Es jau gadiem esmu Swedbank klients. Par to, ka pēdējā laikā viņi sāk uzvesties ārkārtīgi cūciski pret saviem klientiem, es domāju, man jau sen nevienam nav jāstāsta. Tad nu rekur jauns stāsts, mans mazais draudziņ, par to, cik viņi ļoti «rūpējas» par saviem klientiem.
Pirms kādām pāris dienām uz uzņēmuma internetbanku saņēmu no viņiem ziņojumu pastkastē:
Ļoti labi, padomāju es, ka banka rūpējās par mani un atsūta man šādu ziņojumu. Un linku vēl pieliek klāt, kur es varu iepazīties par šīm un citām izmaiņām noteikumos, stājoties spēkā Eiropas Savienības direktīvai. Bet te nu tev bija, links ved tieši tur, kur to var redzēt no ziņojuma — uz Swedbank sākumlapu. Huiņa voina, kā saka krievi, glavnoje maņevri. Nu tad pameklēsim, kur tad šajā visnotaļ informatīvajā lapā ir kaut kas minēts par izmaiņām, lai var klik, un atrast.
Te nu tev bija. Nekur pat nav iepīkstēts par tām izmaiņām, toties kaut kāds frukts vārdā Dainis var pastāstīt, ka «maksājumu bilances tekošais konts uzlabojas», lai ko arī tas nozīmētu. Sāku pamatīgāk pētīt mājaslapu. Labajā pusē atradu kluci, kurā tie noteikumi ir ielinkoti. Sadaļā «Pakalpojumi privātpersonām» saite ved uz vienu versiju, savukārt sadaļā «Pakalpojumi uzņēmumiem» — uz citu noteikumu versiju. Un kam man tagad ticēt?
Ja meklējam ar mājaslapas meklētāju frāzi «izmaiņas darījumu noteikumos», tad mums atrod trīs ļoti nesaistītus notikumus, no kuriem viens ir datēts ar 2004. gadu.
Protams, nākamais solis ir Google:
izmaiņas vispārējo darījumu noteikumos site:swedbank.lv
Otrā saite, ko izmet, saucās tieši tā, kā man vajag: «Swedbank AS Vispārējie darījumu noteikumi» un satur *.pdf failu (lokālā kopija) ar četrām sīkiem burtiem piepihņītām lapām, kuras skaidrā neviens cilvēks nespēj izlasīt, saprotot kaut daļu no tās patiesības, kas aiz tā visa slēpjas. Datēts ar 2009. gada 17. martu. Značit ņe to.
Skatamies tālāk un atrodam kaut ko interesantāku: ««Swedbank» AS Vispārējie darījumu noteikumi» ar saiti uz citu *.pdf failu (lokālā kopija), par ko es spriežu pēc tā, ka atšķiras faila nosaukums. Šis saucas VDN_final_21062010.pdf. Aleluja, domāju es. Nu tad tagad varēšu skatīties, kas ir izmainījies, jo droši vien tas būs kaut kā atzīmēts vai kā savādāk izcelts vai vismaz būs kāda atsauce, kā likumdošanā, par to, kādas izmaiņas ir un kad stājušās spēkā. Un ko es tur redzu? Tos pašus sīkos burtiņus. Tikai šoreiz tie suņu murgi ir sarakstīti jau uz septiņām lapām.
Paldies tev, Swedbank. Jūs tiešām rūpējieties par saviem klientiem. Man tagad ir absolūti skaidrs, kādas izmaiņas tad ir ieviestas un kā tas mani ietekmēs turpmāk.
—
Vēl vienu interesantu figņu atradu Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapas sadaļā «Informācija potenciālajiem klientiem».
Izrādās, ka «skat. internetā» nozīmē aktīvu saiti uz *.doc dokumentiem. Vēl latviskāk nevarējāt? Un vispār, man krīt uz nerviem, ka visādi mudaki saīsina vārdus tikai tāpēc, ka kaut kad sen kaut kas to viņiem ir samācījis. Ja būtu ar galvu domājuši, tad šo megakluci varētu ierakstīt vienā rindiņā un nebūtu jālieto debīli saīsinājumi.
Tai pat laikā tur, kur nav jāatkārtojas, tur tiek ielikts pilns nosaukums un papildus iekavās norādīts uz saīsināto variantu. Ja jau Elektronisko sakaru direkcijas mājaslapā es esmu, tad gan jau es sapratīšu, ka ar ESD ir domāts tieši tas (galu galā, visā mājaslapā tā ir vienīgā lieta, kas parādās lapas nosaukumā).
Tālāk vispār seko pērle. Tur, kur būtu jābūt saitei uz veidlapu, tiek ielikts plain text: «veidlapu var saņemt ESD vai izdrukāt no ESD mājas lapas internetā».
Lūdzu, varat droši nokopēt HTML kodu, cienījamā Elektronisko sakaru direkcija.
Lai uzsāktu skaņas vai televīzijas apraidi, atbilstoši «Radio un televīzijas likumam» un LR MK 2006. gada 6. jūnija noteikumiem nr. 435 «Noteikumi par radiofrekvences piešķīruma lietošanas atļaujām», ESD jāiesniedz sekojoši dokumenti:
- pieteikuma vēstule brīvā formā,
- Nacionālās Radio un Televīzijas Padomes lēmums par uzvaru konkursā,
- Uzņēmējsabiedrības reģistrācijas apliecība,
- Uzņēmējsabiedrības statūti,
- aizpildīta pieteikuma veidlapa.
Labs darbiņš, detektīv ;)
Es pagājušogad aizgāju no SEB, tagad štukoju, vai vispār jēga no Latvijas kartes, čakarē un čakarē, vēl pa nakti piezogas un noņem pensiju līmeņa iekrājumu, maukas.
Par hazu – šis vēl ir sīkums. Tev vajag uzdot viņiem kādus jautājum – tas ir viens no viss ne-kompetentākajiem palīdzības dienestiem kādu man nācies redzēt.
Mēneša sākumā atklāju priekš sevis, ka uzņ. interneta bankā eksistē “pamattarifs”, kur nav jāmaksā 3Ls mēneša maksa.
Nosūtu šiem jautājumu – kā darīt, kā labāk pāriet, lai nezaudēju tos 3ls par tekošo mēnesi.
Nosūtīju pat Jūnija mēneša sākuma atņemto transakcijas nosaukumu: “internetbanka par 06.2010”, šie pēc lielas gaidīšanas atbild, ka naudu par i-banku mēneša sākuma ņemot nost par iepriekšējo mēnesi. Izklausās loģiski? – diezin vai. Un tāda ir oficiālā atbilde! Pa telefonu zvanot, protams saka pretējo…. vienkārši atmetu ar roku. jāiet mainīt tarifs mēneša beigās…
Nav jau liela māksla uzrakstīt tik nievājošu rakstu dēļ viena kļūdaina linka, taču pirms viens rāda ar pirkstiem, tam derētu paskatīties uz saviem paša darbiem. Es runāju par Ļeņingradas kafejnīcas mājas lapu, kurā vēl ne tik sen bija nestrādājošs pamatizvēlnes links. Varu tikai iedomāties, kādi zibeņi plūstu, ja tiktu uzrakstīts šāds pats raksts, tikai kurā “Swedbank” nosaukums tiktu samainīts pret citu.
pbs: Runa nav par kļūdainu linku, runa ir par to, ka informācija vispār nav pasniegta. T.i. — pasniegta tā ir, septiņās lapaspusēs juridiska teksta, bet normālā valodā paskaidrots nekas netiek. Par to arī ir šis cepiens.
Kas attiecas uz Leningrad.lv, tad 404 lapā skaidri un gaiši tika uzrakstīts par to, kāpēc kaut kas strādā vai nestrādā.
Paldies, lielisks piemērs kā “palīdzēt klientiem” – sak, “še, Tev jaunie notiekumi, tur ir izmaiņas…jā, tur tās ir, meklē vien, tu tak mums esi gudrs”.
Savukārt, info, kas tieši mainījies, būtu izceļams vai kā citādi marķējams, lai lasītājs uzreiz varētu pievērst uzmanību, atrast un iepazīties. Lai gan Swedbank internetbanka privātpersonām kaut kad agrāk tika atzīta par vienu no gada labākajiem interneta projektiem, tomēr ir daudzas neērtības, kas joprojām jāpacieš. Par Sw internetbanku uzņēmumiem vispār nerunāsim – tā ir vēl viena lietojamības “pērle”.
briivdienaas nodarbojos ar ko liidziigu – meegjinaaju uziet kas taas par izmainjaam :)
es arī ah*el no swedbankas vēstules ar linku, bet nestāvēja iet un okšķerēties.
Vispār, autor, to daļu par swedeni būtu svētīgi nosūtīt uz tvnetu, delfiem vai līdzīgu portālu, jo tas vispār skar ļoti daudzus LR iedzīvotājus (vismaz tos, kas ir klienti, bet klienti viņiem šeit ir daudz).
Es līdzīgām tarifu izmaiņām izgāju cauri Hiponet un arī Parex. Arī rakstīju viņiem, ka ja norāda, ka skatīt Cenrādī, tad tur vajadzētu atzīmēt ar krāsu izmainīto, nākošajā reizē tā arī tika izdarīts, bet vienkāršāk būtu bijis iedrukāt uzreiz vēstulē tās izmaiņas, nekas vairāk par pāris rindiņam tur nebija.
Tā arī nezinu kas mainījies, ceru, ka sapratīšu skatot rēķinus. Kā izņemot no Parex noguldītos 200Euro, saņēmu tikai 190… jo par valūtas izmaksu 0,5% .. Dabūju piemaksāt par glabāšanu, lai tomēr būtu man vajadzīgie 200.
es ar sanemu, izmeklejos bet neko neatradu.
ar iesaku sutit u tvnet