Kas ir RSS jeb kā lasīt jaunumus efektīvāk

Garām ir laiki, kad interneta pārlūkā glabājām simtiem grāmatzīmju lapām, kuras derētu apmeklēt. Nereāli ir arī paturēt galvā visas mājaslapas, kuru jaunumi šķiet būtiski. Te palīgā nāk RSS (Rich Site Summary). Daudzi joprojām saka, ka RSS ir parastam cilvēkam neizprotama lieta, bet es tam nevēlos piekrist.

RSS ir tehnoloģija, kas nodrošina blogu, portālu un citu mājaslapu jaunumu abonēšanu. Tā vietā, lai sekotu simtiem mājaslapu, tās ik reizi atverot, var pierakstīties šīs lapas RSS plūsmai un nodot jaunumu meklēšanas darbu automātiskajiem servisiem.

Lai izmantotu RSS, vajadzīgs RSS lasītājs. Tā ir programma, kas seko tam, vai mājaslapā parādījies kas jauns. Katru reizi, kad tiks publicēts jauns ieraksts, RSS lasītājs to saglabās. Pēc tam tikai atliek visus jaunumus izlasīt, līdzīgi, kā tiek lasīti e-pasti.

Es RSS ziņu lasīšanai izmantoju Feedly. Ar to var ērti gan lasīt mājaslapu jaunumus, gan arī pievienot jaunus resursus. Turklāt pilnīgi pietiks ar bezmaksas versiju. Un Feedly var lasīt gan pārlūkā, gan arī izmantot kādu no Feedly mobilajām aplikācijām.

Feedly RSS lasītājs svētdienas vakarā.
Feedly RSS lasītājs svētdienas vakarā.

Kā pievienot RSS lasītājam kādu jaunu mājaslapu? Lielā daļā majaslapu ir atrodama mazā, oranžā ikona, kas norāda uz RSS plūsmas saiti (jā, tā ir parasta saite). Atliek vien nokopēt saiti un iekopēt to RSS lasītājā.

RSS ikona manā blogā izvietojusies labajā pusē, uzreiz aiz visiem sociālajiem tīkliem.
RSS ikona manā blogā izvietojusies labajā pusē, uzreiz aiz visiem sociālajiem tīkliem.

Feedly gadījumā tas ir vēl vienkāršāk, jo ar «Add content» rīku (trešā saite kreisajā augšējā stūrī) viss kļuvis daudz vienkāršāks. Feedly prot automātiski meklēt RSS plūsmas, pat ja tiks ievadīta tikai mājaslapas adrese.

Mana bloga gadījumā RSS plūsmas adrese ir http://mrserge.lv/rss/ Feedly to automātiski atradīs pat tad, ja ievadīsiet tikai bloga adresi http://mrserge.lv

Tagad atliek vien pievienot savus mīļākos resursus un sākt tos lasīt tad, kad ir publicēts kut kas jauns. Iedvesmai, daži avoti:
LSM.lv — Latvijas Sabiedriskais medijs,
Laacz.lv — Kaspara Foigta blogs,
Kursors.lv — Kristapa Skuteļa IT jaunumu portāls,
Baltaisruncis.lv — Ulda Rozenfelda blogs (viņš ir uzsācis taisīt arī citu latviešu blogu iknedēļas apskatus).

RSS lasītāju var izmantot arī eksotiskākām lietām:
https://www.youtube.com/user/sergiobizzarro — mani jaunākie Youtube video,
https://www.flickr.com/photos/mr_serge — manas jaunākās bildes Flickr.

Tagad jūsu kārta meklēt jaunumus, kuriem vēlētos sekot līdzi, pievienot tos Feedly un būt vienmēr jaunumu virpulī. Katrreiz, kad interneta dzīlēs atradīsiet kādu interesantu mājaslapu, iekopējiet tās saiti Feedly. Ja lapai būs RSS, tad Feedly piedāvās to pievienot.

Ja gadās kāda lapa, kurai Feedly neatrod RSS, uzrakstiet lapas saimniekiem e-pastu un palūdziet, lai šādu iespēju nodrošina. Starp citu, Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka iestādēm ir jānodrošina visām savām mājaslapām RSS ziņu plūsmas.

Ir daži jokaiņi, kas spēj sekot līdzi jaunākajam tviterī. Man nekādi nav skaidrs, kā tas ir iespējams, ja vēlas kaut ko nepalaist garām. Ja vēlas sekot līdzi visam, tad tas aizņem milzumdaudz laika. Turklāt publicētās saites pašas par sevi neko neizsaka, toties Feedly tikai atver un sāc lasīt. Bez spama, kaķēniem un ēdienu bildēm.


Ieraksts tapis pēc Iļjas Birmana iniciatīvas. Aicinu arī citus blogerus iepazīstināt vai lieku reizi atgādināt saviem lasītājiem par RSS.

Troļļošana ziņu telpā un žurnālistu bezatbildība

Ikdienā troļļi dzīvo portālu komentāros. Vislabākais, ko darīt, ja kāds sāk troļļot — to ignorēt. Tomēr šoreiz troļļošana ir tikai iemesls. Uztrauc tas, ka, zinot vidējo aritmētisko interneta lietotāju, jau rītdien par to runās kā par neapstrīdamu patiesību.

Sākumā bija pilnīgi neticama ziņa par pēdējo Otrā Pasaules kara ieslodzīto, kas beidzot tika atbrīvots no Gulaga kā labās gribas žests no Krievijas puses. Līdz Latvijas tvitertelpai tas nonāca no it kā cienījama žurnālista Aivara Ozoliņa, kas savukārt, to paķēris no kolēģa Eerik-Niiles Kross.

Aivars Ozoliņš tviterī: «Last WW2 German Prisoner Released from Gulag. MT @EerikNKross This is how Russia celebrates the German victory».
Aivars Ozoliņš tviterī: «Last WW2 German Prisoner Released from Gulag. MT @EerikNKross This is how Russia celebrates the German victory».

Teorētiski Aivars Ozoliņš būtu vērtējams kā cilvēks, kas ikdienā kaut ko prātīgu un domājamu pasaka. Cerams, pats to arī izdomā. Kā nekā, žurnāla Ir un ex. laikraksta Diena žurnālists un komentētājs. Bet šoreiz viņš saviem astoņiem ar pusi tūkstošiem sekotāju tviterī padod pīli no portāla, kas par sevi raksta:

World News Daily Report is an American Jewish Zionist newspaper based in Tel Aviv and dedicated on covering biblical archeology news and other mysteries around the Globe. Our News Team is composed of award winning christian, muslim and jewish journalists, retired Mossad agents and veterans of the Israeli Armed Forces.

Jopcik, tad jau pašmāju KasJauns ar kārtējo feikziņu, piemēram, par Aishas braukšanu 10 gadus bez autovadītāja apliecības, ir pielīdzināms publikācijai Latvijas Vēstnesī. Atšķirībā no pamatdarba, liela daļa Latvijas žurnālistu sociālos medijus izmanto muļķībām, neapzinoties to, ka tviteros, feisbukos un draugos publicētais ietekmē, gan tos, kas publicēto lasa, gan arī pašus žurnālistus.

Troļļošana pati par sevi nav nekāds dižais grēks. Slikti ir to pārvērst par ticamu informāciju, izmantojot savu profesionālo stāvokli sabiedrībā un neliekoties par to pēc tam ne zinis.

Otrā daļa, kurai vajadzēja būt īsākai

Pirms pieciem gadiem Vecrīgā, blakus kafejnīcai Leningrad atradās pavisam mājīgs un jauks krodziņš Mi-6, kura saimnieks izbrauca ar moci caur Gobi tuksnesim, atrada līdzīgi domājošos un pievērsās musulmaņu ticībai. Krogs pārtapa pāris nedēļu laikā — pazuda alkohols, parādījās bārdainie onkuļi, dažādi austrumu ēdieni un dzērieni. Uzzinājusi par šādu interesantu gadījumu, Latvijas Avīzes žurnāliste Ināra Mūrniece rakstā «Mīlestība pret Allāhu, nevis demokrātiju» uztaisīja izvērstu interviju ar vienu no kroga darbiniekiem. Cita starpā, tur pavīdēja šāds dialogs:

– Vai terorists bin Ladens, kurš organizēja 11. septembri, pēc jūsu domām, arī būtu fikcija?
– Tas ir mans ticības brālis. Es viņu personīgi neesmu saticis. Viņš ir pret Rietumu imperiālismu un musulmaņu zemju paverdzināšanu. Nav gan pierādījumu lietām, ko viņam mēģina piešūt, viņš ir tikai aizdomās turamais.

Pārējo paši varat izlasīt. No tā, kas uz to brīdi bija zināms pasaulei par Osamu bin Ladenu, Renārs Ojers (Kosņikovskis) aka Umar AbuSafija Ojers intervijā nepateica neko pārspīlētu, tikai aizstāvēja savu reliģiju. Jebkura saruna ar, teiksim, Jaunās Paaudzes pārstāvjiem tad būtu vērtējama kā galējs ekstrēmisms katrā teikumā.

Par to visu varētu aizmirst, ja pāris dienas vēlāk neparādītos tālākais atgremojums pašmāju krievvalodīgajā presē «Брат Осамы бин Ладена открыл мусульманское кафе в Риге». Protams, pēc tādas publikācijas Drošības policijai neatlika nekas cits, kā doties pie Vecrīgas nama saimnieka un palūgt musulmaņus no telpām izraidīt un kafejnīcu slēgt.

Pofig par kafejnīcu, bet arī toreiz žurnālists notroļļoja, vienkārši pareizi sagrozot faktus. Un sabiedrība pavilkās.

Rokdarbi. Vienkāršojam meteogrammu un atkal sveiciens LVĢMC

Mani nebeidz pārsteigt Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) cītīgā darbošanās sociālajos tīklos. Pozitīvā nozīmē. Grafiskā informācija no meteodienestiem ir tieši tas, ko sagaida parastie lietotāji. Un LVĢMC šajā jautājumā sāk arvien vairāk un plašāk piestrādāt.

Iepriekšējo reizi bloga rakstā «Rokdarbi. Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC» ķidāju ģeogrāfisko datu attēlošanu. Savukārt pēdējais jaunums, ko esmu pamanījis, ir jauna paskata meteogramma ar gaidāmā laika prognozi tuvākajām dienām. Meteogramma ir lielisks veids, kā parādīt vienkopus pārskatāmā veidā dažādus datus par gaidāmo laiku. Retais vairs nezinās Norvēģijas meteodienesta laika prognožu meteogrammas. Un pašmāju LVĢMC mēģina ielīst šajā lauciņā, acīmredzami aizņemoties idejas no norvēģiem. Paskatieties LVĢMC tvitera arhīvā, kādas briesmīgas zilas šausmas bija vēl pāris mēnešus atpakaļ un cik ļoti viss mainās pozitīvā virzienā.

LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku Rīgā jūlija vidū.
LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku Rīgā jūlija vidū.

Tendence, bez šaubām, ir pozitīva, tomēr šis ir kārtējais spilgtais piemērs, kad noderīga informācija ir noslēpta aiz čupas absolūti bezjēdzīgu lietu. Uzskaitīsim visu lieko pēc kārtas.

1. Temperatūras un nokrišņu daudzuma leģenda. Bezjēdzīga informācijas dublēšana. Jebkuram, kas kaut reizi ir lasījis meteogrammu ir skaidrs, kas ir kas. Izņēmums vēl būtu pieļaujams gadījumā, ja attēlotu nokrišņu vai temperatūras normas, bet tad arī to var aprakstīt tieši uz grafikas.

2. Asu siets jeb palīglīnijas. Par to es esmu rakstījis jau daudzas reizes. Palīglīnijām metriskajās skalās nekad nav jēgas. Nekad. Ja ir nepieciešams kaut ko akcentēt (piemēram, nulles punktu), tad to var izdarīt ar vienu līniju. Ja skala ir logaritmiska, tad gan palīglīnijām ir nozīme, bet ne par to ir šis stāsts.

3. Nokrišņu daudzuma ass. Pilnīgi lieka. Ja nokrišņu daudzums jau tiek attēlots tieši virs stabiņiem, dublējošā ass nesniedz nekādu palīdzību. Trešdienas nokrišņu prognozes otrā stabiņa datus vieglāk uzminēt, paskatoties uz blakus stabiņu, nevis uz asi.

4. Laiks un punkti uz temperatūras līknes. Nepareizi novietotie datumi ir iemesls tam, ka bija nepieciešams paralēli rādīt arī laiku, kad sākas jauna diena un kad ir dienas vidus. Tas vēl ir nodublēts arī uz temperatūras līknes. Ja datumus novieto tā, lai tie centrējas pēc pusdienlaika, laiku stundās nebūs nepieciešamības rādīt.

5. Vēja virziens un stiprums. Diskutabls ir jautājums, kuru no abiem apzīmējumiem šeit vajadzētu atstāt. Vējrādis jeb karodziņš jeb Station model parāda gan vēja virzienu, gan stiprumu un tas vizuāli ir daudz vienkāršāk nolasāms. Zem vējrāža tā pati informācija tiek dublēta rakstiski. Tāpēc pavisam prātīgi ir atstāt tikai vienu no vēja aprakstiem.

6. Lieki izgreznojumi. Šeit ir tikai sīkumi. Krāsu kodējums brīvdienām. Papildus apvilktā līnija un vēl ēna nokrišņu daudzuma stabiņiem un skaitļiem. Ūdenszīme ar LVĢMC logotipu. Papildus horizontālās ass dublēšana zem vējrāžiem.

Novācot visu lieko nost, paliek vienkārša un viegli pārskatāma meteogramma, kas ir pat nedaudz labāka par norvēģu veidoto.

LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku jūlija vidū. Mr. Serge variants.
LVĢMC meteogramma par gaidāmo laiku jūlija vidū. Mr. Serge variants.

Pavisam labi būtu vispār novākt temperatūras skalu, pārnesot kritiskās vērtībās tieši uz grafika (atzīmējot zemākās un augstākās vērtības), varētu arī par vienkāršākām ikonām padomāt.

Skeptiķiem. Ja domājat, ka tagad nav iespējams pateikt, cik stiprs vējš pūtīs piektdienas 13:00, tad to nav iespējams pateikt arī pēc oriģinālās meteogrammas. Tieši tāpat nav iespējams pateikt arī to, kāda temperatūra būs šajā laikā. Šai grafikai ir nozīme kopsakarībās, tā nesniedz precīzu informāciju par katru laika sprīdi. Toties ir skaidrs, ka svētdienas vakarā būtu vēlams paķert līdzi lietussargu un nepazaudēt to līdz pirmdienas rītam. Savukārt otrdienas rītā par ļaunu nenāks uzvilkt kādu siltāku džemperi.

BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā

Karšu izdevniecības Jāņa Sēta projekts BalticMaps.eu, lai arī cik samocīts un vecmodīgs tas būtu, ir precīzākais, kas Latvijā ir. Turklāt, atšķirībā no Google vai OpenStreetMap, to zīmē profesionāļi, kas sēž tepat Rīgā. Un tas nav mazsvarīgi, jo iespert kaimiņam vienmēr ir vieglāk.

Diemžēl BalticMaps pārāk ilgi bija Jāņa Sētas izklaides lauciņš, kuram netika pievērsta pienācīga uzmanība. Ieciklējoties uz JS Baltija produktiem, palaista garām iespēja lokāli iegūt pietiekamu lietotāju skaitu un tirgot papildus karšu rīkus. Veiksmīgākais rīks no publiski pieejamajiem ir satiksmes sastrēgumu slānis, kuru nesmādē izmantot arī vairāki Latvijas radiokanāli. Bet kaut kur Jāņa Sētas pagrabos vēl ir apslēpti arī tādi brīnumi kā, piemēram, visu Latvijā esošo ēku stāvu skaits.

Marta beigās tviterī @kartes_lv konts man pačukstēja, ka kādreiz pienāks brīdis, kad BalticMaps varēs izmantot mājaslapās bez astronomisko summu maksāšanas.

Mr. Serge sarakste ar Jāņa Sētu tviterī.
Mr. Serge sarakste ar Jāņa Sētu tviterī.

Pavisam iespējams, ka tas šobrīd ir tikai kaut kāds gļuks, kāds norausies pa galvu un tas viss tūliņ pazudīs, bet iespēja ir parādījusies. Vēl joprojām ir nepieciešams reģistrēties, toties vairs nekas vairāk par e-pasta adresi nav jāaizpilda, nav jānorāda konta numuri un, kas pats galvenais, nekas nav jāmaksā (jau dzirdu, kā pajūgā pie manis dodas Jāņa Sētas apokalipses jātnieki juristi).

Lai ievietotu BalticMaps karti savā lapā:
1) pēc reģistrācijas veikšanas, ieliekam karti vajadzīgajā mērogā un vietā.
2) Pieliekam klāt objektus, (vai arī nepieliekam, ja tādi nav vajadzīgi)
3) labajā pusē virs kartes atrodam saiti «Ievietot karti interneta vietnē» un noklikšķinam
4) dziļi ieelpojam, ieraugot summas un prasības, ātri par tām aizmirstam
5) pārliecināmies, ka pirmais ķeksis ir ielikts, tad izlecošā loga apakšā parādīsies iframe kods

BalticMaps.eu embed kods ievietošanai mājaslapā reģistrētam lietotājam.
BalticMaps.eu embed kods ievietošanai mājaslapā reģistrētam lietotājam.

Iegūtais rezultāts no BalticMaps nav peļams.

Objektu izveidi un pārvaldi projektēja un programmēja cilvēks, kas skaidri apzinājās, ka to lietos viņa sievasmāte. Bet, ja iziet pirmos četrus līmeņus un piekauj bosu, tad kaut kādu rezultātu sasniegt var.

Tūliņ mani sarkanačaino cilts pārstāvji nolinčos pie sava totēma. Doma tāda, ka lielākoties gadījumu ir forši karti redzēt maksimālajā iespējamā platumā. Tādu es to uztaisīju otrajā piemērā, izstiepjot karti līdz teksta rindas platumam. Tā kā BalticMaps karte fokusējas pēc centrālā kartes punkta, tad neatkarīgi no platuma, kartes centrs vienmēr būs pareizajā vietā.

Tagad vairs nepietiek ar esošo embed kodu, kuru kopējām no BalticMaps lapas un tas būs nedaudz jāpakoriģē. Pirmkārt iframe parametros jānomaina width=”400″ uz width=”100%” un tad viss kods jāietērpj div blokā.

Sākotnējais variants.

<iframe src="http://balticmaps.eu/map.php?i=89916&amp;h=a27730d86d6ce1b6ef0f769012a3ab53&amp;z=0&amp;x=480956&amp;y=6277051" width="400" height="400" frameborder="0"></iframe>

Uzlabotais variants.

<div style="overflow: hidden;">
<iframe src="http://balticmaps.eu/map.php?i=89916&amp;h=a27730d86d6ce1b6ef0f769012a3ab53&amp;z=0&amp;x=480956&amp;y=6277051" width="100%" height="400" frameborder="0"></iframe>
</div>

Pavisam pareizi būtu šo kodu sapucēt, stilu iznest uz atsevišķu CSS failu, iedot id vai class abiem objektiem, bet tas lai paliek tiem, kas ar to ņemsies nopietni. Arī polyline objektiem ir tīri vienkārši atrodams, lai pārzīmētu objektus tā, kā vēlas, un gan jau arī lielāko daļu no pogām var noslēpt, paspēlējoties ar JavaScript. Par to tad droši arī ziņojiet komentāros.

P.S. Mūsu tvitera sarakste ar Jāņa Sētu bija aizsākusies pēc manas publikācijas par to, ka Latvijā neviens medijs neizmanto kartogrāfisko informāciju operatīvajās publikācijās: «Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos».

FIAT 500 Endless Fun reklāma un OK Go jaunais klips

ASV reklāmisti paņēma dažādas internetā slavu guvušās trakās animācijas, uzlika tam apakšā Diplo dziesmu Biggie Bounce un radīja pavisam lielisku Fiat 500 reklāmu… Fiat Tumblr lapai «Live while you’re alive». Absolūti traki, vienvārdsakot.

Tikpat traki, tikai citā virzienā ir pastrādājuši nu jau korejieša ēnā gana aizmirstie OK Go kopā ar 1stAveMachine, radot klipu dziesmai The Writing’s On the Wall.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par dopamīnu — «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns.».

Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns.

Serious Science publicējuši interviju ar Masačūsetas tehnoloģiju institūta zinātnieku Deividu Klarku (MIT Senior Research Scientist David Clark). Klarka kungs kopš septiņdesmitajiem ir bijis tieši saistīts ar interneta veidošanos un zina virtuvi. Par to un laiku vēl pirms tam viņš arī dalās videointervijā. Tur pats krutums ir pie beigām, kad Klarks stāsta par Luisu Puzānu. Tīri tehniskas ikdienas cilvēks veidoja politiku par brīvu un neatkarīgu interneta vidi un neviens, kam bija nauda, to nevēlējās.

Tas viss bija pagājušajā gadsimtā un vairs nav interesanti. Tāpēc mūsdienās zinātnieki spēcīgi ņemas ap daudz svarīgākām lietām. Piemēram, pēta interneta pornogrāfijas ietekmi uz cilvēku.

Šis ir tas brīdis, kad jāiepazīstina ar vielu dopamīns (kaut kur vēl tiek minēts arī dofamīns, bet pieļauju, ka tas ir vienkārši neprecīzs tulkojums un paļaujos uz vārdnīcu).

Dopamīns — Viela, kas cilvēka ķermeņa centrālajās nervu šūnās darbojas kā signālsubstance; adrenalīna un noradrenalīna priekšstadija. Lielā enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga, Jumava, 2003.

Nav īsti skaidrs, kāpēc nevienā citā vārdnīcā dopamīns neparādās, bet Jumavas skaidrojums ir neprecīzs.

Dopamīns ir viens no galvenajiem cilvēka un dzīvnieka smadzeņu «apbalvojumu sistēmas» sastāvdaļām, jo izraisa apmierinātības sajūtu. Tas tieši ietekmē motivācijas un izglītības procesus. Dopamīns izstrādājas smadzenēs lielos daudzumos, ja cilvēka subjektīvā vērtējumu skalā ir noticis kaut kas pozitīvs. Piemēram, sekss, garšīga ēdiena baudīšana vai jauns like pie Facebook ieraksta. Bet no ķīmiskā viedokļa dopamīnu lielos daudzumos smadzenēs var iegūt arī dzerot, šņaucot vai rijot ripas. Tas, principā, ir arī atkarību izraisošu vielu galvenā funkcija — ražot dopamīnu.

Bet tagad atgriezīsimies pie pornogrāfijas un atcerēsimies, ka dopamīnu aktīvi pētīt sāka tai pat laikā, kad Deivids Klarks domāja pie veidiem, kā līdz cilvēka smadzeņu garozai nogādāt baudu lietot toreiz vēl neskaidro tehnoloģiju — internetu. Līdz brīdim, kad Garija Vilsona (Gary Wilson) stāstā parādās džeki, kas pēc divu mēnešu pornogrāfijas neskatīšanās kļuvuši par Leonardo da Vinči, viss ir ok. Pamatdoma ir tāda, ka no pornogrāfijas skatīšanās rodas pastāvīga dopamīna pārdozēšana no viena un tā paša kairinātāja. Un tas rada reālu atkarību un smadzeņu disfunkciju. Pēcāk gan sāk izklausīties pēc abižota mazohista pašapliecināšanās pētījuma rezultātiem.

Tur tāds foršs moments ir par to, ka vecākiem cilvēkiem atkarība no pornogrāfijas ir izārstējama ātrāk tāpēc, ka vecāki cilvēki ir piedzīvojuši stipri dažādākus interneta pornogrāfijas veidus.

Tātad, nevienam nestāvēs, ja visu laiku nodarbinās rokas, šņauks, dzers un lietos cukuru. Vajag to darīt neregulāri vai pēc iespējas dažādot. Šodien amfetamīns, rītdien — pornogrāfija, parīt — jaunas bildes instagramā. Nu vai arī kādā citā secībā, jūs jau mani sapratāt. Ak jā, par cukuru. Nikola Avena (Nicole Avena) ir sagatavojusi lielisku stāstu par dopamīnu, tikai no nedaudz cita skatu punkta.

Un te nu vecais labais teiciens par sūdiem galvā var pārtapt par teicienu par dopamīnu smadzenēs. Un vēl var padomāt par Pavlova suņiem, apbalvojumu shēmām spēlītēs, programmās un lielveikalu bonusu kartēm. Dopamīns ir mums apkārt.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par izcilo amerikāņu mūziķu projektu — «CDZA — Collective Cadenza muzikālās performaces».

Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā

Jaunajā Ceļu satiskmes noteikumu likumprojektā pamatā uzsvars ir uz velobraucējiem. Bet daudz vairāk prasītos, lai, beidzot, tiktu izrunāts jautājums arī par šo noteikumu 13. nodaļas «Ceļu satiksme dzīvojamās zonās» intepretācijas peripētijām. Jaunajā likumprojektā attiecībā pret terminu «Dzīvojamā zona» nav ieviesta neviena korekcija vai papildinājums. Kas ir vairāk nekā stulbi. Laacz sākumā Tviterī, pēc tam blogā ar rakstu «Viltīgais pagrieziens» pamudināja par to pastāstīt vairāk.

Pirmais jautājums. Kam ir priekšroka Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojumā, ja izbrauc no dzīvojamās zonas?

Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojums. Izbraukšana no ceļa, kas apzīmēts ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Jūrmalas gatves un Imantas ielas krustojums. Izbraukšana no ceļa, kas apzīmēts ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».

Nu kā, pavisam loģiski, jūs teiksiet. CSN 157. pantā tas ir atrunāts.

157. Izbraucot no dzīvojamās zonas, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš citiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

Labi. Pieņemsim. Un kā ir jārīkojas Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojumā? Kam šeit ir priekšroka?

Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».
Aspazijas bulvāra, Krišjāņa Barona ielas un Audēju ielas krustojums. Izbraukšana no teritorijas, kas apzīmēta ar ceļazīmi «Dzīvojamā zona».

Ceļu satiksmes noteikumi ir nelokāmi un neinterpretējami.

140. Nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, kad to atļauj luksofora signāls, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš to transportlīdzekļu vadītājiem, kas brauc no pretējā virziena taisni vai nogriežas pa labi.

Tad kuram te ir priekšroka? 140. punkts jau neatceļ, nepapildina vai nemaina 157. punktu.

Otrais jautājums. Zinot to, ka mēs esam ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības teritorijā, kam ir priekšroka šajā situācijā, kad pa ceļu ar segumu braucam un kāds izbrauc no privātas teritorijas, kas arī ir ceļš ar segumu? Lielisks piemērs tepat blakus ir Kungu un Trauksmes ielas krustojums.

Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.
Kungu un trauksmes ielas krustojums ceļazīmes «Dzīvojamā zona» darbības zonā.

Nu kā, tur jau žogs ir priekšā, tātad te nav nekāda krustojuma, jūs teiksiet. Pēc CSN termins blakusteritorija attiecināms uz pagalmu, stāvvietu, degvielas uzpildes staciju, uzņēmumu u.tml. Visās šajās teritorijās, ja to atsevišķi neregulē ceļazīmes, darbojas labās rokas princips (tāpat kā jebkur citur uz ceļiem). Attiecīgi, labās rokas likums darbojas arī dzīvojamā zonā.

158. Šajā nodaļā minētās prasības attiecas arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem.

Ja dzīvojamā zona CSN izpratnē ir arī pagalms, tad apgriezti mēs varam secināt, ka dzīvojamā zona ir blakusteritorija.

Kaspars savā rakstā apspriež segumus un tā prioritātes, tāpēc pievērsīsimies šim jautājumam. Es nezinu (būs jāaizbrauc apskatīties), vai Jelgavā Dārza un Jēkaba ielas krustojumā vēl joprojām ir vienādas nozīmes krustojums, bet tur akurāt sanāk, ka viena no ielām ir asfaltēta, bet otra — nav. Šis krustojums ir vienādas nozīmes, jo to regulē CSN 1.18. punkta pēdējais teikums un tā nav blakusteritorija.

Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.
Jelgava. Dārza un Jēkaba ielas krustojums.

Bet ko darīt blakus Kaspara mājām Puķu ielā, kur pagalmu teritorijā (uz kuru attiecās CSN 13. nodaļa un arī termins blakusteritorija) ir krustojums starp asfaltbetona seguma ceļu un ceļu no betona plāksnēm? Kam šeit ir priekšroka?

Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.
Jelgava. Puķu iela. Daudzdzīvokļu pagalma teritorija.

Pēdējais jautājums attapīgajiem. Kā saprast satiksmes regulēšanu pie Rīgas piensaimnieka uz Valmieras ielas, kur pat rīkojuma zīmes papildus luksoforam ir uzstādītas?

Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.
Valmieras iela. Regulējama izbraukšana no Rīgas piensaimnieka teritorijas.

Lūk tādi pīrāgi. Veiksmi interpretācijā, tā teikt. Un skumjš ir fakts, ka nedz CSDD, nedz Satiksmes ministrija, nedz pašvaldību būvvaldes neuzskata par nepieciešamu dzīvojamās zonas un blakusteritorijas terminus izskaidrot satiksmes noteikumos precīzāk.

Igauņi, kurus mums tik bieži patīk pieminēt, ir skaidri definējuši, ka dzīvojamā zona ir paredzēta tikai tāpēc, lai tajā transports iebrauktu apstāties vai stāvēt.

(4) A power-driven vehicle may enter a calm traffic area only for standing or parking.

Krievijā, tāpat kā vēl dažās postpadomju valstīs, papildus visam iepriekšminētajam vēl ir pielikts klāt, ka dzīvojamā zona nevar tikt izmantota caurbraukšanai.

17.2. В жилой зоне запрещаются сквозное движение, учебная езда, стоянка с работающим двигателем, а также стоянка грузовых автомобилей с разрешенной максимальной массой более 3,5 т вне специально выделенных и обозначенных знаками и (или) разметкой мест.

Mūsu bāliņi, savukārt, uztaisa dzīvojamo zonu, kas ir mazas pilsētas izmērā, kā minimums. Un tad visiem ir jāmin, kā pa to pārvietoties.

Ja ļoti gribētos, varētu taču pamācīties pasaules pieredzi satiksmes samazināšanā. Vai vispār pievērsties tik trendīgai lietai kā shared space, kas, pēc dziļākās būtības, dzīvojamā zona arī ir. Tikai ar skaidri definētiem noteikumiem.

A living street is a street designed primarily with the interests of pedestrians and cyclists in mind and as a social space where people can meet and where children may also be able to play legally and safely. These roads are still available for use by vehicles, however their design aims to reduce both the speed and dominance of motorised transport. This is often achieved using the shared space approach, with greatly reduced demarcations between vehicle traffic and pedestrians. Vehicle parking may also be restricted to designated bays. It became popular during the 1970´s in the Netherlands, which is why the Dutch word for a livingstreet (woonerf) is often used as a synonym.

Rokdarbi. Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC

Esmu sajūsmā, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir uzsācis aktīvi darboties Twitter vidē. Pēdējās dienas pāri Latvijas teritorijai ir brāzušies gan lieli negaisi, gan lietusgāzes un forši, ka LVĢMC par to operatīvi informē.

Iepriekš paudu sašutumu par to, ka Latvijā informācijas sniegšanai praktiski nekad netiek izmantota kartogrāfiskā informācija. Meteocentram pelnīts respekts un uvažuha, īsāk sakot.

@VSIA_LVGMC: Stiprākie nokrišņi šodien bijuši centrālajos un austrumu rajonos.
@VSIA_LVGMC: Stiprākie nokrišņi šodien bijuši centrālajos un austrumu rajonos.

Skatoties meteocentra sagatavoto karti, vietā atcerēties par less is more principu. Pavisam nedaudz piekoriģējot bildi, var iegūt daudz vienkāršāku un daudz pārskatāmāku karti. Histogrammas tikai kaitina, jo papildus informāciju praktiski nesniedz. Pilnīgi pietiktu ar sakārtotu heatmap. Starp citu, kā šo terminu lai pareizāk pasaka latviski? Arī norādīto mērījumu punkti ir necilvēcīgi lieli. Tas pats attiecās arī uz valsts robežu, kurai vispār nav praktiskas nozīmes.

Nokrišņu daudzums 2014. gada 20. maijā laikā no 9:00 līdz 21:00 Latvijas teritorijā (mm). Mr. Serge versija.
Nokrišņu daudzums 2014. gada 20. maijā laikā no 9:00 līdz 21:00 Latvijas teritorijā (mm). Mr. Serge versija.

Turpat arī derētu atzīmēt, ka arī metereoloģijas centram, kad zīmē kartes, būtu jānorāda uz savām bildēm datu avotus. LVĢMC gadījumā tas varētu būt gan n-skaits novērošanas staciju, gan kaut kāds gudrais meteoradars, gan tante ar burciņu un lineālu. Bet avotam būtu jābūt. Un arī nokrišņu daudzumu un skaidrojumu kartei man izdevās uztaisīt tikai tad, kad paprasīju papildus informāciju LVĢMC. Kaut arī dati nav kritiski, tie ir būtiski, ja attēlu skatās atrautu no konteksta, kas šajā gadījumā bija tvīts.

Vēl daži sīkumi nūģiem. Nulle, nekad nevar būt 0,0. Nulle vai nu ir nulle, vai nav. 0,00 lieto tikai ļoti specifiskos gadījumos tabulāros datos, citkārt nullei ir jābūt vienkārši nullei. LVĢMC lieto interesantu Latvijas kontūru, kas man neatbilst nevienam no esošajiem karšu šabloniem. Varbūt kāds ģeogrāfs varētu paskaidrot, kāpēc tāda atšķirība?

P.S. Ar savu daudz nolamāto Samsung Galaxy S3 nofilmēju, kā megalietus sākās Silakrogā. Ja pavisam nav ko darīt, var noskatīties.

Latviešu valodas tekstu korpuss un mūsdienu latviešu valodas vārdnīca

Valodas tekstu korpuss pēc savas būtības ir iespaidīga datubāze ar dažādiem tekstiem. Piedevām, valodas tekstu korpuss parasti tiek sastādīts vai nu kādam konkrētam mērķim, vai kādam konkrētam laika periodam. Jebkurā gadījumā, runa ir par vienas valodas dažādu tekstu sacepumu, no kura ar pavisam vienkāršām metodēm var izvilkt sauso atlikumu par, piemēram, visbiežāk lietotajiem vārdiem. LU Matemātikas un informātikas institūts pie šāda projekta ir strādājis gadiem un šobrīd brīvi pieejams ir līdzsvarots mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss.

Metodika ir lieliska, jo tikai tehniski tas viss ir rakstītais teksts: 55% periodika, 20% daiļliteratūra, 10% zinātniski teksti, 8% normatīvie akti, 5% citi teksti, 2% Saeimas stenogrammas. Tātad uz aptuveni 4,5 miljoniem vārdu, kas datubāzē iekļauti, mēs atradīsim gan to, kā Ingmārs Līdaka «Aizver muti!» izbļāva, gan to, kā  Gundega Repše juka prātā «Dienā»:

«Būtu komiski ķecerīgi šai pavasarī apcerēt latviešu literatūras eksistenciāli konceptuālo peripetiju fokusēšanos paraliteratūras metaforikas diskursīvajā orbītā un rast pārliecību par tās evidenci globalizācijas strukturētajos fokusos.» «Domas bez kompozīcijas». Gundega Repše, rakstniece. 2003. gada 29. marts, laikraksts «Diena», rubrika «Kultūra»

LU zinātnieki ir radījuši arī citus latviešu valodas korpusus: Latviešu valodas seno tekstu korpuss, Lietuviešu-latviešu-lietuviešu paralēlo tekstu korpuss (LiLa). Projekta korpuss.lv mājaslapā ir vēl daudz dažādu interesantu lietu, ko izpētīt, izlasīt un pabrīnīties.

Latviešu valodas vārdnīcas ir nākamais stāsts. Īpaši to digitālās versijas. Un te nu arī palīgā nāk tie paši LU zinātnieki:
— Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca (44760 šķirkļi)
— Latviešu literārās valodas vārdnīca (vairāk kā 64200 šķirkļu, pēdējo reizi atjaunota 2011. gada 7. decembrī)
— Mīlenbaha-Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca (132718 šķirkļi, nepieciešama reģistrācija)
— Latviešu valodas vēsturiskā vārdnīca (16.—17.gs., pāris simti šķirkļu)
Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīca (229765 šķirkļi)

Kad visas šīs elektroniskās datubāzes ir aptvertas un saprastas, var sākt nodarboties ar dažādām interesantām lietām. LU Mākslīgā intelekta laboratorija ar to nodarbojas eksperimentos, kuru jēga parastam valodas lietotājam bez papildus skaidrojumiem būs maz saprotama. Bet ir arī eksperimenti, kas var būt pat ļoti noderīgi, piemēram, sava krāniņa pagarināšanai zināšanu pārbaudei. Krievu pētnieks Gregorijs Golovins ir uztaisījis krievu valodas vārdu krājuma testu «Тест словарного запаса», kuru var aizpildīt gan krievu valodu labi pārzinošs cilvēks, gan arī iesācējs. Iesaku izlasīt lielisku metodikas aprakstu, pēc kuras viņa tests ir veidots.

Задача данного теста — определить ваш пассивный словарный запас (то есть количество слов, которые вы узнаете при чтении и на слух). Единственный способ сделать это точно — взять словарь потолще (тысяч на сто слов), отметить все слова, которые вы знаете, и посчитать их.

Varbūt kādam uznāk luste, un pēc tādas pat metodikas varētu latviešu valodas testu uzprogrammēt. izejas dati tak ir pieejami un respondenti ātri uzradīsies.