Muzeju nakts un Dzejas zveja

Kad naktis paliek īsākas un apģērbs plānāks, ir laiks pievērsties pamatīgām svinībām, jo tuvojas vasara. Un kaut gan ir arvien siltāks, nevajadzētu aizmirst, ka naktis vēl ir samērā vēsas un ilgstoša uzturēšanās ārpus telpām var kaitēt jūsu veselībai. Tieši tāpēc mēs padomājam par to, kā jums vērtīgi pavadīt naktis.

Trešdien, 13. maijā kafejnīcas telpās atklāsim Oskara Bramberga darbu izstādi.

Ceturtdien, 14. maija vakarā mūzikas peripētijās gremdēsimies ar DJ Ma.Be.

Piektdien, 15. maijā DJ Uldis Beitiņš ir sagatavojis īpašu svinību programmu veltītu Vispasaules ģimenes dienai.

Sestdien, 16. maija naktī būsim priecīgi sagaidīt visus Muzeja nakts apmeklētājus. Savukārt paši viesosimies Leļļu mākslas muzejā, kur būs gan mūsu bufete, gan DJ Ma.Be. diskotēka, gan arī Kozmena izdarības. Bez tam arī pats muzejs ir sagatavojis īpašu programmu. Gan Leļļu mākslas muzejs, gan arī kafejnīca Leningrad šajā naktī darbosies līdz pat rīta gaismai.

Svētdien, 17. maijā 17:00 pie mums notiek kārtējā Dzejas zveja. Šoreiz dalībnieku kārtā būs vairāki zināmi un arī daži vēl nezināmi vārdi. Tomēr interesantākais ir tas, ka pirmo reizi Dzejas zvejas vēsturē viss pasākums tiks ierakstīts audio, savukārt kopā ar dzejniekiem darbosies arī mūziķi, eksperimentējot ar improvizācijām.

Dzejas zvejas dalībnieki

Henriks: Svaigs 14 ar jaunības maksimālismu, eksistenciālām problēmām un muļķīgiem tekstiem. Nācis caur Jelgavas krieviem, Torņkalna kastaņiem, Iļģuciema labirintiem, un jorojām nav atradis īsto vietu. Klausās klasiskos rokus un smago mūziku, mīl Gustavu Klimtu.

Herbe: Panks un seno grieķu kara dievs! Pirms miljoniem gadu viņš tiešām bija dievs Arejs, kurš uzrauga kontinentu no Trāķijas kalna Haima virsotnes. Paša Zeva un Hēras dēls! Bija iemīlējies Afrodītē, dieva Hēfaista sievā. Afrodītei un Arejam bija vairāki bērni: Eross, Foboss, Deimoss, Harmonija, Anteross, Himers. Laipni lūgsim lai nu Herbe Herberts Arejs pats savās himnās eposos, teiksmās izstāsta savu Īsto aizvēsturi!

Hiršs: viscaur dzejnieks un filosofs. No seno grieķu vēsturniekiem mēs viņu atceramies kā slaveno Diogēnu!

Arnis Aumeisters: Pēdējo reizi tika redzēts Daugavmalā līdz ausīm iegrimis angļu valodas mācību kladē. Paskatīsimies kas nu viņam no tā būs sanācis! Zinam, zinam kā viņš to angleni mācās!

Beitiņš: Viņš zemes auglības spēku un vīnkopības dievs. Viņš māca ļaudis nodarboties ar vīnkopību. Dionīss rīkoja gaviles, ar apdullinošu mūziku un vīna reibumu izraisot cilvēkos ekstāzi, reliģisku aizmiršanos. Vēlāk šīs orģijas pārtapa karnevāliskos gājienos, saglabājot reliģiskā rituāla būtību. Laika gaitā Dionīsiji (svētki) kļuva ļoti populāri. Dionīss pats bija kā simbols pasaules cikliskumam. Gājiena priekšgalā atradās viegli ģērbtas sievietes, kas ar deju, ritmisku kustību un apreibinošu dzērienu palīdzību noveda sevi līdz ekstāzei. Kulminācija bija, kad šīs sievietes ar kailām rokām saplosīja dzīvu āzi. Dionīss ir Zeva un Semeles dēls. Saukts arī par Bakhu.

Franču leitnanta draudzene: «Šis ir pseidovēsturisks romāns par to kā jāj pieci cilvēki, par to, kas ir šie pieci cilvēki un par to, kur ir realitātes robežas. Tā darbība norisinās, ja nemaldos, 17.gadsimta Anglijā, un kāds vārdā nenosaukts augstmanis četru cilvēku pavadībā ir devies kādā pasākumā, kura īsto mērķi viņš nevienam no saviem ceļabiedriem nav atklājis. Ok, varētu būt, ka vienam tomēr ir, bet tas ir viņa mēmais kalps. Pārējie trīs ir — prostitūta, vadošs aktieris un nevadošs aktieris...»

Enģelis: Šitais puika nepīpē, nedzer šņabi un aktīvi seko līdzi Dāņu karaļpāra jaunākajiem notikumiem. Pilnīgi iespējams Dzejas Zvejas viesiem cels priekšā tikko svaigi uzrakstītu dzejisku sūdzību par studentu grūto dzīvi uz tiko atklātās planētas H2o Rabarberu miglājā.

Zeibots: Plašākai sabiedrības daļai pazīstams kā Radio SWH rīta programmas producents, saukts arī par Bē-Bē brokastu aizkadra kardinālu un par profesionālo jokdari. 1999. gadā, kad Duntē noticis meļu salidojums, viņš ievēlēts par Meļu kluba goda biedru. Viņš arī Dramaturgu ģildes biedrs! Va tu re ko?!

Saņa no grupas Kuchenbeat: Kad Saņa dzied regejus, tad visi koki trīc. Ausis trīc un logi trīc, un zeme trīc. Dzelzsceļa muzejs trīc, kafejnīca Ļeņingrad trīc, es trīcu, tu trīci, viņš, viņi, viņas trīc! Zin kas vēl trīc? Bet tagad Saņa lasīs mums dzejas un tas būs pa nopietnam! Iesakām nenokavēt!

Lotte Vilma: Par šo daiļo elfu meiteni teiksma vēsta šādus vārdus: «es esmu bākas sargātāja / un rakstu dzeju uz lapiņām, kuras sabāžu tukšās vīna pudelēs un sūtu tās vientuļiem jūrniekiem / negaidu, kad viņi pie manis iegriezīsies / kā jūrnieki / gaidu, kad pazuduši aizies bojā un atpeldēs kā nāras / ak saltie meli»

Artūrs Lūsis: Šķiet ka mūsu vidū ir pats Sokrāts! Bet kā pareizi jāsaka, jāraksta? Sokrata rakstīšana ar «ā» ir visai tradicionāla kļūda, bet tomēr kļūda. Varbūt, ka daudzi cilvēki izrunā «Sokrāts», bet ne jau viss ko cilvēki saka ir pareizs. Avots — jebkurš līdz šim latviski tulkotais Platona vai Ksenofonta darbs. Lai nebūtu jāmeklē un jāšķirsta, tad, piemēram, šie darbi, kuru nosaukumos jau ir Sokrata vārds: Sokrata prāva. Platons; no sengrieķu valodas tulkojis Ābrams Feldhūns; Rīga : Zinātne, 1997., Atmiņas par Sokratu. Ksenofonts; no sengrieķu val.tulk.Ābrams Feldhūns. - Rīga : Zinātne, 2005.

Savukārt par muzikālo noformējumu rūpēsies Helēna, Rolands Milčš, DJ Zālītis un Dante.