Kā uzsākt motogaitas. Otrā daļa: cimdi

«Labāk irsis cimdā, nekā akmens pirkstā», kā vēsta sens latviešu tautas ticējums. Pasargāt rokas braucot ar motociklu ir tikpat būtiski, kā aizsargāt galvu. Kaut vai tāpēc, ka braukt ar atdauzītām/nosalušām ekstremitātēm nebūt nav viegli. Un arī pēc desmitiem gadu uz ceļa, man joprojām izdodas noķert izbrīnu par to, kas tikai nemēdz lidināties gaisā.

Kaut kādā mirklī ar cimdiem būs tā, kā meičām ar kleitām — būs kaudzīte ar pāriem, kurus vai nu lietos uz maiņām, vai arī atstās putēt, jo līdz ar braukšanas paradumu izkopšanu mainīsies arī tas, kuri cimdi šķitīs piemēroti. Tāpēc uz pirmo pāri nevajadzētu pārlieku tērēties, visticamāk tāpat tiks nošauts greizi.

Ikdienas braukšanai ir nepieciešami divi cimdu pāri: vieni ir sausam uz siltam laikam, viegli uzvelkami un ar labu ventilāciju. Otri — aukstam un slapjam braucienam, kas pasargā pirkstus no atdzišanas un mitruma. Atšķirībā no sausā laika cimdiem, siltajiem cimdiem ir jābūt ar ļoti labu vēja aizturi (windproof).

Cimdi ne tikai aizsargā no laikapstākļiem, lidojošiem priekšmetiem un mošķiem. Tie palīdz pret nobrāztām plaukstām un atdauzītiem pirkstiem. Vistriviālākais kritiena piemērs: nenoturēji un apgāzi stāvošu moci un pēdējā mirklī nācās piezemēties uz rokām. Vistriviālākais atdauzītu pirkstu piemērs: sasveicināšanās ar maijvaboli un šosejas.

Ikdienas cimdi

Tie būs vidēji plāni vai pavisam plāni, tomēr tiem ir jāsatur elementārākos aizsardzības elementus uz plaukstām un dūres priekšpusē. Un plāni cimdi nebūt nenozīmē, ka tās ir lupatiņas ballei, ikdienas cimdiem ir tiešām jābūt no motoapģērbu klāsta.

Ikdienas lietošanas cimdu uzvilkšanai un noņemšanai nav jālīdzinās šņorzābaku stutēšanai. Benzīntanks būs vieta, kur ātru cimdu novilkšanu un uzvilkšanu novērtēt izdosies visātrāk.

Lai saprastu, vai ikdienas cimdi ir piemēroti, iesaku dažas vienkāršas pielaikošanas pārbaudes:
— Savelc roku dūrē un veic riņķveida kustības ar dūri. Ir jāspēj to izdarīt bez piepūles un cimdu fiksatoriem nav jāatlec vaļā.
— Ar uzvilktiem cimdiem uztaisi vieglu sitienu pa taisnu virsmu (labāk grīdu, jo veikala darbiniekiem varētu nepatikt, ja dauzīsi sienas), tādējādi pārbaudot, vai iestrādātie aizsargi un šuves negriežas rokās. Tas pats attiecās arī ar plaukstas daļu — ja uzvelkot ir jūtams, ka kāda šuve vai aizsargs griežas rokā, šie cimdi nav tev piemēroti.
— Samučkā cimdus kamolā (vai iebāz kabatā) un tad mēģini tos uzvilkt. Īpaši tizliem cimdiem ar pārmērīgu plastmasas daudzumu būs problēmas atgūt normālu formu, attiecīgi, būs čakarēšanās tos ikdienā velkot.
—Neaizraujies ar ādas daudzumu uz cimdiem. Kaut gan tie ir paredzēti sausam laikam, kādreiz sanāks vasarīgu lietusgāzi piedzīvot arī ar tiem. Āda ilgi žūst un būs jābraukā ar slapjām švammēm, savukārt tīkliņplastmasa un sintētiskie audumi izžūst faktiski uz sitiena, tomēr būs stipri neparocīgāki valkāšanā.

Siltie cimdi

Siltie cimdi nav obligāti jāpērk motoekipējuma veikalos. Ir atrasti daudz lieliski modeļi slēpošanas, pārgājienu un kalnu ekipējuma veikalos, turklāt par stipri adekvātākām cenām. Tomēr tāpat būtu noderīgi izvēlēties tādus modeļus, kuriem ir iestrādāta vismaz minimāla triecienaizsardzība.

Varētu šķist, ka siltie cimdi ir vajadzīgi tikai ekstrēmiem laikapstākļiem kalnu sniegavētrā. Skarbā patiesība ir tāda, ka arī ilgstošs brauciens siltā vasaras lietū agrāk vai vēlāk novedīs pie atsalušām ekstremitātēm un drebuļdejām benzīntankā ar karstu kafijas krūzi plaukstā.

Galvenie kritēriji silto cimdu izvēlē:
— Motobraukšanas cimdiem ir jābūt vairākslāņu, ar pretvēja aizsardzību un mitrumizturīgiem.
— Cimdiem ir stingri jāturas. Visbiežāk ļurkāšanās būs saistīta ar to, ka iekšējā odere nav fiksēta ar ārējo cimda daļu vai arī ir nepareizā izmērā.
— Cimdu garumam jābūt aptuveni pusotrai plaukstai un ar fiksatoru, lai zem tiem varētu noslēpt un blīvi nofiksēt jakas piedurkni.
— Samitrini plaukstu un tad ievelc to cimdā. Ja velkot cimdu nost, līdzi nāk arī siltā odere — šie cimdi būs galvassāpes, ar kuriem spēlēsi spēlīti «pirkstiņš namiņā» (spēlei ir 10 kārtas, fonā parasti skan angļu vai krievu ielu folklora).
— Ar uzvilktiem cimdiem savelc roku dūrē vai arī paņem rokās kādu nelielu priekšmetu (pildspalva, šķiltavas). Ja turēt savilktu dūri prasa piepūli, šie cimdi tev ir par mazu.
— Siltajiem cimdiem būtu vērts novērtēt arī šuvju kvalitāti. Īpaši «lētajā galā» būs pa pilnam tādu, kas sāk sadalīties sastāvdaļās pat pēc pirmā brauciena. Bet katra atirusī šuve ir sprauga vējam un ūdenim.
— Pievērs uzmanību marķējumam, ja tāds ir. Cimdus būs ik pa laikam jāmazgā, ja vien sviedru smaka nav tava mačo tēla sastāvdaļa. Un ir dikti forši, ja tos var kopā ar zeķēm un biksēm vienkārši iemest veļasmašīnā.

Papildus ieteikumi

Pārvietoties ar motociklu drēgnā laikā ir stipri aukstāk kā izbaudīt to pašu laiku, strebjot kafiju uz terases. Būtiski aukstāk, neaizmirsti par to.

Ja motociklam ir somas (vai arī pārvietojies ar mugursomu), tad dodoties ceļā ņem līdzi abus pārus. Dzestrā vasaras rītā un skaistā vakara miglā novērtēsi iespēju uzvilkt silto cimdu pāri.

Ja sanāk nokļūt apstākļos, kad ilgstoši jāpārvietojas pa slapju ceļu vai lietū, ieskrien benzīntankā un pa virsu siltajiem cimdiem uzmauc vienreizējos plastmasas cimdus, kas pieejami pie uzpildes pistolēm. Tā iegūsi papildus kilometrus sausām rokām. Tikai pirms braukšanas uzsākšanas pārbaudi, vai tev tajos neslīd rokas no stūres!

Ja plāno pārvietoties uz motocikla ar pasažieri, neaizmirsti par to, ka rokas jāpasargā arī viņam. Tāpēc līdzās rezerves ķiverei paķer līdzi kādu no vecajiem cimdu pāriem. Pasažierim nav jāstūrē, tomēr arī viņam pastāv kritiena risks. Otrs risks ir sagaidīt ceļā, ka mīļotā izdomā pabāzt savas nosalušās rociņas tev zem jakas un pasildīties.

Neiekrīti zīmolu lamatās un neskrien uzreiz iegādāties dārgākos/skaistākos/ieteiktākos. Katram ir nedaudz savādāka roka — platāka plauksta, īsāki/garāki pirksti. Vislabāk ir uzmērīt kaudzīti ar dažādiem cimdiem un tikai tad izvēlēties sev piemērotākos.

Nebalsti izvēli uz drauga ilgstoši lietoto cimdu piemērīšanu. Cimdi ar laiku ievalkājas un ieņem tieši tavas rokas formu (vai arī neieņem, ja būsi iegrābies).

Pirmos cimdus noteikti nevajag pasūtīt internetā, toties, ja ir atrasts savs zīmols, modelis un izmērs, tad nākamos droši sūtini, jo tiktāl, cik nenomainās modelis, nav sanācis sastapties ar to, ka izmēri staigātu.

Pozitīva štelle ir vējsargi, kas ir iestrādāti daudziem moču modeļiem. Ja tev tādi ir, tad izbaudi komfortu un neņem tos nost tikai tāpēc, ka dzelzs zirgs ar tiem neizskatās stilīgi.

Roku apsildes esamība neglābj no pirkstu nosalšanas. Esi ļoti uzmanīgs, jo rokas var ļoti viegli apsaldēt no ārpuses un to sajutīs tikai pēc braukšanas.


Lasi arī pirmo daļu: Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.

Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Svarīga infografika par vīriešu apaviem.

Izkāpt no komforta rāmīša un izmēģināt kaut ko jaunu. Turklāt, jo vecāks un pieredzējušāks kļūsti, jo grūtāk šim rāmītim tikt cauri un saņemties iepazīt jauno. Piemēram, sākt braukt ar motociklu. Tad nu šie būs stāsti par to, ko vajadzētu ielikt smadzenēs un attieksmē, pirms sāc ceļu. Pilnīgi nejaušā secībā pastāstīšu pāris stāstos par to, ko būtu vērts apdomāt, gatavojot sevi ceļam uz motocikla.

Es droši vien to vēl ne reizi atkārtošu: pilnīgi visi motobraucēji krīt. Tu nevari tam būt 100% gatavs, bet katrai motogalvai ir jāiemācās kāpt uz motocikla ar apziņu, ka tas notiks arī ar viņu.

Domā par savām izmežģītajām potītēm. Kad nedomā par potītēm, domā par ciskām, kas apceptas ap izpūtēju. Kad nedomā par apceptām ciskām, domā par lauztiem stilbiem un pirkstiem. Kad vairs pavisam nav bail un raizes tevi ir pametušas, domā par to, kā pēdējo reizi nomaucies uz ledus. Sēžot uz moča un cenšoties nostāties kājās, sauja grants uz sausa asfalta saķeres ziņā ir identiska uzkāpšanai uz slapja ledus.

Iešļūcenes ir foršas karstam laikam un laiskām pastaigām pa bruģi vai smiltīm, bet ir totāli muļķīgas braucienam ar motociklu. Superstilīgās Converse kedas ir tajā pašā maisā. Un ja vien tu neesi iegādājies kārtīgus armijas taktiskos zābakus ar pretslīdes zolēm, tad arī parastie ķirzenieki ir absolūts sūds, kas novedīs pie dumjām un sāpīgām traumām. Vai kāds vēl atceras brūnos zviedru armijas tankus ar metāla purngaliem? Tie ir slikti tavām kājām ne tikai uz motocikla.

Apaviem ir jābūt tādiem, ar kuriem no visa spēka vari uzlēkt uz apmales stūra, pašļūkt pāris metrus pa smilšainu asfaltu un nebaidies stāvākā vietā pilnā pēdā slīpi no visa spēka atgrūsties. Tā, lai pavisam droši jūti, ka tava pēda un potīte ir stabili nofiksētas un nosegtas. Faktiski, tev ar šiem apaviem vajadzētu bez problēmām cīkstēties tuvcīņās ar Porziņģi, pat ja basketbols tev ir tikpat tuvs draugs kā melnie caurumi kosmosā.

Bet nepārspīlē. Ja vien tavs mērķis nav atrasties uz mototrases, un par motosportu es neko nestāstīšu, jo tas pavisam nav mans lauciņš. Izvēlies apavus tā, lai vari ar tiem arī pastaigāt vairāk par desmit metriem un neizskatīties pēc Robokopa. Zolei ir jābūt stingrai, bet elastīgai. Apavu augstumam ir jābūt tādam, lai ir iespēja pietupties, tomēr maksimāli augstiem. Apavi var būt cieši un ar papildus aizsargiem, bet elpojoši. Kaut kur te nāk cenas/atdeves kompromisu meklējums, tomēr es ieteiktu pirmajiem apaviem netērēt vairāk par 200 € un nekad neieteiktu ņemt lietotus.

Vanucci VTB 21 Touring Sport boots. Attēlam ir ilustratīva nozīme, kaut gan es ar šo apavu modeli braucu jau trešo sezonu pēc divām restaurācijām pie kurpnieka.

No svarīgiem papildus faktoriem ir ūdensizturība un žūšanas ātrums. Varētu šķist, ka ir muļķīgi šos divus parametrus likt vienā maisā, bet tā nav. Ūdensizturība kārtīgā lietusgāzē vai sniegavētrā palīdz vien pirmos desmitus kilometru. Garākiem slapjā brauciena posmiem tāpat būs nepieciešami lietusaizsargi (bahilveidīgi pribambasi, kurus vari uzstiept no pirkstgaliem līdz pat ceļiem). Toties pēc īsās peldes būtu forši, ja no rīta nebūtu jākāpj slapjās švammēs, un te parādās materiālu žūšanas faktors.

Vēl, protams, ir elpošana un nodilumizturība, bet par šīm lieliskajām ekstrām muldēs pilnīgi visi apavu ražotāji un pārdevēji, bet katrai kājai ir sava praktiskā vajadzība un to neviens pārdot nevar. Ir jāmēģina.

Lai izvēlētos sev piemērotus apavus, dodies uz jebkuru specializēto motoveikalu un nekautrējies piemērīt katru pāri, kas tev šķiet tīkams. Palēkā, paskraidi, pietupies, pastaigā. Galu galā, vienkārši pasēdi uz krēsla kādu mirkli. Izmēģini kārtīgi. Ja tagad bišku rīvē un spiež, tad pēc simts kilometriem riktīgi gribēsies iemest krūmos. Un ja nu tieši tas, kas vajadzīgs, nav pieejams (piemēram, izmērs neder), tad nebaidies sevi interesējošu modeli meklēt pie fričiem. Tas pats www.louis.eu ir ar pietiekami plašu saturu, it īpaši iesācējiem.

Hei, meitenes. Atsevišķs sveiciens jums. Šis nav seksīgi un stilīgi. Tas ir debīli. Nedariet tā, nekad. Foto via Express.co.uk

Un ja nu mēs atgriežamies pie iešļūcenēm, tad tās vienmēr var iestumt kabatā vai somā un pārvilkt, tiklīdz nokļūts līdz stāvvietai.

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.