Skatoties uz to, kas notiek CGImage forumā, sāk pārņemt neviltots prieks par jaunajiem mazajiem censoņām, kas to vien dara, kā pa naktīm sēž un knabinās gar datorgrafikas programmām, bet pa dienu piezīmē savas fizikas klades. Vienīgais, kas šķiet pavisam nesaprotams ir tas, uz ko šie jaunie censoņi iet?
Gadus desmit atpakaļ, ņemoties ap diskotēku plakātiem un pelnot pirmo naudiņu vasarās kūdras purvā kraujot briketes, nekad nebiju aizdomājies, ka kaut kad vēlāk plakātu zīmēšana kļūs par ienākuma avota veidošanas stimulu tieši šādā veidā. Tagad, atskatoties uz toreiz darīto atmiņā vien ataust prieks, ka varēšu beidzot iegādāties sev datoru, lai varētu pa naktīm dzenāt Age Of Empires, nevis priecāties par Digger, kas tolaik jau bija «noiets etaps». Bet plakātus veidoju tāpēc, ka tāpēc varēja bez maksas iekļūt naktsklubā vecumā, kad man tur visnotaļ vēl nevajadzēja atrasties.
Savukārt acīgie Jelgavas tipogrāfijas darbinieki pamanīja, ka «šeku reku kaut kas jauns parādījies» un burtiski izraka mani no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas (toreiz vēl skolas – proģimnāzijas) sola un aicināja pabakstīties gan datoriem nopietnāk. Tā nu tapa pirmais uzzīmētais ovāls iekš Corel Draw un notika pirmā filtra lietošana iekš Adobe Photoshop. Pēc tam pirmā šampanieša dzeršana, nododot nu tiešām smieklīgu skrejlapu un laba drauga iegūšana toreizējā Jelgavas Fotolukss veikalā. Kopīgi tiek nodibināta viena no pirmajām Latvijas digitālajām studijām, sniedzot tādus pakalpojumus kā fotogrāfiju retušēšana, dažādu salikumu (layout) veidošana, fotografēšana un izglītošana. Laikam jau mans mūžīgais citātas par Platona skolu un tās fantastisko teicienu «Ja nemāki pats, tad sākumā iemāci to citam» nostrādāja, jo mācot studentiem datorgrafikas pamatus tiek arvien dziļāk un dziļāk rakts datoru pielietošanā vizualizācijas darbiem. Tad nāk prieks par Adobe Photoshop 5.5 iznākšanu, Corel Draw 9 versiju, pirmā saskare ar Macromedia Freehand, kuru tolaik lietoja vai nu tie, kuriem tas nācis mantojumā ar no Zviedrijas ievestiem humpaldatoriem, vai arī tie ir Mākslas Akadēmijas studenti, kuriem kāda man nezināma dunduka dēļ bija jāmācās strādāt tieši ar šo vektorgrafikas programmu.
Pēcāk man traģiski nācās atvadīties no Fotoluksa Digitālā salona īpašnieka, kas gāja bojā autokatastrofā. Sākās pirmās aktivitātes masu mediju lauciņā – darbošanās ap un par LLU laikrakstu «Plēsums», pēcāk Jelgavas avīzēm «Zemgales Ziņas» un «Novaja Gazeta», kurām piebiedrojās vēl kaudzīte ar pašmāju avīzēm, paralēli apgūstot arī tādas lietas, kā interneta mājaslapu veidošana, poligrāfijas specifiku, interjera dizainu un reklāmdizainu tā visplašākajā nozīmē.
Galu galā tas, ko es gribēju ar to visu patiekt ir tas, ka tajā brīdī, kad taisīju pirmo plākātiņu ar uzrakstu «Diskotēka» man nebūt nenāca prātā, ka kādreiz kļūšu par freelance artist ar no tā izrietošajām sekām, kur nu vēl par savā ziņā atzītu freelance journalist. Arī dators tika pirkts tikai tāpēc, ka gribējās uzspēlēt. Tomēr šo lietu savstarpējā mijiedarbība un sakārtotība noveda līdz tam, kas esmu tagad. Tāpēc mans ieteikums jaunajiem un spējīgajiem – necentieties atrast sev ļoti augsti apmaksātu pastāvīgu darbu pēc tam, kad esat iemācījušies sakārtot slāņus iekš Photoshop vai arī spējuši izburties cauri Bezjē līkņu komplicētībai. Turpiniet rakt tālāk un priecājaties par to, ka ir bijusi iespēja uzzīmēt logotipu apmaiņā pret divriteņa pedāļiem mammas draudzenes vīra lietoto preču veikaliņam, jo varbūt tieši šī veikaliņa izkārtne būs jūsu turpmāko gaitu pirmais kilometra stabiņš.
