Nav nekā vienkāršāka kā pavadīt veselu dienu, apkopojot gada laikā sakrāto notikumu piezīmes un saliekot tās visas vienā kopsavilkumā. Sanāca pasaules un Latvijas notikumu mikslis, cenšoties neaizmirst vismaz nedaudz pieminēt arī to, kas notika drukas pasaulē.
Janvāris
Iekšlietu ministrija uzsāk gadu ar paziņojumu, ka pases maksās 60 € līdzšinējo 30 € vietā. Tauta dusmās uzsprāgst un izmaiņas iepauzē. Gadu noslēdzam ar nu jau klusāk uzņemtajiem 44 € un iespaidīgi skaistām jaunajām pasēm, par kurām lepnums jebkurā pasaules nostūrī. Stipri piezemētāk un klusāk gads iesākās Igaunijā ar PVN pacelšanu no 20 uz 22%. Varbūt sakautrējās no Šveices, kur PVN tika pacelts no 7,7 uz 8,1% un procentuāli šāds kāpums izskatās daudz dramatiskāk.
Mūsdienu urbānās vārdnīcas kopizveides uzaicinājums no Latviešu valodas aģentūras bija negaidīts pārsteigums un gada laikā tika savākts paprāvs krājums ar mūsdienu folkloras dižvārdiem un izteikumiem. Gluži vai žēl, ka projekts izskatās savu dzīvi nodzīvojis un tālāk nav kustējies.
Aizkraukles novada pašvaldība janvārī atjaunoja pakalpojumu cenrādi nosakot, ka par datorizdrukām vai vienas melnbaltas A4 formāta lapaspuses kopēšanu būs jāmaksā 18 centi, toties abpusējā druka maksās tikai 29 centus. Tas notiek laikā, kad Latvija jau kuro gadu cenšas pierunāt pašvaldības slēgt dažpadsmit izglītojamo skolas un aizvietot tās ar uzticamu reģionālo transportu. Lai atzīmētu šo nācijas prāta aptumsumu, visā Latvijā pie skolām tiek organizēts protestdziedājums. Dzied, protams, pie skolām, kuras neatbilst slēgšanas kritērijiem. Jo pie skolām, kuras plānots slēgt, nebija kam dziedāt. Par racionālu tālākvirzību mēnesi vēlāk kopīgā vēstulē vienosies virkne nozares profesionāļu, paužot atbalstu skolu reformas turpināšanai.
Tādā laicīgo lietu mērcē tiek uzsāktas Latvijas grāmatniecības 500 gadu jubilejas svinību gads, Latvijas nacionālajā bibliotēkā atklājot pastāvīgo izstādi «Teksts mūs neinteresē». Tik daudz foršuma, kas labi sapakots un pasniegts, mums nekad vēl nav bijis. Turpat blakus tiek izstādīta arī pēc zīmējumiem uzbūvētā reprodukcija Plantēna iespiedpresei, kuru izmantos ne tikai kā eksponātu, bet arī reāli pāris reizes gada laikā lietos iespiešanai.
Februāris
Lidosta Rīga ir atkopusies no pandēmijas recesijas un atkopušies ir arī taksisti–krāpnieki. Veselais saprāts nav lidostas labākais draugs, tāpēc palīgā nāk Bolt, izvietojot lielformāta reklāmas ielidošanas telpās, aicinot ielādēt aplikāciju un nekreņķēties par apčakarēšanu. Vēlāk gan tomēr tiek izdomāts grezns veids, kā visus sabojāt, ieviešot 35 € fiksēto priekšapmaksas kuponu sistēmu un faktiski izraisot hiperinflāciju lidostas transporta pakalpojumiem.
Sabiedriskais transports kļūst par tik karstu kartupeli, ka iesaistās arī valsts prezidents, publiski iedodot žagarus Vivi par konduktora izraisītām bērnu asarām. Stipri klusāk dzird Edgara Rinkēviča «ja neripo vilcieni, tad jāripo galvām» saistībā ar Škodas vilcienu nedienām, braukājot parastā Baltijas ziemā. Vēlāk gads mums nesīs arī daudzus citus interesantus vilciennedienu trillerus, tomēr neviena galva nekur tā arī neaizripoja.
Toties uz Ķīnu aizlidinājās vesela čupa apšaubāma satura un formas politiķu un to blakus stāvošo būtņu, tostarp Ainārs Šlesers, Aināra dēls, Viļa dēls, Aleksandrs Kiršteins, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne un citi. Saturs un pasniegšanas veids ir tik mulsinošs, ka viedoklis par notiekošo tiek prasīts pat Vilim Krištopānam, kurš dēlam plezīrā nepievienojās. Sutas gan izpaliek un visi par to aizmirst jau mēnesi vēlāk.
Atelpai no pārvietošanās telpā nāk Jorga Lantimosa nabaga radību filma Poor Things. Patiesībā tā uz ekrāniem bija jau janvārī, bet biļešu un laika neesamības dēļ izbaudīta mēnesi vēlāk. Ļoti savdabīga, īpaša un pavisam noteikti arī skaista gan tekstos, gan aktierspēlē. Un notiks vēl kaut kas pavisam neticams — mēs atkal sāksim blogot. Iedvesmojošākā latviešu blogere Vārdotāja atgriezīsies ar «tavs pārlūks, šķiet, ir cepumi invalīdiem» stāstu par to, kā intervēt valodnieku.
Vietējā mākslas arēnā iznāk Rīgas satiksmes paziņojums, ka būšot uzņēmuma vizuālā tēla rebrendings. Mēs pie šī vēl atgriezīsimies vēlāk gada laikā un šoks būs tik liels, ka pat prezidents atteiksies no komentāriem.
Tikmēr krievijas atklāti uzsāktais karš Ukrainā rit jau otro gadu.
Gentā sanākot kopā Eiropas poligrāfijas spečukiem, top jauns dižsaīsinājums: iPaaS jeb integration platform as service. Nosaukums sarežģīts un ir pamatotas aizdomas, ka visiem būs čakars to atcerēties. Tāpēc tiek lemts beidzot vienkārši neuztvert drukas pakalpojumus kā arhaisku ražošanas veidu un virzīties visos virzienos uz sakarīgu un mūsdienīgu komunikāciju ar klientiem. Respektīvi, nomainīt FTP un disketes uz pārlūku saskarnēm. Pāris mēnešus vēlāk tādā pašā sastāvā parunāsim arī par PDF un tā izaicinājumiem un vienosimies tur neko neaiztikt.
Marts
Klimata pārmaiņas jūtamas ne pa jokam. Mēnesis iesākas ar pavasari Latvijas mežos un pļavās. Šķita, ka kuru katru brīdi jāzied ievām un putniem jāperē. Bet ir tikai marta sākums. Franko Baguti tam par godu publicē meitenes–zeltenes oriģinālu «Tic ti tic gira e rigira», lai Liepājā ir par ko vārīties. Savukārt Toms Lūsis un Toms Treibergs izdod visu laiku labāko kaverversiju Dona dziesmai Hollow.
Valsts ieņēmumu dienests paziņo, ka ieviesīs obligātu prasību bankām ziņot par gadījumiem, kad privātpersonas iemaksā savos kontos lielas skaidras naudas summas. Prasība ir bijusi arī līdz tam, tikai tagad latiņu nolaida līdz četrciparu skaitlim un tāpēc tas skar arī parastos Purvciema automehāniķus. Tauta trako un, ja prastu rakstīt, varētu aicināt atlajst sajmu, savukārt veselīgā tautas daļa vienkārši aicina beigt pašiem sevi apzagt.
Aizkraukles Novada Vēstis nomaina tipogrāfiju un dizainu. Poligrāfijas grupas Mūkusala ienākšana novadā rosina pārdomāt arī kopējo apkārtraksta izskatu. Ja vien 2025. gadā nebūtu pašvaldības vēlēšanu, gan jau transformācija būtu sākums izdevuma pilnīgai izzušanai.
Ceļojumu mugursomā atradu melnas sēklas, kas, visticamāk, izbirušas no kāda čiekura vai cita augļa, ko vazājoties pa pasauli biju noskatījis kā gana skaistu. Nolēmām pamēģināt noskaidrot, vai no tās sēklas kaut kas var izaugt. Mēnesi vēlāk uz palodzes sauļojas šitāds brīnums.
Dietoloģijā ienāk jauns termins — Atlantijas diēta. Tā ir galvu reibinoša atbilde kontinentālajai Eiropai no britiem, saturā paģērot pienu, olas, kartupeļus un Baltijas šprotes. Savukārt uz lielajiem mājas kinozāles ekrāniem atnāk pēdējo laiku krāšņākās zinātniskās fantastikas grāmatu triloģijas 3 Body problem ekranizācija.
Ja ar lētu izkļūšanu no Rīgas lidostas dzimtās zemes apstaigāšanai mums joprojām neiet, atvadīšanās pirms došanās lidojumā savukārt ir kļuvusi pasakaini lēta. Lidostā aiz B termināla ir atvēries Roots of Latvia veikals. Pievilcīgie Selgas cepumi un koka sūdiņi ar latvju rakstiem ir sīkums pret to, ka Labieša alus te pieejams par 4 € bundžā. Tik lēts alus nav pat Centrāltirgus slavenajā fūdkortā.
Ne tik veiksmīgi ar lētu izkļūšanu un atgriešanos veicas valstvīriem. Krišjānis Kariņš ir bijis tik absolūti bezatbildīgs naudas izšķērdējs un par elementāriem jebkura vadītāja pienākumiem ilustratīvu aprakstu publicē pat eksministre Ilze Viņķele.
30. martā uz palodzes deju sāk pirmā asins garšu izbaudījusī odu mātīte.
Poligrāfijas pasaulē notiek pirmais skaļais gada pirkums. Figma nopērk maketēšanas programmu no elles — Affinity Designer. Sāk šķist, ka līdz šausmām briesmīgas kvalitātes drukas faili tagad būs arvien vairāk standarts. Viss gan beidzās laimīgi un Affinity kā līdz šim paliek vien dažu dīvaiņu izklaižu avots.
Aprīlis
Laikraksta Staburags slejās karikatūras publicējošais kretīns un mudaks Indulis Buka pamatīgi pāršauj pār strīpu. Redakcija dabūn siksnu no sabiedrības, Indulis savukārt ar zābaku pa pakaļu no redakcijas un viņa ēra avīzē beidzās. Toties citu jezgu ar komiksiem būs savārījis sabiedriskais medijs. Nāksies atgādināt, ka ne visi dzīvnieki ir nepārprotami un lokālais konteksts alegorijām nav atcelts.
Galvaspilsētas mākoņstūmēji nāk klajā ar ideju par vēl vienu šoseju pāri Lucavsalai un, lai pamatotu nenormālos komunikāciju ierīkošanas izdevumus, to visu ietērpj stāstā par visas pasaules pieprasīto futbola stadionu uz tās pašas salas. Galu galā Merks turpina būvēt daudzdzīvokļu māju kompleksu blakus būvmateriālu veikalam. Ir diezgan ticams, ka Positivus drīz nāksies cīnīties ar jaunām Maijām, kas nesaprata, kur iegādājušās īpašumus un visi citi vainīgi.
Trešais slavenākais Latvijas radio 1 raidījums «Kā labāk dzīvot» laiž gaisā epizodi, kas beidzot attaisno nosaukumu. «Kā labi atpūsties arī tad, kad visam 24 stundu ir par maz?» ar Anša Jurģa Stabinģa un Marijas Ābeltiņas dalību izdodas lielisks un būs klausāms arī pēc daudziem gadiem.
Aprīļa vidus jau ir tik silts, ka palienā pie mājas izplauka pirms gada kontrabandā iegūtie lakši. To gan pagaidām ir samērā maz, tāpēc ikdienas vajadzībām jādodas lasīt citviet. Šai sakarā par savu esamību pēkšņi atgādina Dabas aizsardzības pārvalde, stingri nosakot, ka lakšus savvaļā ņemt nav ļauts, un piebilstot, ka tomēr tam mūsdienās nav nekāda racionāla pamata un tiks strādāts pie izmaiņām noteikumos. Šrēdingera birokrātija. Savukārt lauku mājas pastkastē ligzdot izdomāja vālodze. Krīzes situāciju stratēģiskās padomes sēdē tiek lemts uzsist jaunu pastkasti un piekarināt blakus esošajai.
Rīgas tehniskās universitātes jaunās laboratorijas atklāšanas pasākumā Stradiņu universitāte publicē datus ilggadējam pētījumam par darba vides riska faktoriem Latvijā. Kopš 2022. gada caurvējš vairs nav risku pieciniekā un darbaspēks vairāk izsargājas no ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanas, tieša kontakta ar cilvēkiem, lielas darba slodzes, darba ar datoru un darba piespiedu pozā.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe publicē plašu pētījumu divās daļās par poligrāfijas nozari. Tāds skatījums uz nozari no ekonomikas skatupunkta latviešu valodā vēl nekad nav ticis publicēts un kļūs par svarīgu atsauču avotu nākotnē. Android 15. versijā parādās iebūvēts PDF failu atbalsts. Tostarp iespēja atvērt ar paroli aizsargātus dokumentus, komentēt, aizpildīt formas, meklēt, iezīmēt tekstu un objektus un citi nieki. Nenovērtējiet par zemu, tas prasīja padsmit gadus šīs platformas izstrādātājiem.
Maijs
Ķirši un ābeles uzziedēja kopā ar ievām. Aličas jau sen noziedējušas. Tikmēr pastkastes piepilda satura šedevri no priekšvēlēšanu kampaņām. Baļķi neviens tā arī nenesa, bet cita kreatīva netrūka.
Kā jau bija sagaidāms, Dons ļoti kvalitatīvi uzstājās Eirovīzijā un praktiski nevienam ar šo kvalitāti visā plašajā kontinentā nebija vajadzīgs. Uz vietējās skatuves iznāca jauna viedokļvērtra — krievvalodīgais saturs sabiedriskajā medijā. Caurkritušās (Liānai pašai tas atnāks nedaudz vēlāk) Eiroparlamenta kandidātes fani bļauj par to, ka latviešu valodai ir jābūt vienīgajai pasaulē. Veselais saprāts runā pretim, ka ne jau krievu valoda ir stūrakmens, mums vajag turpināt stutēt sabiedrisko mediju citās valodās, jo visai pārējai pasaulei ir burtiski vienalga par to, ko viņi neprot izlasīt. Gada beigās būs LSM+ piecās valodās, bet līdz tam vēl būs daudz kauju jāuzvar.
19. maijā tika atzīmēti Vasarsvētki. Visbezjēdzīgākā un muļķīgākā valsts oficiālā svētku diena Latvijā, kuras angliskais nosaukums ir pentecost. Pašvaldību vēlēšanās balsošu par to partiju, kas cīnīsies pret šiem svētkiem. Joks. Šo cīņu būs jāizcīna bez galvenā reģionālās poligrāfijas balsta.
Drupa — pasaulē lielākā un plašākā papīra un iepakojuma poligrāfijas izstāde vēra savas durvis pēc 8 gadu klusuma. Iepriekšējās poligrāfijas olimpiskās spēlēs nenotika, jo pandēmija. Bija pamatotas aizdomas, ka nenotiks arī šīs, jo vairs nevienam nevajag. Kā pirmā dižvēsts bija Heidelberg pavisam atklātā draudzība ar Canon pilnkrāsu lokšņu strūklu printeru tirgū. Tas gan netraucē Heidelberg arī turpmāk pavisam slēpti draudzēties ar Ricoh pilnkrāsu lokšņu tonera printeru tirgū. Kamēr B2 formātā viss skaidrs, tikmēr B1 formātā ar superātrām iespiedmašīnām atnāca Koenig&Bauer sadarbībā ar Durst. Savukārt zvaigznes izstrādē ir Landa, HP, EFI, Canon, Epson un Scodix. Respektīvi — digitālā ražošana, stumjot projām ofseta un pat fleksogrāfijas ražošanu. Nu un protams būtu grūti neieraudzīt, cik ļoti izaugusi ir Ķīna. Ja vācietis joprojām bļaustās, ja pie stenda bildē kartona tūbu līmēšanas iekārtu, tad Āzijas ražotāji ļauj ne tikai filmēt, bet arī pašiem darbināt iekārtas un eksperimentēt ar materiāliem. Ja tā turpināsies, tad nākamās olimpiskās spēlēs notiks jau tikai Ķīnā.
Jūnijs
Ķirši sāk sārtoties, savukārt Aizkraukles tirgū tika atrasta zobu protēze, par ko uzticamiem lasītājiem laikraksts Staburags atgādināja visu turpmāko mēnesi.
Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktori kļūst Dagnija Baltiņa, labāku stāsta turpinājumu būtu grūti iztēloties. Devīto klašu beidzēju vecākiem šī ziņa gāja secen, jo bija jāstājās e-rindā pēc centralizēto eksāmenu rezultātu skatīšanas un sertifikātu izgūšanas.
Rīga aizmirsa, ka sākoties karam Ukrainā visi solidāri vienojāmies vairs salūtus nešaudīt un kaut kādi grūtgalvji atkal sāk piesārņot ielas ar gaismas, trokšņa un sēra kombināciju.
Jāņos ēdām ķiršus no kokiem, lasījām liepziedus un gājām pirmajās sēnēs.
Kad šķita, ka nekā dullāka tehnoloģiskā arhaismā par vāciešiem un viņu faksiem neeksistē, pieklauvēja Šveice ar skenētiem parakstiem e-pasta nobeigumā. Par faksiem un Vāciju vēl atcerēsimies gada nogalē.
Jūlijs
Mēnesis iesākas ar svarīgu profesores Vijas Eniņas vēstījumu, ka rabarberus drīkst ēst arī pēc Jāņiem. Iespējams, ka tieši šim par godu pirmo kopāsanākšanu svinēja grupas Iļģi menedžeri Sergejs Bižāns, Benita Jaundālderis un Marika Papēde. Grupai jau sen pāri 40 gadiem un sanākušie ir bijuši pie vainas grupas gaitām vairāk kā pusi tās pastāvēšanas vēstures.
Valmieras pievārtē notika ikgadējais Valmiermuižas etnomūzikas festivāls un turpat netālu tika atklāts Zilākalna skatu tornis ar brīnišķīgiem skatiem uz Dikļu-Valmieras plakanzemi.
Mēs tā arī nesagaidīsim The Smile koncertu, jo Džonija Grīnvuda veselības problēmu dēļ tūre tiek atcelta toties man bija iespēja nokļūt vietā, kur +45 grādi ir normāla temperatūra dienas vidū. Kad vietējie neizpratnē prasīja, kāpēc es uz ielas dzeru alu, man bija iespēja pastāstīt par pirtīm un to nozīmi Ziemeļeropas kultūrās.
Kamēr pasaule gatavojas olimpiskajām spēlēm Parīzē, pār Latviju atnāk pēdējo 80 gadu lielākā vētra un lietavas. Jūrmala paliek bez parka, Bauskā zem parka atklāj kapsētu un Jelgavu oficiāli sāk dēvēt par bēdu ieleju, kaut arī man vienmēr tuvāk pie sirds bija pilsētas nozīmes lauki.
Olimpiskās spēlēs, protams, tiek iesāktas ar atklāšanas ceremoniju, kas aizskar kristīgās vērtības un abiem šiem notikumiem savstarpēji sakars ir tikai tāds, ka tie notika vienā mēnesī.
IT drošības uzņēmums CrowdStrike 18. jūlija pēcpusdienā laiž gaisā antivīrusa programmas atjauninājumu Windows datoriem, kas pie datora restartēšanas nokauj sistēmu un padara datoru nelietojamu bez īpašas bakstīšanas, kas parastam cilvēkam nebūs pa spēkam. Rezultātā vairāk vai mazāk uz diennakti apstājas praktiski viss. Nestrādā biržas, avioreisi, piemājas bankomāts un darba dators. Klupdami un rāpojot, bet lēnām to visu izdodas pacelt atpakaļ, tomēr tas, ka viens uzņēmums var ar vienu apdeitu nogalināt 8,5 miljonus datoru nepaliek nepamanīts. Tas gan arī atklāj citu, daudz baisāku ainu — miljoniem datoru visā pasaulē (tie, kas necieta incidentā) visticamāk ir vispār ne pret ko neaizsargāti. Tāpēc noveicās mums tikai ar to, ka šoreiz sūdus savārīja IT drošības uzņēmums, nevis bariņš talantīgu hakeru.
Augusts
Plašu rezonansi izraisīja nostāja, ka dzeramnaudas piespiedu prasīšana Latvijā nav pieņemama. Beigās gan visi šķīrās kā draugi, jo kaislīgākie dzeramnaudu aizstāvji izrādījās tie, kas uz krogiem pēdējo reizi ir bijuši pirms pandēmijas un joprojām uzskata par normu saņemt algu aploksnē. Toties Mārtiņš Sirmais pēc ilgākas muļļāšanās uz vietas saņēmās un atvēra Rīgā pirmo laikmetīgā šašlika restorānu Iesmi, parādot kā grillētas lietas var ēst arī gaumīgi.
Piedaloties ābolu gada programmā, no Skrīveriem uz Vecpiebalgu ar pakomātu servisu tika nogādāta ābolu raža. Tādējādi Linda Mūrniece kļuva par kasti ābolu bagātāka, tika sildīta pakomātu servisa ekonomika un, iespējams, parādījās iezīmes jaunam kultūras kanonam. Pirmo reizi siltumnīcas čili nogatavojās tad, kad krūmos vēl nav nobirušas jāņogas. Tā nu beidzot uztapa jāņogu-čili ievārījums, kas turpmāk arī pretendēs uz iepriekšminēto titulu, ja abas ražas arī citreiz izdosies iegūt vienlaikus.
Veicot plašu aptauju tika noskaidrots, ka 41% latviski runājošo dievina koriandru un ir tikai 12% tādu, kam patīk lakrica. Toties pavisam droši var apgalvot, ka trešajai daļai Latvijas iedzīvotāju nepatīk nedz viens, nedz otrs. Portālā Satori publicēts Jāņa Joņeva garstāsts par tikpat neviennozīmīgi uzņemto franču beķereju un tās saimnieku Bernāru. Un tas viss notiek laikā, kad prātvēderi no Zemkopības un Izglītības ministrijām bija izdomājuši izķengāt pāris simtus tūkstošu rupjmaizes popularizēšanai skolās. Līdz šim šķita, ka bērniem jau pietiek ar salipušiem rīsiem, pārvārītiem sautējumiem un kāpostiem kotletēs, ko glorificēt skolas ēdnīcās.
Ar klusu lūgumu pēc palīdzības pieklauvēja Evija Unāma. Un pat tad ne viņa pati, bet viņas krustmeita. Onkoloģiskajai ārstēšanai ar steigu nepieciešami 56 tūkstoši eiro, kurus ārstu konsīlijs nolēmis neatbalstīt no valsts līdzekļiem. Nauda medikamentiem tiek žigli savākta, bet tad parādās arvien jauni un jauni stāsti ar līdzīgiem scenārijiem — zāles ir, dakteri ir, bet naudas nav. Gada nogalē Toms Grēviņš vēl nedēļu stikla būrī pasēdēs par to atgādinot un savācot pāri miljonam eiro šādu gadījumu atbalstam. Savukārt Evija izārstēsies. Tāpēc, ka mēs visi ātri sadevāmies rokās un palīdzējām.
Susuriņi augusta otrajā pusē pieraudāja pilnu Daugavas stadionu Dona koncertā. Oasis paziņoja par atkalapvienošanos un dažiem koncertiem Vemblija stadionā, kas tika izpirkti stundas laikā.
OX Drive auto nomas uzņēmumu, kura autoparkā bija tikai Tesla mašīnas un pakalpojums bija pieejams Rīgas robežās, nopirka CarGuru. Tagad ar Teslu var laist arī uz zaļumballi Bebrenē.
Latvijas preses sapnis, kā izrādās, tiek glabāts sludinājumu avīzē Latvijas ziemeļaustrumos. Gulbenē bāzēts sludinājumu laikraksts «Ielūkojies…» iznāk 20 000 eksemplāru tirāžā un tiek drukāts Jēkabpilī. Kad pasaulē notiks atomkarš, izdzīvos Šēra, tarakāni un sludinājumu avīzes, kā izskatās.
Septembris
Zinību dienā uzzināju, ka irši izdomāja iekārtot ligzdu kūpinātavā. Nevaru nedz apstiprināt, nedz noliegt, ka iršu ligzdošanas sezonas uzsākšana manā kūpinātavā (nevis ābeles dobumā, bēniņos vai malkas šķūnī) ir labākā šīs vasaras dāvana no šiem dumjajiem kukaiņiem. Mēneša vidū padevos un sapratu, ka baraviku laiks ir beidzies.
Linda Mūrniece izdod grāmatu Meitene ar pistoli uz jumta — atklātu un vienkārši sarakstītu politisko biogrāfiju, savukārt Ilze Viņķele par saviem dzīves līkločiem izstāsta raidījumā Laikmeta krustpunktā. Kopš tā laika Laikmeta krustpunktā kļūst par manu obligāto klausāmvielu.
Lietuvieši atņem pilsonību krievijas armijas rindās karojošai vatesgalvai, tā atverot jaunu lapaspusi pilsonības interpretācijā un valsts atbildībā pret tās nodevējiem.
Sāk klīst runas, ka AirBaltic varētu ne tikai kotēt biržā, bet arī kontrolpaketi pārdod Lufthansai. Visi pabļaustās, Gauss atkal kaut kur parādās ziņu virsrakstos, bet beigās viss norimst un arī pati Lufthansa no idejas atsakās. Toties ar krahu startē Indexo banka, kuras mobilā aplikācija ilgi nav pieejama un tad ilgi tiek remontēta no kļūdām.
Atsākas diskusijas par to, ka vajadzētu ieviest obligātu vakcināciju visiem iedzīvotājiem. Mēs gan vēl pat neesam iemācījušies no pulksteņu grozīšanas atteikties, kur nu vēl par visas nācijas veselību vienoties.
Sergejs Pavlovs publicē rakstu par to, kur tad mēs, latviešu valodu protošie, visvairāk cepamies par lietām un ko spējam ietekmēt. Tikmēr pirmo reizi atrodos tornado skartajā rajonā ASV, kur cepšanās dažādos soctīklos tikai uzņem apgriezienus un pēc kāda laika būs zināms, ka grūti izrunājamais vārds un pirmā sieviete-prezidente zaudēs apelsīngalvai brutālā soctīklu sūdu vētrā.
Kārtējā pieminekļa aizvākšanai no Rīgas cenšās palīdzēt ielu pseidomākslinieki, aplejot tos ar «asinīm līdzīgu krāsu». Atgādināšu, ka ja jums tiešām ir nepieciešamība ielās darboties ar asiņu imitāciju, iesaku izvēlēties S 5040-R toni no NCS sistēmas, nevis bliezt pirmo, kas sarkans pa rokai pagadās.
Epson par 591,4 miljoniem USD iegādājies Fiery, vienu no top spēlētājiem digitālās drukas RIPu pasaulē. Šis ir dārgākais jebkad notikušais programmatūras uzņēmuma pārdošanas darījums poligrāfijas vēsturē un summa ir ļoti, ļoti iespaidīga. Salīdzinājumam, pirms pāris gadiem Dover nopirka Caldera par «smieklīgiem» 35 miljoniem, bet ColorGate pārdevās Ricoh par 10 miljoniem.
Oktobris
Izrādījās, ka man nav taisnība. Oktobra vidū baravikas mežos atgriezās ar jaunu spēku. Saldētavas piestūķētas pilnas un laimei nav robežu. Robežu nav arī Aizsardzības ministrijas nekaunībai, uztaisot bāzes autostavvietu ar tanku uz betona podesta par 183 tūkstošiem eiro.
Ar puikām noslēdzām 3 gadus ilgušo eksperimentu un noskatījāmies pilnīgi visas X-Files sezonas un filmas hronoloģiskā secībā. Tagad maniem tīņiem ir 100% izpratne par folijas cepurēm, ūdeņu strukturēšanu, aviācijas kaisītajām ķimikālijām, bitēm un baložiem-spiegiem. Esam gatavi 6G laikmetam. Nesaistīti rodas ideja par jaunu konceptu: izdot Latviešu konversācijas vārdnīcu kā audiogrāmatu.
Mūsu ģimenē uz palikšanu atnāk televizors. Tā tiek uzzināts par to, ka tiek nozāģēts koks, kurā pirms mēneša Lizumā jaunieši ietriecās un nogalināja sevi. Tagad ceļmalā ir celms, kurā noteikti kādam izdosies ieskriet, mēģinot nobraukt ceļmalā.
Citadele nāk klajā ar savu atbildi Indexo — arī izreklamē uz visām pusēm savu jauno mobilo lietotni, bet tā kļūst pieejama bankas klientiem tikai pāris nedēļas vēlāk. Tiek secināts, ka mums ir izstrādāts kaut kāds jauns banku aplikāciju izziņošanas standarts, kas paģēr lepoties par kaut ko, kas reāli nevienam nav pieejams, jo vēl nav nemaz apstiprināts lietotņu veikalos.
Latvijā sākas 2025. gada abonēšanas kampaņa un Microsoft ir iestrādājis mākslīgo intelektu MS Paint programmā. Ļoti savstarpēji korelējoša informācija. Tikmēr reģionālās preses redakcijas tā arī raksta: ir divas lietas, kas šajā laikā nav mainījušās — tie ir mūsu uzticīgie lasītāji un mēs. Ja nu vienīgi mirstības dēļ. Mēneša beigās pieklauvēja zinātnieku grupa, kas strādā ar NASA Perseverance Rover uz Marsa uzņemto attēlu krāsu korekciju. Tur eksotiska situācija ar dienas gaismas spektra lēkāšanām atkarībā no planētas garastāvokļa.
Novembris
Meteoroloģijai šogad ir bijis tik krāšņi Latvijā, ka speciālistiem nākas strādāt pie daudz segregētākām meteoziņu pasniegšanas metodēm. Tagad mums ir brīdinājumi arī par lidojošiem objektiem, apdraudējumiem piekrastēs un citām likstām. Un lēnām no leksikas pazūd 1., 2. un 3. prognoze.
Pēc ilgu gadu radošajām mokām Elīna Kursīte un Sarmīte Kolāte beidzot nāk klajā ar savu kopdarbu R*sols. Tā arī nav savā starpā vienojušās par to, kā tad šis jāraksta, tāpēc rasols kļūva par r*solu. Grāmatā ir apkopots visas Latvijas viedokļu spektrs par to, kas tad īsti nav jāliek uz nakti salātos, lai tie nepaliek ieskābeni.
Tikmēr Latvijas Nacionālajā Makslas muzejā pēdējā mirklī vēl bija noķeramas Bindes un Deinata fotogrāfiju izstādes, kaut gan patiesībā skrējām apskatīties diženo Eglīti.
Apple izlaiž jaunu Mac mini, kuram ieslēgšanas poga ir paslēpta tādā vietā, ka dators ir jāpaceļ, lai to nospiestu. Par to pamatīgi nosmīkņā Vofgans Brēmers, VW grupas dizaineris. Tas pats, kurš iebāza supernesaprotamās vietās glāstekrāna pogas ventilācijai, padarot jaunos Golfus nelietojamus.
Valmiermuža mēģina pastāstīt par to, kas ir Latvijas alus. Visi noskatās, piekrīt un turpina zipāt Cēsu Premium ar atlaidi. Aizbraucu uz rēdžu dzimteni Atēnām un guvu pārliecību, ka arī ļoti seniem grieķiem piemita slinkums un bezrēdžu burti. Par to, ka serifi ir rēdzes es arī uzzināju Atēnās.
Par vēl vienu gada laikā nepelnīti nepieminētu pērli Latvijas mediju vidē pavisam noteikti ir kļuvis Edžus Miķelsona un Jāņa Sildnika raidījums Zinātne vai muļķības, kas novembrī pievērsās vakcinācijām, ķīmiskajām trasēm un Liepājas āpsim kā arī ciemojās Rīgas pilī.
ASV vēlēšanu rezultāti vēl nebija zināmi, bet gada lieliskākā sienas dekorācija Trumpy Trout gan. Paralēlā realitātē ar mani mēģina sazināties Webex Meetings un es jau gandrīz piekrītu. Tomēr Kamala zaudē vēlēšanās, bet Printful apvienojas ar Printify savukārt es mēneša beigās izlēmu pārvākties no Tvitera uz BlueSky.
Decembris
Izraku no virtuves dekorācijām rokas kafijas dzirnaviņas un automātiski kļuvu ne tikai par Viršu degvielas, bet arī elektrības pircēju, jo ļoti laba kafija (dzelžaina loģika). Beaujolais Nouveau arī šogad bija absolūti nedzerams etiķis. Ir dīvaini apzināties, ka esmu bijis vēstnieks šim svaigvīnam pirms padsmit gadiem un tagad esmu tā kaisls pretinieks. Garšas mainās.
Izdevās saplēst savu prokastināciju un jau septiņpadsmito reizi publicēt kalendāru plānotājiem-ķēpātājiem. Jā, bez vārdadienām, jo nevienu neinteresē, kad vādadiena ir Jorgitai. Savukārt, lai neaizmirstu par mammas Janīnas vārdadienu, atliek vien gada sākumā to atzīmēt kalendārā.
CERT izveidoja savu risinājumu Latvijas lietotāju aizsardzībai pret kiberuzbrukumiem ar triviālu nosaukumu DNS Ugunsmūris. Tas pēc būtības ir tas pats LMT produkts, tikai to mēs apmaksājam no nodokļu maksātāju budžeta.
Revolucionārs notikums Vācijā: Deutsche Bundesbank mājaslapā pie kontaktinformācijas norāda, ka no nākamā gada 31. janvāra vairs nedarbosies viņu fakss. Vācija ir otra visvairāk atpalikusī valsts pasaulē ar obligāto faksa saziņu daudzās biznesa un pārvaldes jomās. Uzreiz aiz Japānas, kas plāno no nākamā gada beidzot atteikties no disketēm valsts pārvaldē.
Mazliet nepamatoti klusi, tomēr Latvijas radio pēc 99. gadu pastāvēšanas beidzot nokļuva National Geographic redzeslokā. Kā lielisks fons vienam no ieteiktajiem Ziemassvētku tirdziņiem. Savukārt Latvijas mērogam daudz piemērotāks nepamatotais klusums ir par latgaliešu tēzaura publiskošanu. Uz šo mirkli tā ir plašākā latgaliešu valodas vārdnīca pasaulē.
Ziemassvētku priekšvakarā 30 gadu jubileju nosvinēja Grafikas kamera. Viens no iespaidīgākajiem mākslinieku veiksmīgās pašorganizācijas piemēriem Latvijā. Bija daudz gaišu cilvēku, uzrunas, saldais un sāļais kliņģeris, ārvalstu viesi, ar garnelēm pildīts gurķis un siena pašizpausmēm. Savukārt Ineta Berkmane un Jānis Murovskis LNB izveda poligrāfiskajā ceļojumā no vienkrāsu sietspiedes līdz leģendāriem pilnkrāsu žurnāliem. Un saldajā ēdienā vēl bija diskusija par poligrāfijas terminoloģiju.
Eiropas Savienībā apgriezienus uzņēma iniciatīva ieviest obligātu izvēli drukātai vai digitālai informācijas saņemšanai. Ar 20+ gadu dzīvi drukā, es nekādi nevaru pieņemt šī absurdā drukas lobija kampaņu, jo tas vienkārši nav taisnīgi, racionāli vai saimnieciski.Epson jau Drupā prezentēja savu spektrofotometru, bet bija jāpaiet kādam laikam, lai es pie tāda tiktu pats. Ir labi apzināties, ka tev ir draugi, kas vienkārši var iedot paspēlēties ar jaunu spektrofotometru. Kopš šajā tirgū bez nūģiskajiem vāciešiem ir arī Kanādas NIX un amerikāņu Spectro, tirgus beidzot redz pozitības tendences un nomērīt krāsu vairs nemaksā tūkstošus. Esmu gana pārliecināts, ka 2025. gads mums pasaules drukas lietās nesīs tieši to — nokāpšanu no daudzdesmitu gadu veciem troņiem un attapšanos realitātē. Zināšanas nav jāslēpj aiz patentiem un sarežģītiem nosaukumiem, ar tām ir jādalās un jāļauj tirgum piepildīties ar faktiskajiem tehnoloģiju izmantotājiem.
