Tehniski vai vienkārši, par dzīvi un par miroņiem.
Vispār jau viss notikās jau aizvadītājā trešdienā, bet tā kā lielā sanākšana ar radiem un draugiem bija tikai sestdien, tad līdz kaut kā publicēšanai blogā esmu ticis tikai tagad.
P.S. Un kas tās par muzikālajām svecītēm (viens paraugs redzams fotogrāfijā)? Tā arī nesapratu, ar ko viņas ir tik «muzikālas».
Dēls tikko atrakstīja man pirmo e–pasta vēstuli. Kā laiks skrien. Likās jau, tikko tikai piedzima, bet jau pirmais koncerts, tagad — pirmā vēstule (un arī tā — elektroniski). Areče arī saturs.
m m
mc ,. ,. g./ ikdrhsff0pk vn, ; bkhxhc vk;xlm,m
P.S. Nedēļas nogalē manam blogam būs jubilāriums, ko vēlaties sagaidīt dāvanās?
Jānis pirmo reizi apmeklēja festivālus vecumā, kad daži labi vēl no mājām bērnus neved ārā. Mēs, savukārt, paguvām jau ar Kuchenbeat kopā nospēlēt vienu dziesmu un turpinājām dauzīties arī pēc Positivus nākamajā festivālā — Zvērā. Ja būs iespēja tikt pie kādas jaukas istabas Liepājā, tad arī Fontaine festival netiks atstāts novārtā, kaut gan šogad jau nu nav tas spīdošākais sastāvs gaidāms. Vēl kaut kādā brīdī noteikti pamanāmies parādīties kafejnīcā Leningrad, bet nu tas jau tā kā pašsaprotami.
Ja nu ir interese sekot līdzi tam, kas notiek ar Jāni Džimmiju fotogrāfijās, tad var skatīties Lolitas publiskos fotoalbumus iekš Google Picasa.
Nemaz nebija tik ilgi jāgaida (gadi desmit?), līdz VLC Media Player ir tikuši līdz 1.0.0 versijai.
Tiem, kas tankā: šis ir manā skatījumā labākais jebkādu multimediju atskaņotājs, kāds vien ir radīts Windows videi (bet ir arī fakintošu un linuksu versijas). Nekādu kodeku paku instalāciju, nekādu specializēto programmu meklēšana portatīvo formātu atskaņošanai. Viss vienā skaistā pakotnē. Un tas viss vēl piedevām ietilpst pārdesmit megabaitos un ir absolūti bez maksas.
Lejuplāde bez maksas pieejama VideoLAN projekta mājaslapā. Brīdī, kad rakstu šo ierakstu, ir jau veikti teju 7 000 000 lejuplāžu, vidēji pieaugot par 8 lejuplādēm sekundē.
—
Ļoti atvainojos par ilgo klusēšanu. Visu laiku gribās kaut ko uzrakstīt, bet galīgi nekas prātā nenāk tāds, ko gribētos atzīmēt īpaši.
Jānis Džimmijs aug griezdamies, priekšā viņa pirmie divi brīvdabas festivāli.
Tikko ar Jāni pēc nakts ņammāšanas ņēmāmies pa virtuvi un šamais pirmo reizi apzināti pasmaidīja. Tieši man un tieši tagad. Ar visu tam pienākošos «Ēem. Ehh. Aā.» Tāds emocionālais saviļņojums man tiešām nav bijis kopš viņa piedzimšanas. Jūtos sasodīti labi un šķiet, ka diena būs patiesi izdevusies. Novēlu jums visiem ko tādu sagaidīt.
Un, starp citu. Noskatījos Gran Torino. Tagad Īstvuds var mierīgi nolikt karoti, jo tik lielisku 116 minūšu viņa nāves epopeju nebiju gaidījis. Un titri lika sasmieties, jo atgādināja mūsu pašu A–Eiropas viedā prāta garadarbu: «Režisors: Klints Īstvuds, galvenajā lomā: Klints Īstvuds, utt.»
Otrdien, 28. oktobrī pulksten 5:46 ar svaru 3,6 kg un garumu 53 cm piedzima Jānis Džimmijs Bižāns. Tagad mēs daudz ēdam un guļam.