Color Management – īsumā par galveno

Labi, cik noprotu, cilvēkiem galīgi nav skaidrs vēl joprojām pilnīgi NEKAS par to, kas ir Krāsu profili un kāpēc viņi ir jālieto. Man atliek tikai raudāt. Nesenā sarunā ar labu cilvēku Intu Kalniņu ar nopūtu secinājām, ka ar krāsu profiliem ir milzīga problēma.

Piedāvāju nelielu, tiešām, tikai miniieskatu tajā, kas pašlaik jums varētu palīdzēt praktiski (jo teorētiski es jau esmu pārāk daudz par to bļaustījies).

0. Krāsu menedžments ir būtiskākais faktors, kas ietekmē drukas kvalitāti un kas ir tiešā mērā atkarīgs no drukas darba veidotāja un tikai sekundāri – no tipogrāfijas.
Pirmkārt – visus savus izteikumus un risinājumus es balstu uz Adobe ražoto produktu (Photoshop, InDesign, Illustrator, Acrobat, utt.), tomēr tie tikpat labi ir pielietojami arī Quark un Corel produkcijā, varbūt vienīgi ar savām niansēm, kurās es pašlaik neiedziļināšos.

Svarīgākais, kas jāatzīmē – ICC profilu lietošana visās Adobe programmās ir ļoti līdzīga. Tai nav būtisku atšķirību, tomēr Photoshop piedāvā visplašāko krāsu telpu definēšanu aprakstu. Tas ir būtiski gadījumos, kad sagatavojat Krāsu profilus Adobe programmām kopējai lietošanai.

1. Krāsu profiliem, strādājot pie viena konkrēta drukas darba ar noteiktu apdrukājamo materiālu un drukas tehnoloģiju, visās programmās ir jābūt identiskiem.

Adobe Photoshop, Adobe Illustrator gatavotie materiāli, kas pēcāk tiek maketēti Adobe Indesign visi satur vienādus parametrus Color Settings logā.

Tas ir pilnīgi loģisks nosacījums, jo katram drukas darba materiālam, vai tas būtu vektorzīmējums, fotogrāfija vai teksts, jābūt ar identiski definētiem krāsu telpu aprakstošiem parametriem.

Tas ir ļoti svarīgi, lai visas izmantojamajās grafiskajās programmas būtu vienādi iestādījumi un pārnesot bildi no vienas programmas uz otru nenotiktu neprognozējamas izmaiņas!

No sarakstes ar Intu Kalniņu:

Būtiskākais, kā jau es teicu, ir vismaz iestādīt korektus default profilus un korektus pārējos Color settings iestādījumus, jo krāsu vadība (Color Management) strādā jebkurā gadījumā [..]. Es rekomendēju iestādīt: RGB – Adobe RGB (1998) un CMYK – ISO Coated vai Euroscale Coated (nekādā gadījumā nelietot sRGB un SWOP vai Euroscale Coated V2).

Otra būtiskā lieta ir izvēlēties pareizu Rendering Intent, drukas darbu sagatavošanā tas būtu Perceptual, ja pārveido no RGB uz CMYK, Jura Valdmaņa (Jelgavas Tipogrāfija) prezentācijā gan ir izvēlēts Relative, un šur tur speciālisti joprojām strīdās, ko tad labāk, bet ja pārveido no RGB uz CMYK tad es tomēr iesaku Perceptual, tas atbilst arī teorijai! Ja pārveido no RGB uz RGB vai CMYK uz CMYK tad būtu jālieto Relative Colorimetric.

2. Izvēloties krāsu profilu, sākumā pārliecināties, vai nav iespēja lietot dzimto profilu un tikai gadījumā, ja tāda nav, pielietot default uzstādījumus.

Īpaši aktuāls šis jautājums ir specifiskā drukā, piemēram, avīždrukā, jo tur noklusētie krāsu parametri (ISO Uncoated vai līdzīgie) nodrošinās praktiski galīgi ačgārnus rezultātus, jo fiziski gan materiāls, gan drukas tehnoloģija nespēj nodrošināt ISO aprakstīto krāsu telpu.

Par populārākajem profiliem un viņu iegūšanas iespējām:

Visus svaigākos ISO profilus var iegūt šeit: http://www.eci.org/eci/en/060_downloads.php

Par ECI un ISO profiliem papildus informācija: http://www.eci.org/eci/en/

ja lieto papīrus kam nav savi universālie profili, tad:

ISOcoated.icc ieteicams lietot dažādiem Gloss un Silk krītpapīriem. ISOuncoated.icc ieteicams lietot dažādiem baltiem ofseta un nekrītotiem papīriem. ISOuncoatedyellowish.icc ieteicams lietot dzeltenīgiem nekrītotiem papīriem. ISOwebcoated.icc ieteicams lietot LWC žurnālu rotācijas drukai (piemēram Privātā Dzīve), žurnāliem ko drukā uz rotācijas iespiedmašīnās uz koksni saturošiem, plāniem viegli krītotiem papīriem.

Protams, ja tiek lietoti Arctic, Munken, Amber vai citi papīri, tad vislabāk ir izmantot viņu dzimtos universālos profilus, jo tie būs visatbilstošākie.

Arctic papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____2983.asp

Munken papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____6485.asp

Amber papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____7446.asp

Symbio papīram krāsu profilus var iegūt šeitan: http://www.symbiopaper.com/HELP/downloads/index.html

Ja ir kādi citi papīri, kurus izmanto, vienmēr var sazināties ar papīru piegādātājiem un iegūt no viņiem atbilstošus ICC profilus. Piemēram, sazināties ar MAP Latvia, kas ir megalieli papīra izplatītāji Latvijā un piedāvā ļoti plašu papīra brendu klāstu.

Avīždrukai Latvijā var izmantot Poligrāfijas Grupas Mūkusala sagatavotos profilus ISOnewspaper26v4.icc un ISOnewspaper26v4_gr.icc tos var iegūt šeit: http://pgm.lv/?act=down&lang=lv Turpat atrodami arī šīs tipogrāfijas setera un prūfera krāsu telpu apraksti.

Kaut arī tipogrāfijām bieži vien nav pieejami krāsu profili lejuplādei, jo tie ir samērā specifiski atbilstoši dažādām vajadzībām, daudzi cenšas iziet no situācijas ar pamatīgiem aprakstiem, piemēram, kā tas ir Advertam.

Nu un vēl manas iepriekšējās nenozīmīgās piezīmes šai sakarā:

https://mrserge.lv/2005/09/18/par-krlsu-profiliem/

https://mrserge.lv/2005/10/05/atkal-jau-par-krlsu-profiliem/

p.s. Ja kaut ko nezin vai nesaprot, tad drīkst jautāt, nevis klusībā turpināt kļūdīties. Kļūdīties ir dumi, nevis cilvēcīgi, ja apkārt ir cilvēki, kas mēģina piespiest tevi nekļūdīties.

43 domas par “Color Management – īsumā par galveno”

  3. Nu par pāpīra gramāžām ir atsevišķa saruna – gandrīz nepastāv atšķirība starp dažādiem papīra svariem. Vieglajiem papīriem (līdz 125g/m2) vienīgā atšķirība ir uz summāro krāsas daudzumu uz punktu, bet tā ir tiešām nianse, kas vairāk spēlē lomu pie krāsu piesātinājuma. Krāsas uzsūkšanas īpašības papīriem atkarībā no gramāžas diez ko nemainās (90% gadījumu).

  4. Esmu ieveerojusi, ka ICC profilam ir iespeejami divi veidi – .icc un .icm…. Vai tas ir viens un tas pats, tikai paplašinājums savādāks, vai tur tomeer ir kaada baisaa fishka?

  8. Man šķiet, ka iekš tevis minētā teksta ir samērā maz tādu lietu, kam būtu sakars ar manis minēto citātu.

  9. Text govorit o tom, chto reshenie “sRGB vs AdobeRGB” nado prinimatj kontekstno, t.e. v zavisimosti ot motiva izobrazhenija. Ne suschsestvuet na danniy moment “absoljutno” vernogo algoritma matematicheskogo analiza izobrazhenija. Poetomu ljubie “zhestkie” shemi ne javljajutsja universaljnimi.

  10. Tādā gadījumā tu ļoti neuzmanīgi lasi tekstu, jo minētais citāts bija ieteikums, nevis vispārīgi pieņemama norma. Un katrā ziņa cilvēkiem, kam jāstrādā ar drukas iekārtām, būtu jaapzinās, ka šis ir piedāvājums uzstādīšanai pēc noklusējuma. Katrai iekārtai var noprofilēt savu RGB profilu, kuru arī būtu jālieto, nevis sRGB vai Adobe RGB, kas ir universālie profili.

  11. sRGB & AdobeRGB – ne universaljnie profili, a abstraktnie kolorimetri! Eto principialjno vazhno ponimatj. Neobhodimostj rabotatj v prostranstve profaila realjnogo ustroistva voznikaet kraine redko. I delatj ETO nado ochenj ostorozhno.
    Naprimer:
    1. nikogda ne zanimatjsja cvetokorrekcijej izobrazhenija v CMYKe. :)
    2. ne ustanavlivatj profail monitora kak “RGB working space”
    Dlja etih sluchaev ispoljzujutsja sRGB, AdobeRGB ili drugie abstraktnie kolorimetri.
    Eto azbuka CMS, kotoruju prakticheski nikto nikogda ne izuchal. Orientirujas na sluhi i mifi. Kotorih v otrasli predostatochno.
    Kstati v chen principialjnie otlichija ISO Coated ot Euroscale Coated i Euroscale Coated v2?

  12. Es tev nekādā veidā nevaru piekrist par to, ka “RGB Working Space” būtu jābūt kaut kam citam, ja ne monitora krāsu profilam (kalibrācijas procesā izveidotajam). Jo monitors nerāda visu to, ko rāda sRGB vai AdobeRGB, savukārt krāsu profilā ir ietvertas definīcijas, pēc kurām monitorā neattēlojamās krāsas tiek pielāgotas, lai monitors varētu parādīt maksimāli tuvu krāsas toni. sRGB vai Adobe RGB gadījumā tu vienkārši neredzi reālo krāsu un nepastāv arī nekādas loģikas tajā, kā monitors attēlo viņam nesaprotamo krāsu diapazonu.

    Par atšķirībām starp dažādiem Coated un Uncoated profilu variantiem tu ļoti daudz un plaši vari palasīt specifikācijās, kas pieejamas šajā minētās ECI mājaslapā — http://www.eci.org

  13. http://www.printingtechnology.lv/pdf/Monitori_118-128.pdf

    Chtobi ne govoritj gluposti – uchite materialjnuju chastj… :)
    Ja ponimaju, chto ranee vam negde bilo vzjatj informaciju. No neznanie zakona ne osvobozhdaet ot otvetstvennosti :) Esli pomozhete v perevode na lat.jazik budu blagodaren. Ochenj malo ljudei ponimajut to, chem zanimajutsja :(

    Pro ECI.org mne ne nado govoritj. Ja znaju raznicu mezhdu Euroscalami i ISO. Nado chtobi znal ne toljko ja :)
    Mozhet togda kakie-to polozhiteljnie izmenenija nastupjat v cvetovosproizvedenii…
    Odin v pole – ne voin…

  14. Paldies, es ar lielāko prieku iepazītos ar visiem jūsu materiāliem. Varbūt varētu man atsūtīt sarakstu uz e-pastu, jo jūsu mājaslapā man nekādīgi neizdevās tikt pie tā.

  15. Labdien!

    Darbs sagatvots ar AdobeRGB1998 JapanNewsPaper, veidots un nodots, būdams RGB paletē. Fotosalonā nevarēja uzlikt JapanNewsPaper un uzlika RGB. Vēlētos uzzināt, kāpēc krāsas izdrukā uz gludā papīra bija daudz tumšākas, citādas.

  16. Pirmkārt jau tāpēc, ka JapanNewspaper profilam nav nekāda sakara ar fotosalonos drukāto uz krītpapīra. Otrkārt, fotosalonā vajadzēja pajautāt, kādā krāsu profilā viņi strādā, lai varētu tieši tādu arī uzlikt, strādājot ar sagatavojamo darbu.

  19. Vai tas varētu būt tāpēc, ka spriežu par to kādai jābūt izdrukai, pēc tā kāds ir fails RGB paletē?

  20. Arī, ja JapanNewsPaper uz šāda papīra labi izskatītos?

  21. Tad sāksim ar to, ka monitoru vajag nokalibrēt.

    Atbildot uz pēdējo — vai tev šķiet, ka Japāņu profils vispār var būt kādā sakarā ar Latviju/Eiropu (jebšu tu drukā Japānā)?

  22. Vai varētu būt, ka pārmaiņas krāsās, jo fotogrāfiju nebiju pārvedis CMYK paletē?

  24. Arī, ja fotosalonā to izdarīja? Vai tas maina krāsas izdrukā vēl vairāk?

  25. Vai krāsu korekcija attēlam jāveic arī, kad procesa beigās, tas pārvests CMYK, ja CMYK krāsas rāda mazāk precīzi kā RGB?

  26. Vai krāsas jāpielāgo atkarībā no printera, vai papīra?

  28. Vai iespējams panākt, ka pēcapstrādē visu laiku redzamas precīzas izdrukas krāsas?

  29. Vai iespējams panākt, ka pēcapstrādē visu laiku redzamas izdrukas precīzas krāsas?

  30. Kur varētu meklēt šādus profilus: Printerim Navicu3701HD vai 130Lambda Dust papīram Glossy Paper Real CH_93 vai Glossy Paper Cut CH_75 vai Glossy Paper Over All CH 92?

  32. 1. Vai sagatavojot darbus ofseta drukai ar QuarkXpress arī ir svarīgi krāsu profili, piem. atsevišķiem papīriem, tādiem kā Munken, Arctic — īpaši tonētajiem? Nerunāju par monitora uzstādījumiem vai datora kā tāda uzstādījumiem. Ja jā, tad kur un kā tos pareizi uzlikt?
    2. Īsti nesaprotu, kāpēc neiesaki izmantot Euroscale Coated V2. Gadus 7 to lietoju un ne mazākā gljuka. Paskaidrosi?

  34. Jautājumus der izlasīt uzmanīgi.
    Es nebiju vaicājis, kur atrodami un kādi profili izmantojami Arctic papīriem. Adrese http://www.arcticpaper.com/en/services/ICC-Profiles/ vismaz man jau sen zināma un tā ir tiešām sasodīti vienkārša.
    Žēl, ka atbildes vietā saņēmu vien «Sasodīti elementāra atbilde…»!

  35. Ja jautājuma būtība ir — vai vajag lietot, tad atbilde ir apstiprinoša. Tas ir pašsaprotami. Ja jautājuma būtība ir, kā tos uzstādīt, tad atbilde ir pašsaprotama: http://www.google.com/search?q=QuarkXPress+color+management

    Par Euroscale Coated v2 lieta ir tāda, ka šis profils ir ļoti eksperimentāls un balstīts uz, it kā, jaunākiem aprukas «griestiem», kas ne vienmēr ir atbilstoši. Tas tā, vienkāršojot.

  36. Андрису:
    Для офсета лучше использовать ISOcoated_v2_300_eci.icc. Он находится на http://www.eci.org. Его колоранты соответстуют требованиям ISO 12674-2 для офсетной печати. В отличии от других PhotoShopовских профилей. Можно использовать и FOGRS39 из набора PhotoShop CS4, но TIL=350%. Это слишком много для большинства типографий. Не справляются они, хотя и декларируют обратное. Но – это отдельный длительный разговор…
    Янису:
    Профайлы для Lambda к меня есть. Я могу вам рассказать как “готовить” изображения к фотопечати. Из того, что здесь было сказано выше – нет ни одного верного слова… :( Пишите на э-почту. prepress@printingtechnology.lv

  37. ko varat ieteikt par Black point compensation un Use dither shopa konvertēšanas opcijās? lietot vai nē – ofseta gadijumā.

    vēl nav skaidrs vai Prof setupā pielietot Paper white un Ink black. Par pēdējo nav poņas kas tas par zvēru, bet pirmā sniegums liekas dikti sagroza krāsas..
    paldies!

  38. vēl interesanta figņa – kalibrējot moni, verķis (e1i2) nekādi nereaģē uz sarkanā kanāla pogas grozīšanu. pprocess notiek, parāda ka viss ok. bet varbūt nav oki? Dzelzim kas nobiris vai?? Pats monis grozot pogu reaģē. . nez cik pareizi..??

  39. Par jebkuru no opcijām tu vari izlasīt, uzbraucot ar peli uz attiecīgā ķekša. Kas attiecas uz dither, tad tas tev ir aktuāli tikai pie viena kanāla bildēm (bitmap, grayscale un monotone).
    Paper white un Ink black ir parametri, kas reāli neietekmē tavu darbu, tikai ģenerē uz datora monitora pietuvinātu izskatu, kā varētu reālajā dzīvē izskatīties tavs darbs. Es gan nekad šos parametrus nelietoju, jo tiem nav nekāds nopietns algoritmisks pamatojums. Manuprāt, tie ir radīti, lai mārketinga nodaļai dizaineris varētu pietuvināti parādīt, kā darbs izskatīsies nodrukāts.
    Par kalibrēšanu būtu jauki saprast, kas par monitoru un kur tu to sarkanā kanāla verķi grozi — uz monitora vai programmā? Ļoti iespējams, ka programma izslēdz monitora kalibrēšanas iespējas manuāli, ja esi pieslēdzis to caur kādu no digitālajiem video portiem.

  40. crt samsung syncmaster 957df. pogu grozu monitoraa. Būtībā to liek darīt kalibratora softs, izvēloties vienu opciju no divām – 1. variantā pašam jāiestata tikai temperatura, otrajā jāieregulē katrs krāsu kanāls tā lai kalibratora displejā indikators būtu ok. lūk, indikators rāda tikai duvu krāsu pārbīdīšanos, sarkanā ir vainu ārpus skalas vai nereaģē.
    pagaidām negribas izmest kaukādu taukšķi par lcd, kas diezvai ir precīzāks par šito dzelzi, gad drīz jau atkal uzražos tādu kas ir daudz labāks par šobrīd esošajiem, un tad varēs domāt.

  41. Ja tu izmanto hardware kalibrēšanu, vislabāk rezultātus var panākt (it īpaši, ja monitors nav baigi sens), nometot monitoram visas opcijas uz rūpnīcas standartiem un ļaujot tālāk ņemties kalibratoram un tā softam. Ja monis ir dikti vecs un lampa jau sāk sēsties, tad vienīgais, ko es iesaku regulēt, ir kontrasts un spožums (tas attiecas tikai uz CRT monitoriem!), iebūvētos krāsu regulatorus neaiztiekot (jo, atšķirībā no LCD, CRT lampai ir tikai viena iespējamā krāsu temperatūra, kas tad arī būtu rūpnīcā noklusēti uzliktā).

  42. Kādus uzstādījumus monim jāliek kaqlibrējot, ar domu drukai ofsetaa? (nopirku LCD). Resp. es lieku – Temperatura 5000K, Gamma 2.2, Luminisc. 80 cd/m2. Ir pareizi?

Komentāri ir slēgti.