Pat nezinu, vai šo īsti var saukt par grāmatu, drīzāk pārdivdesmit lapaspušu brošūru, kas iznākusi 1912. gadā Harkovā. Digitālā kopija jau labu laiku stāv plauktiņā un gaida brīdi, lai ar to padalītos.
Grāmata «Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» (*.pdf, 28MB).
Grāmata «Как произошли и что означают черный, желтый и белый цвета русской государственной символизаций.» netrūkst interesantu stāstu par tā laika simbolismu krāsās. Piemēram, stāsts par balto krāsu. Kad visa Eiropa baidījās no musulmaņu iebrukšanas un Bizantija jau sen bija pabirusi, krievu cars aizsūta uz Grieķiju pakaļ jaunai līgavai baltu zirgu. Līgava ir grieķu valdniece, kas, cita starpā, atveda uz Krieviju arī pareizticību. Var pavisam droši apgalvot, ka, uz baltā zirga jādama līdz Maskavai trīs gadus, viņa pamatīgi izballējās arī pa ceļam. Otro reizi simboliskā baltā krāsa parādās kā reiz tad, kad Zoja Sofija ierodas Maskavā. Tai brīdī krievzemi jau klāja sniega sega.
Tādā pat garā ir visa grāmata, ieskaitot arī Georgija ordeņa krāsu parādīšanos un to, ka citur oranžā krāsa nefigurēja — visur bija dzeltenā. Un dzeltenā krāsa tika izmantota tā iemesla dēļ, ka visos dokumentos izmantot zeltu būtu neprātīgi dārgi un to aizstāja ar dzelteno (par to gan šajā grāmatā nav rakstīts).
Savukārt balti zili sarkanā ir Krievijas flotes karoga krāsas, bet tas jau ir pavisam cits stāsts.
