Šķiet, ka nekad līdz šim neesmu bijis tik ļoti dusmīgs uz kādu Latvijas blogeri par to, ka viņš saraksta muļķības. Bet nu šoreiz «the time has come», jo viņi ir veseli divi.
Ievads
Lasu Krizdabz rakstu «Ko cilvēki dara ar saviem Android telefoniem?» un nemaz neesmu ticis līdz burtu lasīšanai, tik ieraudzījis grafiku pie sevis padomāju: «Kristap, es taču vairākas reizes esmu aizrādījis, ka pie grafikām ir jāliek atsauces uz avotiem, lai datiem būtu ticamība un iespēja tos pārbaudīt!»
Bet ne, Kristaps ir malacis, devis norādi zem bildes uz Kārļa rakstu «Kāpēc Android lietotāji neizmanto internetu?». Top skaidrs, ka pirmavots šim pasākumam ir Kārlis (grafika ir latviešu valodā), tāpēc sākumā iedziļinos Kārļa rakstā un tam sekojošos komentāros.
Kas tad tur īsti ir avots?
Atļaušos pilnībā nocitēt visu Kārļa rakstu, jo tādu pērli gribas saglabāt.
Nē, nē, tas nav mans apgalvojums. Tas ir fakts. Statistika. Šo tendenci pētnieki novēro jau no sākta gala, taču šobrīd, kad Android tirgus daļa ir dramatiski apsteigusi visus pārējos, jautājums sāk bažīt daudzus.
Ko Android lietotāji dara ar saviem viedtālruņiem? Kāpēc viņi tik maz pārlūko internetu? Viens no minējumiem ir tāds, ka lielai daļai Android vienkārši ir aizstājis “parastos” telefonus un īpašnieki tos tā arī lieto – kā “parastos” telefonus.
Droši vien nav jēga prasīt bloga lasītājiem, jo minu, ka šeit visi ir aktīvi internetu lietotāji.
Šeit, iespējams, arī meklējama atbilde kāpēc lielākā daļa aplikāciju un webservisu tiek primāri pielāgoti iOS nevis Android.
Te nu ir. Kārlis, atšķirībā no Kristapa, atsauci vispār nav devis «jo tas ir fakts». Tālāk komentāros pavīd viena Kārļa atbilde–pērle komentētājam:
Aizmirsu norādīt, šie ir dati par pasauli kopumā.
Viss, apocalyptic crash, es vairs nevaru izturēt. Jāsāk meklēt, no kurienes abi jampampiņi jokaiņi ir to visu izdomājuši.
Idiotiskās grafikas avotu meklējumi Latvijā
Ok. Sākam ar Latvijas tirgu, varbūt tepat kaut kur kāds gudrinieks ko tādu izmetis. Pie mobilajiem operatoriem neko tādu neatrodu. Gemius mobilo iekārtu statistika ir satriecoša — iPhone ir tikai viens, bet Samsungi kādi divdesmit. Ātri sametot kopā, sanāca tāpat +/- vienāds tirgus sadalījums iOS un Android. Un statistika ir tikai no Latvijas mājaslapām, kurās ir Gemius kods. Tātad arī sūds, kam nevar ticēt un kas neko īsti neparāda. Piemēram, SS.LV aplikācijai ir desmiti tūkstošu lejuplāžu, Gemius nemaz nezina, vai es kādreiz esmu bijis skatīties kādu sludinājumu SS.LV.
No tā secinu, ka Latvijā bez mobilo operatoru informācijas, cita, ticamāka avota par mobilo datu izmantošanu vispār nav. Tīri iespējams, ka es ar savu Nokia N8 savulaik pumpējot sviestu caur wi-fi esmu dienas laikā uztaisījis visu iOS gada trafiku, bet to Latvijā neviens neuzzinās.
Skaidrs. Meklējam citur.
Idiotiskās grafikas avotu meklējumi ārpus Latvijas
Pieņemsim, tikai pieņemsim, ka mums ir iespēja izpētīt dažādu valstu tirgus pēc kaut kādām ūberticamām metodēm un no tā secināt, kas notiek pasaulē kopsummā. Lai to izdarītu, mēģināsim atrast visus avotus, ko izmantoja abi palaidņi.
Kristaps atsaucas uz Gigaom rakstu «Why are Android users less engaged than iOS users?». Savā rakstā Kristaps pat ieliek dažas no tēzēm, kas parādās šajā visnotaļ cienījamā publikācijā (ar atsaucēm uz avotiem). Raksta beigās parādās viena būtiska frāze:
To be clear, the data we’re looking at is from the U.S. only, and it’s based primarily on shopping traffic.
Pasaules tendences my ass, Kārli. Tieši tāpat, kā atsauce uz rakstu, ka iPhone 5 internetam lieto vairāk, nekā Samsung Galaxy SIII. Raksts apskatīja uzņēmuma Chitika veidoto statistiku par ASV un Kanādas tirgu un runa arī ir tikai par interneta mājaslapu apmeklējuma trafiku. Tātad, ne par ko īpašu. Šīs Chitika publikācijas «iPhone 5 Usage Surpasses Samsung Galaxy S III After Less than 3 Weeks on Market» noslēgumā ir viens lielisks komentārs, kas labi raksturo salīdzināmos objektus no kvalitatīvā viedokļa:
I think this is a false statistic, as everyone who bought a new iphone, would be spending days downloading apps, music and other media on to their new device and browsing more using a lot of bandwith. Also if it was their first smartphone they would be using it everyday to excess for the first few weeks as it still holds it novelty value. Comparing two devices on the same launch date would make more sense.
Tam seko arī atbilde no Chitika, kas tikai apstiprināja manas aizdomas, ka tiek ņemts vērā tikai interneta mājaslapu apmeklējuma trafiks.
Our statistics are based on advertising impressions when users browse the Web, rather than in-app activity or downloading items from the iTunes store. Certainly, there may be a slight “honeymoon” phase with a new device, as you mentioned, but as we’ve seen previously, Web traffic volume from individual devices tends to adhere to more gradual increases or decreases following launch, barring an outside event (e.g. a sale on the device itself, which could cause usage to spike). In this way, spikes directly around launch are a good measure of initial consumer fervor around a particular device. (..) Unless stated otherwise, all of our studies are representative of U.S. and Canadian Web traffic only.
Nu un tagad pats galvenais. Visas tās jezgas autors ir IBM Digital Analytics Benchmark, kas kā izrādās, arī visus savus datus ņemt tikai un vienīgi no mājaslapu apmeklējuma datiem. Ar pilnu atskaiti «IBM 2012 Holiday Benchmark Reports» arī var iepazīties (*.pdf). Lūk šis arī bija patiesais īstās informācijas avots, kuru pēc tam katrs locīja pa savam.
Un bija tikai divas lietas, ko par ASV un Kanādas tirgu varēja pateikt:
Mobile Shopping: Mobile purchases soared with 24 percent of consumers using a mobile device to visit a retailer’s site, up from 14.3 percent in 2011. Mobile sales exceeded 16 percent, up from 9.8 percent in 2011.
The iPad Factor: The iPad generated more traffic than any other tablet or smart phone, reaching nearly 10 percent of online shopping. This was followed by iPhone at 8.7 percent and Android 5.5 percent. The iPad dominated tablet traffic at 88.3 percent followed by the Barnes and Noble Nook at 3.1 percent, Amazon Kindle at 2.4 percent and the Samsung Galaxy at 1.8 percent.
Tas arī viss. Tātad debīlā grafika bez atsauces uz avotu bija pieņēmums, kas balstīts uz diviem nesalīdzināmiem datiem:
— pārdoto iekārtu skaits pasaules mērogā (pieļauju, ka tie ir pašu ražotāju dati, avotu necentos atrast, jo tam nav nozīmes)
— IBM dati par to, ar kādām mobilajām iekārtām ASV un Kanādas teritorijā Black Friday laikā tika veikti iepirkumi (pirkumi ar mobilajām iekārtām sastādīja tikai 16,26% no visiem veiktajiem).
Noslēgums
Oficiāli paziņoju, ka Kristapa rakstā «Ko cilvēki dara ar saviem Android telefoniem?» un Kārļa rakstā «Kāpēc Android lietotāji neizmanto internetu?» paustie fakti ir nepārbaudītas muļķības, kas parāda vienīgi to, ka ASV un Kanādā Black Friday iepirkumu laikā iOS lietotāji vairāk iztērēja naudas virtuālu lietu pirkšanai, izmantojot mājaslapas, nevis šīm iekārtām radītajās aplikācijās. Es no tā izsecinu, ka iOS lietotāji daudz mazāk par Android lietotājiem izmanto aplikācijas pirkumiem. Ar interneta lietošanu vispārīgi tam nav nekāda sakara.
Savukārt tam sekojošais nepārprotamais aicinājums uz «iOS pret Android» polemiku ir tikpat nozīmīgs, kā Maijas Silovas dzejoļu krājums «Stihiya».
Aicinājums Kristapam un Kārlim
1) Vienmēr norādiet informācijas avotus;
2) nevispāriniet virsrakstus, ja atsaucieties uz pētījumiem, kas ir lokāli un pēta kādu konkrētu tirgu;
3) pārbaudiet avotus;
4) nelieciet stulbas grafikas, kurām pēc tam Sergejs var piekasīties.
Ja iepirkšanās ir mājas lapās, interneta lapās – kas tās par speciālajām aplikācijām Androidl lietotāji, tavuprāt, izmanto? Ja ne interneta pārlūku.
Es arī rakstīju par šo tēmu – http://parasts.lv/2012/11/28/ipad-un-iphone-arvien-vairak-tiek-izmantoti-lai-iepirktos-dati-par-asv/. Skatījos uz Android/iOS daļu tieši ASV (nevis pasaulē) un arī tad redzams, ka Android ir krietni vairāk, bet lieto tos maz.
Pastāsti speciālista viedokli par vārdiem “grafika” un “grafiks” un to lietošanu. Man jau liekas, ka šis ir “grafiks”.
Cik agresīvs un tādējādi feins raksts. Paldies! Kaut arī tīri instinktīvi uzskatu, ka savā rakstā pateiktais ir taisnība gan globālā, gan lokālā mērogā, tomēr vienmēr labi ir savus subjektīvos spriedumus pamatot ar uzticamiem avotiem.
Piekrītu par viesiem 100% šim rakstam, BET, ar vienu novērojumu:
Mēs esam darbā 8 kolēģi:
1 ir iPhone – kurš internetu vispār neizmanto (aplikācijas arī, varbūt reti google maps)
6 ir Android (no tiem 5 Samsung 1 HTC) – 2!!!! cilvēki no 6 izmanto tikai internetu un aplikācijas uz 100% + viens cilvēks lieto aplikācijas (bērns spēles)
1 BB – izmanto tikai zvaniem
Un tas ir fakts, vecāki cilvēki par 30+izmanto šos produktus (internet un aplikācas) retāk
Pēdējā laikā tehnoloģiju blogeri, kam tuva apple produkcija, sākusi uzvesties mazliet neatbilstoši un cep rakstus, kas neatbilst patiesībai un arī publiski izteikumi twitter ir visai dīvaini. Laikam tomēr sapratuši, ka iphone ir mazliet iesūnojies uz lauriem. Android un wp paltforma tiek nolieta ar dubļiem.
Kaspar, sākt var ar šīm:
https://play.google.com/store/apps/details?id=com.ebay.mobile&feature=search_result#?t=W251bGwsMSwxLDEsImNvbS5lYmF5Lm1vYmlsZSJd
https://play.google.com/store/apps/details?id=uk.amazon.mShop.android&feature=search_result#?t=W251bGwsMSwxLDEsInVrLmFtYXpvbi5tU2hvcC5hbmRyb2lkIl0.
Grafiks ir tas, kas liek tev zināt, cikos miskaste jāiznes. Grafika ir vizuālais darbs.
Ieteikums autoram, neņem Kārli pa pilnam. Brīnos par to, ka cilvēki vispār lasa viņa rakstītās muļķības.
Aplikācijas ir labas. Un tad tikai vajadzētu klāt statistiku par iepirkšanās vietām, trafiku no aplikācijām un būtu skaidrāks.
Nespēju iedomāties, ka līstu ebay, Amazon, PayPal vai līdzīgos servisos un bakstītu savus datus no telefona savādāk kā caur aplikāciju. Ir jābūt pārāk drosmīgam, lai paļautos uz wifi un tālruņa pārlūka drošumu.
Ir lietas, kurām tiek izmantots interneta trafiks, tev par to nemaz nezinot vai arī tev to neuzmācīgi ziņojot. Firmware update, anonīmas lietošanas datu augšuplādes, utml. Es ticu, ka viedtālruņu lietotāji neizmanto interneta trafiku vienīgi pie nosacījuma, ka visu laiku stāv izslēgti pilnīgi visi datu pārraides veidi un vēl operatoram palūgts norubīt datu pārraides iespēju.
Nu es Kārļs rakstā to pašu tikai īsāk uzrakstīju. Reti kura aplikācija iekš Android neizmanto internetu. Sliktākajā gadījumā aplikācija izmanto netu, lai ielādētu reklāmu banerīšus. Es jau sāku šaubīties par “tehnoloģiju guru”. Bet nu viņi ir “guru” priekš tautu masām, kuri ar tehnoloģijām ir uz Jūs.
Vecīt, ja android ir tik dafiga vairāk, tad pietiek katram andrītim novlikt niknos putnus, lai tas trafiks aizietu tautās. Tik pat arī pietiek katram andrītim saņemt apsveikuma vēstuli par veiksmīgo aktivizāciju. Tas arī ir trafiks. Reāli par to statistiku var dot tikai apvienojot divus uzņēmumus Apple un Google. Jo tikai šīs firmas apzinās cik ierīču ko lejupielādējušas, kādus atjauninājumus saņēmušas utt.
P.S.- šis reāli ir tikai populisma raksts, lai pievērstu sev uzmanību. Šīs lietas neviens nekad precīzi neizmērīs…
Tālruņa pārlūku kodē tie paši cilvēki, kas kodē tālruņa OS, uz kura darbojas kaut kādu kodētu cilvēku aplikācija. Es drīzāk paļautos uz pārlūku, kurš ir pārtestēts uz miljoniem cilvēkiem, nekā uz aplikāciju, kura reāli tika kodēta varbūt kkur Indijā.
Ja paypal aplikācija savas kreisās darbības dēļ nopludina manus privātos datus, paypal par to ir atbildīgs. Ja es, lietojot Android pārlūku, nokļūstu gļukainā lapā (piemēram, uzlauztā) vai arī datu transfērs notiek, neizmantojot https protokolu, vainīgs esmu vienīgi es pats.
Es arī vairāk uzticos tīmekļa pārlūkam nekā atsevišķām servisu aplikācijām. Tiesa, ir jāpiedomā kādos apstākļos un kādas saites virini.
Kur avots? :)
Latviešu valodas vārdnīca.
Ļoti labs raksts, un arī izmeklēšana :). Par pētījumu pašu un apgalvojumiem gan nestrīdēšos, nedz Kārļa nedz Kristapa rakstus pat neesmu lasījis. Es savās prezentācijās auditorijas priekšā mēdzu rādīt statistikas un grafikas, piebilstot, ka datiem pat nav jāpievērš uzmanība, un tie ir tikai domas/idejas ilustrācijai. Taču citreiz ir otrādi, un tad ne tikai avots jānorāda, bet arī tiešām uzmanīgi jāiepazīstas ar kontekstu, tas jāpaskaidro.
Un statistika ir tikai no Latvijas mājaslapām, kurās ir Gemius kods. Tātad arī sūds, kam nevar ticēt un kas neko īsti neparāda.
Kāpēc tu šādi apgalvo? Gemius kodi ir visās lielākajās Latvijas lapās – inbox, draugiem, ss, delfi, tvnet, apollo utt. Tas noteikti parāda reālo situāciju. Domā citur pasaulē dati tiek iegūti savādāk?
Ieteikums autoram – salabot savu lapu, lai šo rakstu var izlasīt no iOS ierīces. :)
Šobrīd prasa kaut kādu SMS saņemt – izskatās pēc SCAM.
Raikon. Iedziļinies kontekstā. Runa ir par to, cik daudz mobilie tālruņi izmanto interneta pieslēgumu, nevis to, vai tie apmeklē Latvijas (vai pasaules) apmeklētākās lapas. Tā arī ir būtība visam šim rakstam, ka tu nevari salīdzināt mājaslapu apmeklējuma statistiku ar mobilā tālruņa interneta trafika statistiku.
Jā Uldi, es zinu. Pēdējās pāris dienas lapa pastāvīgi tiek uzlauzta. Ik pa laikam remontēju un mēģinu atrast vainu.
man tas drīzāk izskatās pēc tā, ka apple maksā viedokļu līderiem lai
slavē viņu grimstošo iphone. bet, iespējams, es atkal sadirsu, un Tevis
minētie divi blogi ir pasaules labākie :D
:)))
Nu, ja TIK smalki skatāmies, tev ir taisnība par “grafiks”, bet ne par “grafika” – kas ir tēlotājmākslas nozare ;) Tevis izmantojamais termins šajā gadījumā tad būtu “diagramma”.
Foršs raksts. Es ļoti ceru, ka minētajiem censoņiem šāda kritika neradīs demotivējošas sajūtas. Ir labi, ka viņi raksta. Un ir labi, ka cilvēki ne tikai lasa, bet arī domā līdzi – kā šī raksta autors.
Vārdnīca ļoti sen nav papildināta. Diagramma ir tikai viens no grafikas veidiem, nekas vairāk.
Tavus pārlūkus kodē Indijā, bet salīmē austrumeiropas koder, pārsvarā no Krievzemes. Visas lielās organizācijas investe sīknaudu, lai indietim iemācītu vajadzīgo kodēšanas valodu un tad samaksā normālu piķi labam koderim, kas to visu debago un salīmē kopā. Tā top viss, kas ir par maksu un nav Linux vai iProgramma vai Android programma, jo tur ne visi to var atļauties.
Cik nu man ir sajēga, iValoda arī ir Linux, un Android arī ir Linux. Vai tad ne?