Dažiem labiem par izbrīnu un sev par prieku, vakar no rīta pieveicu Nordea Rīgas maratona pusmaratona distanci. Ja kāds nezina, tad tas ir 21 ar kapeikām kilometrs.
Trenējies (salīdzinot ar dažiem labiem) biju tieši vienu reizi — otrdien, kad no Latvijas orientēšanās izlases dalībnieka Edgara Bertuka ieguvu savā lietošanā kedas. Treniņā noskrēju bik pāri septiņiem kilometriem, iemēģināju kedas, likās, ka būs kārtībā. Tomēr beigās izrādījās, ka tās kuces (kedas) tomēr berž un tāpēc esmu nedaudz sačakarējis sev labo kāju.
Toties uz gultas malas karājās medaļa un kājās jūtams viegls nogurums. Starp citu, organizatori jau nu varēja pacesties un teju diennakti pēc skrējiena beigam tomēr salikt rezultātus internetā, jo es tā arī nesapratu, cik tad ātri es noskrēju.
Vēl īpaša pateicība Dredainajam, kas man distances vidū iedeva cigareti uzpīpēt un pacienāja ar rumkolu, lai labāk skrienas. Tas noteikti palīdzēja.
Urā, ir jaunumi (lasam tālāk!)
Turpināt lasīt “Ha ha, vakar noskrēju pusmaratonu (papildināts)”