Rokdarbi. Labojam remontdarbu ceļazīmi Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuvei

Rudens ir lielisks mirklis dabas haotiskuma novērošanai. Sētnieku cīņas ar nobirušajām lapām, kuras vēja brāzmu ietekmētas izkliedējas svaigi saslaucītās ielas garumā. Līdzīgi vējam, maketētāji mēģina to pašu atkārtot izklājumos, izbārstot saņemtās informācijas vienības maketa laukuma robežās ar vien sev zināmiem varbūtības parametriem.

Skrīveri pēdējo divu gada laikā ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas — pilnībā pārbūvēta maģistrālā iela, vairāki tilti un šoseja Madlienas virzienā. Izskatās, ka arī Latvijas dzelzceļam palicis kauns un ir lemts par pēdējā neskartā posma pārbūvi, uzlabojot satiksmi pāri dzelceļam. Kadam nu ir dota vaļa, lai par šo notikumu savlaicīgi paziņotu satiksmes dalībniekiem.

Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.

Nepamet sajūta, ka maketētājs ir centies panākt maksimālā ļaunuma efektu un par to nav nemaz īpaši pārdzīvojis:

  • Bezjēdzīgais uzsaukums «Uzmanību!», kas nenes nekādu informatīvo vērtību.
  • Četru izmēru teksts, papildus arī nevajadzīga augšējā reģistra izmantošana.
  • Ačgārns datuma pieraksts, tostarp nevajadzīga gada minēšana, līdz saknei briesmīgs laika pieraksts.
  • Informācijas trūkums par to, kāpēc minētās neērtības satiksmes dalībniekiem tiks ieviestas.

Piepucējam tekstu, lai tas ir sakarīgs. Sakārtojam informācijas blokus, izceļot svarīgāko. Papildinām ar informatīvām piktogrammām, kas neatstāj vienaldzīgus satiksmes dalībniekus, uzliekam uz esošā formāta.

dzelzceļa pārbrauktuve un gājēju pāreja slēgta
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu, mrserge.lv versija

Rokdarbi. Labojam Rīgas Valsts tehnikuma profesionālās izglītības programmas mācību grafiku

Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».

Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).

Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafiks. 1. lapaspuse no četrām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

Sāksim ar būtiskā saprašanu:

  1. Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
  2. Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
  3. Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
  4. Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.

Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.

Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.

Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).

Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.

Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).

Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.

Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.

Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafika mrserge.lv maketa versijas 1. lapaspuse no divām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

No īpašajām «fīčām»:

  1. Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
  2. Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
  3. Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
  4. Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).

Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.

P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.

Rokdarbi. Labojam Latvijas Radio Ziņu dienesta «Ziņas vieglajā valodā» pieteikumu

Īpašais radio ziņu izdevums «Ziņas vieglajā valodā» ir ļoti veiksmīgs projekts, kas darbojas jau vairākus gadus. Nesen pamanīju, ka LSM.LV šai rubrikai ir parādījies jauns pieteikums, kas ir daudz veiksmīgāks par līdz šim izmantoto raibo avīžfonu, tomēr prasa mazas korekcijas.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotais pieteikums.

Ir viena lieliska lieta, kas ir izdarīta: augšējā reģistrā rakstītais teksts «ZIŅAS VIEGLAJĀ VALODĀ» ir izretināts, lai tas būtu vieglāk lasāms. Tai pat laikā tas, ka ir izretināts arī apakšējā reģistrā rakstītais teksts «Vienkārši par svarīgo» ne pavisam nav labi. Teksts sabrūk un nav sasaistīts, tāpēc maketētājam nācās ielikt sarkano svītru, lai kaut kā savilktu abus blokus un palīdzētu acij noķert tekstu. Šis ir viegli labojams.

Te gan būtu vērts pieminēt, ka Open Sans fontā nav diez ko veiksmīgi izveidoti starpburtu pāri. Piemēram, starp J un A atstarpe ir par mazu, starp G un L — neproporcionāli liela, bet manuālo koriģēšanu šoreiz izlaidīsim, tikai piekārtosim esošo. Pirmajā rindā nedaudz jāsamazina starpburtu atstarpes, lai vārdi turās kopā, savukārt otrajā rindā retinājums vispār ir jāizslēdz.

Uzreiz acīs iekrīt tas, ka otrā rinda atrodas nedaudz par augstu, jo tā jau spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, bez sarkanās līnijas. Tāpēc tā jāpabīda nedaudz zemāk, veidojot simetriju virs un zem sarkanās līnijas.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma tekstu labojums.

Bet var arī iet tālāk un atbrīvoties no šīs līnijas vispār, jo tās funkcionālā jēga ir pazudusi. Pie reizes arī sakārtot objektus tā, lai tie ir uzlikti uz sleju režģa un tad atsevišķos elementus jau satur kopā maketa simetrija.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma maketa lauzuma iterācija ar simetrisku objektu izvietošanu.

Rokdarbi. Ielauzumi teksta slejās un to izvietojuma labturības principi

lsm.lv raksts ar audiomateriāla ielauzumu.
lsm.lv raksts ar audiomateriāla ielauzumu.

Lai teksta lasīšana nekļūtu par pārbaudījumu, ir vērts pievērst uzmanību tam, kā tiek komponēta plūsma un savstarpēji sasaistās rindas. Ja nonākot līdz rindas beigām, lasītājam acīm ir jāskenē viss makets teksta turpinājuma meklējumos, tad šāds makets ir jāpārtaisa.

Eksistē vecs triks, kas nāk no avīžu izklājumu plānošanas — aizstāt reālu tekstu ar neitrāliem blokiem, tādējādi novēršot uzmanību no satura un palīdzot koncentrēties uz lauzuma būtību.

lsm.lv raksta lauzums ar aizklātiem teksta blokiem.
lsm.lv raksta lauzums ar aizklātiem teksta blokiem.

Uzreiz kļūst skaidri redzams, ka teksta bloki ir izkaisīti un secīguma princips nav ievērots. Pēc ievada pamatteksts sākas nenosakāmā pozīcijā slejas vidū, pirmās rindkopas pēdējā rinda bezjēdzīgi karājas zem audiomateriāla ielauzuma.

Pievērsiet uzmanību, ka, kaut gan ievads jau tā ir izcelts ar pustrekno fontu un palielinātu burtu izmēru, lai saglabātu bloka vienotību, dizainerim nācās ielikt pirms un pēc ievada līnijas, kas saturētu šo teksta bloku kopā. Un ir viegli pamanīt, ka lielāko putru maketā ir savārījis audiomateriāla ielauzums, kura pārnešana uz labo pusi būtiski uzlabotu teksta lasāmību.

lsm.lv raksta lauzuma labojums.
lsm.lv raksta lauzuma labojums.

Tagad tikai atliek tikt galā ar saikļu karāšanos rindas galos, šķidro retinājumu un novākt traucējošās līnijas ievada rindkopai.

Ielauzumu ielikšana tekstā un līdzināšana pēc kreisās malas ir ļoti specifisks un sarežģīts maketa veids, kas sevi reti attaisno un praktiski nekad nenostrādā bez manuālām korekcijām. Princips vienādi darbojas gan drukātajos, gan elektroniskajos maketos (ja nu vēl šī robeža vispār būtu īpaši jānodala). Daudz veiksmīgāks risinājums ir daļēja iznešana ārpus teksta slejas, bet par to kādu citu reizi.

New York Times ielauzums ar daļēju iznešanu ārpus rindas.
New York Times ielauzums ar daļēju iznešanu ārpus rindas.

2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem

mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem darbībā.
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem darbībā.

Ir klāt tas skaistais un burvīgais laiks, kad «The weather outside is frightful» skan ne tikai lielveikalos, benzīntankos, bērnudārzos un suņu pastaigu laukumos, bet arī sapņos. Un te nu es sapratu, ka šogad esmu negodīgi atstājis jūs bez Ziemassvētku dāvanām.

Šis ir jau devītais gads, kopš mrserge.lv blogā publicēju izdari-pats-savām-ķepiņām kalendāru nākamajam gadam.

Kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2017. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.

Mr. Serge 2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
Mr. Serge 2017. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.

Mr. Serge 2017. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā. Tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt vari aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu.

Kalendārs pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):

mrserge.lv 2017. gada kalendārs (PDF)

mrserge.lv 2017. gada kalendārs (RAR arhīvs ar IDML + pielikumi)

Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.

Interesantas muļķības par 2017. gadu

Divi mēneši 2017. gadā beigsies ar svētdienu un tā nu tas sanāk, ka arī gads beigsies svētdien. Tā kā sūkstēties par iešanu darbā 2. janvārī mēs varēsim divus gadus no vietas. Jau šobrīd ir oficiāli zināma viena pārceltā brīvdiena, kas būs 20. novembrī, jo 18. novembris iekrīt sestdienā. Bet ierēdņi vēl plāno valsts un pašvaldības iestādēm 5. maiju arī pasludināt par brīvdienu, pārceļot to uz 13. maiju. Lieldienas 2017. gadā atkal būs man daudz pieņemamākajā aprīlī, savukārt Jāņus svinēsim tikai trīs dienas.

Priecīgus visiem Ziemas saulgriežus. Nākamajā gadā novēlu jums homeopātiski daudz raižu, no glutēna brīvas galvas un domas, veselīgu attieksmi pret kritiku un kritisku attieksmi pret ziņām.

—Do you really think you can stop us Mr.Cowboy?
—Well, Yippie-Ki-Yay MotherFucker!

Papildinājums 22. decembrī. Ozolnieku vidusskolā (kur, starp citu, es pats esmu uzsācis skolas gaitas) ir superīgs darbmācības pasniedzējs Dainis Šantars aka cyxob. Viņš ir viens no mana kalendāra ikgadējajiem patērētājiem un šogad kopā ar skolēniem uztaisījis ķēpātāju kalendāra bilžaino versiju (PDF, 15 MB). Nu un pie reizes viņš arī atsūtīja, kā lietojās 2016. gada kalendārs.

mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem Ozolnieku vidusskolā.
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem Ozolnieku vidusskolā.

Rokdarbi. Līdzvērtīgu fotogrāfiju izkārtošanas principi un sveiciens LTV ziņu dienestam

Pieļauju, ka viens no grūtākajiem uzdevumiem, ar ko saskaras dizaineri un maketētāji, ir daudzu portretu sakārtošana, nepadarot to par garlaicīgu kaudzīti ar attēliem. Ar to saskaras gan sociālo tīklu zīmētāji, gan viedtālruņu kontaktu sarakstu dizaineri, gan arī klasisko sejiņu galeriju maketētāji.

Cilvēkiem ir dažāda sejas forma, fotogrāfijas nāk no ļoti dažādām vietām un ir grūti piemeklēt vienāda rakursa un rakstura bildes, pinkaini mati un plikpauris blakus izskatās dīvaini, izteikts dubultzods ir sejas turpinājums, bet liels ādamābols tāds nav. Un tā tālāk. Iemesls apjukt ir pamatots.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos.

Klasiskā 5:7 proporcija (ielu aptauja) portretfotogrāfiju kaudzītei ir garlaicīga. Tā rodas no fona atdalītās galvas, izgrieztas sejas (dienvidparks) kā arī Latvijā pēdējos gados populārās ovāli un apaļi izgrieztas portretbildes (pogas). Viens tāds piemērs kā reiz pagadījās LTV Ziņu dienesta tviterkontā, piesakot raidījumu Tiešā runa. Visnotaļ skaidri uzstādīts uzdevums, bet, apjūkot fotoarhīva piedāvātajās iespējās, maketa veidotājs uztaisīja haosu.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Sarkanais aplis parāda fotogrāfijas formu, gaiši sarkanie pleķīši ir cilvēku sejas.

Pirmkārt, attēli nav vienādi nedz pēc lieluma, nedz pēc formas. Bet to vēl varētu norakstīt uz paviršību. Kas ir daudz svarīgāks: cilvēku seju izmērs dažādās bildēs. Māris Pūķis starp Aivaru Lācaru un Andu Rožukalni izskatās speciāli samazināts. Un visa augšējā portretu rinda padarīta mazāk svarīga par apakšējo.

Lai situāciju labotu, portreti ir jāizlīdzina pēc seju lieluma. Man gan neizdevās atrast visas bildes, kuras izmantoja LTV (un nebija arī fotožurnālista, kam pajautāt), bet šajā gadījumā tas tikai pierāda teorijas darbspējīgumu.

LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Mr.Serge piedāvātais variants.
LTV raidījuma «Tiešā runa» vizuālais pieteikums sociālajos tīklos. Mr.Serge piedāvātais variants.

Praktiski portretu līdzināšanai kā atbalsta punktus jāizmanto acis un muti. Var izmantot arī zodu, bet sanāks čakars, ja būs bārdainie jālīdzina. Varētu izmantot pieri, bet čolkas atkal nāk modē un dažiem plikpauriem nevar pateikt, kur kādreiz mati bijuši. Tomēr arī tad vajag saprast, ka nāksies manuāli veikt nelielas korekcijas, jo mēs neesam Mattel rūpnīcā štancēti.

Ko noteikti nevajadzētu darīt ar portretiem: neproporcionāli staipīt attēlu, griezt nost pieri vai zodu, mest bildi spoguļattēlā (par to kādreiz atsevišķi pastāstīšu) vai citādi ietekmēt attēla patiesumu.

Starp citu, tāds pats princips tiek izmantots arī logotipu izkārtošanā maketos. Tikai šajā gadījumā jāņem vērā nevis acis un mute kā portretiem, bet gan logo laukums jeb vizuālais svars.

2009. gada Cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti pēc svara principa.
2009. gada cafe Leningrad pasākuma plakāts. Logotipi izkārtoti trīs rindās, katrā rindā ievērojot vizuālā svara principu.

Tā kā jau šķita, ka viss ir skaidrs, tāpēc sajaukšu galvu. Ne vienmēr vajag izmantot vienlīdzības principu. Dažkārt tas ir pārāk garlaicīgs risinājums. Fotogrāfijas var būt dažādas pēc izmēra, bet tām var būt līdzvērtīgs atveides princips.

Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.
Laikraksta «Die Zeit» pirmā lapa 2015. gada 1. oktobrī.

Visi portreti Die Zeit pirmajā lapā ir vienlīdz nozīmīgi, tomēr tie ir izkārtoti dažādos izmēros, lai maketa kopskats nebūtu garlaicīgs. Būtiski pievēst uzmanību konsekvencei: katra izmēra attēlos cilvēkiem sejas būs vienāda lieluma.

Paņēmienu, kad līdzvērtīgu vizuālo informāciju sakārto dažāda izmēra loģiskā mozaīkā, izmanto arī kvalitatīvu interneta veikalu lapās, jo tad preču skenēšana vairs nav monotoni garlaicīga.

P.S. Ja cilvēks aiziet uz fotobūdiņu, lai pašrocīgi uztaisītu dokumentu foto četros eksemplāros, tad viņš ir uztaisījis pašportretu. Selfijs ir murgs, ko lobē stilīgie Rīgas lokālos krafta alu pārdzērušies velofašisti.

Rokdarbi. Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā.

Jelgavas pašvaldības izdevumam «Jelgavas Vēstnesis» pirms gadumijas mājaslapa mainījusi paskatu un funkcionalitāti. Izskatās, ka tam sekojusi arī drukātā satura čubināšana. Sen nebiju interesantas grafikas redzējis.

Vēstneša darbiniece Ilze Knusle-Jankevica rakstā «Operatīvie dienesti visbiežāk braukuši uz «Argo» un «Klondaiku»» apkopojusi Jelgavas Pašvaldības policijas un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta statistiku par aizvadītajiem diviem gadiem un noskaidrojusi vistrakākās atpūtas vietas Jelgavā. Nav gan skaidrs, kāpēc nav informācijas no Valsts policijas, bet ne par to ir stāsts. Rakstu pavada grafika.

Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Autors: jelgavasvestnesis.lv
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Autors: jelgavasvestnesis.lv

Manu uzmanību piesaistīja dizainera feinais risinājums ar Baleriju, kurai abos gados ir vienāds trakojošo skaits. Bet ar to viss arī beidzās:
—Gadi bezjēdzīgi izvilkti kā atsauces, kaut gan varētu efektīvi izmantot krāsu kodējuma iespējas.
—Tā vietā, lai klubu nosaukumus uzrakstītu blakus datiem, tie ir atvilkti uz grafikas apakšu un tiek mākslīgi līmēti klāt ar baltām palīglīnijām.
—Ko nozīmē palīglīnijas starp dažādu klubu skaitļiem? Ko tieši parāda Klondaikas un Balerijas savienojošā palīglīnija? Tās ir ne tikai liekas, bet arī maldinošas.

Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Mrserge.lv labotā versija.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā. Mrserge.lv labotā versija.

Novācām visu, ko vien varējām novākt un sakārtojām atlikušo. Sanāca daudz tīrāk, bet tāpat pavisam skumji:
—Laukums nav vienmērīgi aizpildīts, drīzāk haotiski. Joprojām ir vēlme atrast tendenci starp klubiem, bet tādas nevar būt.
—Skaitļi apļu fonos ir maldinoši. Grūti atrast atšķirību starp Jelgavas kreklu datiem un Klondaikas datiem, jo abos gados klubos salīdzinoši ir bijis līdzīgs izsaukumu skaits.

Tā kā grafika arī pēc kļūdu labošanas sanākusi garlaicīga, top skaidrs, ka ir izvēlēts neatbilstošs datu vizualizācijas modelis. Pafantazējot, ko ar datiem vēl var izdarīt, lai tie ir interesanti, izkristalizējās divas idejas:
—Datus var vizuāli attēlot lielākus/mazākus, atkarībā no vērtībām.
—Datiem ir ģeogrāfiska piesaiste, kāpēc gan neizmantot karti?

Ar Google Earth izveidojam klubu koordināšu grupu, importējam grupu CartoDB un uzfrišinām izskatu, izvelkam gatavo karti kā attēlu un pabeidzam vizualizāciju jau lokāli, pievienojot skaitļus. Varētu čakarēties ar trīs datu slāņiem un to visu iztaisīt arī interaktīvu, bet šajā gadījumā nebija tāds uzstādījums un dizaineris noteikti primāri grafiku taisīja drukātajai versijai.

Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā 2014. un 2015. gadā. Mrserge.lv grafika.
Operatīvo dienestu izsaukumi uz klubiem Jelgavā 2014. un 2015. gadā. Mrserge.lv grafika.

P.S. iemetiet komentāros, ja jums jau izbesījis lasīt par to, ka es visur gribu redzēt kartes.

Rokdarbi. Lattelecom un LMT vērtības izmaiņas un sveicieni LTV ziņu dienestam

Veidojot grafikas dizaineri parasti grēko neapzināti. Norauj ass sākumu tur, kur nedrīkst, izvēlas neloģiskas proporcijas vai profāniski izceļ mazās vērtības attiecībā pret lielajām. Iesācējiem un pseidoaptauju publicētājiem tas ir piedodams, bet LTV ziņu dienestam jau ne pirmo reizi aicinu pieņemt darbiniekus, kas domā ar galvu.

Ir pagājuši jau vairāk kā desmit gadi, kopš telekomunikāciju uzņēmumus LMT un Lattelecom vēlas sazāģēt un apvienot vienlaicīgi. Skaidrs, ka lēmums ir gana skarbs, lai politiski neviens negribētu uzņemties atbildību. Nav jau kaut kādas sūda bankas, kuras var pāris diennaktīs nopirkt un pārdot. LTV ziņu dienests publicēja ziņu par to: «Vilcinoties ar lēmumu par LMT un «Lattelecom», kritusies uzņēmumu vērtība». Liene Barisa-Sermule sagatavoja labu materiālu ar intervijām, analīzi un (bungu rīboņa) vizuālo materiālu, kam būtu jāparāda abu uzņēmumu vērtības izmaiņas.

LTV Ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtību izmaiņu salīdzinājums.
LTV ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtības izmaiņas.

Ja neskaita trakošanu ar fontu izmēriem, pretīgas ēnas lietošanu, ir kliedzošas netaisnības, ar ko šī grafika slimo:
— Grafikas stabiņu izmēriem nav vispār nekādas saistības ar vērtībām.
— Ļoti retos un ļoti pārdomātos gadījumos drīkst mainīt vietām salīdzināmās vērtības (pirmajā LMT ir augšā, otrajā—apakšā).
— Ar papildus ēnojumiem un balto strīpu grafika nevajadzīgi ir saskaldīta četrās savstarpēji nesaistītās daļās.
— Tā vietā, lai iznestu daudzumu un mērvienību, pilnībā vai daļēji katram skaitlim tiek pielikts tik daudz, cik nu dizainerim sagribējās.
—Nav vajadzības saīsināt, ja var uzrakstīt pilnu vārdu un NAV TEKSTU JĀRAKSTA augšējā reģistrā.

Turklāt, lai nečakarētu cilvēkiem prātu, daudz vienkāršāk ir salīdzināt vērtību izmaiņas, ja abus uzņēmumus abos gados noliek blakus.

Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtību izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.
Uzņēmumu LMT un Lattelecom 2008. un 2015. gada vērtības izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.

Ja vismaz ciparos LTV nav samelojuši, tad tagad mēs varam redzēt, ka Lattelecom ir kļuvis vērtīgāks par LMT, kam septiņos gados uz pusi kritusies vērtība. Ja es kaut cik ticētu visiem pārējiem skaitļiem, būtu papildinājis arī ar piedāvātās cenas proporciju ievietošanu, jo teorētiski sanāk, ka 2008. gadā TeliaSonera bija gatava piemaksāt 11% virs uzņēmumu vērtības par valsts daļu izpirkšanu. Bet pēc tādām vizuālām manipulācijām ar datiem es nekam neticu, tāpēc neatļāvos tālāk manipulēt ar pieņēmumiem par manipulāciju autentiskumu.

2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem

mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.
mrserge.lv kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.

Pastkaste ir pilna ar spamu par kalendāriem 2016. gadam un ir skaidrs, ka laiks publicēt 2016. gada kalendāru plānotājiem–ķēpātājiem, kuru tradicionāli piedāvāju bez maksas jebkuram bloga lasītājam. Kā jau ierasts, kalendārs ir ar svētku dienām, pilnmēness iestāšanās laikiem, pulksteņa griešanas datumiem un citiem patīkamiem sīkumiem.

Zīmīgi, ka palaidu garām bloga apaļo jubileju — 15. septembrī apritēja 10 gadi, kopš drukāju burtus iekš mrserge.lv. Savukārt idejai publicēt do it yourself kalendāru jau ir astoņi gadi.



Mans kalendārs ir radīts cilvēkiem, kuriem svarīgs ir katrs kvadrātcentimetrs sev apkārt un viņi nav aizmirsuši, kas ir pildspalva un zīmulis. Tas satur tikai svarīgākās lietas: datumus mēneša skatā, nedēļu numurus, valsts noteiktos oficiālos svētkus un brīvdienas 2016. gadā, pilnmēness fāzes iestāšanos Rīgā un ļoti daudz brīvas vietas, kur zīmēt, rakstīt un plānot. Nekādu kaķīšu, nekādu dabas skatu, nekādu vārdadienu.

Mr. Serge 2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem
Mr. Serge 2016. gada kalendārs plānotājiem–ķēpātājiem.

Mr. Serge 2016. gada kalendāra makets ir A formātā un ir brīvi drukājams gan A4, gan A1 formātā. Pēc pieredzes, visērtākais izrādījās A2 formāts, kuru pēc tam iesien spirālē. Tad to var lietot gan uz galda, gan arī piekarināt pie sienas, kad uz galda tas traucē. Izdrukāt 13 lapaspuses var mājās vai ofisā un tad atliek vien sašūt lapas. Padoms: nedrukā uz stipri krītota un kalandrēta papīra (spīdīga), savukārt sašūt var aiznest uz jebkuru kopēšanas salonu).

Kalendārs ir pieejams divos veidos. PDF (tūlītējai drukai) un IDML (maketēšanas frīkiem):

mrserge.lv 2016. gada kalendārs (PDF)

mrserge.lv 2016. gada kalendārs (RAR arhīvs ar IDML + pielikumi)

Kalendāru drīkst drukāt, pārsūtīt, pārtaisīt, adaptēt. To nevar zagt, jo nevar nozagt to, ko dodu bez maksas. Vienīgais lūgums divi lūgumi: izmantojot atsaukties uz blogu un ziņot šī raksta komentāros, ja pamanīta kāda kļūda. Protams, man būtu arī ļoti jauki zināt, kur kalendārs tiek izmantots.

Interesanti, ka 2016. gadā būs par vienu nedēļu mazāk, kā 2015. gadā, tai pat laikā būs par vienu dienu vairāk, jo ir garais gads. Nākamajā gadā nav nevienas pārceltas darba dienas vai brīvdienas un Jāņus atkal varēs svinēt četras dienas. Lieldienas 2016. gadā iekrīt marta beigās, kopā ar pulksteņa griešanu, pilnmēnesi un cafe Leningrad astoto dzimšanas dienu. Toties pavisam nepatīkams pārsteigums darba ļaudīm būs 2017. gada sākums, jo 2. janvāris jau būs darbadiena.

Tehniski sīkumi

No sīkumiem, kas pielaboti šī gada maketā, visredzamākā ir pilnmēness ikona. Tagad tā neizskatās pēc dilstoša mēness mazā mērogā.

2016. gada kalendāra pilnmēness ikona pirms un pēc uzlabojumiem.
2016. gada kalendāra pilnmēness ikona pirms un pēc uzlabojumiem.

Ieviesu konsekvenci laika pierakstā un nedaudz uzlaboju svinamdienu slāņa teksta izkārtojuma loģiku. Makets joprojām ir tekstā, nevis tabulā, izkārtots četros slāņos un izmanto PF Agora Serif Pro fontu, kuru maketēšanas frīki var mainīt pēc patikas.

Papildinājums ar ilustrāciju no laimīgā lietotāja:

Papildinājums ar ilustrāciju no otra laimīgā lietotāja:

Rokdarbi. Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs un sveicieni Lienei Rubanei

Man patīk, ka cilvēki eksperimentē ar datu vizualizāciju. Bet, ne vienmēr ieguldītais darbs attaisno sevi. Turklāt, ja nav piešauta roka, labāk zīmēt grafikas vispārpieņemtā veidā. Citādi var gadīties, ka dati kļūst pilnīgi neuztverami.

LSM.LV ir rubrika Melu detektors, kas analizē dažādu publisku personu izteikumu patiesumu. Žurnāliste Evita Puriņa pieķērās Saeimas deputāta Jāņa Dombrava izteikumiem par tuvredzīgo politiku, slēdzot vairākas dzemdību nodaļas Latvijas reģionos. Lai pētījuma publikācija neizskatītos pārlieku pliekani, to papildināja Liene Rubane, sagatavojot divas visnotaļ interesantas grafikas.

Pirmajā grafikā ir mēģināts salīdzināt dzemdību skaita izmaiņas dažādās dzemdību nodaļās Latvijā. Pamēģiniet izsekot līdzi katras dzemdību nodaļas skaitļiem un saprast, kāpēc gadi tiek mainīti vietām. Ja slinkums skatīties visu, pamēģiniet saprast, kurš skaitlis attiecās uz kuru gadu Valmierā.

LSM.LV grafika Dzimušo skaits ārstniecības iestādēs 2008. un 2014. gadā. Autors: Liene Rubane
LSM.LV grafika Dzimušo skaits ārstniecības iestādēs 2008. un 2014. gadā. Autors: Liene Rubane

Tā kā raksta autore argumentēja, ka pēc vairāku reģionālo dzemdību nodaļu slēgšanas Rīgas dzemdību nodaļās būtisku izmaiņu nebija, to ilustrēja ar dzemdību skaitu Rīgas dzemdību namā, nez kāpēc pie reizes piemetot arī stipri senākus datus.

LSM.LV grafika Jaundzimušo skaits Rīgas Dzemdību namā. Autors: Liene Rubane.
LSM.LV grafika Jaundzimušo skaits Rīgas dzemdību namā. Autors: Liene Rubane.

Nevar pārmest Lienei atjautīgu krāsu un dažādu objektu lietošanu, tomēr datiem ne īpaši patīk, ja tos izraibina. Ja atmet pirmajā grafikā fona čūskas, bet otrajā grafikā oranžos trijstūrus, mūsu priekšā būs praktiski lietojama grafika ar ikdienišķām, kaitinošām kļūdām.

Par kļūdām. Abās grafikās bezjēdzīgi ir izvietotas mēroga asis. Katram punktam blakus jau ir uzrakstīta precīza vērtība, līdz ar to asīm nav nekādas funkcionālas jēgas.

Pirmajā grafikā ir vairākas atsauces (leģendas), kas traucē, nevis paskaidro. Pat pēc iedziļināšanās es saputrojos ar slēgtajām iestādēm. Sarkans nozīmē slēgts, bet vēl ir sarkans ar zvaigznīti, kas nozīmē, ka slēgts bija 2008. gada februārī. Un atsauces vispār nav nekas labs. Iesaku grafikās no tām pēc iespējas izvairīties.

Pats galvenais pirmās grafikas trūkums ir nepareiza grafikas veida izvēle. Skaidrs, ka meitenei bija grūti izdomāt, kā veiksmīgi salīdzināt vairākus tūkstošus ar dažiem desmitiem, pa vidam salīdzinot arī ļoti līdzīgus skaitļus pie simtiem. Palīgā nāk grafikas veids, kuru ļoti plaši izmanto maršrutu plānošanā sabiedriskajam transportam, īpaši dzelzceļam.

OpenTrack simulācijas programmas vilcienu kustības grafika.
OpenTrack simulācijas programmas vilcienu kustības grafika starp pieturām laikā no 10:00 līdz 12:00.

Gadījumā ar mūsu datiem gan būs daudz vienkāršāka grafika, jo dati ir tikai par diviem gadiem (OpenTrack piemērā var izsekot katra vilciena atrašanās vietai maršrutā jebkurā laika sprīdī).

Turklāt, daudz loģiskāk būtu otrās grafikas datus skatīties kopā ar Latvijā notikušajām dzemdībām tajā pašā periodā. Paņemam datus no Centrālās statistikas pārvaldes, pieliekam klāt pie jau esošajiem no Rīgas Dzemdību nama. Top skaidrs, ka tendences ir praktiski vienādas, tāpēc datus var rādīt kā sīkdiagrammu (sparkline), izceļot vien minimālās un maksimālās vērtības. Datus pirms 2008. gada rādīt nevajag, jo raksts nav par to.

Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs Latvijā 2008. un 2014. gadā.
Dzemdību skaits ārstniecības iestādēs Latvijā 2008. un 2014. gadā.

Vēl dažas īpatnības. Es pieliku klāt krāsu kodējumu tām dzemdību nodaļām, kurās vērojams jaundzimušo pieaugums. Un sīkumainais skatītājs pamanīs, ka slēgtās dzemdību nodaļas atrodas vienā mērogā un skalā ar pārējo grafiku. Vienīgais izlecējs ir Rīgas dzemdību nams, kuru atdalīju, lai parādītu, ka dati ir ārpus mēroga.

Un jā, tieši tagad kļūst redzams, ka Latvijas austrumos: Valmierā, Siguldā, Cēsīs, Madonā un Preiļos ir būtiski pieaudzis dzemdību skaits. Un būtu muļķīgi apgalvot, ka šo būtisko pieaugumu nav veicinājusi Aizkraukles, Limbažu, Smiltenes, Gulbenes un Alūksnes dzemdību nodaļu slēgšana. Tāpēc jautājums ir, vai tieši šīs nodaļas bija tādam pieaugumam gatavas, nevis Rīga, kurai līdz 1983. gada rekordam vēl patālu.

Sēdies, Jāni. Divi.