were looking at English text which rarely used code points above U+00FF. Also they were liberal hippies in California who wanted to conserve (sneer). If they were Texans they wouldn’t have minded guzzling twice the number of bytes. But those Californian wimps couldn’t bear the idea of doubling the amount of storage it took for strings, and anyway, there were already all these doggone documents out there using various ANSI and DBCS character sets and who’s going to convert them all? Moi? For this reason alone most people decided to ignore Unicode for several years and in the meantime things got worse.
Thus was invented the brilliant concept of UTF-8. UTF-8 was another system for storing your string of Unicode code points, those magic U+ numbers, in memory using 8 bit bytes. In UTF-8, every code point from 0-127 is stored in a single byte. Only code points 128 and above are stored using 2, 3, in fact, up to 6 bytes.
Vispār tu vēl ir kaudze ar interesantām lietām, ko palasīties. Joel on Software es silti iesaku brīvos brīžos.