Rokdarbi. Lattelecom un LMT vērtības izmaiņas un sveicieni LTV ziņu dienestam

Veidojot grafikas dizaineri parasti grēko neapzināti. Norauj ass sākumu tur, kur nedrīkst, izvēlas neloģiskas proporcijas vai profāniski izceļ mazās vērtības attiecībā pret lielajām. Iesācējiem un pseidoaptauju publicētājiem tas ir piedodams, bet LTV ziņu dienestam jau ne pirmo reizi aicinu pieņemt darbiniekus, kas domā ar galvu.

Ir pagājuši jau vairāk kā desmit gadi, kopš telekomunikāciju uzņēmumus LMT un Lattelecom vēlas sazāģēt un apvienot vienlaicīgi. Skaidrs, ka lēmums ir gana skarbs, lai politiski neviens negribētu uzņemties atbildību. Nav jau kaut kādas sūda bankas, kuras var pāris diennaktīs nopirkt un pārdot. LTV ziņu dienests publicēja ziņu par to: «Vilcinoties ar lēmumu par LMT un «Lattelecom», kritusies uzņēmumu vērtība». Liene Barisa-Sermule sagatavoja labu materiālu ar intervijām, analīzi un (bungu rīboņa) vizuālo materiālu, kam būtu jāparāda abu uzņēmumu vērtības izmaiņas.

LTV Ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtību izmaiņu salīdzinājums.
LTV ziņu dienesta grafika. Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtības izmaiņas.

Ja neskaita trakošanu ar fontu izmēriem, pretīgas ēnas lietošanu, ir kliedzošas netaisnības, ar ko šī grafika slimo:
— Grafikas stabiņu izmēriem nav vispār nekādas saistības ar vērtībām.
— Ļoti retos un ļoti pārdomātos gadījumos drīkst mainīt vietām salīdzināmās vērtības (pirmajā LMT ir augšā, otrajā—apakšā).
— Ar papildus ēnojumiem un balto strīpu grafika nevajadzīgi ir saskaldīta četrās savstarpēji nesaistītās daļās.
— Tā vietā, lai iznestu daudzumu un mērvienību, pilnībā vai daļēji katram skaitlim tiek pielikts tik daudz, cik nu dizainerim sagribējās.
—Nav vajadzības saīsināt, ja var uzrakstīt pilnu vārdu un NAV TEKSTU JĀRAKSTA augšējā reģistrā.

Turklāt, lai nečakarētu cilvēkiem prātu, daudz vienkāršāk ir salīdzināt vērtību izmaiņas, ja abus uzņēmumus abos gados noliek blakus.

Uzņēmumu LMT un Lattelecom vērtību izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.
Uzņēmumu LMT un Lattelecom 2008. un 2015. gada vērtības izmaiņu salīdzinājums. mrserge.lv versija.

Ja vismaz ciparos LTV nav samelojuši, tad tagad mēs varam redzēt, ka Lattelecom ir kļuvis vērtīgāks par LMT, kam septiņos gados uz pusi kritusies vērtība. Ja es kaut cik ticētu visiem pārējiem skaitļiem, būtu papildinājis arī ar piedāvātās cenas proporciju ievietošanu, jo teorētiski sanāk, ka 2008. gadā TeliaSonera bija gatava piemaksāt 11% virs uzņēmumu vērtības par valsts daļu izpirkšanu. Bet pēc tādām vizuālām manipulācijām ar datiem es nekam neticu, tāpēc neatļāvos tālāk manipulēt ar pieņēmumiem par manipulāciju autentiskumu.

Interneta pieslēgums Silakrogā. Interneta Pasaule, Lattelecom, Tele2, LMT

Interneta pieslēgums Ropažu novada Silakrogā vienmēr ir bijis liels izaicinājums, ja ir nepieciešams pietiekami ātrs un, kas ir būtiskākais, stabils pieslēgums. Vismaz astoņus gadus klātienē pārliecinos, cik ļoti liela problēma var būt internets 20 km no Rīgas.  Man ir izdevies tikt līdz trešajam (patiesību sakot — ceturtajam) interneta pieslēguma nodrošinātājam un es ļoti nevēlētos vilties pēdējā. Tāpēc par visu pēc kārtas.

Līdz 2013. gadam lietoju Interneta Pasaule pakalpojumus, maksa mēnesī bija 17 Ls jeb 24,19 € (informācija no pēdējiem rēķiniem). Problēmas bija ikdienišķa parādība. Piemēram, kaut kāds viņu maršrutētājs katru reizi pie ilgāka elektrības pārrāvuma bija manuāli jārestartē. Līdz ar to reizi pāris mēnešos bija normāla parādība, ka vairākas stundas (vai, piemēram, visu nakti) vispār nav interneta. Un interneta ātrums bija 1 Mbit/s.

Pirms vēl Interneta Pasaule nokļuva Baltcom rokās, pieņēmu lēmumu pāriet uz Lattelecom, kas nebūt nebija lētāks. Tagad interneta pieslēgums izmaksāja jau 16,82 Ls jeb 24,03 €. Un mēs nerunājam par optiku, mēs runājam par dārgāko DSL, kādu Silakroga ciemā ir iespējams iegādāties. Optikas te nav un pārredzamā nākotnē droši vien arī nebūs. Pāris mēnešos rēķins izauga jau līdz 24,89 €, kāds tas bija arī pēdējā, septembra rēķinā.

Te paralēli parādās arī klusā testa pasākums — Tele2 piedāvātais internets datoram caur 3G puļķi. Cena bija samērā smieklīga un vidēji variēja no 5 līdz 15 € mēnesī (sākumā bija dārgāk, tad palika arvien lētāk un es eksperimentēju ar pieslēguma veidiem) par pieņemamu datu apjomu. Tomēr, tā kā 3G Silakrogā dikti labs vienmēr nebija, kā pastāvīgo pieslēgumu šo Tele2 pakalpojumu izmantot neizdevās. Un arī tehnoloģijas vēl nebija pietiekami labas, jo tādi stacionārie rūteri ar wi-fi opciju bija dārgi un sūdīgi strādājoši. No offence, Tele2! Es pieļauju, ka tagad jums viss ir bumbās.

Atgriezīsimies pie Lattelecom. Būtiskākais trūkums viņu pakalpojumiem — nevajadzīga spamošana un piespiedu mēģinājumi apmeklēt mans.lattelecom.lv sistēmu. Sākotnēji tie bija jaunumu un piedāvājumu e-pasti, kas nāca paralēli rēķiniem. No tā varēja viegli tikt vaļā, uzliekot filtru: «ja no Lattelecom un nav pielikuma, izmest miskastē». Bet tie kretīni izdomāja, ka var vispār nepiegādāt rēķinu PDF versijas, katru reizi vien atsūtot e-pastu ar paziņojumu, ka rēķins ir viņu sistēmā pieejams.

E-pasts no Lattelecom ar informāciju par kārtējo rēķinu ar pamatīgu devu nevajadzīga spama.
E-pasts no Lattelecom ar informāciju par kārtējo rēķinu ar pamatīgu devu nevajadzīga spama.

Cīņa izvērtās negodīga. Lattelecom atbalsta dienests tā arī nespēja man izskaidrot, kāds būtu iemesls tam, ka rēķini vairs nepienāk PDF formātā uz e-pastu (un man tādi ir vajadzīgi grāmatvedībai). Es zinu, ka tas nav pasaules gals, bet es arī neredzu iemeslu, kāpēc man vajadzētu saņemt to, ko es nevēlos. Jo ar savu naudu es nobalsoju par pakalpojuma saņemšanu, nevis par spama saņemšanu. Juridiski tur arī viss nav tik gludi. Pakalpojuma līguma pielikumā es skaidri norādīju, ka vēlos saņemt rēķinu uz e–pastu, bet gudrie juristi ir sataisījuši līgumu tā, ka saņemšana uz e-pastu nemaz netiek pieminēta.

Lattelecom līguma fragmenti par rēķina saņemšanas veidiem.
Lattelecom līguma fragmenti par rēķina saņemšanas veidiem.

Tātad, jebkurā gadījuma spamu izsūtīt Lattelecom ir likumīgas tiesības.

Vasarā pārgāju no Tele2 uz LMT, jo parēķināju, ka manam uzņēmumam ar kaudzi mobilo telefonu LMT pakalpojumi sanāk ja ne stipri lētāki, tad vismaz tādi paši un piedevām vēl 4G internets nāk klāt. Protams, 4G nebija un arī tagad nav visur, toties piedāvājums bija pietiekami sulīgs, lai izmēģinātu arī stacionāro rūteri un tā darbību Silakrogā paralēli Lattelecom internetam. Jāsaka, ka Huawei E5172 rūteris sevi lieliski pierādīja kā labu iekārtu un pēc mēneša testēšanas nolēmu, ka vairs Lattelecom internets Silakrogā vispār vairs nav vajadzīgs. Turklāt arī abonēšanas maksa ir tikai 23,80 € (mobilais internets bez ierobežojumiem). Tātad nebūtiski, bet tomēr lētāk par Lattelecom piedāvāto.

LMT internets Silakrogā šobrīd ir ātrākais un lētākais piedāvājums. Lattelecom piedāvā līdz 10 Mbit/s pieslēgumu. Varu galvu likt ķīlā, ka ātrums nekad nav bijis lielāks par 3 Mbit/s, līdz ar to LMT tīklā pat tikai pie 3G interneta pieslēgums ir būtiski labāks (lejuplāde turas pie 10 Mbit/s, augšuplāde ~1 Mbit/s). Raugoties uz 4G pārklājuma karti un vērojot balto plankumu, kas labi iezīmē ciema teritoriju, es naivi ceru, ka drīz tas iekrāsosies violets.

Silakroga ciems LMT 4G pārklājuma kartē 2014. gada 30. oktobrī.
Silakroga ciems LMT 4G pārklājuma kartē 2014. gada 30. oktobrī.

Starp citu, vēl viena lieta par labu mobilajam internetam ir arī zemes īpašniekiem vai pārvaldītājiem un par to daudzi nemaz neaizdomājas. Lai atvilktu kaut vai DSL pieslēgumu, Lattelecom ir nepieciešams atrakt fizisku kabeli. Tātad zemei parādās aizsargjoslu apgrūtinājumi, kuru bezvadu rūtera gadījumā rasties nevar. Un tikai padomājiet, cik ērti ir bez čakara un līgumu pārslēgšanas pārvietot modemu no vienas dzīvesvietas uz citu, ja tāda nepieciešamība rodas.

Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums

Latvijas mobilie operatori kopš pagājušā gada vasaras ir mainījuši spēles noteikumus datu tarifu plānos balss pieslēgumiem. To noteikti ir ietekmējusi gan 4G sakaru publiskā tīkla parādīšanās, gan arvien pieaugošais mobilā interneta lietotāju skaits. Nevar nepamanīt arī to, ka mobilo operatoru subsidēto tālruņu klāstā vairs nav palicis teju neviena tālruņa, kas nebūtu pietiekami vieds, lai spētu pieslēgties internetam.

2013. gada augustā Kristapa rakstam «LMT jauni tarifi Internetam telefonā» tiku uzzīmējis grafiku, lai varētu salīdzināt visu trīs Latvijas mobilo operatoru mobilā interneta tarifu plānus pie dažāda datu patēriņa. Ņemiet vērā, ka cenas vēl ir latos, bet mēs jau esam eirozonā.

Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.
Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.

2013. gada vasarā gandrīz nemaz nebija tik būtiski tas, kuru pastāvīgā pieslēguma piedāvājumu klients izvēlas, jo mobilais internets tika vērtēts kā papildus pakalpojums. Šobrīd izvēlēties pieslēgumu bez datu pārraides ir teju vai papildus ekstra, tāpēc var salīdzināt tos skaitļus, kurus klients tiešām beigās mobilajam operatoram samaksās.

Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija nelielas kļūdas aprēķinos.
Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija kļūdas datos.

Mazās nianses. LMT tika izvēlēts tarifs Mūsējie, kas izskatījās lētākais variants pie jebkāda datu patēriņa apjoma. Tele2 sanāca variēt ar trīs tarifiem pie dažādiem maksimālajiem datu apjomiem: Tarifs nr. 3 (50 un 100 MB), Tarifs nr. 5 (200, 500 MB un 1 GB), Zelts (2 un 10 GB). Bite arī izskatās lētākā ar vienu tarifu — Bite 1,49.

Bet viss nav tik viennozīmīgi. Kaut arī Bite izskatās lētākā pie jebkāda patēriņa, lētākais pastāvīgā pieslēguma tarifs ir ļoti smagi apgraizīts, tāpēc izpaliek citi mobilie prieki par saprātīgām cenām. LMT vēl joprojām, cik izskatās, pieturas pie varianta, ka mobilais internets ir tikai papildus ekstra. Pat tādiem pieslēgumiem, kuru abonēšanā jau ir iekļauts mobilais internets, gala summa sanāk dārgāka, nekā ņemot lētāko piedāvājumu. Savukārt Tele2 šajā šaha mačā izvēlējās vienkāršu politiku, piedāvājot padomāt līdzi par aptuveno mobilo datu patēriņu pirms pastāvīgā pieslēguma plāna izvēles, tādējādi ekonomējot gadījumos, ja tas tiek stipri pārtērēts.

Ir divi būtiski notikumi, kas jāņem vērā, lai saprastu, kā mainīsies mobilo datu tarifi un piedāvājums. Piemēram, kaut kad rudenī, kad es atkal varētu saņemties šādu grafiku uztaisīt.

Latvijā tuvākajā laikā parādīsies iespēja izmantot papildus frekvences 4G sakaru nodrošināšanai. Cik noprotams, tas pavērs iespēju šo pakalpojumu ieviest lētāk un, līdz ar to mobilais internets tiks vēl agresīvāk piedāvāts. Par 4G iesaku izlasīt Kaspara rakstu «LTE, 4G – mēģinājums visu salikt pa plauktiņiem».

Un vēl otrā lieta. Līdz 2016. gadam Eiropas Savienībā būs pilnībā vai daļēji atcelta jebkāda viesabonēšana (atkarīgs no tā, cik stiprs lobijs pastrādās līdz oktobra gala balsojumam Eiropas Padomē). Tas ietekmēs ļoti daudz ko un pagaidām var tikai minēt, kādu stratēģiju izvēlēsies mobilie operatori, lai varētu noturēt labus peļņas rādītājus. Cerams, ka tas nebūs kaut kāds absurds no pagātnes, kā, piemēram, numura noteicēja abonēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visvairāk cietīs tie, kas ārpus mūsu pīļu dīķa pārāk bieži neganās un Lietuvu vēl joprojām sauc par ārzemēm.

Pieteikumu karuseļu lietošana mājaslapās

Termins «piedāvājumu karuselis» šķiet, būs piemērotākais rotējošā lielformāta banera apzīmējums, kuru tik ļoti iemīļojuši ir mājaslapu izstrādātāji. Runa ir par lielizmēra pieteikumiem mājaslapu sākumlapās uzreiz aiz navigācijas.

Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.
Pieteikumu karuselis Lattelecom mājaslapā.

Šķiet, ka pirmo reizi es pieteikumu karuseli redzēju Apple mājaslapā daudzus gadus atpakaļ, jo katru reizi, kad ieraugu tos mazos knibucīšus, kas norāda uz pieteikumu skaitu, atceros par bumbiņām no Apple lapas.

Rīka jēga skaidra — sākumlapas redzamajā daļā parādīt pēc iespējas vairāk kaut ko, kas ir ļoti būtisks un ko vajadzētu visiem apmeklētājiem pamanīt.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli pēc izstrādātāju domām.

Bet, kā parāda pētījumi, rezultātā tiek bezmērķīgi iztērēts laukums, kura saturu ignorē 99% lietotāju.

Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.
Sākumlapas struktūra ar pieteikumu karuseli, kā to lieto cilvēki.

Nezināmu iemeslu dēļ no karuseļiem ir beidzot atteikušies visi vērā ņemamie Latvijas ziņu portāli, par ko man ir neizsakāms prieks. Toties uzņēmumi ar šo slimību arvien turpina slimot. To dara, piemēram, visi lielie telekomunikāciju tirgus spēlētāji — LMT, Tele2, Bite, Lattelecom, Baltcom.

Ok, paņemsim Bite, jo tas ir atsevišķs stāsts. Šajā konkrētajā brīdī lapā nav karuselis, jo ir tikai viens īpaši būtisks paziņojums par Waze bezmaksas lietošanu viņu tīklā. Uzklikšķinot uz banera, nonāksim lapā megaprieki.lv, kur tad sīki un smalki ir aprakstīts par visnotaļ lieliskas aplikācijas lietošanu Latvijas teritorijā Bite tīklā. Kā tika secināts iepriekš, pieteikumu karuseļa vietu parastais lietotājs ignorē, tāpēc mēģināsim kaut kur citur lapā atrast informāciju par Waze, kuru Bite aktīvi reklamē, lai pārliecinātos, ka aplikācijas lietošana tiešām ir bez maksas. Caur lapas navigāciju izklikšķinoties visur, kur ir kāds sakars ar internetu telefonā, nekas nav atrodams. Izmēģinām meklētāju.

bite.lv — meklējam informāciju par Waze lietošanu.
bite.lv — meklējam informāciju par Waze bezmaksas lietošanu.

Rezultāti ir tikpat bezcerīgi, kā meklēšanas atslēgvārdu piedāvājums. Arī meklējot caur Google, bite.lv lapā nav atrodama nekāda informācija par bezmaksas Waze lietošanu, toties meklēšanas rezultātos parādās AdSense reklāma ar saiti uz megaprieki.lv. Sanāk, ka tā vietā, lai informāciju saprotamā veidā un vietā publicētu mājaslapā, uzņēmumam vēl ir nācies tērēt naudu reklāmai AdSense tīklā, lai klienti spētu atrast piedāvājumu.

Apple mājaslapā, piedāvājumu karuseļa attaisnošanai dizaineri to ir izstiepuši pa visu redzamo ekrāna daļu, lai lapas lietotājs saprastu, ka tā ir svarīga informācija. Lattelecom lapas jaunajā dizainā karuseli papildina ar mulsinošu lapas galvenes tonēšanu, savukārt Balticom vispār spridzina, uztaisot visu sākumlapu tikai no karuseļiem.

Ja mārketinga departaments tiešām uzspiež lietot pieteikumu karuseli mājaslapā, ir pāris ieteikumi, kas var vismaz nedaudz palielināt iespēju, ka karuseļa informācija kādam būs lietderīga:
— Nekad nelietot automātisko pieteikumu nomaiņu, ļaut lietotājam (lasi — mārketinga nodaļas darbiniekam) pašam klikšķināties caur karuseļa pieteikumiem.— Atsevišķi parādīt visus karuseļa pieteikumus, novietojot tos saišu veidā blakus vai zem karuseļa.
— Neveidot pieteikuma karuseļa grafiku kā plakātus, bet pēc iespējas adaptēt tos pārējam mājaslapas dizainam.
— Izvairīties no pārāk lielu laukumu atvēlēšanas pieteikumu karuseļiem.
— Dublēt pieteikumu saturu arī lapas navigācijā un meklēšanas rezultātos.
— Pievienot iespēju slēpt pieteikumu karuseli.

Rokdarbi. Sveiciens Kristapam un LMT

Bija:

Latvijas Mobilā telefona tīklā darbojošos viedtālruņu sadalījums. krizdabz.lv
Latvijas Mobilā telefona tīklā darbojošos viedtālruņu sadalījums. krizdabz.lv

(via: «LMT tīklā (Latvijā kopumā?) izplatītākie ir Symbian S60 viedtālruņi»)

 

Kļuva:

Operētājsistēmas LMT tīklā strādājošajiem viedtālruņiem II. mrserge.lv
Operētājsistēmas LMT tīklā strādājošajiem viedtālruņiem II. mrserge.lv

Tā kā man, atšķirībā no Kristapa, sanāk nedaudz cita domāšana attiecībā uz to, kas tad ir populārākais:

Ja pieņemam, ka Tele2 un Bites tīklos nav tik daudz iPhone telefonu (LMT ir vienīgais operators Latvijā, kas to oficiāli tirgo), tad Android varētu būt izplatītākie viedtālruņi Latvijā.

Un vēl, kāds man var pastāstīt, kas tā par Bada OS un kur viņu lieto? Pēc bildītēm izskatās pēc figņas, kas nozagta visiem pārējiem un salikta vienā, droši vien nefunkcionējošā sūdā.

P.S. Esmu nedaudz pazudis, jo ir vasara un man gribas ar pliku pakaļu skriet pāri zaļām pļavām izkārtu mēli un biezpienmaizi rokās, bet kaut ko kaut kad jau es arī te iemetīšu.

Rudens dizaina pērles un lietojamība

Man nav pilnīgi nekādas vēlmes spļaudīties par dizaina pērlēm tā, kā to dara badad.lv, no kuru ķengām jau sen esmu atrakstījies (būtu labāk paši savu lapu saveduši kārtībā, nevis zaguši ilustrācijas no dažādiem resursiem). Bet ir daži resursi, par kuriem savādāk nevar.

Pirmie aptrakušie bija Hanzanet.lv. Viss pat būtu bijis samērā ok (nekādu pretenziju pret korporatīvajām krāsām, man arī ļoti patīk, ka ievades lauks ir normālā lielumā, lai mana ome var arī strādāt ar internetbanku). Pirmkārt — ko man dod tas, ka lapas funkcionālākajā daļā man visu laiku rotē kaut kādi pašreklāmas baneri? Vai tiešām to nevarēja kompakti novietot kaut kur labajā maliņā, lai netraucē? Un pirmās lapas makets ir vispār satriecošs — paskaitiet, cik reizes ir pirmajā lapā vārds “hansanet” vai “internetbanka”? Un, bez šaubām, katru apmeklētāju ir jāsveic ar to, ka ir atvērta Hansabankas jaunā internetbanka (atcerēsimies MS Office ’95 un pirmās mūsu makarētās mājaslapas), savukārt patiešām noderīga informācija par to, ka jaunais Hansanet ir ļoti drošs un visvisādi apzīmējams ar zelta pumpiņu, tas tiek nomests pašā lapas apakšā. Stulbi.

Savukārt pašā bankā navigācija ir kļuvusi daudzreiz loģiskāka. Pirmkārt, ir daudz saprotamāks sakārtojums ar dubulto navigāciju — augšā vairs neatrodas desmit dažādas specifiskas, daudziem parastiem bankas lietotājiem nesaprotamas navigācijas iespējas. Tagad tas viss ir noslēpts dziļāk un nekrīt acīs. Un vēl mazie sīkumiņi, kas man dikti patīk un liek pasmaidīt apmierinātībā ik reizi, kad lietoju Hansanet. Tās sīkās utis, kas traucē, ir pelēkie burti uz pelēka fona, nedaudz par traku pelēkos fonos puse no lapas, bet tās ir detaļas.

Tomēr vienu pērienu es gan iedošu — es gribu atpakaļ telehanza.lv un telehansa.lv, jo mani tas telehansanet.lv ikdienišķais atminēšanās treniņš drīz pavisam sabesīs. Vismaz reklāmās tad izmantojiet adreses, kas eksistē.

Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!
Esiet sveicināti Hansabankas jaunajā internetbankā, bļa!

Un es pat nebūtu pamanījis, bet šodien man te padeva ziņu visi Latvijas blogi pēc kārtas par Latvijas Mobilā telefona jauno mājaslapu. Vispār negribu tajā iedziļināties, jo man ir gluži vienalga, vai īsziņu sūtīšanai lapas adrese ir friču enigmas kods vai arī latviski saprotama adrese — bukmarku menedžerim tas ir pie kājas, savukārt anālais paskats tikai kārtējo reizi apliecina, ka Bindem jau sen vajadzētu beigt mazbērnus nodarbināt pie sevis. Bullšits, īsāk sakot.

Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.
Jaunais Latvijas mobilā telefona mājaslapas paskats.

Bet tas viss ir patiesībā smieklīgi un neinteresanti, ja mēs salīdzināsim ar to, cik dziļā pakaļā es šobrīd esmu ar savu augstskolu un tās galveno informācijas apmaiņas resursu LUIS.lv (kas, patiesībā, arī bija visa šī raksta galvenais tapšanas iemesls).

Latvijas universitātes informācijas sistēma
Latvijas universitātes informācijas sistēma. Pirmā lapa pēc pieslēgšanās (sensitīvie dati ir paslēpti).

Pizdjec! Un šitajā bardakā man ir vēl jāorientējās kaut kādā nebūt veidā? Es nemaz nerunāju par to, ka puse no saitēm nestrādā, back funkciju nevar lietot, jo tad tiks pārtraukta pieslēguma sesija ar serveri, bet kurā pakaļā es varu pietekties stipendijai un aerobikas nodarbībām, es tā arī neatradu. Es pat neievietošu jums ekrānšāviņus no kādas citas lapas, jo viss LUIS izskatās vienlīdz šādi. Nu, moins, cienījamā Latvijas Universitāte, what a fuck?

Lūk tādi mazi pīrādziņi, bet gan jau viss būs skaisti un gaiši. Starp citu, es te sazīmēju kaut ko blogam, kāds negrib WordPress theme uztaisīt no maniem skricelējumiem? Garšīgi samaksāšu.