Pareizrakstības nodarbības #7. Ls ir mērvienība un saīsinājums

Ir visnotaļ saprotams, ka Latvijā ar rakstību un valodniecību saistītas organizācijas vispār nevēlas ne ar vienu komunicēt, kur nu vēl kādam kaut ko izskaidrot publiski. Tāpēc sabiedrībā rodas ļoti daudz abstraktu ideju, muļķīgu pieņēmumu un slimu secinājumu. Kad Kaspars, atsaucoties uz manu rakstu par € simbola pareizu lietošanu latviešu valodā, sadrukāja savu viedokli «€, jeb kas tad īsti ir mūsu valūta?», biju patiesi priecīgs, jo tika uzsākta diskusija par šo visnotaļ neviennozīmīgo jautājumu. Protams, es joprojām palieku pie sava un uzskatu, ka eiro simbols pareizi ir jāraksta, novietojot to pēc skaitļa un atdalot skaitli un simbolu ar atstarpi.

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Un manas domas par pareizu pierakstu arī ir mainījušās, jo vēl trīs gadus atpakaļ pieļāvu, ka starp skaitli un simbolu, ja tehniski nav iespējams ielikt šauro atstarpi, to vispār var nelietot (Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.). Šobrīd pavisam droši varu apgalvot, ka atstarpi vajag likt jebkurā gadījumā. Nav mainījušās domas vienīgi par to, kur šis simbols būtu novietojams.

Kas man nav skaidrs, ir Kaspara raksta diskusijas dalībnieku aprobežotais, nepamatotais un analfabetiskais izteiksmes veids par elementārām patiesībām, kuras ir vienkārši uzzināt, atejot no datora un atverot grāmatas (tādas kantainas uzpariktes ar daudz lapām, kas no vienas puses ir savstarpēji savienotas).

Vai valūta ir mērvienība?

Sāksim ar to, kas vispār ir valūta. Saīsinājumus, kas tika lietoti vārdnīcās, esmu uzrakstījis pilniem vārdiem.

Valūta [itāļu valuta vērtība, cena] – 1. valstī pieņemta naudas sistēma un šās valsts naudas vienība (piemēram, lats, dolārs, franks);
(Ilustrētā svešvārdu vārdnīca, izdevniecība Avots, 2005.)

Pāriesim pie latviešu valodas bībeles, un noskaidrosim, kas ir mērs un mērvienība.

Mērs 1. Lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
Mērvienība No līdzīgu lielumu kopas izvēlēts lielums, ko izmanto par vienību mērīšanā.
(Latviešu valodas vārdnīca, izdevniecība Avots, 2006.)

Tā kā mums ir iespēja salīdzināt Latvijā pieņemtās naudas vienību dažādu daudzumu, tad top skaidrs, ka viena šāda vienība ir uzskatāma par mērvienību. Un tā kā šajā konkrētajā mirklī mēs pavisam droši zinām, ka 1 € ir 0,702804 Ls, tad varam apgalvot, ka arī eiro ir mērvienība, ar kuru var izmērīt jebkuru daudzumu Latvijā pieņemtas naudas vienību ekonomisko vērtību.

Vai Ls ir saīsinājums?

Es, protams, varētu pastāstīt par onkuļiem un tantēm visā pasaulē, kas veido dažādas organizācijas, apvienojot spēkus jaunu simbolu starptautiskā atdzīšanā, bet tam ir maz sakara ar Latvijas lata saīsinājumu, jo neviena no šīm organizācijām nekad nav saņēmusi pieteikumu lata simbola apstiprināšanai. Tāds simbols vienkārši nekad nav ticis radīts. Krievijas rublis, piemēram, arī tikai 2007. gadā ieraudzīja savu simbolu, kuru Krievijas banka vēl joprojām nav apstiprinājusi, bet visdažādākās organizācijas, kas saskaras ar rubļa simbola lietošanu, vienkārši vienojās savā starpā, ka to lietos.

Kāpēc es tad es nestāstu par tantēm un onkuļiem visā pasaulē? Tāpēc, ka 1996. gadā Latvijas Republikas tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs parakstīja dokumentu Ministru kabineta noteikumi Nr. 154 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kura lielāko daļu ir veidojis jurists Viktors Šadinovs. Viņš stāvēja klāt arī pie šo noteikumu jaunās versijas izstrādes. Uzsveru — neviens valodnieks vai ar latviešu valodu saistīta instance nekad šos noteikumus nav izstrādājusi.

2010. gada 15. oktobrī steidzamības kārtā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 916 «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība», ko parakstīja Aizsardzības ministrs, tieslietu ministra pienākumu izpildītājs Imants Viesturs Lieģis. Steidzamībai bija pamats, jo 2010. gada 1. jūlijā stājās spēkā «Dokumentu juridiskā spēka likums» un vecie MK noteikumi līdz ar to vairs nebija spēkā.

Ministru kabineta 916. noteikumiem 1. pielikums ir «Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā». Šī pielikuma 1. punkta 1.2. apakšpunkts skaidri norāda, ka Ls ir saīsinājums Latvijas latam, un ir rakstāms kopā ar summu cipariem, t.i. Ls kā saīsinājumu var lietot vienīgi tad, ja blakus ir skaitlis.

1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr.916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.
1.pielikums Ministru kabineta 2010.gada 28.septembra noteikumiem Nr. 916. Saīsinājumi, kurus var neatrunāt dokumentā.

Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.

Kārlis Ulmanis man te atrakstījis vēstuli:

Sveiki!
Gribēju uzvaicāt vai Tev ir zināma literatūra, kurā tiktu parādīta pareizrakstīga, ka starp ciparu un gramiem (36 g) ir jāliek atstarpe. Varbūt Tev stāv prātā un ir zināms kur meklēt?

Uzreiz ir skaidrs, ka zinu, kur meklēt. Meklēt vajag visur sev apkārt, jo vienīgie noteikumi, kas latviešu valodā vispār kaut ko stāstīja par latviešu valodas rakstības praktiskajiem jautājumiem, bija Ministru Kabineta izdotie notiekumi nr. 154. «Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi», kas jau labu laiku ir zaudējuši spēku. Cik man ir izdevies kaut ko pameklēt, tad šobrīd šo jomu Latvijā vispār nekas neregulē. Savukārt Ministru kabineta iekārtas likumā (uz kura pamata 154. noteikumi ir atcelti) vairs par dokumentu noformēšanu vispār neviens nerunā, tātad, tagad visi var darīt tā, kā nu viņiem ienāk prātā.

Pirmsokupācijas Latvijā visi visus saīsinājumus un mērvienības rakstīja ar atstarpēm.

Lauksaimniecības tirgus ziņas. 1936. gads. Avots: periodika.lv
Lauksaimniecības tirgus ziņas. 1936. gads. Avots: periodika.lv
Ekonomists. 1938. gads. Avots: periodika.lv
Ekonomists. 1938. gads. Avots: periodika.lv

Amerikāņi, savukārt, praktiski visos tekstos un vienmēr ir rakstījuši skaitļus kopā ar saīsinājumiem vai mērvienībām. Gadījumos, kad šķita, ka tomēr atstarpe prasījās, tad vienmēr tika lietots nesaīsinātais variants, t.i., «24 tons», nevis «24t», kas varētu maldināt.

Šis modelis, kad atstarpes nelieto, darbojās arī mūsdienās praktiski visās dzīves sfērās. Tiem, kam vēl nepieleca, paskaidrošu, ka visa pašlaik lietotā pareizrakstība (lasi—veids, kā mēs lietojam datoru un visu ar datoru saistīto) ir tapusi no ASV sešdesmitajos gados pieņemtās rakstības, kas ir adaptēta datoriem. Savukārt pēc tam nevis datori tika adaptēti lokālajām dažādu valodu vajadzībām, bet gan valodas tika adaptētas datoriem. Tā arī radās priekšstats, ka viss būtu jālieto tieši tā, kā tas mums parādās, piemēram, Tildes gramatikas labotājā.

Latvijas avīze, piemēram, lieto atstarpes starp skaitļiem un mērvienību, izdevniecības Avots grāmatā «Pareizrakstības un pareizizrunas rokasgrāmata» atstarpes tiek lietotas, Ministru Kabineta izdotajos dokumentos tas atšķiras no dokumenta uz dokumentu, līdz ar to nekādas noteiktas saistības atrast mūsdienu latviešu valodas lietojumā nevar.

Es, personīgi, piedāvāju un pats cenšos lietot pavisam vienkāršu formulu, pēc kuras saprast, vai vajag lietot atstarpi, vai arī nevajag.

Ja skaitlis tiek lietots kopā ar starptautiski pieņemtu apzīmējumu vai saīsinājumu, tādu kā dollāra zīme, procenta zīme, sekundes, minūtes, grāda utt. apzīmējumiem, tad atstarpe starp skaitli un apzīmējumu vai saīsinājumu nav jālieto vai, ja ir iespēja, jālieto sestdaļatstarpe, kas ir pieejama praktiski jebkurā modernā maketēšanas programmā.

Atstarpes lietošana saīsinājumiem. Teksts no www.la.lv
Atstarpes lietošana saīsinājumiem. Teksts no www.la.lv

Savukārt saīsinājumiem, kas ir pieņemti lokāli latviešu valodā, starp skaitli un saīsinājumu atstarpe būtu jālieto. Tai skaitā arī Latvijas valsts naudas saīsinājumam «Ls».

 Atstarpes lietošana saīsinājumiem, ja tie ir tikai latviešu valodā lokāli pieņemti.
Atstarpes lietošana saīsinājumiem, ja tie ir tikai latviešu valodā lokāli pieņemti.

Vēl derētu atzīmēt, ka, lietojot atstarpi šādos gadījumos, būtu vērts izmantot nesadalāmo atstarpi (non–breaking space), lai, veidojot maketus, nerastos situācijas, kad skaitlis paliek vienā rindā, bet mērvienība pārnesās nākamajā.