Meklējot reizi gadā izmantoto korektoru, atradu sīko lietu atvilktnē gumijas aproci, par kuras eksistenci biju aizmirsis. Tas viss notika emocionāli pacilātā gaisotnē, jo pēc 60 dienu mocīšanās, esmu atgriezies no iPhone pie Android darbinātās Sony XPeria Z2.
Kad iegādājos šo tālruni, gudrās aproces bija sasniegušas slavas zenītu mūsu platuma grādos un visi ražotāji svieda tās pakaļ. Jautājums gan ir, kāds šādai aprocei ir pielietojums? Vibrēt sinhroni ar telefonu, kas atrodas kabatā, ļaut to dauzīt un spaidīt dažādās kombinācijās, cerot, ka tālrunī arī kaut kas notiks.
Kā liels Nokia fans, savulaik iegādājos šī ražotāja telefonu sporta versijas. Tām kastē arī līdzi nāca kaudzīte ar dažādiem aksesuāriem, no kuriem pusi varēja izmest. Bet tie visi bija noderīgi un ar jēgu: kabata, ko uzmaukt uz rokas ar tālruni, velo/moto stiprinājums, jostas soma telefonam. Izvēlies vajadzīgo un sāc pilnvērtīgi lietot tālruni, pārējo paglabājot tumšā stūrī vēlākai iznīcināšanai.
Viedie pulksteņi jeb smartwatch tagad ir nomainījuši aproces un ir katra sevi cienoša elektronikas fufeļu apskatnieka dienas kārtībā. Bet princips nav mainījies. Viedpulksteņus svaida pakaļ svaigākajiem viedtālruņiem, pierunā žurnālistus par tiem rakstīt, tērē mārketinga naudu, tos reklamējot. Portāla Delfi krievu versijas žurnālisti LG G Watch R apskatā ļoti precīzi aprakstīja viedpulksteņu esamības ataisnojumu:
Самая большая беда часов LG G Watch R заключается в том, что они не решают никаких существенных проблем, а сами создают для себя рынок.
Neesmu lielākais rokaspulksteņu fanāts, tomēr ar mani vienmēr kopā ir mans uzticamais Stuhrling. Arī Lolita un abi dēli lieto rokaspulksteņus. Un Lolitai pat ir savs viedpulkstenis. Tikai tas nav tas sūds par 250 €, kuru tagad ir moderni iegādāties, bet Garmin Forerunner 405, kas savulaik maksāja paprāvu kāpostu. Garmin to jau labu laiku neražo un nepārdod, bet viedpulkstenis joprojām pilnībā veic savu funkciju un neprasās pēc nomaiņas uz kaut ko jaunāku un stilīgāku.
Forerunner piefiksē sportista sirdsdarbību, skriešanas laiku un GPS koordinātes, kuras pēc tam ērti ielasīt datorā un analizēt. Bez tam ir iespēja atzīmēt apļa laikus, ievadīt dažādas treniņprogrammas (noskriet 10 minūtes vai noskriet 5 km būtu vienkāršākā iespējamā programma) un, protams, rāda pareizo laiku.
Šis pulkstenis ir izlaists 2008. gada sākumā. Nē, tas nerāda telefonā atnākušās īsziņas. Nē, tu nevari uzzināt, vai Kendīkrešā ir atjaunojušās dzīvības. Jā, tam nav krāsainais ekrāns. Bet tas pilda to funkciju, kam tas ir ticis izgudrots.
Man negribētos kļūt par tehnoloģiskā procesa bremzētāju, bet paskatoties uz to, kas šobrīd notiek, ir pamatotas aizdomas, ka elektronikas ražotāji savus eksperimentus no laboratorijām ir pārnesuši pie patērētājiem. Cilvēki pārdzīvo par Samsung tirgus daļas samazināšanos kaut kādā tur reģionā, līksmo par Apple pārdošanas rezultātiem. Un personificē uzņēmumu baltās un melnās dienas ar sevi, jo viņi lieto šo zīmolu produktus. Un tas ir slimi, lai neteiktu vairāk.
Tendence ir pārlikt telefona funkciju uz rokassprādzi, bet liela ekrāna viedtālruņa funkciju — uz planšeti. Tādā veidā varētu pārdot nevis vienu iekārtu, bet divas. Attiecīgi palielinot arī peļņu.
Tūliņ parādīsies arī Apple uztaisītais viedpulkstenis. Un es zinu, ka būs simtiem tūkstošu cilvēku, kas nepacietībā gaidīs iespēju to pavalkāt. Līdz laikam, kad parādīsies nākamās paaudzes Apple viedpulkstenis. Bet tā nav tikai Apple problēma. Ražotājiem nav ne mazākās sajēgas, kāds būtu viedpulksteņu reālais pielietojums.
Protams, atsevišķs murgs ir kaudzīte ar vadiem un lētas austiņas ausu tīrīšanai, kas piesārņo atvilktnes, bet par to citreiz.