Šogad blogs svin 18 gadu dzimšanas dienu. Tagad var pats patstāvīgi doties uz bodi pēc cigaretēm. Savukārt caurumainajai un nepastāvīgajai tradīcijai dāvināt lasītājiem pašdrukājamu kalendāru — pavisam neapaļi 16. Bez salūtiem, aplausiem un ovācijām lai tad nu iet 2024. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Būtu intersanti uzzināt, vai kopš sākās episkais ceļojums ķēpātāju DYI kalendāra publicēšanā vēl ir atlicis kaut viens uzticams fans. Pie reizes arī, vai kāds vēl vispār atcerās, ko tas saīsinājums nozīmē. Galu galā, veselus divus gadus esmu izlaidis un tagad viss ir citādi. Jo vakcinācija, QR kodi, jaunā Windows versija, Andra Kalnozola Kalendārs izdots igauņu valodā, bet putins joprojām nemirst.
Nedaudz atkāpei par to, kas par zvēru šis kalendārs vispār ir. Tā būtība ir viegls makets ar minimālu informācijas apjomu. Piemērots drukai jebkurā A formātā (skeil-tu-peidž-yo). Tad to var novietot uz galda, karināt pie ledusskapja, naglot pie ziņojumu dēļa vai aplīmēt ar to logus. Vispār nav svarīgi, toties svarīgo tajā ir superviegli atzīmēt. Jo ļoti daudz gaisa ap cipariem un vispār — visur, visur. Savukārt tie, kam gaiss traucē, izmanto līdznākošo IDML failu, lai atvērtu to InDesign un piesabačītu klāt kaķus. Jo tad pazūd jēga visam maketam, toties kaķi.
Šogad esmu bijis absolūti slinks un garlaicīgs, bet patiesībā man vienkārši tiešām patika 2021. gada kalendāra makets. Atjaunoju saturu uz 2024. gadu un ļoti nopriecājos par to, ka mums būs ne vien čupa mēnešu, kuros 1. datums būs pirmdiena, bet arī atkal klāt ir viens no nesakarīgākajiem decembriem, kāds vien var būt. Un beigsies tas nevis ar 53., bet gan ar 1. nedēļu.
2021. gadā atteicos no pilnmēness pievienošanas kalendārā, jo šis bija nesmieklīgs joks vēl pirms biatlona joka. Tad nu šoreiz izmetu ārā arī pulksteņu pārregulēšanas atgādinājumus. Būsim godīgi — visiem ir pilnīgi vienalga, par ko mirgo cepeškrāsns. Un izmetu arī pelēkos datumus, ar kuriem aizpilda nepilnās nedēļas mēnešu sākumos un beigās. Jo superliekas. Tur taču var ķēpāties!
Tāpēc ķeram nu ķeram ciet, jo līdz jaunā kalendāra lietošanas sākumam atlikušas vien divas nedēļas:
Starp citu. Vai jūs zinājāt, ka es kaut kad pagalam sen biju uztaisījis arī noplēšamā kalendāra tiešsaites simulāciju? Kā izrādās, joprojām strādā un nekas nav saplīsis. Nope, tur nav nekādu muļķību otrā pusē lapiņai, tikai tā puse, kurā muļķību teorētiski nav, toties ir vārdadienas. Un viss ir legit fluid design.
ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.
ICC profile is a set of data that characterizes a color input or output device. The profiles typically describe the color attributes of a particular device by defining the mapping between the device source and a profile connection space. Basically anything that can produce colors either it is printer or screen can be assigned to a specific database that describes color gamut of this particular color representation.
How to install ICC profile on PC
Save ICC profile anywhere on the PC and then right-click a profile file and select Install Profile from the menu. If there is a need to install more than one profile, you can also do that in bulk by copying *.icc/*.icm files directly in c:\windows\system32\spool\drivers\color folder.
How to install ICC profile on MAC
In any desktop Mac OS correct way to install the color profiles is to copy files into the /Library/ColorSync/Profiles folder or the /Users/[username]/Library/ColorSync/Profiles folder depending on your configuration.
Keep in mind that there can be subfolder that is also called Profiles. Do not copy files in this folder as then profiles may not be visible to applications.
Where to look for color profiles
Typically all output devices comes with the ICC characterization profiles, using generic profiles or you can build profiles from scratch if you need higher precision of you output characterization.
Your PC/MAC is already coming with generic color profiles that will do their job for a daily use. International Color Consortium website is keeping a record of all generic output profiles that are built for print data characterization. But since the webpage is not updated on regular basis, better is to look directly at the webpages of the organizations that are keeping the track for the generic output data characterization worldwide.
Profiles corresponding to standard printing conditions are available for download from ECI or Idealliance.
Since we will never stop using random solutions to create PDF files, we will always come up with new random issues with the contents of PDFs. For ages Acrobat has had built-in tools to do crazy stuff with PDF contents and Preflight is one of the greatest of them.
Of course, as with everything engineered in Europe (and Preflight in Acrobat was coming from European enthusiasts) — it looks terrible, nobody can explain all the details, but for some miraculous reason, it does work extremely well.
Let’s take a look at a sample PDF file that contains 4 pages, 3 different fonts, and for the sake of the experiment also different coloring of the letters on the first page.
Fonts that are embedded in the PDF file. You can open this dialog box by pressing CTRL+D/Command+D or via File->Properties.
When you have opened the document you want to work with, look at the right side, and in the Tool panel click More Tools button.
Tools panel and More Tools button.
Now from here type in the Search barPreflight and click on Preflight next to Print Production.
How to find Preflight in Adobe Acrobat.
Now in front of your eyes is the miracle of the graphic interface engineering, one of the most confusing dialog boxes in the World (except unbeaten leader WinAmp Classic).
1. Navigation buttons between Preflight Profiles, Checks and Fixes. 2. Search result filter. If pressed, will search in all libraries, otherwise will search only in the library that is selected in the dropdown on top. 3. When Profiles are selected, you can either only simulate the result (Analyze) or you can run the profile and apply everything that profile was supposed to change in the PDF file (Analyze and Fix). There are additional limitations possible to run profiles only on certain pages or layers.
Select Profiles, then double-check you have pressed the green bars button next to the Search field and enter Convert fonts. You can select any of the resulting profiles and then hit Analyze and fix.
The dialog box to save the document will popup and you must save it as a new document (don’t overwrite the current document). After the Preflight will be done, the report will be available.
Nobody reads reports as nobody reads the terms and conditions. So you can close the Preflight dialog and forget about it.
So here is our final PDF document that does not contain any font anymore (you can check that via the Document Properties that I mentioned previously).
Couple more things
You can find Profile and Fixup with the same name Convert fonts to outlines. It is confusing and it is not the same. Profile includes two Fixups — one is converting to outlines and then the second one will try to embed fonts in case something will go wrong and some characters will not be converted. So use Profile, not Fixup for this operation.
In case PDF contains characters that are not defined in embedded fonts and are not available on the system, these characters will be ignored and you will see that in the Preflight report.
Ar grafikām ir tā, ka ar tām nekad nav garlaicīgi. Atliek tikai nedaudz pagaidīt, un noteikti kāds brīnums izpeldēs. Šoreiz tas notika LSM.LV angļu versijā, kas uzrāvās uz vienu no visizplatītākajām kļūdām—datu nulles punkta nobīde dinamikas parādīšanai.
Ātri pārskrienot pāri grafikai var šķist, ka 2021. gadā Latvijā mirstība ir pieaugusi vairāk kā trīs reizes. Taču priekšstats būs maldīgs, ja apskatās grafikas nulles punktu—stabiņi (sveiciens Rīgai) sākas nevis no 0, bet gan no 26000. Svārstības ir, bet pret kopējo skaitu tās ir salīdzinoši tik mazas, ka to ir grūti attēlot. Tāpēc grafikas veidotājs ir izvēlējies nošķērēt daļu no datiem, parādot tikai dinamiku.
Un, kā jau tas vienmēr gadās ekseļgrafiķiem, tiek nevietā piesārņots attēls ar palīglīnijām, kuras pilnīgi nekādu pievienoto vērtību nesniedz. Mūsu kovidlaika statistikas slavenākais avots Jānis Hermanis arī ar to regulāri slimo.
Paņemam līnijas grafiku (perfekta dinamikas attēlošanai), izstiepjam proporcijās, cik vien ir vēlmes, sakārtojam virsrakstu, lai arī tas nemaldina un, protams, aizvācam no acīm palīglīnijas. Ļoti bieži var aizvākt arī daļu no datiem. Piemēram, no 2013. līdz 2016. gadam, kur izmaiņas ir pavisam nebūtiskas, tos datus var arī nerādīt. Es atstāju, lai ir iespēja paskatīties un pafantazēt par vizualizācijas uzlabojumiem.
Latvijā mirušo skaita izmaiņas, 2010—2021. Avots: Centrālā statistikas pārvalde, LSM.LV. mrserge.lv versija.
Protams, nekas neliedz aiziet arī pretējā virzienā un parādīt šos datus ekseļpareizi, toties absolūti bezjēdzīgā griezumā. Paldies Tomam un Dzintaram par jautrību.
Šis nav dokumentāls stāsts. Jebkura līdzība ar reāliem faktiem vai personām ir nejaušība.
Šis rudens bija atnācis kā vēl nekad. Ierasto kļavu un kastaņu dzeltensarkano lapu vietā matos jau otro gadu plijās sejas masku gumijas. Nevaidēja miris arī stīvums gaisā, kas pavadīja iznākot ārpus savas mītnes vietas.
Faktiski varētu teikt, ka mirklī, kad Krišam bija jāpamet dzīvoklis, viņa spožā jaunība izspēlēja pret viņu visļaunāko, nepiedzīvoto joku.
Redzi, mans mazais draudziņ. Lielākā problēma postpadomju telpā bija tā, ka viss, kas atrodas tālāk par sava kājslauķa teritoriju, neattiecās uz saimnieku. Tieši tāpēc dzīvot piečurātā kāpņutelpā ar mirušām žurkām uz margām bija absolūti ok.
Visā pasaulē (lasi — pīļudīķa saimē) nevienu neinteresēja, kas Krišam ir ledusskapī, kādu kleitu valkā viņa dzīvesbiedre vai kurā krogā viņš ir parādījis fakuci apsargam. Interesēja tikai un vienīgi tas, kāpēc karatists aizdevies komandējumā. Karatists, kuru jau tā neviens par nopietnu uzņemt nevarēja, izdomāja spēlēties ar dzeloņdrātīm, jo neko citu viņš gluži vienkārši nevarēja atļauties. Un tad visam pa vidu zilo bākuguņu saimes vadītāja vēl iznāk ārā ar ultimātiem, kurus viņas arodbiedrības vadītāja pirms tam jau gadu atspēko ar ceļmallapu terapijām. Velofašisti, kurus uztrauc 5. tramvaja līnijas pagarināšana, kad katru dienu vismaz 100 cilvēkus pie stūres pālī pieķer. Un tad vēl viens taksists, kas vispār ir eksperts visur. Grūti būt Krišam.
Un tieši tāpēc ceturtdiena nekad nav bijusi Kriša labākā diena. Trakonama apsardzes dienests nervozi pīpēja stūrītī, skatoties uz to, kas bija jāpaveic pāris simtus metru no Mildas.
Ja no rīta vēl bija mikroskopiskas iespējas to kopā ar sekretāri Leldi ierullēt sakarīgās sliedēs un sapulci atcelt, tad dienas gaitā kļuva skaidrs, ka neatslābs nedz pustrakā skolotāju pseidosargatāja, nedz ceļubūves mahinators, kuru sen jau vajadzēja iekārtot brīvostā, lai nejauc gaisu. Tā nu lēnām tie mākoņi sāka savilkties par traku, pat RadioNet un Pascal uzrakstīja par pagaidām neko un uzlika neko kā svarīgākās dienas ziņas.
***
— Labvakar, kungi un cienījamās dāmas. (..) Nav tā, ka kungi nav cienījami, es vienkārši gribēju teikt, ka dāmu minoritāte mūsu kolektīvā noteikti ir jāuztver kā būtiska krīze.
— Klau, bišku jau līdz kaklam, tu vari bez tām šarādēm? Es tikko no ļotenes un neesmu vienīgais. Redz, Jurčiks joprojām gaisā, svilina 200 bakšus minūtē, lai varētu šo visu vērot, skaņa viņam tā arī nesanāca.
Iestājas neplānots klusums, kas parasti vērojams darba kolektīvos, atvadoties no kolēģa, par kuru nevienam nav ko teikt.
— Labi, Kriš! Es pārņemšu stafeti. Īsāk sakot, te nu mēs esam. Bulciņas norm, kafija karsta, Jolanta atnesīs arī suliņas. Laižam vaļā, kas sāp?
— Mums iedzīvotāji mirst. Un, tiem, kas nemirst, tas savā ziņā sāp.
— Ok, bet ir arī tādi, kam viss ir čikiniekā. Paskat, Andža ir kāpnes nopircis un taisa heijā-urrā maratonu. Viņam viss ir pagalam labi, lielākā daļa piķa šobrīd atrodas pensiju fondos. Jo vairāk mirst, jo vērtīgāks paliek kapitāls. Es ar šo to tur esmu iebāzis.
— Es ceru, ka tu saproti, ka aizvērtas durvis nenozīmē, ka šīs sarunas netiek stenografētas?
— Upss, sorry. Izdzēsiet to ārā. Džetlags laikam nostrādāja.
***
Piecas stundas un astoņas Sovetskoje Igristoje kastes vēlāk.
— Klau, tauta. Mums viņiem kaut kas tomēr jāpasaka. Nu, tjipa, prasa tomēr.
— Nevaram salūtu uzfigačīt?
— YOLO, tikko jau palaidām gaisā.
— Vēl kāda racionāla ideja?
— Ja es būtu racionāls ČALIS, es šeit neatrastos.
— Oi, oi, seksists ierunājās!
Tālāk seko nesakarīgs kašķis, kura laikā Lelde kopā ar otru biroja administratori aizskrien pakaļ fleškai ar savām superīgajām idejām no pagājušā gada sapulces, kad pie galda sēdēja nedaudz cits sastāvs. Toreiz izbrāķēja krāsas un intonāciju. Bet, tā kā tagad visi jau ir vieglā pālī, ir vērts mēģināt vēlreiz. Galu galā, ideju nospēra arī toreiz.
***
Piektdienas diena. Nevienam nav spēka, Lelde ir bijusi uzdevumu augstumos un palūgusi, lai viņas draugs tomēr iepriekšējā vakarā nedzer pārāk ilgi krogos un sataisa kaut ko sakarīgu.
Kaut gan 2020. gads jau ir paguvis pārsteigt pasauli praktiski ar visu, 15. septembrim pietaupīju nelielu pārsteigumu arī no savas puses. Šodien aprit 15 gadi kopš es sāku rakstīt mrserge.lv blogu, jau pirmajā ierakstā nosmīkņājot par «Baltic Marketing&Advertising» žurnālā publicēto statistiku, ka Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā tiek izlietoti vien 70 kg papīra.
Kopš tā laika smīkņāt esmu iemācījies skarbāk, ar grafomāniju nodarboties plašāk un ik pa laikam atļauties arī kaut ko uzdāvināt uzticamajiem bloga lasītājiem (jā, jā, es zinu, smieklīgi kaut ko tādu rakstīt 2020. gadā).
Viena no tradīcijām, kas dažus gadus pēkšņi pamesta novārtā — līdz ar bloga dzimšanas dienu sagatavot aktuālo kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru katrs pats var izdrukāt uz ofisa printera un lietot, kā vien ienāk prātā. Savukārt tad, ja Adobe InDesign nav svešs, ar katru kalendāra iterāciju pastāstu arī kādu jaunu knifu izklājprogrammas lietošanā.
Piezīme 2020.09.16. Lejuplādējamie faili atjaunoti uz 1.1 versiju (to var redzēt titullapā), jo acīgais Kristaps bija pamanījis, ka 31. jūlijs nekorekti bija nomarķēts kā darbadiena. Atjaunoti arī IDML, INDD un TXT faili.
Tas ir standarta A4 portretformāta kalendārs ar 13 lapaspusēm (jo titullapa), un, tā kā visi objekti ir tekstā un vektoros, to var palielināt/samazināt drukai bez kvalitātes zudumiem uz jebkuru vēlamo A formātu.
Kā jau tas ir bijis iepriekš, arī šogad draudzīgais aicinājums visiem tiem, kas kalendāru ikdienā lietos (tostarp arī modificētās versijas), šī ieraksta komentāros iemest saites uz fotogrāfijām, aprakstiem un PDF failiem ar gatavajiem maketiem.
Līdzās nedēļu numerācijai, kalendārā iekļautas visas 2021. gada svinamās un svētku dienas, atzīmētas pārceltās darbadienas un, tā kā mēness fāzes vairs nav stilīgi, tās aizstātas ar saulgriežu dienām. Papildus pievienotas arī atzīmes par dienām, kurās ir jāgroza pulkstenis iestājoties vasaras un ziemas laikam. Tas tāpēc, ka Ekonomikas ministrijas 2019. gada solījums šo marazmu izbeigt līdz ar pāreju uz vasaras laiku 2021. gadā, pagaidām izskatās tikai pēc solījuma.
Kalendāram ir saglabāta galvenā funkcionalitāte — atstāts maksimāli daudz vietas, lai varētu to izmantot, darbojoties ar tādām pirmsdigitālā laikmeta smalkajām iekārtām kā zīmulis, pildspalva, flomasters, krītiņš un galu galā jebkas cits, kas spēj atstāt pēdas uz papīra. Jo papīrs pacieš visu.
Makets, tā uzbūve un nianses InDesign
Viss ir būvēts ar InDesign 15.1.2 un, tā kā saturs ir salīdzinoši vienkāršs, IDML fails vērsies vaļā arī uz vecajiem CS versiju InDesign. Trūkumi būs Nested Styles un Paragraph Style Options nianses, kas var nedarboties, bet tās nesalauzīs maketu. Identificēt «pārāk vecu» InDesign var titullapā: ja starp gadu un kalendāra nosaukumu nav līnija (kas ir rindkopai piešķirta īpašība) — jums ir samērā veca InDesign versija.
Saturs ir no savstarpēji salinkotiem teksta blokiem, kas katrā lapaspusē ir divi. Divi tāpēc, ka augšējais bloks ar mēneša un gada nosaukumu nolīdzināts pēc bloka augšmalas, savukārt tabula ar datumiem ir otrā blokā, kuram piešķirta īpašība nolīdzināt teksta blokus gar apakšējo malu. Attiecīgi nav ar roku jāčakarējas katrā mēnesī bīdot augstāk/zemāk tabulas, ja atšķiras nedēļu skaits mēnesī.
Stili ir definēti tabulām, tabulu šūnām, rindkopām un zīmēm (Table Styles, Cell Styles, Paragraph Styles, Character Styles), kas savā starpā ir saistīti. Ja ir vēlme nomainīt burvīgo Adobefontu kolekcijas jaunumu Bely fontu, atliek to pārdefinēt rindkopu stiliem menesis un diena.
Rindkopas stilam menesis ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr sākas jaunā teksta laukā (Paragraph Style Options > Keep Options > Start Paragraph > In Next Frame).
Rindkopas stilam diena ir papildus īpašība, ka nākamā rindkopa vienmēr būs stils svetku apraksts (Paragraph Style Options > General > Next Style > svetku apraksts), tāpēc, ja gribās pievienot savas svinamdienas, atliek vienkārši aiz datuma iesist jaunu rindu un var sākt rakstīt.
Zīmju stili ir peleks, sarkans un svetki. Ja par pirmajiem diviem viss ir skaidrs, tad pēdējais ir tāpēc, ka rindkopas stilam diena ir definēts arī Nested Style jeb pakārtotais stils (Paragraph Style Options > Drop Caps and Nested Styles > Nested Styles). Šis palīdzēs gadījumos, kad Enter vietā aiz datuma tiks uzsists Shift+Enter, jo arī tad teksts būs noformatēts pareizi.
Krāsu paletē ir Black, red, marker un r32g31b27 krāsu lauki. Pēdējais atstāts jums pārdomām, reāli maketā izmantots netiek (patiesībā makets vispār izmanto tikai MYK un Cyan pat netiek izmantots, ja nu pēkšņi ofsetā taisīsieties dragāt). Mainot red krāsu, mainīsies arī krāsa visām svinamdienām, ja manis izvēlētais tonis nenāk pie sirds.
Par veselības stāvokli, lasot tālāk, katrs atbild pats
Kalendārs pēc būtības ir samērā čakarīgs makets, jo katru gadu sanāk bakstīties ar vienu un to pašu elli, rociņām bakstot nianses vienu pēc otras. Daži nosper skriptus ar konstruktoriem, kas nav adaptēti latviešu valodai; citi atrod 12 gadus vecu maketu un cer, ka izšļūks cauri tikai ar pāris labojumiem; hardcore iesācēji baksta visu rociņām.
Šī gada maketam par pamatu ir uz ātru roku PHP uzprogrammēts skriptiņš, kas uzģenerēja kalendāra saturu un salika marķējumu starp dažādiem teksta elementiem. Rezultāts glabājas arhīvā pieejamajā failā 2021-kalendars-ar-svinamdienam.txt. Ja grib sākt no šī punkta, tad atveram šo failu ar teksta redaktoru (ne MS Word) un kopaina būs skaidra. Svinamdienas pievieno, uzreiz aiz datuma ieliekot tagu <br> un aiz tā rakstot svinamdienas tekstu. Piemēram, ja gribam salikt vārdadienas visam gadam, tad arī tās būtu rakstāmas šādā veidā. Ja vienā dienā ir vairākas svinamās lietas, var katru atdalīt ar savu <br>. Īpatnība šajā teksta dokumentā ir ir tāda, ka starp datumiem ir reāls unicode Tab simbols, kas būs nepieciešams vēlāk, darbojoties ar tekstu InDesign maketā. Marķējums dienām ir <d>, <dG> un <dR>, attiecīgi norādot uz parastu dienu, pelēku (iepriekšējā vai nākamā mēneša) dienu un svinamdienu vai brīvdienu.
Kad teksts ir izbakstīts un svinamdienas saliktas, kopējam to InDesign dokumentā (ja tas nav manis taisītais dokuments, tad pirms teksta ievietošanas vajag pārkopēt no manis gatavotā dokumenta visas krāsas, teksta un tabulu stilus, jo tie tiks vēlāk izmantoti konvertācijās un skriptos).
Iezīmē no sākuma līdz beigām vienu pilnu mēnesi (no pirmās rindkopas līdz pēdējai, bet bez mēneša nosaukuma rindkopas) un pārkonvertējam uz tabulu Table > Convert Text to Table, atceroties izvēlēties tabulas stilu tabula menesim.
Kad visiem mēnešiem tabulas ir uztaisītas, atveram Scripts paneli un tur sameklējam skriptu FindChangeByList.jsx. Tieši zem viņa būs arī folderis FindChangeSupport, kurā patlaban visticamāk ir tikai fails FindChangeList.txt Ar labo peles klikšķi uzklikšķinām uz šī faila un izvēlamies Reveal in Explorer un uztaisām oriģinālajam TXT dokumentam kopiju. Ja nu būs luste vairāk ar šo skriptu ņemties, tur ir dažādi piemēri iekšā, ar kuriem padarboties. Oriģināla vietā iekopējam FindChangeList.txt failu no arhīva un tad ar dubultklikšķi palaižam FindChangeByList.jsx skriptu. Kad maģija beigusies, iedziļināsimies, ko tad mēs tikko izdarījām.
Pēc būtības šis skritpts dara tikai vienu lietu: izpilda Find/Change logā definējamās darbības. Bet, atšķirībā no dialogloga, šeit var sarakstīt uzreiz vairākas darbības pēc kārtas un izpildīt tās visas pēc kārtas. Tāpēc jāatceras, ka izpildes secībai arī ir nozīme. Ar // var iezīmēt rindas komentāriem, tāpēc, atverot FindChangeList.txt ar parastu teksta redaktoru, uzreiz būs skaidrs, kas notika kurā darbībā (nocitēšu tikai dažus, pārējo skatieties dokumentā):
//ielikām jaunu rindu pirms katras svinamdienas
grep {findWhat:"<br>"} {changeTo:"~b"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//piešķīrām rindkopām pirms tam definētos stilus
grep {findWhat:"<w>.+?.<w>"} {appliedParagraphStyle:"nedela"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//piešķīrām zīmēm pirms tam definētos stilus
grep {findWhat:"<dG>.+?.<d>"} {appliedCharacterStyle:"peleks"} {includeFootnotes:false, includeMasterPages:false, includeHiddenLayers:false, wholeWord:false}
//un tā tālāk uz priekšu
Sintakse ir pašsaprotama un, kā jau minēju, papildus piemērus var meklēt oriģinālajā FindChangeList.txt failā, jo nekur citur šim skriptam dokumentāciju atrast neizdosies. Ja GREP ir svešs, tad šis var būt piņķerīgs pasākums, bet var definēt arī parasto Search/Replace, tikai tad nāksies iztikt bet papildus funkcionalitātes, ko piedāvā regulārās izteiksmes. Par regulārajām izteiksmēm un to lietošanu InDesign es jau sen gribu uzrakstīt, tāpēc, ja tas šķiet saistoši, pabakstiet komentāros, lai varu saņemties.
Kad šis darīts, pārējais jau ir iepriekš definētie stili, kas visu saliek pa plauktiņiem. Vienīgi tabulas būs jāsabīda pašiem pareizos izmēros, jo to ar vienkāršu skriptu izdarīt nevar, bet sarežģītu skriptu man bija slinkums rakstīt. Tā kā tabulas ir tikai 12 un parametri ir jāiedauza tikai vienreiz (30 mm augstums, 25,3 mm platums un 3 mm platums pirmajai kolonnai), tad izdarīt to rociņām sanāca ātrāk par skripta rakstīšanu.
Veiksmi lietošanā un lai labi nosvinās mrserge.lv 15 gadi!
Vispārzināma patiesība: steidzami vajag piekoriģēt PDF dokumentu, bet nav pieejams oriģinālais makets (InDesign, XPress, Illustrator, Photoshop, Corel, neaizmirstot par Word un Excel). Protams, mēs pilnmēness iespaidā ķeramies pie PDF remontēšanas Adobe Illustrator. Un tas ir sliktākais, ko varētu iedomāties darīt ar PDF.
Nav iespējams iztirzāt visas problēmas, kas parādīsies, veicot akrobātiku ar PDF dokumentiem AI, tāpēc mēģināsim ilustrēt vismaz dažus sāpīgos momentus.
Adobe Illustrator nekad nav bijis un, visticamāk, nekad arī nespēs būt kvalitatīvs PDF dokumentu rediģēšanas rīks. Jo tas vienkārši nav tam paredzēts un tam ir pārāk šauras iespējas. PDF formāta iespējas ir pārāk plašas un AI to nespēj nosegt.
Lai varētu lēnām sekot līdzi stāstam, iesaku lejuplādēt paku ar dokumentiem, uz kuru pamata tad sekosim notiekošajam (ZIP, 40 MB). Mēs sāksim ar primitīvu maketu InDesign, kurā būs ievietots teksts, RGB attēls un CMYK objektu grupa. Tālāk eksportēsim to uz PDF un tad veiksim manipulācijas AI un Acrobat, beigās savienojot visu vienā zupā vēlreiz ID un eksportējot gala versiju PDF failam ar visām izmaiņām. Visus četrus PDF dokumentus atradīsiet mapē Links.
Fundamentālās Illustrator problēmas darbam ar PDF
AI, tieši tāpat kā Photoshop, spēj strādāt tikai vienā krāsu telpā. Tā var būt vai nu CMYK vai RGB. Jebkas, kas nonāk no ārpasaules un neatbilst patreizējai krāsu telpai, tiek automātiski konvertēts. PDF, savukārt, var saturēt neierobežotu skaitu dažādu krāsu telpu objektu un būt pilnībā legāls dokuments, jo vienlaicīgs darbs ar dažādām krāsu telpām ir iebūvēts PDF konstrukcijā.
AI nespēj pareizi uztvert lapu ģeometriju un prot rediģēšanas režīmā gremot tikai pa vienai PDF lapaspusei. Šī ir vispopulārākā laža, ko nepamana rediģējot PDF dokumentus. Pēkšņi dokumentam nomainās formāts vai arī viss saturs aizbrauc uz kādu pusi.
AI neprot korekti interpretēt teksta blokus un arī atsevišķas teksta rindas.
AI nesaprot objektu statusus un neprot tos adekvāti atjaunot (sīkāk paskaidrošu ar 100%K overprint piemēru).
Eksportējam drukai gatavu PDF failu no ID un atveram to rediģēšanai AI
Ar standarta PDF/X-4 uzstādījumiem no ID eksportējam PDF failu (1-PDF-export-from-ID.pdf). Tajā atrodas teksts, RGB attēls, CMYK attēls (ēna zem pulksteņa) un CMYK objektu grupa (klucīšu mozaīka).
NB! Pie eksportēšanas uz PDF, zem Output ir jānorāda No color Conversion, lai saglabātu neaiztiktus RGB un CMYK objektus. Normālā situācijā es to nekādā gadījumā neiesaku darīt, jo krāsu konvertācija tad tiek uzticēta citiem procesiem, bet mūsu eksperimentam šis ir būtiski.
Tālāk šo failu atveram rediģēšanai AI un sastopamies ar pirmo kliedzinu, ka Illustrator kaut ko interpretēs: «The document contains PDF objects that have beeen reinterpreted: To preserve appearance, some text has been outlined.». Otrais izaicinājums seko, jo mums ir gan RGB, gan CMYK objekti un Illustrator neprot ar abiem strādāt, tāpēc jāizvēlas viena no vidēm. Tā kā gatavojam drukas failu, izvēlēsimies CMYK. Pēdējais izaicinājums ir piesaiste krāsu profilam, jo AI neprot lasīt arī PDF metadatus un nemaz nezina, ka krāsu profils PDF dokumentā jau ir iešūts. Nu un jau pēc atvēršanas mēs ieraudzīsim arī to, ka AI ir sabojājis 210×210 mm TrimBox dokumenta dimensijas un tagad tās ir 230,8×230,8 mm, jo interpretējot PDF saturu, izmērā tika ņemts vērā viss, kas atrodams PDF dokumentā, pat ja tas atrodas ārpus rāmjiem (šis gan nav pārnestā, bet tiešā nozīmē).
Īpašu uzmanību vajag pievērst PDF dokumenta izmēram. Tas ir kļuvis stipri lielāks. Tas notiek tāpēc, ka AI saglabā PDF dokumentā gan AI, gan savas interpretācijas PDF. Jebkura programma (ID, Acrobat, utt.) no šī dokumenta lasīs tikai PDF daļu un AI daļu ignorēs. Savukārt ar AI būs tieši pretēji — tas ignorēs jebko, kas ārpus AI ir darīts ar PDF daļu un ielādēs atpakaļ savu saglabāto darba versiju.
Nečakarēsimies daudz, tikai nomainīsim virsrakstam teksta krāsu un saglabāsim kā jaunu iterāciju PDF dokumentam (2-PDF-edit-in-AI.pdf). Visas augstāk minētās zobusāpes tagad būs skaidri redzamas, atverot PDF dokumentu Acrobat. Mums ir pazudusi ģeometrija, RGB pulkstenis tagad ir CMYK, savukārt teksta rindlasāmība ir sabojāta.
Spēles ar Illustrator PDF dokumentu Acrobat
Pēc virsraksta teksta krāsas nomaiņas esam sapratuši, ka mums tomēr nepatīk tas nekvalitatīvais pulksteņa attēls un vēlamies to izdzēst ārā. Pie reizes palielinot virsrakstu un pārbīdot to kompozicionāli loģiskāk. To arī izdarām ar Acrobat pieejamiem rīkiem, saglabājot izrediģēto versiju kā jaunu PDF dokumentu (3-PDF-edit-in-Acrobat.pdf).
ID neprot lasīt AI saglabāto papildinformāciju, tāpēc tas interpretēs tikai PDF daļu, kas satur PDF pamatinformāciju. Attiecīgi viens un tas pats PDF izskatīsies pavisam dažādi AI un ID.
Un tagad sākas jautrākais. Ja atvērsim šo PDF dokumentu AI, mums izlēks brīdinājuma logs, ka PDF ir rediģēts ārpus AI (This document has been modified outside Adobe Illustrator). Protams, vēloties saglabāt visas rediģēšanas iespējas, mēs izvēlēsimies pirmo no iespējām un vērsim vaļā dokumentu, ignorējot ārpus AI taisīto. Un ieraudzīsim to pašu dokumentu, kas bija pirms rediģēšanas Acrobat.
Visu versiju kopums ID un secinājumi
Lai arī cik jocīgi neliktos, bet Adobe InDesign, runājot mana kolēģa vārdiem, ir tups kā zābaks. Ko tu viņā iemet, to arī dabūsi ārā. Tāpēc neuztraucoties par saturu, var mierīgi samest iekšā ID pa lapaspusēm visus PDF failus un eksportēt kā vienu PDF dokumentu, lai var salīdzināt izmaiņas pa etapiem (4-Combination-export-from-ID.pdf).
Par to, ka pulksteņa foto ir sačakarēts, mēs pārliecinājāmies jau pie importa AI. Bet tas, kam tajā mirklī vēl nepievērsām uzmanību, ir nianse, ka AI neko nesaprot par objektu statusiem. Ja pēc AI remontdarbiem to vēl grūti ieraudzīt, tad tas ļoti spilgti ir redzams pēc Acrobat remontdarbiem. Virsraksts ir «kļuvis caurspīdīgs». Kaut gan patiesībā notikumu secība bija nedaudz cita un teksts ir nevis caurspīdīgs, bet gan ar ieslēgtu overprint. Noticis tas ir tāpēc, ka sākotnēji teksts PDF dokumentā bijā 100% melns un šādiem objektiem pēc noklusējuma tiek ieslēgts overprint režīms, kas ir pareizi. Bet pēc rediģēšanas AI, kad šim tekstam krāsu nomainījām uz oranžīgo, AI neprot nolasīt objekta overprint uzstādījumus, tāpēc arī nezina, ka tie būtu jālabo. Tāpēc objekts ir palicis šajā stāvoklī, kaut gan tīri tehniski tādam tam nevajadzētu būt.
Vienmēr, kad tomēr ir nācies bakstīt PDF ārpus Acrobat, es ieteiktu to ielikt tukšā Adobe InDesign dokumentā un vēlreiz eksportēt uz PDF. Tādā veidā būs iespēja vismaz nedaudz atgriezt PDF tā sākotnējo struktūru, piemēram, atjaunojot pareizu dokumenta ģeometriju.
Es ļoti iesaku pabakstīties un paspēlēties ar visiem arhīvā atrodamajiem failiem kā arī komentēt neskaidrās lietas. Šis nav vieglākais temats, ko sagremot, bet tieši tāpēc es ceru, ka tas liks vēlreiz un vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts bakstīt PDF dokumentus ar tam nepiemērotiem rīkiem, jo tieši tikpat daudz zobusāpju sagādās arī citi grafiskie redaktori, kas nav paredzēti PDF rediģēšanai.
«Labāk irsis cimdā, nekā akmens pirkstā», kā vēsta sens latviešu tautas ticējums. Pasargāt rokas braucot ar motociklu ir tikpat būtiski, kā aizsargāt galvu. Kaut vai tāpēc, ka braukt ar atdauzītām/nosalušām ekstremitātēm nebūt nav viegli. Un arī pēc desmitiem gadu uz ceļa, man joprojām izdodas noķert izbrīnu par to, kas tikai nemēdz lidināties gaisā.
Kaut kādā mirklī ar cimdiem būs tā, kā meičām ar kleitām — būs kaudzīte ar pāriem, kurus vai nu lietos uz maiņām, vai arī atstās putēt, jo līdz ar braukšanas paradumu izkopšanu mainīsies arī tas, kuri cimdi šķitīs piemēroti. Tāpēc uz pirmo pāri nevajadzētu pārlieku tērēties, visticamāk tāpat tiks nošauts greizi.
Ikdienas braukšanai ir nepieciešami divi cimdu pāri: vieni ir sausam uz siltam laikam, viegli uzvelkami un ar labu ventilāciju. Otri — aukstam un slapjam braucienam, kas pasargā pirkstus no atdzišanas un mitruma. Atšķirībā no sausā laika cimdiem, siltajiem cimdiem ir jābūt ar ļoti labu vēja aizturi (windproof).
Cimdi ne tikai aizsargā no laikapstākļiem, lidojošiem priekšmetiem un mošķiem. Tie palīdz pret nobrāztām plaukstām un atdauzītiem pirkstiem. Vistriviālākais kritiena piemērs: nenoturēji un apgāzi stāvošu moci un pēdējā mirklī nācās piezemēties uz rokām. Vistriviālākais atdauzītu pirkstu piemērs: sasveicināšanās ar maijvaboli un šosejas.
Ikdienas cimdi
Tie būs vidēji plāni vai pavisam plāni, tomēr tiem ir jāsatur elementārākos aizsardzības elementus uz plaukstām un dūres priekšpusē. Un plāni cimdi nebūt nenozīmē, ka tās ir lupatiņas ballei, ikdienas cimdiem ir tiešām jābūt no motoapģērbu klāsta.
Ikdienas lietošanas cimdu uzvilkšanai un noņemšanai nav jālīdzinās šņorzābaku stutēšanai. Benzīntanks būs vieta, kur ātru cimdu novilkšanu un uzvilkšanu novērtēt izdosies visātrāk.
Lai saprastu, vai ikdienas cimdi ir piemēroti, iesaku dažas vienkāršas pielaikošanas pārbaudes: — Savelc roku dūrē un veic riņķveida kustības ar dūri. Ir jāspēj to izdarīt bez piepūles un cimdu fiksatoriem nav jāatlec vaļā. — Ar uzvilktiem cimdiem uztaisi vieglu sitienu pa taisnu virsmu (labāk grīdu, jo veikala darbiniekiem varētu nepatikt, ja dauzīsi sienas), tādējādi pārbaudot, vai iestrādātie aizsargi un šuves negriežas rokās. Tas pats attiecās arī ar plaukstas daļu — ja uzvelkot ir jūtams, ka kāda šuve vai aizsargs griežas rokā, šie cimdi nav tev piemēroti. — Samučkā cimdus kamolā (vai iebāz kabatā) un tad mēģini tos uzvilkt. Īpaši tizliem cimdiem ar pārmērīgu plastmasas daudzumu būs problēmas atgūt normālu formu, attiecīgi, būs čakarēšanās tos ikdienā velkot. —Neaizraujies ar ādas daudzumu uz cimdiem. Kaut gan tie ir paredzēti sausam laikam, kādreiz sanāks vasarīgu lietusgāzi piedzīvot arī ar tiem. Āda ilgi žūst un būs jābraukā ar slapjām švammēm, savukārt tīkliņplastmasa un sintētiskie audumi izžūst faktiski uz sitiena, tomēr būs stipri neparocīgāki valkāšanā.
Siltie cimdi
Siltie cimdi nav obligāti jāpērk motoekipējuma veikalos. Ir atrasti daudz lieliski modeļi slēpošanas, pārgājienu un kalnu ekipējuma veikalos, turklāt par stipri adekvātākām cenām. Tomēr tāpat būtu noderīgi izvēlēties tādus modeļus, kuriem ir iestrādāta vismaz minimāla triecienaizsardzība.
Varētu šķist, ka siltie cimdi ir vajadzīgi tikai ekstrēmiem laikapstākļiem kalnu sniegavētrā. Skarbā patiesība ir tāda, ka arī ilgstošs brauciens siltā vasaras lietū agrāk vai vēlāk novedīs pie atsalušām ekstremitātēm un drebuļdejām benzīntankā ar karstu kafijas krūzi plaukstā.
Galvenie kritēriji silto cimdu izvēlē: — Motobraukšanas cimdiem ir jābūt vairākslāņu, ar pretvēja aizsardzību un mitrumizturīgiem. — Cimdiem ir stingri jāturas. Visbiežāk ļurkāšanās būs saistīta ar to, ka iekšējā odere nav fiksēta ar ārējo cimda daļu vai arī ir nepareizā izmērā. — Cimdu garumam jābūt aptuveni pusotrai plaukstai un ar fiksatoru, lai zem tiem varētu noslēpt un blīvi nofiksēt jakas piedurkni. — Samitrini plaukstu un tad ievelc to cimdā. Ja velkot cimdu nost, līdzi nāk arī siltā odere — šie cimdi būs galvassāpes, ar kuriem spēlēsi spēlīti «pirkstiņš namiņā» (spēlei ir 10 kārtas, fonā parasti skan angļu vai krievu ielu folklora). — Ar uzvilktiem cimdiem savelc roku dūrē vai arī paņem rokās kādu nelielu priekšmetu (pildspalva, šķiltavas). Ja turēt savilktu dūri prasa piepūli, šie cimdi tev ir par mazu. — Siltajiem cimdiem būtu vērts novērtēt arī šuvju kvalitāti. Īpaši «lētajā galā» būs pa pilnam tādu, kas sāk sadalīties sastāvdaļās pat pēc pirmā brauciena. Bet katra atirusī šuve ir sprauga vējam un ūdenim. — Pievērs uzmanību marķējumam, ja tāds ir. Cimdus būs ik pa laikam jāmazgā, ja vien sviedru smaka nav tava mačo tēla sastāvdaļa. Un ir dikti forši, ja tos var kopā ar zeķēm un biksēm vienkārši iemest veļasmašīnā.
Papildus ieteikumi
Pārvietoties ar motociklu drēgnā laikā ir stipri aukstāk kā izbaudīt to pašu laiku, strebjot kafiju uz terases. Būtiski aukstāk, neaizmirsti par to.
Ja motociklam ir somas (vai arī pārvietojies ar mugursomu), tad dodoties ceļā ņem līdzi abus pārus. Dzestrā vasaras rītā un skaistā vakara miglā novērtēsi iespēju uzvilkt silto cimdu pāri.
Ja sanāk nokļūt apstākļos, kad ilgstoši jāpārvietojas pa slapju ceļu vai lietū, ieskrien benzīntankā un pa virsu siltajiem cimdiem uzmauc vienreizējos plastmasas cimdus, kas pieejami pie uzpildes pistolēm. Tā iegūsi papildus kilometrus sausām rokām. Tikai pirms braukšanas uzsākšanas pārbaudi, vai tev tajos neslīd rokas no stūres!
Ja plāno pārvietoties uz motocikla ar pasažieri, neaizmirsti par to, ka rokas jāpasargā arī viņam. Tāpēc līdzās rezerves ķiverei paķer līdzi kādu no vecajiem cimdu pāriem. Pasažierim nav jāstūrē, tomēr arī viņam pastāv kritiena risks. Otrs risks ir sagaidīt ceļā, ka mīļotā izdomā pabāzt savas nosalušās rociņas tev zem jakas un pasildīties.
Neiekrīti zīmolu lamatās un neskrien uzreiz iegādāties dārgākos/skaistākos/ieteiktākos. Katram ir nedaudz savādāka roka — platāka plauksta, īsāki/garāki pirksti. Vislabāk ir uzmērīt kaudzīti ar dažādiem cimdiem un tikai tad izvēlēties sev piemērotākos.
Nebalsti izvēli uz drauga ilgstoši lietoto cimdu piemērīšanu. Cimdi ar laiku ievalkājas un ieņem tieši tavas rokas formu (vai arī neieņem, ja būsi iegrābies).
Pirmos cimdus noteikti nevajag pasūtīt internetā, toties, ja ir atrasts savs zīmols, modelis un izmērs, tad nākamos droši sūtini, jo tiktāl, cik nenomainās modelis, nav sanācis sastapties ar to, ka izmēri staigātu.
Pozitīva štelle ir vējsargi, kas ir iestrādāti daudziem moču modeļiem. Ja tev tādi ir, tad izbaudi komfortu un neņem tos nost tikai tāpēc, ka dzelzs zirgs ar tiem neizskatās stilīgi.
Roku apsildes esamība neglābj no pirkstu nosalšanas. Esi ļoti uzmanīgs, jo rokas var ļoti viegli apsaldēt no ārpuses un to sajutīs tikai pēc braukšanas.
Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.
Izkāpt no komforta rāmīša un izmēģināt kaut ko jaunu. Turklāt, jo vecāks un pieredzējušāks kļūsti, jo grūtāk šim rāmītim tikt cauri un saņemties iepazīt jauno. Piemēram, sākt braukt ar motociklu. Tad nu šie būs stāsti par to, ko vajadzētu ielikt smadzenēs un attieksmē, pirms sāc ceļu. Pilnīgi nejaušā secībā pastāstīšu pāris stāstos par to, ko būtu vērts apdomāt, gatavojot sevi ceļam uz motocikla.
Es droši vien to vēl ne reizi atkārtošu: pilnīgi visi motobraucēji krīt. Tu nevari tam būt 100% gatavs, bet katrai motogalvai ir jāiemācās kāpt uz motocikla ar apziņu, ka tas notiks arī ar viņu.
Domā par savām izmežģītajām potītēm. Kad nedomā par potītēm, domā par ciskām, kas apceptas ap izpūtēju. Kad nedomā par apceptām ciskām, domā par lauztiem stilbiem un pirkstiem. Kad vairs pavisam nav bail un raizes tevi ir pametušas, domā par to, kā pēdējo reizi nomaucies uz ledus. Sēžot uz moča un cenšoties nostāties kājās, sauja grants uz sausa asfalta saķeres ziņā ir identiska uzkāpšanai uz slapja ledus.
Iešļūcenes ir foršas karstam laikam un laiskām pastaigām pa bruģi vai smiltīm, bet ir totāli muļķīgas braucienam ar motociklu. Superstilīgās Converse kedas ir tajā pašā maisā. Un ja vien tu neesi iegādājies kārtīgus armijas taktiskos zābakus ar pretslīdes zolēm, tad arī parastie ķirzenieki ir absolūts sūds, kas novedīs pie dumjām un sāpīgām traumām. Vai kāds vēl atceras brūnos zviedru armijas tankus ar metāla purngaliem? Tie ir slikti tavām kājām ne tikai uz motocikla.
Apaviem ir jābūt tādiem, ar kuriem no visa spēka vari uzlēkt uz apmales stūra, pašļūkt pāris metrus pa smilšainu asfaltu un nebaidies stāvākā vietā pilnā pēdā slīpi no visa spēka atgrūsties. Tā, lai pavisam droši jūti, ka tava pēda un potīte ir stabili nofiksētas un nosegtas. Faktiski, tev ar šiem apaviem vajadzētu bez problēmām cīkstēties tuvcīņās ar Porziņģi, pat ja basketbols tev ir tikpat tuvs draugs kā melnie caurumi kosmosā.
Bet nepārspīlē. Ja vien tavs mērķis nav atrasties uz mototrases, un par motosportu es neko nestāstīšu, jo tas pavisam nav mans lauciņš. Izvēlies apavus tā, lai vari ar tiem arī pastaigāt vairāk par desmit metriem un neizskatīties pēc Robokopa. Zolei ir jābūt stingrai, bet elastīgai. Apavu augstumam ir jābūt tādam, lai ir iespēja pietupties, tomēr maksimāli augstiem. Apavi var būt cieši un ar papildus aizsargiem, bet elpojoši. Kaut kur te nāk cenas/atdeves kompromisu meklējums, tomēr es ieteiktu pirmajiem apaviem netērēt vairāk par 200 € un nekad neieteiktu ņemt lietotus.
Vanucci VTB 21 Touring Sport boots. Attēlam ir ilustratīva nozīme, kaut gan es ar šo apavu modeli braucu jau trešo sezonu pēc divām restaurācijām pie kurpnieka.
No svarīgiem papildus faktoriem ir ūdensizturība un žūšanas ātrums. Varētu šķist, ka ir muļķīgi šos divus parametrus likt vienā maisā, bet tā nav. Ūdensizturība kārtīgā lietusgāzē vai sniegavētrā palīdz vien pirmos desmitus kilometru. Garākiem slapjā brauciena posmiem tāpat būs nepieciešami lietusaizsargi (bahilveidīgi pribambasi, kurus vari uzstiept no pirkstgaliem līdz pat ceļiem). Toties pēc īsās peldes būtu forši, ja no rīta nebūtu jākāpj slapjās švammēs, un te parādās materiālu žūšanas faktors.
Vēl, protams, ir elpošana un nodilumizturība, bet par šīm lieliskajām ekstrām muldēs pilnīgi visi apavu ražotāji un pārdevēji, bet katrai kājai ir sava praktiskā vajadzība un to neviens pārdot nevar. Ir jāmēģina.
Lai izvēlētos sev piemērotus apavus, dodies uz jebkuru specializēto motoveikalu un nekautrējies piemērīt katru pāri, kas tev šķiet tīkams. Palēkā, paskraidi, pietupies, pastaigā. Galu galā, vienkārši pasēdi uz krēsla kādu mirkli. Izmēģini kārtīgi. Ja tagad bišku rīvē un spiež, tad pēc simts kilometriem riktīgi gribēsies iemest krūmos. Un ja nu tieši tas, kas vajadzīgs, nav pieejams (piemēram, izmērs neder), tad nebaidies sevi interesējošu modeli meklēt pie fričiem. Tas pats www.louis.eu ir ar pietiekami plašu saturu, it īpaši iesācējiem.
Hei, meitenes. Atsevišķs sveiciens jums. Šis nav seksīgi un stilīgi. Tas ir debīli. Nedariet tā, nekad. Foto via Express.co.uk
Un ja nu mēs atgriežamies pie iešļūcenēm, tad tās vienmēr var iestumt kabatā vai somā un pārvilkt, tiklīdz nokļūts līdz stāvvietai.
—
Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.
Rudens ir lielisks mirklis dabas haotiskuma novērošanai. Sētnieku cīņas ar nobirušajām lapām, kuras vēja brāzmu ietekmētas izkliedējas svaigi saslaucītās ielas garumā. Līdzīgi vējam, maketētāji mēģina to pašu atkārtot izklājumos, izbārstot saņemtās informācijas vienības maketa laukuma robežās ar vien sev zināmiem varbūtības parametriem.
Skrīveri pēdējo divu gada laikā ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas — pilnībā pārbūvēta maģistrālā iela, vairāki tilti un šoseja Madlienas virzienā. Izskatās, ka arī Latvijas dzelzceļam palicis kauns un ir lemts par pēdējā neskartā posma pārbūvi, uzlabojot satiksmi pāri dzelceļam. Kadam nu ir dota vaļa, lai par šo notikumu savlaicīgi paziņotu satiksmes dalībniekiem.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.
Nepamet sajūta, ka maketētājs ir centies panākt maksimālā ļaunuma efektu un par to nav nemaz īpaši pārdzīvojis:
Bezjēdzīgais uzsaukums «Uzmanību!», kas nenes nekādu informatīvo vērtību.
Četru izmēru teksts, papildus arī nevajadzīga augšējā reģistra izmantošana.
Ačgārns datuma pieraksts, tostarp nevajadzīga gada minēšana, līdz saknei briesmīgs laika pieraksts.
Informācijas trūkums par to, kāpēc minētās neērtības satiksmes dalībniekiem tiks ieviestas.
Piepucējam tekstu, lai tas ir sakarīgs. Sakārtojam informācijas blokus, izceļot svarīgāko. Papildinām ar informatīvām piktogrammām, kas neatstāj vienaldzīgus satiksmes dalībniekus, uzliekam uz esošā formāta.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu, mrserge.lv versija
