Desmit vakarā. Ticis galā ar Nezinīša piedzīvojumu kārtējo nodaļu, novēlu dēliem labu miegu un dodos uzvārīt kafiju. Atskan zvans no draudzenes, kas šādā stundā zvana, ja plāns ir no rīta lietot citramonu un nestūrēt mašīnu.
—Čau. Klausies, negribi haltūru? Kaut kāda reklāma jāsamet kopā.
—Nez, ja nav nekas daudz, varu pieķerties. Nojaušu, ka vajadzēja vakar, ja?
—Es neko īsti nezinu, iedošu tavu numuru tai druškai, kurai šo vajag, lai viņa pati tev stāsta.
—Labs ir, dod. Bet pabrīdini, ka man nav īpaši daudz laika iespringt. Ja kaut kāds sīkums, sataisīšu.
Skaidrs, ka saprotu, ka sīkumi haltūru pasaulē neeksistē. Desmit minūtes vēlāk telefonā redzu ienākošo zvanu no nepazīstama numura.
—Sveiki. Te Inga. Par to reklāmu. Nu mums ir tā, ka esam pēkšņi dabūjuši bez maksas reklāmas laukumu žurnālā un vajag steidzami uztaisīt reklāmu. Nu tur ielikt tekstu un bildi. Tur tāda bilde ar bērnu un sunīti…
—Labvakar.—Es pārtraucu nejaušo vārdu ģeneratoru otrpus klausulei.—Kad jums tas makets ir vajadzīgs. Vai jums ir gatavi visi materiāli: teksti, bildes drukas kvalitātē, loguči vektoros?
—Tā, nu, šodien ir trešdiena, piektdien no rīta jābūt nodotam. Bilde un logo atbilstošā kvalitātē ir, mums tikko taisīja baneri pie veikala. Teksti arī praktiski gatavi.
—Ok. Sūti visu uz e-pastu. Ja sīkie būs aizmiguši, tad šovakar pat paskatīšos, kas ir un kas nav. Ja viss būs kārtībā, no rīta būs makets pirmajai saskaņošanai vai arī informācija par to, kā man pietrūkst.
Pēc minūtes seko vairākas vēstules ar oriģināliem nosaukumiem: «Fwd: FW: Re: Logo», «Fwd:», «Makets Minikid» un «(No subject)». Pēc anotācijas sagatavošanas un CDR failu konvertācijas daudzmaz top skaidrs, kāds būs makets un neilgi pēc pusnakts top divas skices.
Beigās palika slinkums viņas vārdu un seju slēpt e-pasta sarakstē, jo esmu paviršs un bezatbildīgs maketētājs. Turpmāk lūdzu ingveidīgas būtnes vērsties pie tā LSD atkarīgā, kas veikala baneri taisīja. Vēlams pēc demitiem vakarā, naktī pirms maketa nodošanas.
jauzlīmē post-it lapiņa uz datora, uz tās jauzraksta “nelasīt mrserge.lv pirms gulētiešanas”
grūti būs tagad iemigt, jo jasmejas
Agrāk, kad strādāju pre-presā reizi pa reizei ja sanāca pārskatīt maketu pirms drukas un pamanīju kādu tādu kļūdu tad paziņoju projektu vadītājam, tas klientam un beidzās tas viss ar pamatīgām virsstundām – klients tad meklē savu maketētāju rokā, tas mēģina labot un beigās mājās tiku ar pēdējiem transportiem. Pēdējā laikā, kad esmu tikai tehniski pre-flight dažiem darbiem kuri iet ar tirāžās 650K (16-20 lpp, A4), pēc tā gadījuma kad “pacients” maketu iesniedza pēdējā brīdī(“logs” viņam 5 dienas naktī, un makets protams, ierodas “līdz 5 vakarā…”), ar kļūdām virsrakstos un pēc tam vēl sāka lekties ka termiņos neesot viss nodots, tad sāku palēnām pievērt acis uz tādiem “sīkumiem” un ja sākas kādi jautājumi atbilde ir īsa un vienkārša – “mūsu uzdevums ir pārnest uz papīra to ko jūs iesūtat failu veidā, tieši tā kā tas ir iesūtīts kaut vai ar kļūdām. Un nedo’ kaut kā savādāk! Jūsu korektūra, jūsu atbildība”
Protams, pēc tās reizes, jau strādājot uz audumiem, kad pacients iesūtīja zaļu zīmējumu un pie saņemšanas pilnā balsī raudāja par to ka esot gribējis brūnu zīmējumu, mani nekas vairs nevar pārsteigt.
Tā kā raksts ir blogā – visticamāk par darbu nesamaksāja?
Ši ir žanra klasika, cik reizes esmu skaļi informejis dažadus projvadus par šo tēmu, priekš kam tad skaņošana, lai projvads var paspīdēt ar savām dizaina dotībām?! :)
Mārtiņam: samaksāja, jo es savu darbu izdarīju pilnībā.
Sergejam: tas labi. Bez diršanās?
Skatoties, ko tu domā ar diršanu.
Šādos gadījumos es uzskaitu kļūdas tekstos, kuras esmu labojis, noņemot no sevis atbildību par kļūdām, kuras neesmu pamanījis.
bet kapēc cienījamais Serge nevar izlabot to fakino kļūdu? Par grūtu?
Tekšu kā ir – princese.
Viena pagale taču nedeg, abi šoreiz labi
Un beidz vienreiz vainot citus, paskaties taču uz sevi arī no malas.
Durdom
Maketu sūta apstiprināšanai tāpēc, lai klients apskatītos, vai nav kļūdas. Ja kļūda ir nepietiekami košs teksts, bet drukas un valodas kļūdas ne, tā ir klienta problēma. Starp citu, arīdzan tieši šim klientam pat esot savs kopīraiters, kas nedz tekstu, nedz maketu pat neesot redzējis. Nevajag te princeses un pagales jaukt iekšā.
“Vēlams pēc demitiem vakarā”. Atzīsties, ka vienkārši neredzēji drukas kļūdu. LOL.
Atzīstos. Es viņas (nevis vienu, bet veselu kaudzi) nemaz nemeklēju.
Izskatās Inga Butāne Virsnīte ir riktīga maita. novēlu viņai daudzas neveiksmes gan biznesā gan privāti…
Man liekas, ka jau šis bloga ieraksts vien ir papildus reklāma, kas “atsver” šo te drukas kļūdu. Jāatzīst, ka arī es interes pēc apskatījos WTF ir http://www.minikid.lv :D pēc ši raksta izlasīšanas.
Manuprāt, pie visa vainīgs ir teikums “es izlaboju dažas drukas kļūdas”, kas klientam radīja maldīgu priekšstatu, ka gan jau būs izlabotas visas kļūdas un Sergejs vienkārši kā jau kautrīgais latvietis to nosaucis par “dažas”.
Laikam jau šāds dokumentāls stāsts ir ar domu dzirdēt arī citu domas par pasūtītāju&maketētāju, tad nu, lūdzu:
Jā, pasūtītājs nav īsti korekti rīkojies – ja pats ir akceptējis, tad sūdzēties pēc tam ir muļķīgi (ja uz druku ir nosūtīts tieši tas pats, kas ir apstiprināts). Bet… “maketētāja” rīcība man izskatās vēl nekorektāka:
1) ja Tu piekrīti darbam, tad nesūdzies, ka maz laika, ka 10 vakarā zvana – neviens tak Tev nespieda to uzņemties; Un kā saprast šos tekstus: “..Vēlams pēc demitiem vakarā, naktī pirms maketa nodošanas.” –> “Tā, nu, šodien ir trešdiena, piektdien no rīta jābūt nodotam.” – patīk sabiezināt krāsas? :)
2) ja Tu raksti, ka izlaboji “dažas drukas kļūdas”, tad būtu tikai loģiski arī skaidri norādīt, kuras tieši;
3) ja šādas klienta rīcības rezultātā publicē tādu rakstu, tas tikai parāda, ka vai nu esi galīgs iesācējs vai arī līdz profesionālam līmenim vēl tāls ceļš ejams – jā, profesionalitāte nozīmē ne tikai uztaisīt labu maketu, bet arī spēt saprasties ar klientu, novērst neskaidrības, pirms tām ir lielākas sekas; prast izvilkt no viņa FWD:FW:RE u.tml. epastiem to, ko domā klients; būt precīzam komunikācijā ar viņu; un NEpublicēt konkrētu informāciju par neveiksmīgu sadarbību ar saviem klientiem. Manuprāt, ja tu esi savā jomā jau vairākus gadus un domā ar to arī saistīt nākotni, tad spēj arī sagremot tādus sīkumus (jā, šis pilnīgi noteikti bija sīkums!).
Katrā ziņā, izlasot šādu stāstu, es laikam izvēlētos citu maketētāju :) Cerams, ka šis ir tikai svētku stresa radīts rakstiņš un ikdienā šādi netaptu. Lai veicas!
Abi labi, bet nu man šķistu dīvaini, ja celtnieks mūrētu māju un liktu sienā sadrupušus ķieģeļus – tādus piemērus var izdomāt bezgalīgi.
No kur laika maketētājam ir jālabo gramatikas/drukas kļūdas? No kura laika tas ietilpst maketētāja pienākumu sarakstā? Ko darīt, ja darbs ir angļu, krievu, dāņu, ķīniešu vai jebkurā citā valodā, kuru maktētājs nezin jeb zin nepilnīgi, labot pēc savas saprašanas? Tas viss izklausās pēc ļoti sūdīga projekta menedžmeta…
Manuprāt, augstākais ko Tev vajadzēja darīt – ieminēties par kļūdām un palūgt izlabotu versiju, ar to strādāt un āmen!
@Lietuvēns – redzi… maketētājs taču pats izrādīja iniciatīvu (lai arī netika pieaicināts kā literārais redaktors) un izlaboja “dažas kļūdas”, slikti tas, ka ja jau reiz laboja, neizlaboja visas. Neviens taču nelika to darīt.
Ja negrasies labot gramatikas kļūdas, tam ir jābūt kā brīdinājumam no paša sākuma. Cilvēkiem vienmēr ir raksturīgi cerēt, līdz ar to cerības no paša sākuma ir jānodzēš. Vispār klients no apraksta liekas reāli sakarīgs un pretimnākošs.
Bet nu protams, ja naudu gribas, atbildību par kļūdu uzņemties nevar.
Domāju, ka abi komunicēja diezgan tizli un neprasmīgi. Inga sāk pirmā: “Kurš par to nes atbildību?”. Šādi viņa mēģina aiziet no atbildības, to var saprast arī kā uzbrukumu: es tev maksāju, tu darīji, ir kļūda, tu vainīgs.
Sergejs tālāk komunikācijas gaitu neuzlabo, neuzņemas kaut daļēju vainu, bet raksta, ka labot tekstus nav viņa darbs. Manuprāt, tā nav gluži profesionāla attieksme, ka arī teksts ir neliels, tas nav rakstīts vācu vai franču valodā kā minēja cits komentētājs. Ok, kļūdīties ir cilvēcīgi, bet, ja kļūdījies jāmēģina situāciju labot, šajā situācijā varēja paust nožēlu.
Ingā, protams, kļūdas vēlreiz, pēdējā teikumā sit pa Sergeja pašapziņu: “Tātad esi paviršs maketētājs. Līdz šim tāda bezatbildība nebija nevienam maketētajam”. Sitiens zem jostas vietas. Tā ir tīra manipulācija, bet uz Sergeju tā nostrādāja, rezultātā varam lasīt šo rakstu. Savu aizvainojumu Sergejs slēpj zem ironijas.
Trillera cienīgs sižets, ko.
Maketētāja smadzenes ir iestatītas, lai redzētu kopainu, dizainu, bet tas nelasa tekstu! To iegaumējiet, cien. pasūtītāji!!! Teksts tiek ievadīts ar copy/paste. Ja tekstā ir kļūda, tad tā jāierauga pasūtītājam saskaņošanas procesā! Šis vēl ir tīrais sīkums ar aizmirsto garumzīmi. Ir bijis, ka trūkst vai nepareizi ierakstīts kāds burts. Piem Meuets —Minuets ;)