Pirms nedēļas publicēju uzdevumu par Saratovas stacijas navigācijas tabulas pārstrādāšanu. Diemžēl atsaucība nebija, laikam ekonomiskā krīze ietekmē arī vēlmi strādāt un radoši sevi attīstīt. Atsaucība gan bija no Laumas, tomēr, diemžēl, Lauma nesaprata, par ko vispār ir šis uzdevums, tāpēc tas neskaitās. Atgādināšu, ka svarīgākais noteikums bija ievērot tieši to pašu izmēru un proporcijas, veidojot jaunu navigācijas shēmu, lai to varētu izdrukāt un piestiprināt bez papildus tēriņiem.
Tātad, bija:
Un kļuva:
Uz abām bildītēm var uzklikšķināt, lai apskatītos pilnā izmērā, savukārt tiem, kuriem gribas pabakstīties, mana piedāvātā izkārtnes varianta izejas fails PDF.
Ar ko būtiski atšķiras mans piedāvātais variants no tā, kas šobrīd izvietots Saratovā, es domāju, īpaši jāskaidro nav. Tomēr, lai būtu interesantāk, publicēju arī to, kā es nonācu līdz rezultātam.
Sākumā tika paņemta tukša papīra lapa un iztēle, lai vispār saprastu, kur kas atrodas:
Pēc tam es nodarbojos ar norāžu grupēšanu. Principā stacijās, lidostās, muzejos un citās lielās publiskās vietās ir iespējami divi norāžu grupēšanas veidi:
- pēc virziena (vienā virzienā atrodas dažādas nozīmes objekti)
- pēc nozīmes (vienādas nozīmes objekti tiek grupēti kopā un tiem atsevišķi tiek norādīts virziens)
Es abus šos variantus saliku pēc loģikas, t.i., sākumā sagrupēju pēc nozīmes, bet pēc tam sagrupēju pēc virzieniem. Tā kā restorāns un stacijas dežurants nav lietas, kas tiek primāri meklētas stacijā, tad tām tika piešķirta zemāka nozīme, savukārt uzglabāšanas kamerām, izejām uz peroniem, biļešu kasēm un uzziņām ir liela un praktiski vienādi svarīga nozīme, tāpēc šie objekti tika ievietoti galvenajā grupā.
Pēc tam es savā shēmā mēģināju saprast, kur kas atrodas. Ja pieņemam, ka stāvam un skatāmies uz shēmu, tad kompleksie virzieni, kas tika norādīti oriģinālā (piemēram, sākumā pa kreisi un tad uz leju) ir absolūti bezjēdzīgi. Atrodoties pie šādas shēmas un zinot, ka man jāiet uz leju pa kreisi, es saprotu, ka man jāapagriežas pa kreisi no šīs norādes un tad es ieraudzīšu nākamo norādi tieši tajā vietā, kur man būs jādodas «uz leju» vadoties no shēmas. Sliktākajā gadījumā es tur ieraudzīšu eju vai, ja tas tomēr atrodas lielā zālē un tā siena aiz muguras tomēr nav, tad būtu loģiski, ka es jau ieraudzītu, kur ir biļešu kases un informācija. Tieši tāpēc arī tos es sagrupēju kopā.
Tas pats attiecās arī uz grupu ar izeju uz peroniem un uzglabāšanas kamerām — no šīs zīmes man jāpagriežas pa labi un intuitīvi jāseko apstākļiem.
Ir būtiski saprast, ka navigācija sabiedriskās vietās vispār tiek organizēta balstoties uz principu, ka jebkuram cilvēkam intuitīvi ir jāsaprot, kur kas atrodas. Tieši tāpēc šādas shēmas nav iedomājamas bez palīgnorādēm, kas atrodas jau ceļā uz kādu no šīm vietām. Piemēram, sekojot norādei izejai uz peroniem, pēc kāda laika tai būtu jāatkārtojas. Gadījumā, ja izeja uz peroniem jau ir tuvumā un cilvēks nekļūdīgi līdz viņai nonāks, noderīga būtu tabula vai shēma, kurā tiktu izskaidrota peronu secībā.
tev protams glītāk, tikai vai tās dubultās un līkās bultas oriģinālā nenorādīja uz kaut kādu koridoru/kāpņu neregulāro izvietojumu – vispirms pa labi, tad taisni un tad pa kreisi u.t.t.?
varbūt labāk ikonas likt uzreiz pēc norādes bultas un tikai tad ikonas apraksta vārdus?
ikonu taču ir vēl vieglāk saprast.
defiseto: Uz tavu komentāru es esmu jau atbildējis raksta pēdējā rindkopā. Tev nav jādomā, kas notiks aiz pirmā līkuma/pagrieziena. Tur ir jāatrodas vēl vienai vai vairākām norādēm. Norāde «pa labi, uz leju, pa kreisi, augšā pa trepēm un tur jau būs» nav piemērojama lielas plūsmas regulēšanai, jo cilvēks parastais nespēj tik komplicētu informāciju ilgstoši saglabāt. It īpaši iedomājies brīžus, kad tu kavē vilcienu un tev skrienot ir jāsaprot, kur skriet. Lai pārliecinātos par to, var uzmest uz laptopa kaut kādu skraidīšanas–šaušanas spēlīti un pamēģināt nekļūdīgi iziet vienu un to pašu maršrutu divreiz, esmu pārliecināts, ka ik pa laikam būs minstināšanās, jo tu nesapratīsi, kur atrodies.
toms: Arī tāds variants, bez šaubām, ir ļoti veiksmīgs. Bet tā jau ir nianse. Galu galā nopietniem navigācijas projektiem tiek atvēlēti sešu un septiņu ciparu budžeti, kur cilvēki strādā ne tikai pie ikoniņu un bultiņu zīmēšanas, bet arī pie speciālu fontu izstrādes vieglākai lasāmībai, taisa testus uz optimālajiem stendu izmēriem, utt. Es noteikti nepretendēju uz tik advancētu risinājumu šajā bloga ierakstā.