Iespēja pabojāt statistiku 12. Saeimas vēlēšanās Latgales reģionā, jaunie tramvaji Daugavpils ielās un kroga Artilērijas Pagrabi gada jubilejas svinības bija pietiekami svarīgi iemesli, lai ar dēliem trijatā iekāptu vilcienā un aizbrauktu uz Daugavpili.
Nedaudz mulsina tas, ka Pasažieru vilciena kasēs uz pieprasījumu «vienu pieaugušo un divas bērnu» kasieres katru reizi iztaujā par bērnu dzimšanas gadiem. Kā jau gādīgam tēvam, nācās nedaudz pasvīst un parēķināt galvā. Katru dienu jau nenākas atcerēties dzimšanas gadus bērnudārzniekiem. Bet misija tika veiksmīgi izpildīta un pie biļetēm tikām.
Ja vien līdzbraucēji nav jūsu lielākās zobusāpes, četras stundas vilcienā no Rīgas līdz Daugavpilij paiet ļoti ātri un produktīvi.Visās mazajās stacijās uz improvizētās pārejas pāri sliežu ceļiem stāv uzraksts «Dienesta pāreja». Parastajiem mirstīgajiem ir jāšķērso sliedes nelegāli ārpus šīs pārejas.Daugavpilī lēnām ienāk zelta rudens. Šī ir paranojiskākā gājēju pārejas ceļazīmju izvietošana, kādu nācies redzēt.Pilsētas centrā kantoris Land-Invest uzturēšanās atļaujas Latvijā tirgo govīm.Pilnīgi nekas netraucē pašā Daugavpils sirdī ielas vidū stāvēt ķerrai, kas atstāta piektdien pēc darba un svētdien nav nozagta.Tikai Daugavpils var lepoties ar tik milzīgu apbedīšanas pakalpojumu biroja izkārtni. Citās Latvijas pilsētās cilvēki ir nedaudz pieticīgāki.
Jaunais tramvajs un tā iemēģināšana izvērtās par sava veida sacensībām. Pēc neilgiem novērojumiem tapa skaidrs, ka tas pārvietojas tikai pa 1. maršrutu. Bet noķert īsto mirkli, kad kursē tieši tas, izdevās tikai iestājoties tumsai.
Daugavpils jaunais tramvajs pieturā pie teātra ēkas.Iekšpusē jaunais Daugavpils tramvajs izskatās kā sūdīgi sakompresēts Rīgas Satiksmes trolejbuss ar papildus bonusiem: dažādu līmeņu grīdu, samērā šaurām durvīm un iespēju nomaskēties dzeltenas krāsas apģērbā.
Pēc peripētijām ar Baltkrievijas uzņēmumu, no kura Daugavpils vagonus nespēja sagaidīt noteiktajā termiņā, ERAF naudu pazaudēt negribējās un tika atrasts Усть–Катавский вагоностроительный завод им. С. М. Кирова Krievijā, kas īsos termiņos spēja piegādāt testēšanai pirmos tramvajus.
Sēžot jaunajā Daugavpils tramvajā, nepamet sajūta, ka viss ir uztaisīts steigā un ar projektēšanu vagona iekšpusē nodarbojās santehniķis kopā ar sagādes daļas vadītāju. Ja jau pamanījāt muļķīgo fontu, tad kreisajā augšējā stūrī var papētīt moderno novērošanas iekārtu.«НЕ ПРИСЛОНЯТЬСЯ» ir uzpūsts ar pulverkrāsu, bet «NEATBALSTĪTIES» pielīmēts ar līmplēvi. Var sākt likt likmes, pēc cik ilga laika paliks tikai pulverkrāsa.
Katrā ziņā sanāca vilšanās. Protams, ir pozitīvi, ka tramvaji ir klusāki, grīda ir nedaudz zemāk un līdz ar to vieglāk ir iekāpt un izkāpt. Bet kopējais izpildījums ir švaks un paviršs. Iespējams, ka Rīgas Satiksme ir izlutinājusi, bet man gan vairāk šķiet, ka izlutinājusi ir nekrieviskā (domājot valsti, nevis tautību) attieksme pret produkta radīšanu.
Salīdzinājumam Daugavpils vecās Tatras tramvaja salons. Šie tramvaji savulaik tika nopirkti no Vācijas pilsētas Šverinas (Schwerin) un es tā arī neprotu no iekšpuses tos uz sitienu atšķirt no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas tramvajiem, kas arī kursē Daugavpilī. Un acīgākie arī pamanīs, ka tramvaja pieturzīmes maršrutu numerācijā Rīgas Satiksmes jauno režģi ar cipariem pārspēja Daugavpils zirdzīga lieluma cipari.Gluži nejauši izdevās noķert Daugavpils vidējas paaudzes tramvaju ar zīmīgo numuru 112. Izliets glābšanas dienesta sliežu transportlīdzeklis. Pamanīju, ka biju to paguvis noķert arī pirms gada.Visi vecie, vidēji vecie, jaunie, klibie, slimie un veselie Daugavpils tramvaji atdusas šajā tramvaju depo Ķīmiķu ciematā (Daugavpils rajona nosaukums). Jānis Džimmijs Bižāns ilgi nevarēja saprast, kur tieši atrodas ieeja būvmateriālu veikalā.
Jā, un vēl interesants fakts. 2013. gadā Daugavpils pilsētas dome nolēma apvienot tramvaju un autobusu parkus, izveidojot uzņēmumu Daugavpils satiksme, kas tagad ir viens no lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem. Un kāds paguva viņiem uztaisīt totāli debīlu loguci. Varbūt pasūtināja tajā pašā rūpnīcā, kur jaunos Daugavpils tramvajus?
Ar cafe Leningrad un veselu atbalstītāju vagonu 1. martu sagaidīt devāmies uz Daugavpili, krogu Artilērijas pagrabi. Pasākums bija lielisks un noteikti tiks atkārtots. Tiem, kas nav bijuši jaunatklātajā iestādē, noteikti iesaku tikpat ļoti, kā doties uz Daugavpils cietokšņa restaurētajiem un jaunajiem brīnumiem.
Par vilciena vagonu, starp citu, nav melots. Iegādājāmies vienu vagonu no sastāva, lai netraucētu pārējos pasažierus un viss bariņš būtu kopā. Izrādās, ka Pasažieru vilciens biļešu tirdzniecībā nav paredzējis, ka kāds varētu nopirkt 40+ biļetes. Serviss tiek nodrošināts, pie kasēm pa vienai drukājot attiecīgo skaitu biļešu. Un ātrākais, kad var iegādāties biļetes ir 10 dienas pirms plānotā brauciena.
Vilciena Rīga – Daugavpils vagona tualetē vēl joprojām ir lāčpēdas. No nerūsējoša tērauda.
Uz Daugavpils centra ēkām mijas dažāda rakstura grafitti darbi.Izkārtnes dizainu un saturu nav mainījušas kopš laika, kad Latvijā parādījās pirmās līmplēves.Skatlogos rēgojas bērni – sniega cilvēki.
Daugavpils jau sen nav pilsēta, kurā būtu kaut kādas problēmas ar latviešu valodu. Toties tagad pilsētā jau ir jau divi ķīniešu restorāni, kas varētu būt labāki pēc kvalitātes, bet ir ok uz paģirām. Dažos krogos vēl joprojām nezina par smēķēšanas aizliegumiem. Taksometra lietošana maksā ne vairāk par 7 € (par šo cenu mēs novizinājāmies gandrīz divas stundas). Autoostā nevajadzētu uzturēties ilgāk par dažām minūtēm, jo tur ir pilns ar mākslīgiem intelektiem (lasi — alkāniem).
Kad paliks siltāks, noteikti iesaku aizbraukt uz divām dienām un pavazāties. It īpaši ja būts nav sen vai arī vispār nav būts.
