PDF: kāpēc nevajag rediģēt PDF dokumentus Illustrator

Vispārzināma patiesība: steidzami vajag piekoriģēt PDF dokumentu, bet nav pieejams oriģinālais makets (InDesign, XPress, Illustrator, Photoshop, Corel, neaizmirstot par Word un Excel). Protams, mēs pilnmēness iespaidā ķeramies pie PDF remontēšanas Adobe Illustrator. Un tas ir sliktākais, ko varētu iedomāties darīt ar PDF.

Nav iespējams iztirzāt visas problēmas, kas parādīsies, veicot akrobātiku ar PDF dokumentiem AI, tāpēc mēģināsim ilustrēt vismaz dažus sāpīgos momentus.

Adobe Illustrator nekad nav bijis un, visticamāk, nekad arī nespēs būt kvalitatīvs PDF dokumentu rediģēšanas rīks. Jo tas vienkārši nav tam paredzēts un tam ir pārāk šauras iespējas. PDF formāta iespējas ir pārāk plašas un AI to nespēj nosegt.

Lai varētu lēnām sekot līdzi stāstam, iesaku lejuplādēt paku ar dokumentiem, uz kuru pamata tad sekosim notiekošajam (ZIP, 40 MB). Mēs sāksim ar primitīvu maketu InDesign, kurā būs ievietots teksts, RGB attēls un CMYK objektu grupa. Tālāk eksportēsim to uz PDF un tad veiksim manipulācijas AI un Acrobat, beigās savienojot visu vienā zupā vēlreiz ID un eksportējot gala versiju PDF failam ar visām izmaiņām. Visus četrus PDF dokumentus atradīsiet mapē Links.

Fundamentālās Illustrator problēmas darbam ar PDF

AI, tieši tāpat kā Photoshop, spēj strādāt tikai vienā krāsu telpā. Tā var būt vai nu CMYK vai RGB. Jebkas, kas nonāk no ārpasaules un neatbilst patreizējai krāsu telpai, tiek automātiski konvertēts. PDF, savukārt, var saturēt neierobežotu skaitu dažādu krāsu telpu objektu un būt pilnībā legāls dokuments, jo vienlaicīgs darbs ar dažādām krāsu telpām ir iebūvēts PDF konstrukcijā.

AI nespēj pareizi uztvert lapu ģeometriju un prot rediģēšanas režīmā gremot tikai pa vienai PDF lapaspusei. Šī ir vispopulārākā laža, ko nepamana rediģējot PDF dokumentus. Pēkšņi dokumentam nomainās formāts vai arī viss saturs aizbrauc uz kādu pusi.

AI neprot korekti interpretēt teksta blokus un arī atsevišķas teksta rindas.

AI nesaprot objektu statusus un neprot tos adekvāti atjaunot (sīkāk paskaidrošu ar 100%K overprint piemēru).

Eksportējam drukai gatavu PDF failu no ID un atveram to rediģēšanai AI

Ar standarta PDF/X-4 uzstādījumiem no ID eksportējam PDF failu (1-PDF-export-from-ID.pdf). Tajā atrodas teksts, RGB attēls, CMYK attēls (ēna zem pulksteņa) un CMYK objektu grupa (klucīšu mozaīka).

NB! Pie eksportēšanas uz PDF, zem Output ir jānorāda No color Conversion, lai saglabātu neaiztiktus RGB un CMYK objektus. Normālā situācijā es to nekādā gadījumā neiesaku darīt, jo krāsu konvertācija tad tiek uzticēta citiem procesiem, bet mūsu eksperimentam šis ir būtiski.

Tālāk šo failu atveram rediģēšanai AI un sastopamies ar pirmo kliedzinu, ka Illustrator kaut ko interpretēs: «The document contains PDF objects that have beeen reinterpreted: To preserve appearance, some text has been outlined.». Otrais izaicinājums seko, jo mums ir gan RGB, gan CMYK objekti un Illustrator neprot ar abiem strādāt, tāpēc jāizvēlas viena no vidēm. Tā kā gatavojam drukas failu, izvēlēsimies CMYK. Pēdējais izaicinājums ir piesaiste krāsu profilam, jo AI neprot lasīt arī PDF metadatus un nemaz nezina, ka krāsu profils PDF dokumentā jau ir iešūts. Nu un jau pēc atvēršanas mēs ieraudzīsim arī to, ka AI ir sabojājis 210×210 mm TrimBox dokumenta dimensijas un tagad tās ir 230,8×230,8 mm, jo interpretējot PDF saturu, izmērā tika ņemts vērā viss, kas atrodams PDF dokumentā, pat ja tas atrodas ārpus rāmjiem (šis gan nav pārnestā, bet tiešā nozīmē).

Īpašu uzmanību vajag pievērst PDF dokumenta izmēram. Tas ir kļuvis stipri lielāks. Tas notiek tāpēc, ka AI saglabā PDF dokumentā gan AI, gan savas interpretācijas PDF. Jebkura programma (ID, Acrobat, utt.) no šī dokumenta lasīs tikai PDF daļu un AI daļu ignorēs. Savukārt ar AI būs tieši pretēji — tas ignorēs jebko, kas ārpus AI ir darīts ar PDF daļu un ielādēs atpakaļ savu saglabāto darba versiju.

Nečakarēsimies daudz, tikai nomainīsim virsrakstam teksta krāsu un saglabāsim kā jaunu iterāciju PDF dokumentam (2-PDF-edit-in-AI.pdf). Visas augstāk minētās zobusāpes tagad būs skaidri redzamas, atverot PDF dokumentu Acrobat. Mums ir pazudusi ģeometrija, RGB pulkstenis tagad ir CMYK, savukārt teksta rindlasāmība ir sabojāta.

Spēles ar Illustrator PDF dokumentu Acrobat

Pēc virsraksta teksta krāsas nomaiņas esam sapratuši, ka mums tomēr nepatīk tas nekvalitatīvais pulksteņa attēls un vēlamies to izdzēst ārā. Pie reizes palielinot virsrakstu un pārbīdot to kompozicionāli loģiskāk. To arī izdarām ar Acrobat pieejamiem rīkiem, saglabājot izrediģēto versiju kā jaunu PDF dokumentu (3-PDF-edit-in-Acrobat.pdf).

ID neprot lasīt AI saglabāto papildinformāciju, tāpēc tas interpretēs tikai PDF daļu, kas satur PDF pamatinformāciju. Attiecīgi viens un tas pats PDF izskatīsies pavisam dažādi AI un ID.

Un tagad sākas jautrākais. Ja atvērsim šo PDF dokumentu AI, mums izlēks brīdinājuma logs, ka PDF ir rediģēts ārpus AI (This document has been modified outside Adobe Illustrator). Protams, vēloties saglabāt visas rediģēšanas iespējas, mēs izvēlēsimies pirmo no iespējām un vērsim vaļā dokumentu, ignorējot ārpus AI taisīto. Un ieraudzīsim to pašu dokumentu, kas bija pirms rediģēšanas Acrobat.

Visu versiju kopums ID un secinājumi

Lai arī cik jocīgi neliktos, bet Adobe InDesign, runājot mana kolēģa vārdiem, ir tups kā zābaks. Ko tu viņā iemet, to arī dabūsi ārā. Tāpēc neuztraucoties par saturu, var mierīgi samest iekšā ID pa lapaspusēm visus PDF failus un eksportēt kā vienu PDF dokumentu, lai var salīdzināt izmaiņas pa etapiem (4-Combination-export-from-ID.pdf).

Par to, ka pulksteņa foto ir sačakarēts, mēs pārliecinājāmies jau pie importa AI. Bet tas, kam tajā mirklī vēl nepievērsām uzmanību, ir nianse, ka AI neko nesaprot par objektu statusiem. Ja pēc AI remontdarbiem to vēl grūti ieraudzīt, tad tas ļoti spilgti ir redzams pēc Acrobat remontdarbiem. Virsraksts ir «kļuvis caurspīdīgs». Kaut gan patiesībā notikumu secība bija nedaudz cita un teksts ir nevis caurspīdīgs, bet gan ar ieslēgtu overprint. Noticis tas ir tāpēc, ka sākotnēji teksts PDF dokumentā bijā 100% melns un šādiem objektiem pēc noklusējuma tiek ieslēgts overprint režīms, kas ir pareizi. Bet pēc rediģēšanas AI, kad šim tekstam krāsu nomainījām uz oranžīgo, AI neprot nolasīt objekta overprint uzstādījumus, tāpēc arī nezina, ka tie būtu jālabo. Tāpēc objekts ir palicis šajā stāvoklī, kaut gan tīri tehniski tādam tam nevajadzētu būt.

Vienmēr, kad tomēr ir nācies bakstīt PDF ārpus Acrobat, es ieteiktu to ielikt tukšā Adobe InDesign dokumentā un vēlreiz eksportēt uz PDF. Tādā veidā būs iespēja vismaz nedaudz atgriezt PDF tā sākotnējo struktūru, piemēram, atjaunojot pareizu dokumenta ģeometriju.

Es ļoti iesaku pabakstīties un paspēlēties ar visiem arhīvā atrodamajiem failiem kā arī komentēt neskaidrās lietas. Šis nav vieglākais temats, ko sagremot, bet tieši tāpēc es ceru, ka tas liks vēlreiz un vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts bakstīt PDF dokumentus ar tam nepiemērotiem rīkiem, jo tieši tikpat daudz zobusāpju sagādās arī citi grafiskie redaktori, kas nav paredzēti PDF rediģēšanai.

Kā uzsākt motogaitas. Otrā daļa: cimdi

«Labāk irsis cimdā, nekā akmens pirkstā», kā vēsta sens latviešu tautas ticējums. Pasargāt rokas braucot ar motociklu ir tikpat būtiski, kā aizsargāt galvu. Kaut vai tāpēc, ka braukt ar atdauzītām/nosalušām ekstremitātēm nebūt nav viegli. Un arī pēc desmitiem gadu uz ceļa, man joprojām izdodas noķert izbrīnu par to, kas tikai nemēdz lidināties gaisā.

Kaut kādā mirklī ar cimdiem būs tā, kā meičām ar kleitām — būs kaudzīte ar pāriem, kurus vai nu lietos uz maiņām, vai arī atstās putēt, jo līdz ar braukšanas paradumu izkopšanu mainīsies arī tas, kuri cimdi šķitīs piemēroti. Tāpēc uz pirmo pāri nevajadzētu pārlieku tērēties, visticamāk tāpat tiks nošauts greizi.

Ikdienas braukšanai ir nepieciešami divi cimdu pāri: vieni ir sausam uz siltam laikam, viegli uzvelkami un ar labu ventilāciju. Otri — aukstam un slapjam braucienam, kas pasargā pirkstus no atdzišanas un mitruma. Atšķirībā no sausā laika cimdiem, siltajiem cimdiem ir jābūt ar ļoti labu vēja aizturi (windproof).

Cimdi ne tikai aizsargā no laikapstākļiem, lidojošiem priekšmetiem un mošķiem. Tie palīdz pret nobrāztām plaukstām un atdauzītiem pirkstiem. Vistriviālākais kritiena piemērs: nenoturēji un apgāzi stāvošu moci un pēdējā mirklī nācās piezemēties uz rokām. Vistriviālākais atdauzītu pirkstu piemērs: sasveicināšanās ar maijvaboli un šosejas.

Ikdienas cimdi

Tie būs vidēji plāni vai pavisam plāni, tomēr tiem ir jāsatur elementārākos aizsardzības elementus uz plaukstām un dūres priekšpusē. Un plāni cimdi nebūt nenozīmē, ka tās ir lupatiņas ballei, ikdienas cimdiem ir tiešām jābūt no motoapģērbu klāsta.

Ikdienas lietošanas cimdu uzvilkšanai un noņemšanai nav jālīdzinās šņorzābaku stutēšanai. Benzīntanks būs vieta, kur ātru cimdu novilkšanu un uzvilkšanu novērtēt izdosies visātrāk.

Lai saprastu, vai ikdienas cimdi ir piemēroti, iesaku dažas vienkāršas pielaikošanas pārbaudes:
— Savelc roku dūrē un veic riņķveida kustības ar dūri. Ir jāspēj to izdarīt bez piepūles un cimdu fiksatoriem nav jāatlec vaļā.
— Ar uzvilktiem cimdiem uztaisi vieglu sitienu pa taisnu virsmu (labāk grīdu, jo veikala darbiniekiem varētu nepatikt, ja dauzīsi sienas), tādējādi pārbaudot, vai iestrādātie aizsargi un šuves negriežas rokās. Tas pats attiecās arī ar plaukstas daļu — ja uzvelkot ir jūtams, ka kāda šuve vai aizsargs griežas rokā, šie cimdi nav tev piemēroti.
— Samučkā cimdus kamolā (vai iebāz kabatā) un tad mēģini tos uzvilkt. Īpaši tizliem cimdiem ar pārmērīgu plastmasas daudzumu būs problēmas atgūt normālu formu, attiecīgi, būs čakarēšanās tos ikdienā velkot.
—Neaizraujies ar ādas daudzumu uz cimdiem. Kaut gan tie ir paredzēti sausam laikam, kādreiz sanāks vasarīgu lietusgāzi piedzīvot arī ar tiem. Āda ilgi žūst un būs jābraukā ar slapjām švammēm, savukārt tīkliņplastmasa un sintētiskie audumi izžūst faktiski uz sitiena, tomēr būs stipri neparocīgāki valkāšanā.

Siltie cimdi

Siltie cimdi nav obligāti jāpērk motoekipējuma veikalos. Ir atrasti daudz lieliski modeļi slēpošanas, pārgājienu un kalnu ekipējuma veikalos, turklāt par stipri adekvātākām cenām. Tomēr tāpat būtu noderīgi izvēlēties tādus modeļus, kuriem ir iestrādāta vismaz minimāla triecienaizsardzība.

Varētu šķist, ka siltie cimdi ir vajadzīgi tikai ekstrēmiem laikapstākļiem kalnu sniegavētrā. Skarbā patiesība ir tāda, ka arī ilgstošs brauciens siltā vasaras lietū agrāk vai vēlāk novedīs pie atsalušām ekstremitātēm un drebuļdejām benzīntankā ar karstu kafijas krūzi plaukstā.

Galvenie kritēriji silto cimdu izvēlē:
— Motobraukšanas cimdiem ir jābūt vairākslāņu, ar pretvēja aizsardzību un mitrumizturīgiem.
— Cimdiem ir stingri jāturas. Visbiežāk ļurkāšanās būs saistīta ar to, ka iekšējā odere nav fiksēta ar ārējo cimda daļu vai arī ir nepareizā izmērā.
— Cimdu garumam jābūt aptuveni pusotrai plaukstai un ar fiksatoru, lai zem tiem varētu noslēpt un blīvi nofiksēt jakas piedurkni.
— Samitrini plaukstu un tad ievelc to cimdā. Ja velkot cimdu nost, līdzi nāk arī siltā odere — šie cimdi būs galvassāpes, ar kuriem spēlēsi spēlīti «pirkstiņš namiņā» (spēlei ir 10 kārtas, fonā parasti skan angļu vai krievu ielu folklora).
— Ar uzvilktiem cimdiem savelc roku dūrē vai arī paņem rokās kādu nelielu priekšmetu (pildspalva, šķiltavas). Ja turēt savilktu dūri prasa piepūli, šie cimdi tev ir par mazu.
— Siltajiem cimdiem būtu vērts novērtēt arī šuvju kvalitāti. Īpaši «lētajā galā» būs pa pilnam tādu, kas sāk sadalīties sastāvdaļās pat pēc pirmā brauciena. Bet katra atirusī šuve ir sprauga vējam un ūdenim.
— Pievērs uzmanību marķējumam, ja tāds ir. Cimdus būs ik pa laikam jāmazgā, ja vien sviedru smaka nav tava mačo tēla sastāvdaļa. Un ir dikti forši, ja tos var kopā ar zeķēm un biksēm vienkārši iemest veļasmašīnā.

Papildus ieteikumi

Pārvietoties ar motociklu drēgnā laikā ir stipri aukstāk kā izbaudīt to pašu laiku, strebjot kafiju uz terases. Būtiski aukstāk, neaizmirsti par to.

Ja motociklam ir somas (vai arī pārvietojies ar mugursomu), tad dodoties ceļā ņem līdzi abus pārus. Dzestrā vasaras rītā un skaistā vakara miglā novērtēsi iespēju uzvilkt silto cimdu pāri.

Ja sanāk nokļūt apstākļos, kad ilgstoši jāpārvietojas pa slapju ceļu vai lietū, ieskrien benzīntankā un pa virsu siltajiem cimdiem uzmauc vienreizējos plastmasas cimdus, kas pieejami pie uzpildes pistolēm. Tā iegūsi papildus kilometrus sausām rokām. Tikai pirms braukšanas uzsākšanas pārbaudi, vai tev tajos neslīd rokas no stūres!

Ja plāno pārvietoties uz motocikla ar pasažieri, neaizmirsti par to, ka rokas jāpasargā arī viņam. Tāpēc līdzās rezerves ķiverei paķer līdzi kādu no vecajiem cimdu pāriem. Pasažierim nav jāstūrē, tomēr arī viņam pastāv kritiena risks. Otrs risks ir sagaidīt ceļā, ka mīļotā izdomā pabāzt savas nosalušās rociņas tev zem jakas un pasildīties.

Neiekrīti zīmolu lamatās un neskrien uzreiz iegādāties dārgākos/skaistākos/ieteiktākos. Katram ir nedaudz savādāka roka — platāka plauksta, īsāki/garāki pirksti. Vislabāk ir uzmērīt kaudzīti ar dažādiem cimdiem un tikai tad izvēlēties sev piemērotākos.

Nebalsti izvēli uz drauga ilgstoši lietoto cimdu piemērīšanu. Cimdi ar laiku ievalkājas un ieņem tieši tavas rokas formu (vai arī neieņem, ja būsi iegrābies).

Pirmos cimdus noteikti nevajag pasūtīt internetā, toties, ja ir atrasts savs zīmols, modelis un izmērs, tad nākamos droši sūtini, jo tiktāl, cik nenomainās modelis, nav sanācis sastapties ar to, ka izmēri staigātu.

Pozitīva štelle ir vējsargi, kas ir iestrādāti daudziem moču modeļiem. Ja tev tādi ir, tad izbaudi komfortu un neņem tos nost tikai tāpēc, ka dzelzs zirgs ar tiem neizskatās stilīgi.

Roku apsildes esamība neglābj no pirkstu nosalšanas. Esi ļoti uzmanīgs, jo rokas var ļoti viegli apsaldēt no ārpuses un to sajutīs tikai pēc braukšanas.


Lasi arī pirmo daļu: Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.

Kā uzsākt motogaitas. Pirmā daļa: apavi

Svarīga infografika par vīriešu apaviem.

Izkāpt no komforta rāmīša un izmēģināt kaut ko jaunu. Turklāt, jo vecāks un pieredzējušāks kļūsti, jo grūtāk šim rāmītim tikt cauri un saņemties iepazīt jauno. Piemēram, sākt braukt ar motociklu. Tad nu šie būs stāsti par to, ko vajadzētu ielikt smadzenēs un attieksmē, pirms sāc ceļu. Pilnīgi nejaušā secībā pastāstīšu pāris stāstos par to, ko būtu vērts apdomāt, gatavojot sevi ceļam uz motocikla.

Es droši vien to vēl ne reizi atkārtošu: pilnīgi visi motobraucēji krīt. Tu nevari tam būt 100% gatavs, bet katrai motogalvai ir jāiemācās kāpt uz motocikla ar apziņu, ka tas notiks arī ar viņu.

Domā par savām izmežģītajām potītēm. Kad nedomā par potītēm, domā par ciskām, kas apceptas ap izpūtēju. Kad nedomā par apceptām ciskām, domā par lauztiem stilbiem un pirkstiem. Kad vairs pavisam nav bail un raizes tevi ir pametušas, domā par to, kā pēdējo reizi nomaucies uz ledus. Sēžot uz moča un cenšoties nostāties kājās, sauja grants uz sausa asfalta saķeres ziņā ir identiska uzkāpšanai uz slapja ledus.

Iešļūcenes ir foršas karstam laikam un laiskām pastaigām pa bruģi vai smiltīm, bet ir totāli muļķīgas braucienam ar motociklu. Superstilīgās Converse kedas ir tajā pašā maisā. Un ja vien tu neesi iegādājies kārtīgus armijas taktiskos zābakus ar pretslīdes zolēm, tad arī parastie ķirzenieki ir absolūts sūds, kas novedīs pie dumjām un sāpīgām traumām. Vai kāds vēl atceras brūnos zviedru armijas tankus ar metāla purngaliem? Tie ir slikti tavām kājām ne tikai uz motocikla.

Apaviem ir jābūt tādiem, ar kuriem no visa spēka vari uzlēkt uz apmales stūra, pašļūkt pāris metrus pa smilšainu asfaltu un nebaidies stāvākā vietā pilnā pēdā slīpi no visa spēka atgrūsties. Tā, lai pavisam droši jūti, ka tava pēda un potīte ir stabili nofiksētas un nosegtas. Faktiski, tev ar šiem apaviem vajadzētu bez problēmām cīkstēties tuvcīņās ar Porziņģi, pat ja basketbols tev ir tikpat tuvs draugs kā melnie caurumi kosmosā.

Bet nepārspīlē. Ja vien tavs mērķis nav atrasties uz mototrases, un par motosportu es neko nestāstīšu, jo tas pavisam nav mans lauciņš. Izvēlies apavus tā, lai vari ar tiem arī pastaigāt vairāk par desmit metriem un neizskatīties pēc Robokopa. Zolei ir jābūt stingrai, bet elastīgai. Apavu augstumam ir jābūt tādam, lai ir iespēja pietupties, tomēr maksimāli augstiem. Apavi var būt cieši un ar papildus aizsargiem, bet elpojoši. Kaut kur te nāk cenas/atdeves kompromisu meklējums, tomēr es ieteiktu pirmajiem apaviem netērēt vairāk par 200 € un nekad neieteiktu ņemt lietotus.

Vanucci VTB 21 Touring Sport boots. Attēlam ir ilustratīva nozīme, kaut gan es ar šo apavu modeli braucu jau trešo sezonu pēc divām restaurācijām pie kurpnieka.

No svarīgiem papildus faktoriem ir ūdensizturība un žūšanas ātrums. Varētu šķist, ka ir muļķīgi šos divus parametrus likt vienā maisā, bet tā nav. Ūdensizturība kārtīgā lietusgāzē vai sniegavētrā palīdz vien pirmos desmitus kilometru. Garākiem slapjā brauciena posmiem tāpat būs nepieciešami lietusaizsargi (bahilveidīgi pribambasi, kurus vari uzstiept no pirkstgaliem līdz pat ceļiem). Toties pēc īsās peldes būtu forši, ja no rīta nebūtu jākāpj slapjās švammēs, un te parādās materiālu žūšanas faktors.

Vēl, protams, ir elpošana un nodilumizturība, bet par šīm lieliskajām ekstrām muldēs pilnīgi visi apavu ražotāji un pārdevēji, bet katrai kājai ir sava praktiskā vajadzība un to neviens pārdot nevar. Ir jāmēģina.

Lai izvēlētos sev piemērotus apavus, dodies uz jebkuru specializēto motoveikalu un nekautrējies piemērīt katru pāri, kas tev šķiet tīkams. Palēkā, paskraidi, pietupies, pastaigā. Galu galā, vienkārši pasēdi uz krēsla kādu mirkli. Izmēģini kārtīgi. Ja tagad bišku rīvē un spiež, tad pēc simts kilometriem riktīgi gribēsies iemest krūmos. Un ja nu tieši tas, kas vajadzīgs, nav pieejams (piemēram, izmērs neder), tad nebaidies sevi interesējošu modeli meklēt pie fričiem. Tas pats www.louis.eu ir ar pietiekami plašu saturu, it īpaši iesācējiem.

Hei, meitenes. Atsevišķs sveiciens jums. Šis nav seksīgi un stilīgi. Tas ir debīli. Nedariet tā, nekad. Foto via Express.co.uk

Un ja nu mēs atgriežamies pie iešļūcenēm, tad tās vienmēr var iestumt kabatā vai somā un pārvilkt, tiklīdz nokļūts līdz stāvvietai.

Stāsts tapis, iedvesmojoties no Reiņa rakstiem Kursors.lv portālā, kuriem pavisam noteikti iesaku sekot. Reinim ir citāda pieredze uz ceļiem un savs skatījums, kas nebūt nav nepareizs. Un tieši tāpēc ir forši būt internetā, ka katrs var dalīties ar savējo. Turpinājums sekos.

Rokdarbi. Labojam remontdarbu ceļazīmi Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuvei

Rudens ir lielisks mirklis dabas haotiskuma novērošanai. Sētnieku cīņas ar nobirušajām lapām, kuras vēja brāzmu ietekmētas izkliedējas svaigi saslaucītās ielas garumā. Līdzīgi vējam, maketētāji mēģina to pašu atkārtot izklājumos, izbārstot saņemtās informācijas vienības maketa laukuma robežās ar vien sev zināmiem varbūtības parametriem.

Skrīveri pēdējo divu gada laikā ir piedzīvojuši pozitīvas pārmaiņas — pilnībā pārbūvēta maģistrālā iela, vairāki tilti un šoseja Madlienas virzienā. Izskatās, ka arī Latvijas dzelzceļam palicis kauns un ir lemts par pēdējā neskartā posma pārbūvi, uzlabojot satiksmi pāri dzelceļam. Kadam nu ir dota vaļa, lai par šo notikumu savlaicīgi paziņotu satiksmes dalībniekiem.

Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu.

Nepamet sajūta, ka maketētājs ir centies panākt maksimālā ļaunuma efektu un par to nav nemaz īpaši pārdzīvojis:

  • Bezjēdzīgais uzsaukums «Uzmanību!», kas nenes nekādu informatīvo vērtību.
  • Četru izmēru teksts, papildus arī nevajadzīga augšējā reģistra izmantošana.
  • Ačgārns datuma pieraksts, tostarp nevajadzīga gada minēšana, līdz saknei briesmīgs laika pieraksts.
  • Informācijas trūkums par to, kāpēc minētās neērtības satiksmes dalībniekiem tiks ieviestas.

Piepucējam tekstu, lai tas ir sakarīgs. Sakārtojam informācijas blokus, izceļot svarīgāko. Papildinām ar informatīvām piktogrammām, kas neatstāj vienaldzīgus satiksmes dalībniekus, uzliekam uz esošā formāta.

dzelzceļa pārbrauktuve un gājēju pāreja slēgta
Skrīveru dzelzceļa pārbrauktuve un paziņojums par pārejas slēgšanu, mrserge.lv versija

Rokdarbi. Labojam Rīgas Valsts tehnikuma profesionālās izglītības programmas mācību grafiku

Tematiski pirms mācību gada sākuma uznāca vēlme padarboties ar kādu stundu sarakstu / mācību grafiku / jaunu zināšanu ieguves plānu. Sauciet to kā nu jums labpatīk. Un kāpēc gan to neizdarīt ar Rīgas Valsts tehnikuma mājaslapā atrodamo mācību grafiku studiju programmai «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai».

Vērsim pie ragiem ķerties nebija vienkārši. Nācās izpētīt arī citus RVT mācību grafikus, lai saprastu, kas te notiek (un es tiešām ceru, ka vismaz virspusēji, piemēra vārdā, es to esmu sapratis).

Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafiks. 1. lapaspuse no četrām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

Sāksim ar būtiskā saprašanu:

  1. Maketa galvenē un kājenē ir random draza, kas droši vien ir nepieciešama katrā lapaspusē un to uzspiež Eiropas Sociālā fonda prasības dokumentācijai. Vajadzētu to visu salikt kopā un nolikt tā, lai tā ir atrodama, bet neuzbāžas.
  2. Tabulā ir ļoti daudz informācijas, kas atkārtojas vai nav vajadzīga: norāde «Datums», mācību vietas adrese (tā jau norādīta virsrakstā), stundu numerācija (tai nav jēgas, jo 1. stunda dažādās dienās sākas dažādos laikos), līnijas tabulas ailēm, piespiedu ēnojums katram otrajam datumam (jo savādāk vispār neko nevarētu saprast).
  3. Tabula maketēta jocīgā griezumā un nav ne pret ko līdzināta, radot apjukumu pat pie vienkāršas pārskatīšanas.
  4. Nav ievērots tuvuma/tāluma princips — tikpat labi priekšmeta nosaukums, norises vieta un skolotājs vars attiekties gan pie augšējā, gan pie apakšējā stundu uzskaitījuma.

Man nekad nav bijis skaidrs, kā cilvēkiem var šķist ērti pētīt 20 centimetrus platas desas ar informāciju un mēģināt savilkt kopā pirmo tabulas aili ar pēdējo neapjūkot. Vienmēr stādos priekšā savu klases audzinātāju, kas ar lineālu vilka pāri žurnālam, lai īstajam skolniekam ieliktu vieninieku. Tā arī šeit, makets baudāms ir tikai izdrukātā veidā velkot ar lineālu līdzi.

Maza pamanītā nianse: dažās dienās stunda, kas sākas 15:35, beidzas 16:10, bet citās dienās — 16:15. Sakarības atrast neizdevās.

Maketa pārveidei būs nepieciešams izmest visu lieko ārā, atrast kopsakarības un racionāli salikt katru mācību dienu tā, lai tā būtu kā strukturēts bloks, kas ir iterējams (lasi — lai to ir viegli sakopēt vajadzīgos daudzumos).

Pirmais, no kā uzreiz atteicos: izlīdzināšana pēc laikiem. Nav jēgas atstāt pirmo aili tukšu dienām, kad stundas sākas vēlāk, jo faktiski mācības notiek visu dienu un interese būs par to, cikos konkrētajā datumā stundas sākas un cikos var pazust uz krogu.

Otrais: saprast, cik kopā ir atsevišķu teksta grupu vienību, lai var paralēli maketa izbūvei sākt arī definēt stilus. Kopā atradu četrus: datums, laiks, priekšmeta nosaukums, priekšmeta apraksts. Papildus izcēlu pusdienu pārtraukumu un vienu īpašo teksta marķējumu, kas norāda uz sarkanajā iekrāsotajām stundām pirmajā lapaspusē, lai arī ko tas nozīmētu (to pašu teksta marķējumu izmantoju arī noslēguma eksāmena izcelšanai).

Tā kā katras atsevišķas vienības informācija nebija plaša, to varēja viegli ielauzt 3 pārskatāmās slejās un, saglabājot 210×297 formātu, bet pagriežot to stāvus, viss «programmas īstenošanas grafiks» skaisti izvietojās divās lapaspusēs.

Teksta noformēšanai izmantoju lielisko FF Unit Pro garnitūru, kas pieejama visiem Adobe Creative Cloud abonētājiem pilnīgi bez maksas un ir brīnišķīga tabulu maketēšanai.

Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmas «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» īstenošanas grafika mrserge.lv maketa versijas 1. lapaspuse no divām (saites uz visiem materiāliem atrodamas ieraksta beigās, bet drukājamu PDF failu vari apēst arī pa tiešo).

No īpašajām «fīčām»:

  1. Viss teksts ir uzlikts un nolīdzināts pēc 12 punktu režģa, bet mācību priekšmeta nosaukumam un aprakstam nolīdzināta ir tikai 1. rinda (lai panāktu šādu efektu, jaunas rindas vietā vajag iesist Shift+Enter).
  2. Datums ir atsevišķs paragrāfs, savukārt laiki ar priekšmetiem ir divu kolonnu tabula.
  3. Mācību priekšmetam no kreisās puses ir nepārtraukta svītra, bet aprakstam un, ja aiz tā vēl ir nepieciešamas tukšās rindas, tad arī tām — svītras vietā ir punktojums. Kombinācija uztaisīta, lai savilktu kopā, cik ilgi stundas notiek, tai pat laikā padarot kopsummā maketu vieglāku. Šī marķējuma izveidei izmantota jaunā InDesign iespēja Paragraph Border.
  4. Ja vienā dienā ir tikai viens priekšmets, kas sākas pirms un beidzās pēc pusdienām, tad netiek atkārtots, kur tas notiek un kas to vada (ja nemainās vieta vai pasniedzējs).

Solītais fails ar visu saturu vēlā vakara spēlītēm: 2019-08-26-izglitibas-programmas-istenosanas-grafiks.zip (6,5 MB). Arhīvā atrodams oriģināls DOCX formātā un tā paša brīnuma drukājams PDF; pārveidotā maketa INDD un IDML faili un galā uzražotais PDF.

P.S. Labam ierindas maketētājam ar šo vajadzētu spēt tikt galā pāris stundās (ieskaitot iebraukšanu, kas sākotnējā tabulā vispār ir atrodams un kā tā ir uzbūvēta). Spriežot pēc kursa intensitātes, tikpat ilgā laikā ar to tiek galā arī RVT kursa «Iespieddarbu maketu sagatavošana tiražēšanai» beidzējs.

Rokdarbi. Labojam Latvijas Radio Ziņu dienesta «Ziņas vieglajā valodā» pieteikumu

Īpašais radio ziņu izdevums «Ziņas vieglajā valodā» ir ļoti veiksmīgs projekts, kas darbojas jau vairākus gadus. Nesen pamanīju, ka LSM.LV šai rubrikai ir parādījies jauns pieteikums, kas ir daudz veiksmīgāks par līdz šim izmantoto raibo avīžfonu, tomēr prasa mazas korekcijas.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotais pieteikums.

Ir viena lieliska lieta, kas ir izdarīta: augšējā reģistrā rakstītais teksts «ZIŅAS VIEGLAJĀ VALODĀ» ir izretināts, lai tas būtu vieglāk lasāms. Tai pat laikā tas, ka ir izretināts arī apakšējā reģistrā rakstītais teksts «Vienkārši par svarīgo» ne pavisam nav labi. Teksts sabrūk un nav sasaistīts, tāpēc maketētājam nācās ielikt sarkano svītru, lai kaut kā savilktu abus blokus un palīdzētu acij noķert tekstu. Šis ir viegli labojams.

Te gan būtu vērts pieminēt, ka Open Sans fontā nav diez ko veiksmīgi izveidoti starpburtu pāri. Piemēram, starp J un A atstarpe ir par mazu, starp G un L — neproporcionāli liela, bet manuālo koriģēšanu šoreiz izlaidīsim, tikai piekārtosim esošo. Pirmajā rindā nedaudz jāsamazina starpburtu atstarpes, lai vārdi turās kopā, savukārt otrajā rindā retinājums vispār ir jāizslēdz.

Uzreiz acīs iekrīt tas, ka otrā rinda atrodas nedaudz par augstu, jo tā jau spēj dzīvot patstāvīgu dzīvi, bez sarkanās līnijas. Tāpēc tā jāpabīda nedaudz zemāk, veidojot simetriju virs un zem sarkanās līnijas.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma tekstu labojums.

Bet var arī iet tālāk un atbrīvoties no šīs līnijas vispār, jo tās funkcionālā jēga ir pazudusi. Pie reizes arī sakārtot objektus tā, lai tie ir uzlikti uz sleju režģa un tad atsevišķos elementus jau satur kopā maketa simetrija.

«Ziņas vieglajā valodā» Latvijas Radio veidotā pieteikuma maketa lauzuma iterācija ar simetrisku objektu izvietošanu.

Senilo lietu/parādību mūsdienu interpretācija valodā

Disketes. Foto: Wikipedia
Disketes. Foto: Wikipedia

Kaut kur pa vidam visām klasiskajām nesaprašanām, kas rodas, komunicējot ar jauno paaudzi manā bērnības žargonā (učene, šuce un tamlīdzīgi) izpeld arī pavisam skaidras un mūsdienās saprotamas lietas, kuru saknes ir tik senilas, kā Save pogā attēlotā diskete.

—Pārtīt dziesmu

—Pagriezt pulksteni

—Nolikt/pacelt klausuli

—Salauzt maketu

Es domāju, ka šis saraksts patiesībā ir ļoti ļoti plašs, tik jāpieliek kolektīvā saprāta spēks, lai varētu to papildināt.

Office365 e-pasta konta pievienošanai esošam GMail kontam

Office 365 un GMail

Nu jau tikai dīvaiņi nemigrē savu ofisa darba vidi uz mākoni un viens no lieliskākajiem produktiem, ar kuru Microsoft ir nācis jau labu laiku atpakaļ klajā ir Office365. Bet, tā kā mēs esam veci nūģi un mums vajag, lai viss ir pieejams vecajā, labajā GMail, tad rodas jautājums, kā savu Office365 e-pastu ar GMail saslēgt.

Ja migrāciju no lokālā e-pastu servisa uz Office365 sisadmins jau ir veicis, nav iemesla uztraukties par to, ka konts no GMail būs jādzēš ārā, migrācijas laikā konta parametri tiks pārrakstīti un viss strādās uzreiz.

  1. Atveram datora pārlūkā GMail un ieejam Settings (zobrata ikona labajā augšējā stūrī) -> Settings.
  2. Zem Import mail and contacts uzklikšķinām uz tāda paša nosaukuma saites.
  3. Ierakstām logā What account do you want to import from? savu Office365 pieslēgto e-pasta adresi, nākamajā dialoglogā ierakstām Office365 paroli, POP username ir e-pasta adrese, POP server ir outlook.office365.com, ports jānomaina uz 995 un jāieķeksē Use SSL.
  4. Nākamajā dialoglogā darām, kā pašiem ērtāk, galvenais ieķeksēt Import mail un tad spiežam Start import.

Ja jums pirms tam jau bija nokonfigurēts šis e-pasta konts GMail, tad atliek nomainīt Send mail as sadaļā izejošā e-pasta serveri un pārliecināties, ka Check mail from other accounts stāv Office365 pieejas dati, nevis vecie.

Tiem, kam slinkums iepriekšējos burtus lasīt un paši ir lieli puikas, redz kur visi Office365 e-pastu servisa pieejas dati.

IMAP
Server name: outlook.office365.com
Port: 993
Encryption method: SSL

POP3
Server name: outlook.office365.com
Port: 995
Encryption method: SSL

SMTP
Server name: outlook.office365.com
Port: 587
Encryption method: TLS

Derētu gan atgādināt, ka GMail neatbalsta IMAP pieslēgumu citiem kontiem, toties ļauj citiem pieslēgties caur IMAP pie GMail. Tāpēc, ja ir vēlme sinhronizēt lasītos/nelasītos e-pastus, tad, diemžēl, vienīgā iespēja ir importēt visus e-pastus GMail un tad caur IMAP savienoties atpakaļ uz Office365 jau pie GMail konta. Čerez žo, bet strādā.

Zvilnēšana atkritumos un «viedie» paaudžu mantojumi

Tradīcijām bagātas cilvēku grupas slimo ar hronisku nespēju paskatīties uz sevi kritiski. Turklāt slimo gan nacionāli noskaņots miests Pierīgā, gan starptautiska līmeņa uzņēmumi, gan zivju tirgus sētnieki. Jo acīmredzamāks ir absurds, jo grūtāk to ieraudzīt.

Autobusu pietura Līgotņi uz šosejas P73.
Autobusu pietura Līgotņi uz šosejas P73.

Eksperimentējot ar smēķēšanas atmešanu, viena no pirmajām jocīgajām sajūtām bija pastiprināta oža. Pēkšņi varēja sajust gan to, kā Raiņa parkā dārznieki maina apstādījumos puķes, gan to, ka pelnutrauka smaka ir ne vien tikko smēķējušiem cilvēkiem, bet arī teju katrai ieejai jebkurā ēkā.

Norāde par smēķēšanas aizliegumu un miskaste ar pelnutrauku zem tās. Ieeja Latvijas nacionālās bibliotēkas galvenajā ēkā.

Tieksme novietot lietas tur, kur tām nebūtu jāatrodas ir saprotama — klišejiska domāšana, kas balstīta uz senču «viedo pieredzi». Tieši tāpat vēl pāris paaudzes centīsies brūces ārstēt ar ceļmallapām, krāmēs šīfera lauskas uz grants ceļiem seguma stiprināšanai un meklēs dzeguzes dziedājumā privātā kapitāla pieaugumu.

Sols un atkritumu urna tirdzniecības centrā Domina, kas ir atdalītas ar lielu dekoratīvo apstādījumu.

Un tad ik pa brīdim mēs sastopamies ar negaidītiem risinājumiem, kas bez iedziļināšanās pat nešķiet ievērības cienīgi. Tai pat laikā kaifs no šo triviālo risinājumu pielietojuma ir milzīgs.

Autobusu pietura Līgotņi uz šosejas P73. Bez drazas smakas autobusu pieturā.
Autobusu pietura Līgotņi uz šosejas P73. Bez drazas smakas autobusu pieturā (mrserge.lv versija).

Paliek neatbildēts jautājums: kāpēc tad tas tā vispār ir noticis? Kāpēc miskastes atrodas pie soliem un pelnutrauki atrodas pie ieejas durvīm? Tāpēc, ka labiekārtojot autobusa pieturu, solu ar miskasti uzzīmēt blakus bija vienkāršāk. Tāpēc, ka atkritumu urnu pie ieejas publiskā ēkā apvienot ar pelnutrauku ir vienkāršāk par divu atsevišķu objektu uzstādīšanu. Nedomāt un darīt kā parasti — tas vienmēr ir vienkāršāk.

Sekotāji–olgalvji (boti) Tviterī un muļķīgā ažiotāža ap to

Vienkāršākais veids kā izveidot pārliecību par kaut kā svarīgumu — radīt iespaidu, ka tas ir kaut kas sarežģīts, parastam prātam neaptverams, bet ļoti svēts un godājams. Nu un vēl jāpiebilst, ka jāklausa tikai «lielie» cilvēki, jo viņi zinās labāk, ko ar šo nezināmo, sakrālo darīt.

Sekojot ažiotāžai ap Facebook lietotāju datu noplūdināšanu (pie kuras gan paši lietotāji arī ir vainojami), neaizmirstot arī par jauno ES Vispārīgās datu aizsardzības regulu, piekurinot paniku Latvijas 2018. gada Saeimas vēlēšanu dēļ, milzīgu ažiotāžu pēkšņi ir guvusi ņemšanās ap automatizēti veidotiem kontiem Tviterī, kas masveidā sākuši piesekot daudz maz aktīviem kontiem.

Tvitera sekotājs–olgalvis.
Tvitera sekotājs–olgalvis.

Redzot ņemšanos ap šo tēmu, man lieku reizi gribētos atgādināt, ka nevajadzētu celt paniku par lietām, kas nav nedz mītiskas, nedz provocējošas, nedz kaut kādā veidā tevi ietekmēt spējīgas, ja vien pats neļaujies ietekmei.

  1. Cilvēks vai bots, kas pieseko tev Tviterī, nekādā veidā neietekmē informāciju, kuru tu lasi.
  2. Par jebkura Tvitera konta autentiskumu un vērā ņemamību var spriest, apskatoties, kas seko šim kontam, nevis kam šis konts seko. Konti, kuru informācijai uzticies ir jāvērtē, paskatoties, kam šis lietotājs seko. No tā arī drīkst izdarīt secinājumus par to, kādi informācijas avoti ietekmē šī lietotāja domāšanu un spriestspēju.
  3. Lasi, ko tvitera konts ir publicējis pirms tam, lai spētu identificēt kopainu, nevis spriest pēc viena tvīta.

Lietotāji, kuriem seko Tvitera konts @drosais_uzvar
Lietotāji, kuriem seko Tvitera konts @drosais_uzvar

Tvitera konta @ingaspringe aktivitāšu vēsture.
Tvitera konta @ingaspringe aktivitāšu vēsture.

Ņemšanās ap botiem, kas sāk masveidā sekot kontiem ir nekas vairāk kā bezjēdzīga laika un nervu tērēšana. Protams, īpaši pedantiskiem cilvēkiem nevar pārmest mēģinājumus tīrīt savus kontus no šādiem sekotājiem. Milzīgs respekts stahānoviešiem, kas par viltus kontiem ziņo Tvitera administrācijai. Bet jēgas no tā nav absolūti nekādas un ar drazas kontiem ir jācīnās pašiem servisa uzturētājiem, savukārt lietotāju pienākums būtu šos kontus vienkārši ignorēt.

Tā kā pamata plūsma ar tvītiem jau labu laiku ir piebāzta ar drazu (reklāmas, ieteikumi, «svarīgākie» tvīti, utt.), ir pavisam vienkāršs veids, kā šo drazu filtrēt un lasīt tiešām to, ko vēlies — izveidot lasāmo kontu listes (lists) un lasīt jaunus ierakstus tikai tur. Listēs nav spama un tās ir hronoloģiski sakārtotas.

Un būsim pavisam godīgi pret sevi un veselo saprātu — jauna konta izveide, pat ja to dara rociņām, aizņem ne vairāk par minūti. Tātad stundas laikā var uztaisīt 60 kontus, no kuriem dragāt jebkādu sviestu un jebkam. Bet tiktāl, cik mēs paši nesākam šiem kontiem sekot, par tiem interesēties un stāstīt, neviens no šiem kontiem nespēj piedrazot mūsu informācijas vidi.

Galu galā, atcerēsimies pavisam neseno pagātni, Delfu komentētāji, tante no Bauskas un pārējie zvēri. Savelciet sinapses paši. Jo stulbākais, kas var notikt jau noticies, medijiem nez kāpēc tas ir kļuvis ļoti būtiski un viņi uz to pat sāk atsaukties. Un tas ir ļoti, ļoti bēdīgi.