E-paraksts my ass

e-suds-paraksts
e-suds-paraksts

Šodien ar Herbi izdomājām, ka varētu beidzot saņemties un aiziet pieteikties e-parakstam. Galvenokārt tāpēc, ka ir biku izbesījis staigāt pa visādām iestādēm ar iesniegumiem rokās vai stāvēt rindā Latvijas pastā, lai varētu nosūtīt ierakstītās vēstules.

Ielienam e-paraksta mājaslapā un iečekojam, ka varam pieteikties e-parakstam Latvijas pasta «Saktas» nodaļa (mums tuvākā no Vecrīgas). Pirms tam pārbaudījuši, cik tā figņa maksā, iebāžam kabatā 20Ls (6,99Ls par neierobežotu skaitu + rezerves nauda, jo pasts jau nebūs tā vieta, kur no tevis vēl kaut ko nenoslauks) un dodamies uz turieni.

Liriskai atkāpei, no e-paraksta mājaslapas:

Gada laikā kopš virtuālā eParaksta ieviešanas tā lietošanai portālā www.eparaksts.lv autentificējušās vairāk kā 9800 personas, savukārt eParakstu viedkartē lieto ap 5000 personu. Salīdzinot ar 2010.gadu ir gandrīz divreiz pieaudzis izsniegto eParaksta viedkaršu skaits, ko pārsvarā eParakstīšanai izmanto iestādes un uzņēmumi, savukārt līdz ar droša virtuālā eParaksta ieviešanu ir samazinājies privātpersonu skaits, kas vēlējušās saņemt eParakstu viedkartē.

Pastā izņemam numuriņu, pagaidam, kā jau tas nākas, kādas 15-20 minūtes, līdz tiekam pie tantes.

—Labdien, mēs vēlētos pieteikties e-parakstam.

—Kādu jūs vēlētos? Jūs jau esat izvēlējušies?

—HVZ. Kādi jums tie veidi tur ir. Mājaslapā rakstīts, ka tas, kas der, lai var neierobežoti parakstīties, maksā 6,99. Nu to mēs tad arī varētu paņemt.

—Tāds, kās ir neierobežotām reizēm, maksā virs 90 latiem (precīzi nevar atcerēties), un ir pieejams tikai juridiskām personām.

—Bet mājaslapā rakstīts, ka fiziskām personām tas ir pieejams, un ka pie jums var uztaisīt, un ka maksā 6,99.

—Jūs esat kaut ko sajaukuši. Vispār jau tie e-paraksti ir kādi pieci dažādi veidi un jūs droši vien domājāt par kādu citu, bet pie mums fiziskām personām ar parakstu skaita ierobežojumu maksā 20 latus.

Pilnīgā ahujā nonākuši, pasakamies viņai par veltīto laiku un kārtējo reizi secinam, ka pasta darbiniekiem vieglāk ir pastāstīt par Dormeo matraču atšķirībām un to, kā pieteikties Viking loterijām. Izvēlamies kā nākamo upuri LU Studentu servisu, jo arī tas ir minēts e-paraksta mājaslapā.

—Labdien. Mēs te vēlētos tā kā e-parakstam pieteikties. Kas mums būtu jādara?

—Dodiet savu iesniegumu un pasi.

—Kādu iesniegumu? Neko nezinam. Dajoš lapu, uzrakstīsim to iesniegumu, kādu vajag. Pase ir līdzi.

—Nē. Jums ir jāieiet e-paraksta mājaslapā, jāautorizējas, jāuzraksta iesniegums, jāizdrukā un tad jānāk pie manis. Es tikai reģistrēju.

Smaidot atvadamies, pirms nav sācies franču žargona izvirdums krievu mēlē un tinamies no turienes projām, veltot lielāko daļu no izvirduma LU galvenās ēkas gaiteņiem.

 

Secinājumi

E-parakstu var dabūt tikai reģistrējoties e-paraksta mājaslapā un to var izdarīt tikai dažu banku klienti. Pēc tam vēl ir vesels lērums ar visādiem piedzīvojumiem, lai tu vispār tiktu pie kaut kāda sakarīga risinājuma. Rezultātā vēl nav zināms, vai viss būs skaisti un gludi tad, kad to e-parakstu tiešām gribēsies lietot.

Un tad vēl būtu jābrīnās, ka neviens Latvijā neskrien to e-parakstu taisīt?

Ak jā, piemirsās pateikt, ka pasta darbiniece vēl kaut ko topīja par to, ka ja grib e-parakstu juridiskai personai, tad ir jādodas uz Latvijas valsts radio un televīzijas centru un ar viņiem jāslēdz līgums un tad jādodas atpakaļ uz pastu.

Finālam. LVRTC ar savu sūda parakstu un kruto vīziju nepiedāvā nevienu, absolūti nevienu citu veidu, kā ar viņiem sazināties, izņemot mājaslapas forumu. Pat elementāru tālruņa numuru ar helpline nevar nodrošināt.

Par sūdu daudzumu un tā ietekmi uz saturu

Vizuālais dizains pārāk bieži tiek traktēts tikai kā visādu figņu skaista izvietošana ierobežotā vai neierobežotā laukumā. Vēl jo būtiskāk, pārāk bieži dizaineri veido savus garadarbus, ņemot par pamatu nevis patieso saturu, bet gan pašizdomātus satura aizvietotājus, kas noved pie tā, ka dizaina vizuālais vēstījums absolūti nesaskan ar dizaina funkcionālo jēgu. Lielisks piemērs tam ir Latvijas Pasta abonēšanas katalogs.

Latvijas Pasts. E-abonēšanas katalogs.
Latvijas Pasts. E-abonēšanas katalogs.

Samērā niecīgs produktu daudzums ir izvietots 72 lapaspusēs, katrā lapaspusē izvietojot arī samērā niecīgu skaitu informācijas. Patiesībā, lielāko daļu no lapas aizņem zili klucīši un tukšums. Izdarot vien elementāru plānošanu jau pirms tiek veidots dizains, t.i., paņemt reālus datus un apskatoties, kā tie izvietosies, dizainerim bija iespēja samazināt skraidīšanu pa lapām un palielināt produktu pārskatāmību. Papildus tam, ja es nemaldos, tad Latvijas Pasts vēl joprojām par papildu aprakstiem un izdevumu logo izvietošanu iekasē naudu. Tātad, uzdevums ir arī izcelt tieši šādus izdevumus.

Latvijas Pasts. E-abonēšanas katalogs. Sakārtojums kolonnās.
Latvijas Pasts. E-abonēšanas katalogs. Sakārtojums kolonnās.

Burtiski ar niecīgiem labojumiem tieši to pašu informāciju, kas līdz tam aizņēma divus ekrānu augstumus, tagad ir iespēja izvietot vienā nepilnā ekrānā. Tātad, tieši to pašu informācijas apjomu ir iespējams ievietot divreiz mazākā laukumā, iegūstot vēl arī papildus pārskatāmību un pievienojot papildus vērtību tiem izdevumiem, kas maksā par logotipu un aprakstu izvietošanu. Līdz ar to kataloga lapaspušu skaits arī tiek samazināts vismaz divreiz, kaut gan es domāju, ka to varētu samazināt arī četrreiz, tādējādi būtu jāpārlapo nevis 72, bet 18 lapas. Bez tam, izvietojot informāciju kompakti un reāli lietojot sadalījumu, kas ir redzams kreisajā navigācijā, var vispār atteikties no lapošanas — atverot sadaļu «Reģionālā prese», redzēt uzreiz visus izdevumus.

Attiecīgi — jo precīzāk ir definēts saturs pirms tā izkārtojuma veidošanas un, jo labāk dizaineris iedziļinās satura būtībā, jo mazāk sūdu viņš pievienos savam darbam. Un tam nav nekāda sakara ar minimālismu.