ASV reklāmisti paņēma dažādas internetā slavu guvušās trakās animācijas, uzlika tam apakšā Diplo dziesmu Biggie Bounce un radīja pavisam lielisku Fiat 500 reklāmu… Fiat Tumblr lapai «Live while you’re alive». Absolūti traki, vienvārdsakot.
Tikpat traki, tikai citā virzienā ir pastrādājuši nu jau korejieša ēnā gana aizmirstie OK Go kopā ar 1stAveMachine, radot klipu dziesmai The Writing’s On the Wall.
Kadence ir melodiska vai harmoniska skaņu virkne skaņdarba vai tā daļas beigās. Collective Cadenza jeb CDZA ir trīs cilvēku ideja, kuras rezultātā vairāk kā piecdesmit akadēmisko un profesionālo mūziķu ir piedalījušies dažādu muzikālo mini-projektu izveidē.
Ja nemaldos, tad ar CDZA pirms pāris gadiem iepazīstināja Dainis. Kopš tā laika mazā ideja ir izaugusi lidz tam, ka viņi piedalās Google pasākumos, uzstājas NPR un ir ļoti gaidīti SXSW viesi. Kaut gan pats normāli apieties ar YouTube abonētajiem kanāliem neprotu (Feedly abonēju RSS plūsmas), tāpat iesaku pierakstīties CDZA YouTube jaunumiem, jo katrs jaunais viņu darbs ir vēl labāks par iepriekšējo.
Un arī tas nav viss. Ja kaut kas aizķērās un CDZA patīk, tad ir vērts pierakstīties arī CDZA Extras Youtube kanālam, jo tad nenāksies palaist garām arī šādas pērles.
CDZA ir arī mājaslapa CDZAmusic.com, kurā var atrast gan videostāstus par projektu, gan tviterus, tamblerus un feisbukus un visu pārējo.
—
Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par Mr. Freeman animācijām «Mr. Freeman — multfilmas domājošiem cilvēkiem».
Ja mums apkārt būtu vairāk cilvēku, kas ar tādu kaisli spētu pastāstīt par savu mūža nodarbi, iedvesmot cilvēkus un to visu apvīt ar tik kolosālu patriotisma devu, mēs būtu pavisam citi cilvēki.
It keeps you honest. It keeps you honest. Be able to keep two completely contradictory ideas alive and well inside of your heart and head at all times. If it doesn’t drive you crazy, it will make you strong. And stay hard, stay hungry, and stay alive. And when you walk onstage on tonight to bring the noise, treat it like it’s all we have. And then remember, it’s only rock and roll.
Pilnīgs offtopic, bet tā kā man ir ciešs sakars, tad še jums, draugi.
Voiceks Voiska. Augšā strādā.
Pēc piecu gadu darba beidzot taustāmā veidā ir iznācis Latvijas ska žanra veterānu, grupas Voiceks Voiska albums Augšā strādā.
Par jauna albuma rakstīšanu Voiceks Voiska sāka domāt jau 2003. gadā, vēl pirms pirmā grupas albuma Konvojs iznākšanas. Pie darbiem grupa ķērās 2005. gadā, pie Tāļa Timrota ierakstot pamatu virknei albuma dziesmu, taču tālāk darbi kaut kā īsti nevedās. 2006. gadā kopā ar Mārtiņu Burkevicu tika ierakstītas dziesmas par Kamieli un Simferopoli, pēc tam atkal iestājās pauze, un parējo dziesmu ieraksts turpinājās tikai 2008. gada vasarā, turpat Mārtiņa Burkevica studijā, taču nu jau ar Renartu Braufmani pie pults. Ierakstīšanas darbi noslēdzās 2009. gada nogalē, līdz 2010. gada pavasarim risinājās darbi pie ieraksta miksēšanas un māsterēšanas, kurus veica Renarts un Edgars Ķauķis. Visbeidzot 2010. gada nogalē grupa beidzot saņēmās uz ieraksta izdošanu fiziskā formātā.
Ieraksta veidošanā ir piedalījušies grupas šī brīža dalībnieki — Uldis Zariņš pie bungām, Juris Mežeckis un Eduards Ancāns pie ģitārām, Jānis Rokjāns un Jānis Novicāns pie pūšamajiem instrumentiem. Ierakstā ir dzirdami arī divi nu jau bijušie grupas dalībnieki — Pēteris Rozentāls pie saksofona un Raivis Žukovskis, kurš ierakstījis ne vien basģitāru, bet arī atsevišķas ģitāru partijas. Ierakstā visvairāk ir dzirdama Jura Mežecka balss, taču ir piepalīdzējuši arī pārējie grupas dalībnieki. Ierakstā ir izpalīdzējis arī Uģis Krišjānis pie taustiņiem un meiteņu balsis iedziedājušas Virgīnija Liepiņa, Liene Sīmane un Dace Ašnevica.
Muzikālais materiāls vairumā gadījumu ir visas grupas kopdarbs, ideju aizmetņiem visbiežāk nākot no Jura Mežecka, Raiva Žukovska un Jāņa Rokjāna. Teksti vairumā gadījumu ir Jura Mežecka, bet piepalīdzējuši ir arī Uldis Zariņš un Raivis Žukovskis, kā arī Pēteris Dragūns. Viens skaņdarbs ir vēl viena bijušā grupas dalībnieka Ulda Kaira garabērns.
Jāpiebilst, ka visā šajā visādi ir līdzējuši arī menedžera vietas izpildītāji Ramūns Usovs un Sergejs Bižāns, mūsu ģimenes, kas ir pacietušas šo mūsu nodarbi, draugi no grupām Oranžās Brīvdienas, Kuchenbeat, Dr.Green, Spički, Symbolic un Backflow, Guntis no kluba Depo, Foto no Somijas un Makss no Igaunijas, Madars un Olivers no Radio Naba, un daudzi citi domubiedri un labdari, kas visu šo gadu laikā ir palīdzējuši un atbalstījuši grupu.
Albumā ir iekļautas 18 kompozīcijas, kas tapušas laika gaitā no 2003. līdz 2008. gadam.
Albums jau tagad iegādājams cafe Leningrad, mūzikas krogā Bubamara, krogā Baļķi, krogā Aptieka, mūzikas veikalos LP (Kr. Barona ielā 37), Upe (Vaļņu 26), kā arī digitālā formātā – Platforma.lv, iTunes, Amazon mp3, Ovi music store, Zune, Spotify un citur.
Tas, kas ir forši ir tas, ka ieraksts pieejams prakstiski visos ārzemju mūzikas veikalos. Ja kādā no e–veikaliem nevarējāt atrast (un nevis sporta pēc meklējot, bet tāpēc, ka ikdienā pērkat no šī veikala mūziku), varētu pastāstīt par to komentāros.
Par to, kā man gāja Kijevā, es jau nedaudz stāstīju. Areče rekur beidzot pie manis ir nokļuvis video, ko filmēja kolēģis.
Grupa Smereka (tā arī neatradu internetā info par viņiem) pastaigājās Kijevā vietējas nozīmes tirgū, spēlējot savu mūziku un tirgojot diskus. Par ļoti demokrātiskām cenām. Sākumā domājām, vienkārši ielu muzikanti, bet tad, kad devām 20 grivnas, uz to saņēmām atbildi: «20 grivnas bez bildītes, 30 grivnas ar bildīti». Skaidrs, ņēmām ar bildīti. Ja kādu interesē, varu padalīties ar mūziku arī (starp citu, ir pat Raimonda Paula gabals viens nokaverots).
Tas tā, jaunie talanti, lai būtu skaidrs, kā ir ar mūziku jāpelna nauda un kā ir sava mūzika jāpopularizē.
Nekādā ziņā negribu jūs apbēdināt, bet nekā prātīgāka par jauku atskatu uz to, kā man klājas šoreiz nevarēšu sniegt.
Ar Jāni un Lolitu piedalījāmies jaukās sacensībās — Bajāri trophy 2009. Veiksmīgi izsvīdu, dauzoties mežā un galarezultātā komanda Ļeņingradas brikšņi ieguva godpilno pirmo vietu Trakās ģimenītes grupā.
Jahta Spīdola ir aizceļojusi gulēt ziemas miegā uz Enguri, līdz ar to noslēgusies burāšanas sezona un sākas mierīgā pilsētas dzīve. Ir plāns kaut kur ar Lolitu un Jāni aizlidot, lai interesantāka dzīve rudenī.
Viens no pēdējā laika skaistākajiem muzikālajiem atklājumiem ir Jamie T albums Kings&Queens. Noteikti iesaku.
Vēl ir doma pieķerties kaligrāfijas kursiem, tikai nav īsti skaidrs, kas ir tie, kas šos kursus organizē un vai tie būs tā vērti. Ja kādam ir kādas atsauksmes, ar nepacietību tās gaidīšu.
Vairāk kā gadu praktiski neklausos savu mp3 kolekciju, bet jaunākos CD mēs ar Lolitu klausamies mašīnā, jo pārvietoties braucot sanāk samērā daudz. Līdz ar to aktualizējās jautājums par to, kur un kā visērtāk klausīties mūziku.
Bez šaubām, neba jau nu es plates nakts vidū cilāšu, darbojoties ar datoru. Par visu iemīļoto Last.fm varat man nestāstīt. Es uzskatu zem savas sirdsapziņas klausīties izķēmotus 30 sekunžu apgraizījumus labiem skaņdarbiem. Ik pa reizei ir interesanti noklausīties kādu autorraidījumu Moskva.fm arhīvā (labākais man zināmais radiostaciju arhīvs uz planētas). Bet ikdienā tas tomēr nav īstais variants, jo strādājot ne vienmēr gribas iedziļināties kādās gudrās domās no autorraidījumiem.
Biju kaut kā, nezināmā veidolā uzdūries uz servisu The SixtyOne. Ļoti labs pirmajā skatījumā, jo tajā praktiski visa mūzika nāk no mazpazīstamiem vai pat pavisam nepazīstamiem māksliniekiem un žanru ziņā pārpildīts ir regeja un pasaules mūzikas gals.
The SixtyOne music service logo
Problēmas sākās tad, kad tu veselu gadu jau esi klausījies šo servisu, jo viss saturs jau ir izdrillēts un jaunākos gabalus, ko tev piedāvā noklausīties, tu vari izripināt cauri dažu stundu laikā. Līdz ar to šim servisam šobrīd esmu pateicis ardievas, bet tiem, kas vēl nav klausījušies, silti iesaku.
Intišs (tas pats, kas D11 solists) man ieteica mūzikas servisu Jango. Sākumā vispār neticēju, ka kaut kas tāds ir iespējams, jo šajā servisā ir praktiski tikai un vienīgi ļoti rūpīgi atlasīta mūzika, kuru ja nu pašu nepazīsti, tad vismaz atceries, no kurienes ir cēlies tās autors/izpildītājs. Viss ir papildināts ar pamatīgu biogrāfijas, fotogaleriju un diskogrāfijas devu katram māksliniekam un vismaz reizi nedēļā man atnāk jaunumi par to, ka ir iepirkta kārtējā man mīļota mākslinieka diskogrāfija.
Jango music service logo
Ja runājam par to, ar ko vajadzētu sākt, lietojot šo servisu, tad tā noteikti ir reģistrācija. Piereģistrējoties, jūs saglabājiet visas savas kustības un darbības servisā un tas jums pašiem vēlāk var noderēt.
Pēc reģistrācijas ķeramies klāt un uztaisām savu pirmo radiostaciju un sākam pievienot māksliniekus, kuri mūs interesē. Pēc tam serviss pats sāk ģenerēt līdzīgos māksliniekus ar līdzīgu mūziku. Un, atšķirībā no Last.fm, Jango servisā viss notiek moderēti. Līdz ar to uztaisot AC/DC radiostaciju, jūs nekad nenokļūsiet līdz Britnijai Spīrsai.
Lai moderētu radiostacijas saturu, varam norādīt, ka konkrētā dziesma patīk vai nepatīk, tādējādi regulējot, cik daudz konkrēto dziesmu atskaņot. Un, kas ir viss jaukākais, mums visu laiku ir iespēja radiostacijai pievienot arvien jaunus izpildītājus un vēl jo vairāk moderēt tieši tādu saturu, kāds mūs pašus interesē.
Nākamais solis ir sev līdzīgo vai pat savu draugu meklēšana. Līdz ar to īpaši slinkie vai arī neattapīgie var klausīties citu lietotāju sagatavotās radiostacijas un iepazīties ar viņu gaumi. Būtu vērts skatīties, cik lietotājs jau sen darbojās Jango servisā, jo vecākiem lietotājiem radiostacijas ir īpaši interesantas un nonivelētas.
Citkārt, piemēram, braucot uz kādu festivālu, es sametu festivāla mākslinieku sarastu jaunā radiostacijā un padrillēju tos. Pēc festivāla šo radiostaciju var izdzēst, jo tai ir beigusies aktualitāte un sagatavot jau nākamo radiostaciju.
Kā tad šie pelna naudu, jūs prasīsiet? Reklāma, bez šaubām, ir tikai viens no ienākumu avotiem. Kas ir pavisam cits, tad tas ir mūziķu pašu dotais finansējums. Jaunajiem mūziķiem vai arī tādiem, kas sevi grib promotēt, ir iespēja pievienot savu mūziķa profilu, sasaistīt to ar līdzīgiem māksliniekiem, kas ir Jango datubāzē, lai par nelielu samaksu dažkārt parādītos mūsu radiostacijās. Un arī šeit, cik esmu novērojis, ir ļoti labi veikta moderācija, jo nekādi mēsli pagaidām skanējuši nav.
Mans bērnības draugs un galu galā arī kolēģis Mārtiņš Beitiņš, cik noprotu, tad kopā ar Andreju ir izveidojis (nu jau pirms kāda laiciņa) videoblogu Musicblog.lv, kurā lēnām un rūpīgi, sadalīti pa gabaliņiem, tiek publicēti interviju materiāli ar dažādiem Latvijas mūziku pārstāvošiem personāžiem.
Ļoti iesaku tiem, kam nav vienaldzīga Latvijas mūzika un vēl jo vairāk tiem, kas grib skatīties un klausīties patiešām interesantas un saturīgas intervijas. Man tiešām īpaši patīk tieši tas fakts, ka intervijas ir interesantas, tās nav kārtējie atgremojumi no visur jau dzirdētā, pagrieztā jaunā skatījumā. Varbūt tieši tāpēc es izvēlējos šo frāzi virsrakstam, jo, iespējams, ka pateicoties šim blogam mums būs turpmāk iespēja vērsties pie kaut kāda kvalitātes kritērija attiecībā uz mūzikas blogu jēgu, it īpaši mazajā, šaurajā Latvijas skatījumā.
Mīļa un tuva cilvēka dzimšanas dienā paķidāju ķīniešu modes žurnālus un uzrāvos uz divām brīnišķīgām reklāmām, par kurām ilgi smējos ne tikai es vien. Atvainojos par kvalitāti — kabatā nedaudz saņurcījās pa šīm dienām.
Nu, jaunieši, vai jums ir kādas idejas, kas šajā reklāmā tiek reklamēts?
