Things Never to Say to a Newspaper Designer

Nepaguvu es vēl iepriekšējo uzrakstīt līdz galam, kā man jau atmiņā atausa šis Brendas Šonas apkopojums par lietām, kuras nekādā gadījumā nevajadzētu teikt laikrakstu dizaineriem. Šo iztulkot praktiski nav iespējams un domāju, ka tie, kuriem nekad nav bijusi saskare ar laikrakstu dizainu, neko no zemāk lasāmā nesapratīs.

1. Can you take this and make it look good?

2. The story is 74 inches but there is a mug shot.

3. We’re planning the package now and will involve you when we’re ready to put it all together.

4. Maybe you can take this list and dress it up with some icons or something.

5. I’ll get you a headline later.

6. The story and pictures will be in tomorrow. Can’t you start now?

7. Did you talk to the photo editor before you talked to the photographer?

8. We have to make a last-minute switch and there’s no art with the cover story. Can you pull something together real quick?

9. We’ve worked on this story for a year. You have three hours.

10. What’s with the black clothes all the time?

11. Just leave that part of it to the content people.

12. Can’t you run that picture any bigger? Just trim the story.

13. Can’t you give mne more room for the story? Just make that picture smaller.

14. There’s nothing to designing a news page.

15. After the work is done: “Oh, we forgot to tell you there’s a sidebar and solicit to go with that.”

16. I had this idea and this is what I want you to do.

17. We have to have SIX stories on the cover or we don’t have enough REAL content.

18. Can you fit in this half-page ad on that open page you’re designing?

19. Can’t you make this news page more featurey?

20. Can’t we just Photoshop their heads onto the other bodies? That’d be cool.

21. That’s a little too fun for us.

22. It’s a hard story to visualize. How about an illo?

Lietas, kuras nekad nesakiet fotožurnālistam

Iedomājieties tik, fotogrāfi arī ir žurnālisti. Protams, ne jau visi, bet tomēr lielākā daļa to, kas fotografē notikumus un piedāvā tos skatīt lielām masām, ir žurnālisti.

1. «Jūs esat tikai fotogrāfs vai rakstat arī?»

2. «Un tas ir mans fotogrāfs, Jānis Bērziņš.» (Saka žurnālists, iepazīstinot sevi ar intervējamo personu).

3. «Mums ir jāazpilda lapa, aizej un pasaki fotogrāfiem, lai iet un kaut ko atrod.»

4. «Viss, kas man ir vajadzīgs, ir portrets.»

5. «Vai ir arī kaut kas cits?» vai arī «Tev ir kaut kas labāks par šo?» (Uz ko viena no atbildēm varētu būt «Jā, bet šodien mēs izvēlamies tikai trešo labāko».)

6. «Vai par šo personu kaut kas ir arī rakstā?»

7. «Vai tev ir bilde ar to cilvēku priekšplānā?»

8. Jebkurš izteikums ar mēģinājumu atrast atškirības starp rakstošajiem un fotografējošajiem.

9. «Šīvakara futbola spēlē nofotografē man lūdzu vertikālu bildi, jo es jau esmu salauzis (samaketējis) lapu un nodevis to redaktoram».

10. «Raksts jau ir uzrakstīts un mums tikai vajag aizskriet un noknipsēt to džeku».

11. «Lūk ko mēs vēlētos redzēt kā galveno bildi…»

12. «Nē, tu nevari nākt uz interviju. Tas cilvēks nekad pilnībā man neatvērsies, ja blakus būs fotogrāfs».

13. «Pamēģini uztaisīt labu fotogrāfiju. Mums vajag lapas centrālo bildi».

Arī «lieli» cilvēki kļūdās sīkumos jeb Sharpen jālieto uzmanīgi

Es neesmu USA Today auditorijas pārstāvis, tomēr šis pa pus pasauli pagājušajā nedēļā izskandinātais muļķīgais izgājiens nevarēja palikt nepamanīts.

Kaut arī zināšanas par aizpeļķes iedzīvotājiem un viņu tautas varoņiem nav īpaši lielas, tomēr par Raisas kundzi priekšstats lielākoties cilvēciņiem tomēr būs iesēdies. Nopietna tante, galu galā.

Tad nu kā gadījies, kā ne, viens no svarīgākajiem ASV izdevumiem publicē 19. oktobrī rakstu par savas nācijas karaspēka gaitām tuvākajos 10 gados, kuros iesaista arī tantes Raisas izteikumus. Nu un protams, pievieno The Associated Press fotogrāfa bildi. Viss jau būtu labi, ja tikai fotonodaļā kāds nebūtu pārcenties ar Sharpen filtru lietošanu, kas noveda pie savdabīgiem rezultātiem:

ASA Today Rice won\'t rule out U.S. troops in Iraq in 10 years photo

Pa kreisi mēs redzam bildes oriģinālo versiju, pa labi — nedaudz pielaboto. Brēka sākās ļoti nopietna un tagad pie jau minētā raksta «Rice won’t rule out U.S. troops in Iraq in 10 years» ir lasāma arī redaktora piezīme:

Editor’s note: The photo of Condoleezza Rice that originally accompanied this story was altered in a manner that did not meet USA TODAY’s editorial standards. The photo has been replaced by a properly adjusted copy. Photos published online are routinely cropped for size and adjusted for brightness and sharpness to optimize their appearance. In this case, after sharpening the photo for clarity, the editor brightened a portion of Rice’s face, giving her eyes an unnatural appearance. This resulted in a distortion of the original not in keeping with our editorial standards.

Tā teikt: kam negadās, labi tikai, ka ne ar mani.

Apple Aperture – kam viņu nafig vajag?

Pēdējo gadu laikā visi nez kāpēc ir sasparojušies taisīt dumiem jūzeriem paredzētos fotoapstrādes rīkus.

Protams, ja to taisa tādi kantori, kā ACD, tad nav problēmu, bet kāda velna pēc Apple bija jāķeras pie Aperture veidošanas?

Vēl jo vairāk. Kādas piepes saēdušies ir normāli cilvēki, kas paziņo par to, ka Aperture ir potenciālais konkurents Photoshop?

Būšu priecīgs, ja kāds varēs pakomentēt.

Patiesāk vairs nav kur

Cilvēkam parasti liekas, ka ir labāk tur, kur viņa nav.

Un viņš nekad neuzzinās, kā ir īstenībā, kamēr pats tur nebūs bijis. Ar darba vietām ir tā, ka vienmēr būs kaut kas, kas tevi neapmierina. Ja ir labs kolektīvs, tad ir slikti darba apstākļi. Ja ir slikts kolektīvs, tad cieš viņus tikai labas algas dēļ. Ja ir labs gan kolektīvs, gan alga, tad ir galīgi garām priekšnieks un vēl tālu no mājām jābrauc, utml.

Un tu turies, kamēr neparādās papildus kaitinošie faktori, un tad riskē un aizej meklēt laimi citā kolektīvā, ar citu algu, citu priekšnieku utt. Bez jebkādas garantijas, ka tur tiešām būs labāk. Viss ir atkarīgs no kritērijiem.

Colla, 2005. gada 17. oktobrī, 22:19

Semināri, semināri…

Cienījamā un augsti godātā Colla padeva ziņu, ka es jau otro gadu esmu palaidis garām Pan-baltic Images semināru, kas norisinās Latvijas televīzijas paspārnē.

Īsumā: domāju, ka daudziem būs interesanti iepazīties ar to, kā saražoto varētu kaut kur arī saglabāt un kā to darīt. Bez tam daudz interesantas lietas arī par dažādo masu mediju iekšējo darba specifiku, bet jo īpaši tas varētu būt interesanti tiem, kas paši jau ņemas masu medijos.

202,50 amerikāņu zaļās naudiņas par iepakojumu

Tas nebūt nebūtu smieklīgi, tas nebūt nebūtu traģiski vai ārprātīgi. Ja vien runa nebūtu par 100 000 tirāžā izlaistu kasti, kuru iepirkuši aizpeļķes iedzīvotāji savas muļķības dēļ par neadekvātu naudiņas daudzumu.

PlayStation box for sale. Next time read the description, moron.

Adobe laidis klajā InCopy CS2

Ar jauku ziņu pārsteidza Quark VS InDesign «InCopy CS2, the World; World, InCopy CS2» – ir iznākusi jaunā InCopy versija. Programma būtībā sākotnēji ne ar ko īpaši neatšķīrās no InDesign iebūvētā Story Editor, bet tagad gan InCopy var dēvēt par īstu atradumu jebkuram, kuram ir sakars ar redakcionāliem darbiem, zīmju skaitīšanu maketos un vairākiem cilvēkiem, kas atbild par saturu, jo es nevaru iedomāties, kā vēl ērtāk varētu paskaidrot dumam žurnālistam, ka 1100 zīmes neielīdīs tur, kur ir paredzētas 900.

InCopy CS2 paralēli padara ērtāku arī darbu ar daudziem teksta failiem, jo sadarbojoties ar Adobe Bridge tiek veidotas kopnes, kas satur vairākus dažādus tekstus un līdz ar to, strādājot ar lielāka apjoma tekstiem nebūs problēmas arī ar failu kolekcionēšanu. Daži jau drosmīgi ir piedēvējuši Microsoft Word tuvojamies nāvei, bet domāju, ka tie, kas reāli strādās ar InCopy sapratīs, kam tas ir domāts un ko tas atvieglo.

Silti iesaku iepazīties, tāpēc Adobe InCopy uz vietu, kur viss par to ir rakstīts un ir iespējams iegūt demo versiju, kas funkcionēs 30 dienas.