Priecīgas Lieldienas

Priecīgas Lieldienas visiem lieliskajiem uzņēmumiem, kas nemitīgi un no visas sirds sveic mani svētkos, sūtot labākos putekļusūcēju, dārza tehnikas, e-pastu datubāžu, šokolādes strūklaku, Lieldienu atlaižu un citāda veida prātam neaptverami labu, svētku iespaidotu ziņojumu gūzmu, piedrazojot fizisko un digitālo pastkastīti.

Man ir absolūti vienaldzīgs autobusu kompānijas sveiciens svētkos, ja šīs kompānijas pakalpojumus esmu izmantojis vienu reizi pirms četriem gadiem. Valsts un pašvaldības iestāžu bezjēdzīgie stoka bilžu izkrāsotie sveicieni svētkos norāda uz to, ka šajās iestādēs joprojām strādā pārāk daudz cilvēku un tajās ir ko atlaist no darba.

Priecīgas Lieldienas. Ēdiet olas.
Priecīgas Lieldienas. Ēdiet olas.

Mr. Freeman — multfilmas domājošiem cilvēkiem

Mr. Freeman. Video ekrānšāviņš.
Mr. Freeman. Video ekrānšāviņš.

Kādu dienu sazvanījās un satikās scenāriju, animāciju, skaņas, specefektu un citu jomu speciālisti un izdomāja kolosālu tēlu Mr. Freeman.

Jā, krieviski. Jā, daudz sāpīgu, rupju un aizskarošu tekstu. Toties tas viss kopā ir ļoti labi sarakstīts, sazīmēts, ieskaņots un salīmēts un pat ļoti ir skatīšanās vērts. Liks gan pakustināt smadzenes, gan padomāt par lietām no cita skatupunkta. Ja ļoti gribās un krievu valoda nav pārvaldīto lietu sarakstā, var atrast ierakstus ar subtitriem vai tulkojumiem, bet sāls tur zūd ļoti ātri.

Projekts bija kādu laiku apklusis, bet nu jau vairākas nedēļas ir atsākusies mf0 publiska aktivitāte un Mr. Freeman Youtube kanālā parādās jauni video.

Kaut kādā brīdī senā pagātnē tika radīta mājaslapa mf0.me ar aprakstiem, intervijām un dažādiem citiem papildus labumiem. Tur ir daudz aizkadra materiāla un materiālu par projekta gaitām, tomēr sekot jaunākajiem garadarbiem YouTube būs visērtāk.

Par Mr. Freeman projekta būtību (ar noteikumu, ka būsiet izskatījuši vismaz čupiņu ar animācijām) ļoti labi izstāsta paši veidotāji šajā vairāk kā divus gadus vecā klipā.

Man pat šķiet jocīgi, ka par to vēl nebiju stāstījis.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi stāstīju par Mosfilm filmu arhīvu «Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs». Pēdējā laikā sanāk daudz runetā uzturēties, un tāpēc ceru, ka vismaz kāds šī bloga lasītājs vēl krieviski saprot.

Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums

Latvijas mobilie operatori kopš pagājušā gada vasaras ir mainījuši spēles noteikumus datu tarifu plānos balss pieslēgumiem. To noteikti ir ietekmējusi gan 4G sakaru publiskā tīkla parādīšanās, gan arvien pieaugošais mobilā interneta lietotāju skaits. Nevar nepamanīt arī to, ka mobilo operatoru subsidēto tālruņu klāstā vairs nav palicis teju neviena tālruņa, kas nebūtu pietiekami vieds, lai spētu pieslēgties internetam.

2013. gada augustā Kristapa rakstam «LMT jauni tarifi Internetam telefonā» tiku uzzīmējis grafiku, lai varētu salīdzināt visu trīs Latvijas mobilo operatoru mobilā interneta tarifu plānus pie dažāda datu patēriņa. Ņemiet vērā, ka cenas vēl ir latos, bet mēs jau esam eirozonā.

Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.
Pastāvīgā pieslēguma datu tarifa plānu cenu salīdzinājums trīs Latvijas mobilajiem operatoriem — LMT, Tele2 un Bite. 2013. gada augusts.

2013. gada vasarā gandrīz nemaz nebija tik būtiski tas, kuru pastāvīgā pieslēguma piedāvājumu klients izvēlas, jo mobilais internets tika vērtēts kā papildus pakalpojums. Šobrīd izvēlēties pieslēgumu bez datu pārraides ir teju vai papildus ekstra, tāpēc var salīdzināt tos skaitļus, kurus klients tiešām beigās mobilajam operatoram samaksās.

Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija nelielas kļūdas aprēķinos.
Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite cenas par pastāvīgo pieslēgumu kopā ar datu tarifu, €. 2014. gada aprīlis. Papildināts ar labojumiem Tele2 1 GB un 10 GB datu plāniem, kur bija kļūdas datos.

Mazās nianses. LMT tika izvēlēts tarifs Mūsējie, kas izskatījās lētākais variants pie jebkāda datu patēriņa apjoma. Tele2 sanāca variēt ar trīs tarifiem pie dažādiem maksimālajiem datu apjomiem: Tarifs nr. 3 (50 un 100 MB), Tarifs nr. 5 (200, 500 MB un 1 GB), Zelts (2 un 10 GB). Bite arī izskatās lētākā ar vienu tarifu — Bite 1,49.

Bet viss nav tik viennozīmīgi. Kaut arī Bite izskatās lētākā pie jebkāda patēriņa, lētākais pastāvīgā pieslēguma tarifs ir ļoti smagi apgraizīts, tāpēc izpaliek citi mobilie prieki par saprātīgām cenām. LMT vēl joprojām, cik izskatās, pieturas pie varianta, ka mobilais internets ir tikai papildus ekstra. Pat tādiem pieslēgumiem, kuru abonēšanā jau ir iekļauts mobilais internets, gala summa sanāk dārgāka, nekā ņemot lētāko piedāvājumu. Savukārt Tele2 šajā šaha mačā izvēlējās vienkāršu politiku, piedāvājot padomāt līdzi par aptuveno mobilo datu patēriņu pirms pastāvīgā pieslēguma plāna izvēles, tādējādi ekonomējot gadījumos, ja tas tiek stipri pārtērēts.

Ir divi būtiski notikumi, kas jāņem vērā, lai saprastu, kā mainīsies mobilo datu tarifi un piedāvājums. Piemēram, kaut kad rudenī, kad es atkal varētu saņemties šādu grafiku uztaisīt.

Latvijā tuvākajā laikā parādīsies iespēja izmantot papildus frekvences 4G sakaru nodrošināšanai. Cik noprotams, tas pavērs iespēju šo pakalpojumu ieviest lētāk un, līdz ar to mobilais internets tiks vēl agresīvāk piedāvāts. Par 4G iesaku izlasīt Kaspara rakstu «LTE, 4G – mēģinājums visu salikt pa plauktiņiem».

Un vēl otrā lieta. Līdz 2016. gadam Eiropas Savienībā būs pilnībā vai daļēji atcelta jebkāda viesabonēšana (atkarīgs no tā, cik stiprs lobijs pastrādās līdz oktobra gala balsojumam Eiropas Padomē). Tas ietekmēs ļoti daudz ko un pagaidām var tikai minēt, kādu stratēģiju izvēlēsies mobilie operatori, lai varētu noturēt labus peļņas rādītājus. Cerams, ka tas nebūs kaut kāds absurds no pagātnes, kā, piemēram, numura noteicēja abonēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka visvairāk cietīs tie, kas ārpus mūsu pīļu dīķa pārāk bieži neganās un Lietuvu vēl joprojām sauc par ārzemēm.

Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts

Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Ielu pulkstenis ir ļoti praktisks pilsētvides objekts. Un, ja pilsētas plānotājs neattiecas pret savu profesiju vieglprātīgi, tad ielu pulkstenis ir arī skaists objekts, kas papildina pilsētas vidi. Kaut gan tagad katram ja ne uz rokas, tad kabatā vai somiņā noteikti ir kāda digitāla iekārta, kas rāda pareizu laiku, ielas pulksteņa nozīme vēl joprojām ir nozīmīga. Piemēram, gadījumos, kad telefons ir izlādējies vai aizmirsts (pazaudēts), rokas pulkstenis saplīsis vai nav pārslēdzies uz ziemas/vasaras laiku. Nu un vēl jau gadās arī tādas dienas, kad īsti nezini, kurš gads ir.

Gada sākumā pamanīju, ka Rīgas ielās parādījušies jauni ielu pulksteņi.

Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā.
Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā. Kvalitāte briesmīga, jo fotografēts ar Samsung Galaxy S III.

Tik ļoti vizuāli izvarot pulksteni spēj tikai ļoti liels nejēga. Vēl lielāks nejēga vai arī vienaldzības mākts pilsētplānošanas darbinieks spēj šādu mēslu apstiprināt izvietošanai uz ielām. Cik noprotu, tad Barona iela nav vienīgā, kur šie brīnumi ir parādījušies. Manīti ir arī Juglā. Bet dažās vietās vēl ir saglabājušies īstie, skaistie Rīgas ielas pulksteņi.

Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.

Rīga var lepoties ar lielisku centrālās stacijas pulksteni. Nedaudz izvarotam, bet arī Laimas pulkstenim pie Brīvības pieminekļa nav ne vainas. Pie dažām vecajām rūpnīcām vēl ir saglabājušies estētiski baudāmi, diemžēl gan nestrādājoši ielas pulksteņi. Žēl, ka šādu pulksteņu šobrīd ielās nav vairāk un esošajiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība (lasi — neviens par tiem neinteresējās, ja nu vienīgi gadās fanātiski māju īpašnieki).

Tai pat laikā Maskava kārtējā sadarbībā ar labi zināmo Art Lebedev Studio ir pasūtinājusi jaunu dizainu ielu pulksteņiem un tieši Maskavas vajadzībām radīta Tsiferblatus ielas pulksteņu sērija. Lieliska ielas pulksteņu sērija, kas, piedevām, pielāgota dažādām pilsētas vietām un dažos modeļos papildināta arī ar datuma un temperatūras rādītājiem.

Man personīgi visskaistākie šķiet Konstantīna Grcica (Konstantin Grcic) un Neša Korta (Nash Court) seši ielas pulksteņi, kas uzstādīti kā funkcionējoši mākslas objekti Doklendā, Londonā. Par pamatu mākslas darbam ņemti slavenie Šveices dzelzceļa Mondaine pulksteņi, tikai no divpadsmit cipariem ciparnīcā ir atstāts tikai viens. Bet tādus jau Latvijā mums laikam neredzēt nekad.

Par laiku un puksteņiem iesaku arī bloga ierakstu «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt».

Mosfilm mākslas filmu digitālais arhīvs

Ja krievu valoda nav sveša un dzimšanas gads ir ap Maskavas olimpisko spēļu laiku vai vēl agrāk, noteikti patiks dāvana no kinokoncerna Mosfilm (Мосфильм).

Kinokoncerna Mosfilm filmu digitālā bibliotēka.
Kinokoncerna Mosfilm filmu digitālā bibliotēka.

Kinokoncerns Mosfilm 2012. gadā uzsāka un vēl joprojām turpina digitalizēt visas arhīvā esošās filmas un bez maksas ļauj tās skatīties Mosfilm digitālajā bibliotēkā (filmotēkā?). Turklāt liela daļa filmu ir HD kvalitātē un ir arī brīvi lejuplādējamas, ja skatīšanās tiešsaitē nav iespējama.

Lieliska iespēja vēlreiz pārdzīvot līdzi desmitiem reižu skatīto filmu varoņiem vai noskatīties neredzētu kino. Savukārt YouTube diskotēku piekritējiem patiks Mosfilm YouTube kanāls, kurā atsevišķi ir saliktas arī slavenākās dziesmas no kinofilmām.

Un, ja nu kirilicā rakstīt vairs nepieprotat jeb arī nav attiecīgo taustiņu uz klaviatūras, Translit.ru vienmēr ir gatavs palīdzēt.

Šī ir neregulārā rubrika par dažādiem tīmeklī atrodamajiem video. Skaties arī iepriekšējos rakstus «Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt» un «Rīgas parkomāts un tā ergonomika».

Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos

Šodien ap 17:39 Rīgā, Spilves ielā 43 nogranda sprādziens piecstāvu dzīvojamās mājas trešajā stāvā. Evakuēti cilvēki, vismaz astoņi ir cietuši. Pēc pirmajām aplēsēm, pie vainas varētu būt bijusi mājās glabātā pirotehnika.

Pirmais zināmais avots par šo notikumu ir @vampins7 tvīts:

17.39 bija sprādziens, 17.49 bija klāt ugunsdzēsības dienests, bet pagāja vel brīdis kamer mašīnas tika pie dzīvokļa. Dega aptuveni 12min

Pavisam neilgi pēc tam parādījās ziņa nra.lv «Rīgā Spilves ielā 43 noticis sprādziens;deg dzīvoklis un gaitenis», kas bija vienīgie, kas līdz pat šim brīdim ir minējuši precīzu daudzdzīvokļu mājas adresi. Tālāk jau sekoja daudzi un pēdējā interesantā informācija ir LSM.LV «Daudzdzīvokļu mājā sprāgst pirotehnika».

Un tagad pafantazēsim. Sēžam mēs krogā kaut kur Valmierā, dzeram vakara alu. Tā kā alus ir sūds un kompānijas nav, bakstāmies telefonā, lasot jaunākās ziņas. Iļģuciemā dzīvo divdesmit bērnības čomi, divas pustrakas kursabiedrenes un mammas draudzene – invalīde, bet ziņās neviens pat nevar pateikt, kurā vietā sprādziens ir noticies. Zvanām uz 112 un trobelējam vienus no valstī vissliktāk apmaksātajiem darbiniekiem ar stāstu par saviem radurakstiem un kāpēc ir svarīgi zināt adresi. Pierakstām adresi, veram vaļā Google kartes, lai ar Street View palīdzību mēģinātu iztēloties, vai tajā rajonā kādreiz ir būts un vai tā nav tā māja, kurā dzīvoja viena no kursabiedrenēm.

Kāpēc Latvijā žurnālistikā neizmanto kartes, kas ir ļoti ērts un informatīvs veids, kā pastāstīt par notikuma norises vietu? Parastas kartes izveidei ir jāpatērē tikpat laika, cik YouTube video ievietošanai pie ziņas (kas vēl ir jāatrod). Aizpeļķes provinces laikrakstu mājaslapās kartes liek pat pie ziņām par pazudušiem kaķiem, kur nu vēl šāda mēroga notikuma ar cietušajiem.

Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.
Spilves iela 43. Rīgā, kur 26. martā notika sprādziens. 10 minūšu veidojums.

Es ļoti ceru, ka kartogrāfija kādreiz būs jaunais haips Latvijas medijos un vismaz daži to iemācīsies lietot ikdienā, lai nav jālūkojas uz nemākulīgām pseidoinfografikām, kuras taisīt Latvijā praktiski neviens neprot.

Society for News Design apkopojuši pagājušā gada labākos digitālos žurnālistu darbus

Society for News Design — Best of Digital Design 2013.
Society for News Design — Best of Digital Design 2013.

Ziņu dizaina biedrība (The Society For News Design) ir veikusi kārtējo brīnumdarbu, izskatot un apbalvojot labākos aizvadītā gada digitālos garadarbus Best of Digital Design. Tās nav CSDD neapskatāmās infografikas tviterī vai LSM vēl aizdomīgākas jēgas vizualizācijas mājaslapā. Biedrība ir izvērtējusi un apkopojusi labāko, ko žurnālisti visā pasaulē ir izdarījuši pagājušajā gadā.

Visi marta beigās The Society For News Design apbalvotie darbi apkopoti vienā izklājlapā. Lai iepazītos ar visu saturu, būs jāpatērē vairāk, kā viena diena, bet man nav ne jausmas, cik ilgi darbu radītāji uzturēs visus savus projektus, tāpēc iesaku nevilcināties un neatlikt priekšdienām.

Starp labākajiem ir gan alus šķirņu katalogs iPad, gan izcilās The Guardian pētījumu vizualizācijas Edvarda Snodena nopludinātajiem datiem. Tie ir gandrīz 250 tehnoloģiski, statistiski un, bez šaubām arī žurnālistiski labākie darbi, kādi līdz šim digitāli vispār ir radīti.

Tiem, kas tankā:

The Society for News Design (SND) is an international organization for news media professionals and visual communicators – specifically those who create print/web/mobile publications and products. Our members art direct, design, edit, report, illustrate, make photos and video, visualize data — and write code.

Par labākajiem darbiem drukātajā jomā jau minēju rakstā «Noslēdzies Society for News Design 35. konkurss».

Kā rodas precīzs laiks un ko ar to iesākt

The Atlantic intervija ar ASV Jūras observatorijas laika servisa galveno zinātnieku Dr. Demetrios Matsakis par to, kur rodas precīzs laiks, kā tiek iegūta precizitāte un kāpēc tā ir vajadzīga. Foršākais ir beigās, kad Demetrios spriež par problēmām, kas mūs sagaida brīdī, kad pulksteņi būs pārāk precīzi.

Savukārt SeriousScience publicēja interviju ar Harvardas lektoru Ronaldu Velšvortu (Ronald Walsworth), kurā zinātnieks stāsta par iespējām, kā precīzu laiku izmanto un kā varētu nākotnē to izmantot.

SeriousScience vispār ir megakruts resurss, ja interesē zinātne, kad par to stāsta paši zinātnieki.

Marts Silakrogā. Laikapstākļi

Daba šogad pamatīgus jokus plēš. Ja pats sev nesaglabāšu, neticēšu, ka tādi laikapstākļi mums ir bijuši.

2014. gada 5. marts Silakrogā.
2014. gada 5. marts Silakrogā.

12. martā pat paguvu izbraukt ar moci pāris desmitus jūdžu, bet draugi visu pagājušo nedēļu motociklu izmantoja kā primāro pārvietošanās līdzekli.

2014. gada 17. marts Silakrogā.
2014. gada 17. marts Silakrogā.

Patreizējos laikapstākļus Latvijā (atjaunojas reizi stundā) var skatīties meteolv rīkā. Turpat skatāma ar Kirila līdzdalību tapusī grafika par elektrības atslēgumu skaitu Latvijas teritorijā.

Ja ir vajadzība, tad var skatīt arī patreizējos laikapstākļus Silakrogā (atjaunojas reizi desmit minūtēs).

Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem

8. marta LR Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā pseidoinfografika «Sievietes portrets Latvijā 2014» lai paliek uz viņu sirdsapziņas. Tur viss ir tik slikti, ka sliktāk vairs nav kur.

Kamēr bijām Rēzeknē aizvadītā gada beigās, Herbe atrada Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācijas grafiku par kompensējamo un nekompensējamo medikamentu cenu sadalījumu Latvijā.

Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.
Vai tu zini, kā veidojas tavu zāļu cena? Latvijas zāļu lieltirgotāju asociācija.

Pievērsim acis uz latiem, jo šī grafika ir samērā veca. Tomēr pavisam noteikti nepievērsim acis uz terminu piecenojums, kuru nevar atrast nevienā latviešu valodas vārdnīcā. Tāpat absurdi ir lietot terminu lieltirgotājs, ja domāts ir vairumtirgotājs. Un pavisam slikti ir tas, ka zāļu ražotāja cena neskaitās arī zāļu importētāja cena, kas patiesībā tā ir.

Piemēri arī ir mulsinoši. Zāļu cenas nolikšana pie katra no procentiem neko nenozīmē un no tā neko nevar izsecināt bez papildus rēķināšanas.

Vispār izskatās, ka grafiku sākumā uztaisīja uzņēmuma vadītājs, tad papildināja sabiedrisko attiecību speciālists un beigās izlaboja jurists.

Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.
Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem. Mr. Serge.

Galvenais, kas šajā procentu salīdzinājumā ir jāsaprot — zāļu ražotājs vai importētājs var brīvi izvēlēties, kādu cenu likt medikamentiem un pastāv ļoti daudz iespēju, kā viņš var vienoties ar katru nākamo tirgus posmu (vairumtirgotāju, aptieku) par cenu politiku otkatu veidā. Pircējs šajā ķēdē medikamenta cenu vispār neietekmē un ar savu maku nobalsot par mazāku ražotāja cenu nevar. Līdzīgi, kā tante, kas bļauj uz pastnieci par absurdu prasību uzrādīt pilnvaru pašai izņemt savu sūtījumu. Pastniece bļaušanu sagremo, bet ietekmēt neko nevar, jo jābļauj ir uz Saeimas deputātiem, kas šādu likumu ir ieviesuši.

Tāpat būtiski ir medikamenta gala cenu uzskatāmi sadalīt, parādot, ko saņem katrs no tirgus spēlētājiem.

Šīs bija sporta pēc iesāktais grafiku analīzes un pārstrādāšanas sērijas raksts. Iepriekšējo reizi ķidāju Gata Bažbauera  studējošo skaita dinamiku. Ja arī jums ir kādas interesantas grafikas (vēlams, pašmāju), kuras ir neloģiskas, neskaidras vai paviršas, sūtiet uz box@mrserge.lv un es centīšos par tām uzrakstīt.