Iesaku nevienam nelasīt vai vismaz neuztvert nopietni Daiņa rakstu LatFoto lapā «Kādēļ lieto logotipu (ūdenszīmi) uz bildēm?».
Mākslinieki parasti paraksta savus mākslas darbus. Arī fotogrāfi to kādreiz darīja uz fotogrāfijām priekšpusē vai aizmugurē. Tagad ir digitālais laikmets un logotips uz bildes ir kā paraksts – bilde iegūst oficiālāku statusu, tā izskatās “pabeigtāka”, jo tā ir parakstīta. Fotogrāfijai pat reizēm palielinās vērtība no šāda paraksta.
«Pabeigtāku» fotogrāfiju piemēri, kas pievienoti rakstam, vispār neiztur nekādu kritiku. Pilnībā sajātas fotoaģentūru bildes, kas paredzētas apskatei masu mediju fotoredaktoriem, lai tās iegādātos, nevis, lai sniegtu jelkādu estētisku vai informatīvu baudījumu.
Tai pat laikā National Geographic, Boston Globe, un arī LatFoto rakstā pieminētās aģentūras LETA fotogrāfs Edijs Pālens publicē normāla izmēra fotogrāfijas bez ūdenszīmēm vai kādiem citiem fotogrāfijas kropļojumiem, kā to dara arī lielākā daļa Latvijas portālu. Visi šie, pēc Daiņa vārdiem, ir nelabojami amatieri, kas neko nesaprot.
Ja nav ko zagt, tad tāpat nekad nezags. Ja gribēs nozagt, tad kaut vai ar ūdenszīmi, ko pēc tam var arī retušēt, starp citu.
—
Pilnīgi nesaistīti ar iepriekš rakstīto, sveiciens Krizdabz un «GfK Retail and Technology Baltic».
Sistēma, kā parasti, vienkārša. Sākumā noskaidrojam, ko vēlas attēlot grafikā, pēc tam izmetam ārā visu lieko un attēlojam tieši to, ko vēlējāmies parādīt. Man tā kā vairāk šķiet, ka no konteksta būtiskākais bija parādīt to, cik lielā pakaļā bija 2009. gada tirgus un cik elektropreču tirgū nozīmīgs ir pēdējais ceturksnis, bet varbūt tomēr kādam ir īpaši svarīgi dati par katru ceturksni atsevišķi, tāpēc sanāca divas grafikas.
Principā gadījumos, kad tekstā jau atrunā skaitļus, pilnīgi pietiek ar otro grafiku. Papildus, protams, var izcelt kaut kādus atsevišķus skaitļus (piemēram, zemāko un augstāko apgrozījumu vai kādu īpašu ceturksni). Savukārt «Q4-09», «Milj.LVL» un citus statistiķu iekšējās sarakstes kodus vienmēr ir jāatstāj ārpus grafikām, kuru skatās parastie cilvēki.
Starp citu, viens interesants novērojums. Manā skatījumā ir muļķīgi ceturkšņa datu salīdzinājuma grafikai izmantot līkni, jo punkti savā starpā nav saistīti. Attiecīgi līknes punkti, kas ir starp divu ceturkšņu punktiem, ir izdomātas muļķības.
Dainim laikam čuras galvā
Būtu biežāki šādi grafiku raksti. Var daudz ko pamācīties.
Kas ir “vidējie ceturkšņa dati”? Ceturksnis vienskaitlī, vai tātad attēlots ir tikai viens periods? Un vai vēl šim vienam periodam ņemts vidējais? Kā tur ir ar to baļķi un skabargu?
Par ūdenszīmēm pilnīgi piekrītu. Ir daži specifiski gadījumi, kad ūdenszīmes ir pieļaujamas (pārsvarā ūdenszīmes ir aktuālas tikai fotogrāfiju tirgotājiem). Visos citos gadījumos ūdenszīmes samazina foto vērtību. Tas ir noiets etaps, šobrīd grūtāk atrast pasaules līmeņa fotogrāfus, kas vēl lieto ūdenszīmes, jo visi šo māžošanos jau ir atmetuši. Lasīju Daiņa rakstu un likās, ka viņš apzināti troļļo, jo daži izteikumi bija zem katras kritikas.
ai nu tas taču ir dainītis :)) viņš kopš laika gala ir satraucies par bilžu un ideju zagšanu.
Par vārdu «vidējie» tev ir taisnība, kļūdiņa. Paldies ka pamanīji, ir labots.
Kas attiecas uz vārdu «ceturksnis» vienskaitlī, tad šajā gadījumā tas lietots ir pareizi. Gadījumā, ja es, ņemot par pamatu ceturkšņu summu, rādītu tikai gada apgrozījumu, tad būtu jālieto daudzskaitlis.
Nepiekrītu. Aizklājiet “stabiņus” ar plaukstu un izlasiet apakšvirsrakstu “ceturkšņa dati”. Ko var secināt, neredzot attēlu? Manuprāt, pirmā doma ir, ka attēlots kāda gada noteikta ceturkšņa periodi (nedēļas, piemēram). Ja Jums tā neliekas, tad “we agree to disagree” :).
Ja tiešām vajag vienskaitli, tad varbūt: “Attēlā var aplūkot katra ceturkšņa apgrozījumu no 2008. līdz 2012. gadam.” Skaidri un gaiši, neko nevar pāprast.
Nevajag aizklāt stabiņus. Vajag loģiku saprast — ja ir grafikā uzzīmēts, ka ir pieci gadi, bet katrā gadā ir tikai četras vērtības, tad ceturkšņa dati ir paskaidrojums tam, kāpēc vērtības katrā gadā ir tikai četras (nevis, piemēram, mēneša vai nedēļas dati).
Savukārt no tekstiem «Attēlā var aplūkot katra ceturkšņa apgrozījumu no 2008. līdz 2012. gadam.» vajag izvairīties, jo tas ir tas pats, kas «Esiet sveicināti Veselības ministrijas mājaslapā». Nav jāpaskaidro, ko cilvēks var vai nevar izdarīt, ir jāļauj cilvēkam to netraucēti darīt.
Manuprāt, lai šī diskusija neieiet absurda stadijā, paliekam pie «we agree to disagree». Vien piebildīšu, ka man vienmēr ir patīkami uzklausīt kritiku un padomus. Ne vienmēr manis piedāvātais variants ir vislabākais, piemēram, rakstā par LTV ziņu dienesta sagatavoto grafiku, pēc diskusijām komentāros arī nonācām pie pavisam cita risinājuma.
http://mrserge.lv/2010/rokdarbi-remontejam-ltv-zinu-dienesta-kludu-kuru-remonteja-onkulis/
Kā vienmēr, prieks lasīt!
Un šo uzrakstīja cilvēks, kas pelna iztiku ar fotografēšanu vai fotografē profesionāli ;-). Tieši tāpat iesaku nelasīt šo Serge nepamatoto viedokli (nav neviena reāla fakta), bet pašiem kaut vai googlē pameklēt informāciju par šo jautājumu. Tāpat apskatīties rūpīgāk Edija bildes: http://www.edijsfoto.lv/wp-content/uploads/2009/12/IMG_9068copy.jpg
http://www.edijsfoto.lv/wp-content/uploads/2009/12/IMG_9298-copy.jpg
http://www.edijsfoto.lv/wp-content/uploads/2009/12/IMG_9134.jpg
http://www.edijsfoto.lv/wp-content/uploads/2009/12/IMG_9423-copy.jpg
Un rūpīgāk apskatīt NG un Bostone Globe bildes, kur praktiski nav viņu pašu bildes un ja tomēr ir, tad pavisam maziņas Web izmērā vai arī par maksu (diskā, žurnālā utt.). Tāpat rūpīgāk vajag lasīt arī rakstu LatFoto, jeb saiti uz iepriekšējo rakstu: http://latfoto.lv/foto-bizness/3905-bilzu-jeb-foto-spersana-un-autortiesibas.html
Kur par zagšanu tieši arī bija rakstīts, ka ja nav ko zagt, tad arī nezags. Tādēļ šādu bilžu autoriem patiešām nevajag satraukties, bet tie paši Bostone Globe jau ir samaksājuši fotogrāfiem par darbu. NG arī algo savus fotogrāfus un tad attiecīgi rīkojas ar liekajām bildēm kā ienāk prātā (ar kurām neko nopelnīt nevar, vai kuras iesūta tie paši amatieri, ko nez kādēļ te nolīdzinājāt līdz ar zemi, bet rakstā nekā tāda nebija). Tādēļ katram pašam ir jāizvēlas kā rīkoties – vai raudāt pēc tam, ka kāds dara pāri (zog, neliek atsauces utt.), vai izvēlēties vieglāku ceļu.
Starp citu šis ieraksts man atgādināja viena tāda paša angļu rakstītāja rakstu:
http://www.bhphotovideo.com/insights/blogs/bh-insights/pros-and-cons-watermarks.html
No kura interesantākais bija tieši komentāri ;-). Bet ja tiešām gribās palasīt kaut ko izzinošāku, tad te labi vēstures fakti un argumentācija:
http://www.steves-digicams.com/knowledge-center/watermarking-and-copyrighting-your-photographs.html
Pārējo, gan jau Google pateiks priekšā ;-).
1. Piekrītu Dainim, pat nelasot viņa rakstu – ūdenszīmes ir nepieciešamas vairākumam fotogrāfu;
2. Gribētu pasūtīt oponentus dirst, jo tā ir mana darīšana, ko es daru un kāpēc es tā daru, jums nav nedz tiesību norādīt ko man darīt un apsaukāties, nedz pamatojuma.
3. Esmu 7-8 gadus fotogrāfijas biznesā, vairākas reizes manas fotogrāfijas tika nozagtas, tajā skaitā, to darīja arī Pašvaldības iestādes. Dāžreiz izglāba AKAA/LAA, kas piesedz tajā skaitā arī Ediju un citus aģentūru fotogrāfus. Šajā ziņā esam aizsargāti pat bez ūdenszīmēm, bet tikai Latvijas teritorijā. Ārpus Latvijas ūdenszīmē kalpo kā reklāma, pat ja bilde ir zagta un zaglis ar to nepelna.