Sasāpējušie jautājumi par ceļu satiksmi Latvijā

Sagadījies tā, ka šogad jau esmu nobraucis gandrīz 20 000 km. Vairākas reizes pabijis ārpus Latvijas gan sniegavētrā, gan lietusgāzē, gan atkalā, gan miglā. Biju uz bāņiem, grants ceļiem, pilsētās un pamatīgos laukos. Stūrējot paguvu daudz ko apdomāt par ceļu satiksmi dažādās valstīs un salīdzināt to ar Latviju. Brīdinu, šis ir raksts par to, ka viss ir slikti un mēs paši pie tā esam vainīgi.

Jaunie Ceļu satiksmes noteikumi

2014. gada 10. aprīlī Anrija Matīsa vadītā Satiksmes ministrija solīja, ka 1. janvārī spēkā stāsies jaunie Ceļu satiksmes noteikumi. Nu jau tiek plānots, ka martā CSN projekts varētu no vienu birokrātu kabinetiem izkustēties pie citiem. Tai pat laikā Dreiliņos, Ozolu ielā jau vairākus mēnešus stāv jaunā parauga ceļazīme «Dzīvojamā zona», puse Rīgas piepičkāta ar 808. papildzīmes variācijām, dzīvojamā zona tiek paskaidrota ar absurdām papildzīmēm un Vanšu tilts virzienā no Nacionālā teātra vispār ir gājēju un velosipēdistu ceļš. Un termins «velojosla» mūsu valstī arī likumiski neeksistē, bet uz brauktuvēm ir gan. Un tas viss tikai tāpēc, ka ceļu būvnieki un uzturētāji vieglprātīgi atļaujas izmantot satiksmes noteikumus, kas neeksistē (lasi—ir tikai projekts). Un nevajag stāstīt par Latvijas valsts standartiem, tiem ir rekomendējošs raksturs un tie ir saistoši vien tad, kad tas ir atrunāts likumā vai MK noteikumos (attiecīgi minot aktuālo redakciju).

Valsts policijas jocīgā attieksme

Vienreiz jau par to nobrīnījos pagājušā gada Jāņos. Gadumijā organizētajos alkošoferu meklēšanas reidos tas tikai apstiprinājās. Tu vari braukt ar zagtu transporta līdzekli, bez autovadītāja apliecības, būt meklēšanā. Galvenais, lai tu būtu skaidrā. Ja uz Dienvidu tilta pārvada stāv divdesmit policijas darbinieki, bet plūsmā ir tikai piecas mašīnas, es neredzu nekādu problēmu vismaz vizuāli pārliecināties par dokumentu esamību. Bet, protams, pieķeršana braukšanā reibumā valsts budžetam nes daudz lielākus ienākumus, kā meklēta noziedznieka vai transportlīdzekļu zagļa notveršana.

Kaudzītei tepat piemetīšu arī netīšām noķerto kadru ar Rīgas Satiksmes šoferu bezatbildīgo braukšanu Rīgas ielās. Par šādiem gadījumiem galvaspilsētā policijai un Rīgas domes Satiksmes departamentam īpaši bieži atgādina. Bet neviens no Valsts policijas nekad neko nekomentē, nepaskaidro un padziļināti neinteresējas, ja vien nav Panorāmas sižetu vai citu žurnālistu saceltās ažiotāžas.

Ceļu uzturētāji ir jāsēdina cietumā par slepkavībām

«Skaisto» gada sākuma statistiku man vispār ir grūti sagremot. Īpaši, ja avāriju iemesli tiek veiksmīgi retušēti, pieminot bembistu ātrumrekordus, kas tika fiksēti pagājušā gada vasarā. Bet runa bija par ugunsdzēsēju automašīnu, kas janvāra atkalā uz nekopta ceļa uzgāzās virsū vieglajam autiņam. Nepareizi izvēlētais ātrums tika minēts arī avārijā uz P89, kur vieni ātrie glāba otrus, kas cieta avārijā, braucot uz izsaukumu. Atgādināšu, ka nevienā operatīvajā transportlīdzeklī nebrauc vakar tiesības nolicis tīnis. Es pirmajā reizē nenokārtoju C kategorijas braukšanas eksāmenu, jo pārvietojos bīstami lēni (30 km/h ar kravas mašīnu pilsētas centrā). Un arī mācoties citas kategorijas mani īpaši brīdināja, ka braukt par 20 km/h lēnak kā maksimāli atļautais ātrums ir bīstami. Īpaši bīstami tas esot ārpus apdzīvotām vietām. Tur, kur neviens netīra ceļus un ir jāuzmin, ka ir atkala.

Vai jūs zināt, kā izskatās trafarēta valsts ceļu uzturētāja automašīna? Cik bieži uz valsts galvenajiem autoceļiem (par citiem nemaz nerunāju) redzat ceļu uzturētāju transportu, kas izbrauc ceļus, lai apsekotu to stāvokli? Igaunijā, Lietuvā, Polijā, nemaz nerunājot par Vāciju, tādas automašīnas parādās arī uz vietējās nozīmes ceļa stundu pēc būtiskas laikapstākļu pasliktināšanās. Jebkurā diennakts laikā. Piemēram, janvārī nokļuvu Polijā nakts laikā sniegputenī uz šī ceļa.

Kaut arī visā posmā sastapu labi ja divdesmit automašīnas, nepilnu četru stundu laikā saskaitīju trīs sniega tīrītājus un divus trafarētos bulkuvāģus, kas apsekoja šo ceļu. Un tas bija ārpus apdzīvotām vietām kaut kad starp pusnakti un rīta gaismu.

Īpaši pasliktinoties laikapstākļiem, Lietuvā uz ātrgaitas ceļiem izbrauc policijas ekipāžas, kas ar zili-sarkanajām bākugunīm piebremzē satiksmi. Es biju trāpījis atkalā, nevienu avāriju uz ceļa nemanīju, toties biju spiests nomest no 110 līdz 70 un droši turpināt ceļu kopā ar citiem piebremzējušiem autiņiem. Tieši tāpēc tie arī ir preventīvi pasākumi. Nevis drošības sēdes par pareizas krāsas un atspīduma vestēm vai alkošoferu vainošana avārijās uz nekoptiem ceļiem.

Tie visi ir politiski lēmumi, bet politiķi ir pārāk gļēvi

Uzskaitītie piemēri nav utopiska tiekšanās pēc perfekcijas. Tā ir vienkārša vēlme sagaidīt, lai atbildīgās iestādes ir atbildīgas. Pēc mana aizrādījuma, bērnu slimnīcas «Dzīvojamo zonu» ar visu papildzīmi klusiņām demontēja, jo nespēja izdomāt nevienu attaisnojumu tās eksistencei. Bet neviens nedemontēs gājēju pāreju dzīvojamā zonā pretim RTU galvenajai ēkai, kamēr nebūs Satiksmes ministrijas stingras nostājas šajā jautājumā. Ak pareizi, SM jau neatbild par to, kas notiek ielās, tā tikai ievieš noteikumus. Atbild pašvaldības iestāde, kurai sūdzēties ir bezjēdzīgi, jo cita pašvaldības iestāde šādās strīdus situācijās gūst ienākumus. CSDD vispār neko neietekmē (arī oficiāli to sniegtās atbildes ir bezjēdzīgs ūdens), bet ceļu uzturētājus visas iepriekšminētās iestādes aizstāv. Bet mums vajadzētu braukt lēnāk, braukt prātīgāk, vēlreiz pārlasīt satiksmes noteikumus. Noteikumus, kurus katrs var interpretēt, jebkurš var izdomāt savus vai aizbildināties ar standartiem, kuriem ir ierobežota pieejamība.

Arī Valsts kanceleja apstiprina, ka CSN mūsu valstī var interpretēt jebkurš to piemērotājs. Un tiesa ir vienīgā iespēja apstrīdēt absurdu. Bet ir taču skaidrs, ka sākt ilggadēju tiesas prāvu ar Satiksmes ministriju, jo tā klaji ņirgājās par ceļu satiksmes dalībniekiem ir muļķīgi. Tikpat labi saprotams, ka biznesa nišu atradušās pašvaldības nekad negribēs šķirties no iespējas sodīt vadītāju par likumā neatrunāto ceļazīmju, velojoslu vai tramvaju luksoforu nezināšanu.

Tāpēc arī dzīvojam ar dubultiem standartiem.

Tramvaja luksofors Barona ielā pirms Aspazijas bulvāra un Ceļu satiksmes noteikumi.
Tramvaja luksofors Barona ielā pirms Aspazijas bulvāra un Ceļu satiksmes noteikumi.
Gājēju un velosipēdistu ceļš Kr. Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra un Vecrīgā.
Gājēju un velosipēdistu ceļš Kr. Valdemāra ielā pie Nacionālā teātra un Vecrīgā.
Gājēju pāreja un apstāšanās aizliegums ar CSN neeksistējošu papildzīmi.
Gājēju pāreja un apstāšanās aizliegums ar CSN neeksistējošu papildzīmi.
Valodnieku cīņas uz Čaka ielas.
Valodnieku cīņas uz Čaka ielas.

Viedpulkstenis, tā mākslīgais tirgus un patērētāji—zaudētāji

Meklējot reizi gadā izmantoto korektoru, atradu sīko lietu atvilktnē gumijas aproci, par kuras eksistenci biju aizmirsis. Tas viss notika emocionāli pacilātā gaisotnē, jo pēc 60 dienu mocīšanās, esmu atgriezies no iPhone pie Android darbinātās Sony XPeria Z2.

Sony SmartBand SWR10, kas vairāk kā pusgadu ir nomētājies atvilktnē.
Sony SmartBand SWR10, kas vairāk kā pusgadu ir nomētājies atvilktnē.

Kad iegādājos šo tālruni, gudrās aproces bija sasniegušas slavas zenītu mūsu platuma grādos un visi ražotāji svieda tās pakaļ. Jautājums gan ir, kāds šādai aprocei ir pielietojums? Vibrēt sinhroni ar telefonu, kas atrodas kabatā, ļaut to dauzīt un spaidīt dažādās kombinācijās, cerot, ka tālrunī arī kaut kas notiks.

Kā liels Nokia fans, savulaik iegādājos šī ražotāja telefonu sporta versijas. Tām kastē arī līdzi nāca kaudzīte ar dažādiem aksesuāriem, no kuriem pusi varēja izmest. Bet tie visi bija noderīgi un ar jēgu: kabata, ko uzmaukt uz rokas ar tālruni, velo/moto stiprinājums, jostas soma telefonam. Izvēlies vajadzīgo un sāc pilnvērtīgi lietot tālruni, pārējo paglabājot tumšā stūrī vēlākai iznīcināšanai.

Viedie pulksteņi jeb smartwatch tagad ir nomainījuši aproces un ir katra sevi cienoša elektronikas fufeļu apskatnieka dienas kārtībā. Bet princips nav mainījies. Viedpulksteņus svaida pakaļ svaigākajiem viedtālruņiem, pierunā žurnālistus par tiem rakstīt, tērē mārketinga naudu, tos reklamējot. Portāla Delfi krievu versijas žurnālisti LG G Watch R apskatā ļoti precīzi aprakstīja viedpulksteņu esamības ataisnojumu:

Самая большая беда часов LG G Watch R заключается в том, что они не решают никаких существенных проблем, а сами создают для себя рынок.

Neesmu lielākais rokaspulksteņu fanāts, tomēr ar mani vienmēr kopā ir mans uzticamais Stuhrling. Arī Lolita un abi dēli lieto rokaspulksteņus. Un Lolitai pat ir savs viedpulkstenis. Tikai tas nav tas sūds par 250 €, kuru tagad ir moderni iegādāties, bet Garmin Forerunner 405, kas savulaik maksāja paprāvu kāpostu. Garmin to jau labu laiku neražo un nepārdod, bet viedpulkstenis joprojām pilnībā veic savu funkciju un neprasās pēc nomaiņas uz kaut ko jaunāku un stilīgāku.

Garmin Forerunner 405 viedpulkstenis ar aksesuāriem.
Garmin Forerunner 405 viedpulkstenis ar aksesuāriem.

Forerunner piefiksē sportista sirdsdarbību, skriešanas laiku un GPS koordinātes, kuras pēc tam ērti ielasīt datorā un analizēt. Bez tam ir iespēja atzīmēt apļa laikus, ievadīt dažādas treniņprogrammas (noskriet 10 minūtes vai noskriet 5 km būtu vienkāršākā iespējamā programma) un, protams, rāda pareizo laiku.

Šis pulkstenis ir izlaists 2008. gada sākumā. Nē, tas nerāda telefonā atnākušās īsziņas. Nē, tu nevari uzzināt, vai Kendīkrešā ir atjaunojušās dzīvības. Jā, tam nav krāsainais ekrāns. Bet tas pilda to funkciju, kam tas ir ticis izgudrots.

Man negribētos kļūt par tehnoloģiskā procesa bremzētāju, bet paskatoties uz to, kas šobrīd notiek, ir pamatotas aizdomas, ka elektronikas ražotāji savus eksperimentus no laboratorijām ir pārnesuši pie patērētājiem. Cilvēki pārdzīvo par Samsung tirgus daļas samazināšanos kaut kādā tur reģionā, līksmo par Apple pārdošanas rezultātiem. Un personificē uzņēmumu baltās un melnās dienas ar sevi, jo viņi lieto šo zīmolu produktus. Un tas ir slimi, lai neteiktu vairāk.

Tendence ir pārlikt telefona funkciju uz rokassprādzi, bet liela ekrāna viedtālruņa funkciju — uz planšeti. Tādā veidā varētu pārdot nevis vienu iekārtu, bet divas. Attiecīgi palielinot arī peļņu.

Tūliņ parādīsies arī Apple uztaisītais viedpulkstenis. Un es zinu, ka būs simtiem tūkstošu cilvēku, kas nepacietībā gaidīs iespēju to pavalkāt. Līdz laikam, kad parādīsies nākamās paaudzes Apple viedpulkstenis. Bet tā nav tikai Apple problēma. Ražotājiem nav ne mazākās sajēgas, kāds būtu viedpulksteņu reālais pielietojums.

Protams, atsevišķs murgs ir kaudzīte ar vadiem un lētas austiņas ausu tīrīšanai, kas piesārņo atvilktnes, bet par to citreiz.

Kā izvairīties no teksta mehāniskas spiešanas. Sveiciens LTV ziņu dienestam

Par mehāniski saspiestu tekstu maketos vajadzētu cietumā sēdināt. Pastāv loģiskas robežas, kuras ievērojot, var manipulēt ar teksta garumu. Brutāla mehāniska spiešana nav viena no tām. Un LTV ziņu dienests pēdējā laikā ar to slimo pārāk bieži.

LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdtulkotāja.
LTV ziņu dienesta titri ar un bez surdotulkotāja.

Iemesls Munkevica sižeta nosaukuma tirāniskai spiešanai ir labi redzams, ja pieliekam kadru no cita sižeta, kurā ir surdotulkotājs. Ja arī par Munkevicu stāstītu ar surdotulku, sižeta nosaukums būtu palīdīs zem surdotulkotāja loga. Mazāk redzams ir tas, ka arī Bauskas sižetam teksts ir saspiests.

Pastāv vēl divi neloģiski risinājumi. Sižeta nosaukuma teksts ir šķībi novietots un nav ne pret ko nolīdzināts. Kāpēc gan tad neizmantot vietu kreisajā pusē un nepabīdīt tekstu vēl vairāk? Otrkārt, ja jau ir vēlme padarīt tekstu vieglāk lasāmu, rakstot to ar kapitēļiem, tad asāka ēna tikai palīdzētu. Tā panāktu lielāku kontrastu un labāku lasāmību.

Bet atgriezīsimies pie saspiestā teksta. Problēmu var atrisināt, vienkārši paceļot surdotulka logu virs virsraksta. Un nedaudz paretinot tekstu, tas izskatīsies daudz labāk.

LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.
LTV ziņu dienesta materiāli ar pārstrādātu virsraksta bloku un paceltu surdotulka logu.

Tas, ka surdotulks aizņems dažus pikseļus vairāk, ir nieks. Ap surdotulka logu sižetā var kaut vai bruņurupuči pāroties, neviens to nepamanīs, jo skatīsies uz žestikulējošo tanti, kas taisa jocīgas grimases. Un svarīgo informāciju logs aizsedz arī tagad.

LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.
LTV ziņu dienesta Thrombo ASS sižets ar aizsegtiem skaitļiem.

Īsāk sakot, LTV ziņu dienesta darbinieki varētu izvest uz ielas titru licēju un ļaut visiem televīzijas šoferiem pārbraukt pāri viņa rokām uzsist viņam pa pakausi un iemācīt normāli tekstus likt. Turklāt, ja jums šķiet, ka šis ir vienreizējs risinājums unikālā situācijā, tad jūs maldaties. Jebkurā maketā ar jebkādiem ierobežojumiem var atrast veidu, kā nespiest burtus mehāniski.

Pikseļiem un krāsai ir nozīme. Sveiciens latvia.eu

Gribēju apskatīties izslavēto Stūra mājas virtuālo tūri, bet tad apskatījos Latvijas Institūta apkalpotās mājaslapas latvia.eu galviņu un tālāk par pikseļu skaitīšanu netiku.

latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.
latvia.eu mājaslapas ekrānšāviņš ar nepareizo lapas ikonu.

Jā, es zinu, es simt punkti jau tagad esmu tas pensionārs, kas var visus izbesīt. Bet man šķiet, ka Latvijas Institūtam būtu jāsaprot, ka valsts karogam ir jāizskatās pēc valsts karoga arī mājaslapas ikonā.

Triks ir matemātikā. Latvijas karoga krāsu proporcijas ir 2:1:2, bet 16×16 pikseļu ikonā dizaineris–mūlāps no Asketic šim vienkāršajam matemātikas uzdevumam nemācēja atrast apkārtceļu.

Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona. Pikseļu attiecība ir 3:2:3. Labajā pusē: Latvijas karogs ar pikseļu attiecību 2:1:2, iestrādāts ikonas izmērā.

Vēl jo vairāk šķiet jocīgi, ka dizaineris nezina, kāda ir Latvijas karoga krāsa.

Karoga ar likumu noteiktās garuma un platuma proporcijas ir 2:1, bet sarkanās un baltās krāsas proporcijas 2:1:2. Sarkanā krāsa karogā dažādos krāsu kodējumos: Pantone 201C, RGB 152 30 50, CMYK 0:80:67:40, Hex #981E32.

Padoms priekšdienām: zīmējot Photoshop un strādājot ar precīzām skaitliskām RGB vērtībām, kad izmanto Export To Web, konvertāciju uz sRGB ir jāatslēdz.

Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.
Kreisajā pusē: latvia.eu oriģinālā ikona, labajā pusē: ikona ar īstu Latvijas karoga krāsu un proporcijām.

Starp citu, ja kādreiz ir nepieciešamība iegūt kādas mājaslapas favicon png formātā, to var ērti izdarīt ar Google Shared Stuff rīku. Sintakse ir vienkārša:
google.com/s2/favicons?domain=<www.domens.lv>

Mana bloga favicon ģenerēšanas saite: http://www.google.com/s2/favicons?domain=mrserge.lv

Mājaslapu latvia.eu izstrādāja veselu gadu, izmaksas bija gandrīz 10000 €. To laida gaismā 2012. gada rudenī (avots). Un visu šo laiku neviens nepievērsa uzmanību tam, ka Latvijas oficiālā vizītkarte virtuālajā vidē ir ar šķību karoga imitāciju. Ko tad brīnīties, ka starptautiskos pasākumos Latvijas karogu jauc ar Austrijas, ja pat latvieši paši to dara.

Īpaši neattapīgajiem. Ja nav skaidrs, kur pazuda viens pikselis no 16 pikseļu augstas ikonas. Tas nav pazudis. Atlikušā rinda ar pikseļiem ir caurspīdīga. Atkarībā no tā, kā dizaineris vēlas, šī rinda var būt vai nu augšējā vai apakšējā.

Papildinājums 27. janvāra vakarā. Vai nu Asketic, vai Latvijas Institūts, vai abi kopā, bet ir saņēmušies un ļoti operatīvi padarbojušies. Problēma ir atrisināta un tagad ikoniņai nav ne vainas.

latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.
latvia.eu atjaunota mājaslapas ikona ar pareizu karoga krāsu un proporcijām.

Rokdarbi. Sveiciens laikrakstam Ludzas Zeme un daži padomi laikrakstu maketēšanā

Es nezinu, kādā veidā Rīgas bērnudārza ģērbtuvē uz mana dēla skapīša nokļuva laikrakstu Ludzas Zeme kaudzīte. Bet, tā kā es hroniski slimoju ar avīžu patērēšanu, nevarēju nociesties un nočiepu tās.

Laikraksts Ludzas Zeme. Fotografēts ar Laacz brīnišķīgo iPhone (paldies viņam par to).
Laikraksts Ludzas Zeme. Fotografēts ar Laacz brīnišķīgo iPhone (paldies viņam par to).

Ludzas Zeme, kā izrādās, ir gana populārs laikraksts ar nefunkcionējošu mājaslapu. Avīzei ir skaists un oriģināls nosaukums. Par Ludzas Zemes saturu bieži var lasīt Delfos, Cehos un Tēvēnetos. Iznāk divas reizes nedēļā un tiek drukāts Rēzeknē. Man ir aizdomas, ka turpat tipogrāfijā Latgales druka to arī maketē.

Pirmais, kas piesaistīja uzmanību, bija tā figņa, kas atrodas galviņas labajā pusē un sastopama kā dekoratīvais elements arī citur maketā. Bildē redzams, kā to izmanto rakstu pieteikumu lapaspušu «izcelšanai». Pēc nelielas socioloģiskās aptaujas Tviterī izrādījās, ka saspridzināta Skrundas lokatora dzelzbetona kaudze patiesībā ir Ludzas pilsdrupas.

Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Foto: latvia.travel
Ludzas viduslaiku pilsdrupas. Foto: latvia.travel

Forša akmentiņu kaudzīte pieneņu kalnā blakus ezeram. Protams, nagi niezēja paskatīties, vai šos akmentiņus nevar iemānīt laikraksta maketā estētiski baudāmākā veidolā. Ludzas Zeme nav pieejama pdf formātā pat tad, ja būtu gatavs par to maksāt naudu. Pārrakstīt visu saturu, lai varētu uztaisīt jaunu maketu, man, godīgi sakot, ir nedaudz slinkums. Tāpēc operācijā «atgriez Ludzai pilsdrupas» aprobežojos ar avīzes galviņu.

Par avīzes galviņu laikrakstu dizainā dēvē to pirmās lapas daļu, kurā atrodams avīzes nosaukums. Parasti līdz ar nosaukumu galviņā tiek pievienots arī iznākšanas datums un cita, redakcijasprāt, svarīga informācija. Galviņa mēdz būt kombinācijā ar rakstu pieteikumiem. Mājaslapās šo funkciju pilda galvene (header).

Lai veiktu nelielas korekcijas laikrakstu maketos, jāievēro princips  «vietas ir tik, cik ir». Datorpasaulē izaugušie var vilkt paralēles ar baneru izmēriem. Pat ja nebūtiski izmaina viena elementa izmērus, tas var sabojāt pilnīgi visu atlikušo lapas maketu un pamatīgi apgrūtināt redakcijas darbu. Tāpēc arī galviņas 2.0 radīšana notiks atvēlētajā laukumā.

Laikraksta Ludzas Zeme oriģinālā krāsainā galviņa un Mr. Serge melnbaltais un krāsainais variants.
Laikraksta Ludzas Zeme oriģinālā krāsainā galviņa (fotografēts ar Laacz lielisko iPhone, paldies arī LMT par to) un Mr. Serge melnbaltais un krāsainais variants.

Galviņas melnbaltā un krāsainā variācija nav izveidota nejauši. Ludzas Zeme mēdz iznākt arī krāsaini. Ja atradīsies kāds reklāmdevējs, kas ir gatavs par to samaksāt.

Atgriezīsimies pie akmeņiem—tie ir ieguvuši formu un skatu. Ludzas viduslaiku pilsdrupas lieliski izskatās gan melnbalti, gan krāsaini bez papildus stilizācijas. Atliek vien brīnīties, kāpēc neviens par to nav iesprindzis līdz šim. Pārējo galviņas saturs vienkārši tiek glīti sakārtots. Tas, ka mūsdienās Revue fontu izmanto tikai hipsteri un Ludzas Zeme, bet mākslīgi staipīt burtus ir noziegums pret cilvēci, jūs jau tāpat zināt.

Un vēl nedaudz par Ludzas Zemes maketēšanas īpatnībām. Makets ir ļoti paviršs. Cilvēks, kas maketē šo laikrakstu, to dara bez jebkādas cieņas pret galarezultātu. Tā var darīt BlackHalt savā privātajā blogā, bet to nedrīkst darīt ar laikrakstu, kura makets uz mūžīgiem laikiem paliks Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitālajā arhīvā.

Kā piemēru paņemsim rakstu par Ludzas Zemes redakcijas pārcelšanos uz jaunām telpām un pārlauzīsim (saliksim maketu). Saglabājam principu, ka vietas ir tieši tik, cik ir (tas vispār ir viens no svarīgākajiem avīžu maketēšanas principiem).

Laikrasta Ludzas Zeme raksts «Redakcijai jaunas mājas». Oriģinālais 2014. gada 22. augusta makets un Mr. Serge maketa variants.
Laikrasta Ludzas Zeme raksts «Redakcijai jaunas mājas». Oriģinālais 2014. gada 22. augusta numura makets (fotografēts ar Laacz dievīgo iPhone, sveiciens Sony autorizētajam servisam) un Mr. Serge maketa variants.

Raksts ir ielauzts trīs slejās un maketētājs nespēja izdomāt, kā salāgot īso tekstu ar bildi, kurai nav iespējams apgriezt malas (būtu stulbi mājas daļu izmest no bildes). Teksts ir īsāks par atvēlēto slejas augstumu, tāpēc ir likti treknāki burti, neveikli iemests neko neizsakošs paraksts, kas, visticamāk, atrauts no teksta beigām. Un beigās tāpat atstāts muļķīgs caurums starp tekstu un parakstu.

Pa punktiem sakārtosim maketu:
1. Iztaisnojam ēku bildē. Tā nav iejaukšanās bildes saturā, tā ir elementāra fotolēcu nepilnības likvidēšana.
2. Virsrakstu liekam lielāku, lai tas platumā aizpilda visas trīs slejas. Galu galā tā ir būtiska ziņa.
3. Neievērojot trīs sleju principu (īsos tekstos tas nav būtisks), ielaužam tekstu tā, lai tas aizpilda visu atvēlētās slejas augstumu, pirms tam novācot atkāpi rindkopas pirmās rindas sākumā. Pirmās rindas atkāpe tiek lietota, lai atdalītu rindkopas. Ja rindkopa ir tikai viena, tad atkāpe nav jālieto. Turklāt īsos teksta gabaliņos tā vienkārši izskatās tizli.
4. Pievienojam maketam apstrādāto attēlu un cenšamies maksimāli aizpildīt visu atlikušo laukumu.
5. Atlikušajā caurumā zem bildes pievienojam parakstu, vēlreiz akcentējot laikraksta jauno atrašanās vietu. Drukātā izdevuma ātrlasīšanas princips ir: virsraksts -> fotoparaksts -> ielauzums (izcelts teksts vai citāts, būtiski lielākiem burtiem par pārējo tekstu). Tādējādi pastāv lielāka iespēja, ka arī pārskrienot pāri saturam, lasītājs pamanīs Ludzas Zemes jauno adresi.

Skolas iela 20A tagad noteikti tiks pamanīta un Ludzas Zemes lasītāji zinās, uz kurieni ir jāiet iesniegt sludinājumi un krāsainas reklāmas pirmajai lapai.

P.S. Pirmdien apsolu nogādāt visus nočieptos laikrakstus atpakaļ uz bērnudārzu.

Kas kopīgs skudrai, bitei, šimpanzei un tam, ka cilvēki karo

Dabaszinātniece Jevgēnija Timonova vada raidījumu «Всё как у зверей» jau trešo sezonu. Raidījumā viņa stāsta par to, kas ir cilvēki un kāpēc tie ir tādi, kādi tie ir. Svaigākajā sērijā «Звериный оскал патриотизма» Jevgēnija smalki un argumentēti iztirzā, kā un kāpēc cilvēkiem mūsdienās, nonākot līdz savas evolūcijas un intelekta augstākajai attīstībai, tik un tā izdodas uzsākt karus un iesaistīt tajos lielas atbalstītāju masas. Turklāt izrādās, ka tas viss ir altruisma dēļ.

Ja šis patika, tad iesaku brīvajā laikā noskatīties arī pārējos «Всё как у зверей» raidījumus. Nebūt nav sliktāki.

«Всё как у зверей»—это программа о том, в кого люди такие. Мы рассказываем о том, о чем Николай Дроздов, Дэвид Аттенборо, BBC и «В мире животных» деликатно молчали. Но кто-то же должен! Придумывает и ведет «Все как у зверей» вечный натуралист Евгения Тимонова, а помогают ей разные хорошие животные. Или она им.

Es apzinos, ka ar katru dienu bloga lasītāju, kas saprot krievu valodu, kļūst arvien mazāk. Tomēr neko nespēju padarīt—krievu valodā ir apbrīnojami plašs unikālu materiālu krājums un būtu muļķīgi ar tiem nedalīties. Tā kā vai nu jums nāksies iespringt uz krievu valodas apguvi, vai arī ik pa laikam ignorēt manas publikācijas.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi satījāmies īsfilmu «Eksperts» un eksperta atbildes video.

Ziemassvētku dāvana — krītošas sniegpārslas mājaslapā 2

Pagājušajā gadā ar Ramūna līdzdalību tapa visnevajadzīgākais koda gabals, kādu vien var iedomāties. Krītošas sniegpārslas, ar kurām izkropļot izrotāt mājaslapas. Ģeniālais izgudrojums daudziem ļoti noderēja, bet šogad noslinkoju par to atgādināt. Turklāt ar Ramūnu nospriedām, ka Rīga nav balta Ziemassvētkos, jo blogā nekrīt sniegs. Labojos.

Noteikti izlasiet spraudņa rašanās vēsturi un kā man neizdevās to iekļaut WordPress spraudņu repozitorijā. Ja pirmajā versijā tās bija vienkārši 200 dažādas krītošas sniegpārslas (spraudnis joprojām ir lejuplādējams (*.zip)), tad šogad esam tikuši stipri tālāk.

2014. gada Ziemassvētku sniegpārslu spraudņa jaunumi:

1. Nuclear mode funkcija. Iespēja uztaisīt jau tā no mājaslapas atbaidošo WordPress spraudni vēl efektīvāku, padarot sniegpārslas krāsainas.

2. Reverse direction funkcija. Ja jau kosmoss, tad kosmoss. Sniegpārslas nekrīt, bet ceļas augšā no lapas apakšas.

3. Sniegpārslu skaita regulēšana. Noklusēti ir uzstādīts, ka vienlaicīgi lapā parādās 250 sniegpārslas, bet var uzlikt arī vairāk, ja gribās savu procesoru vēl vairāk noslogot ar šo visnotaļ bezjēdzīgo vizualizāciju.

4. Spraudnim tagad ir sava uzstādījumu konfiguratora lapa WordPress uzstādījumos (meklē zem Settings, ja tev viss ir angliski).

Un tā, dāmas un kungi, WordPress spraudnis Modern Snowflakes 2014. gada Ziemassvētku versijā (*.zip).

Priecīgu mājaslapu ķēmošanu.

Kas notika blogā 2014. gadā. Interesantāko rakstu kopsavilkums.

Treknu punktu šim gadam pielikt vēl ir par agru. Toties kopsavilkumu par to, kas notika blogā gan varētu mierīgi izveidot. Neko tamlīdzīgu līdz šim neesmu gatavojis, bet ļoti ceru, ka būšu izvilcis interesantākās 2014. gada publikācijas un tās pienācīgi sašķirojis.

Pētījumi

Līdz ar ceturtā burta iegūšanu autovadītāja apliecībā, kārtējo reizi aktualizēju vienu no Latvijas Ceļu satiksmes noteikumos paviršāk atrunātajām tēmām «Satiksmes noteikumi dzīvojamā zonā». Pie reizes arī raksts «Ielas pulkstenis kā estētisks pilsētvides objekts», kas nav par satiksmi, bet ir par to, ko redzam ielās.

Izdevās atrisināt pogu izvietojuma kalamburu rakstā «Kalkulatora un telefona ciparu atšķirīgā izkārtojuma vēsture». Ievērības cienīgs ir it kā pavisam dažādu tēmu apkopojums «Interneta vēsture, pornogrāfija, narkotikas, alkohols un dopamīns». Ceru pēc iepazīšanās ar rakstu uz Zemes palika mazāk cilvēku, kas dopamīnu saista vienīgi ar narkotikām un tāpēc nedod bērniem saldus dzērienus.

Valodas jautājumos šogad aktuāla tēma joprojām bija eiro simbola pareiza rakstīšana, par kuru runāju Pareizrakstības nodarbībā #8 «Eiro simbola pareiza rakstīšana. Otrā daļa» un «Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem».

Kāpēc «Sargies vilciena» ir latviski pareizi, analizēju rakstā «Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme». Tepat svarīgi pieminēt arī rakstu par to, kas ir latviešu valodas korpuss «Latviešu valodas tekstu korpuss un mūsdienu latviešu valodas vārdnīca».

Rokdarbi

Grafikas
«Rokdarbi. Cenas sadalījums nekompensējamajiem un kompensējamajiem medikamentiem»
«Rokdarbi. Studējošo skaita dinamika un sveiciens Sorosa fondam Latvija»
«Rokdarbi. Latvijas mobilo operatoru LMT, Tele2 un Bite datu tarifa plānu salīdzinājums»
«Rokdarbi. Vienkāršojam meteogrammu un atkal sveiciens LVĢMC»
«Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM»

Kartes
«Sprādziens Spilves ielā 43 un karšu lietošana Latvijas medijos»
«Rokdarbi. «Nokrišņu daudzums Latvijas teritorijā. Sveiciens LVĢMC»
«Rokdarbi. «Ūdensvada profilaktiskās skalošanas karte un sveicieni «Jelgavas Vēstnesim»»
«Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens
Nav īsti rokdarbi, bet tēma tā pati «BalticMaps.eu kartes ievietošana mājaslapā»

Citi
«Rokdarbi. Pareiza drukātā izdevuma pirmās lapas vai vāka parādīšana elektroniski»
«Tualetes lietošanas filosofija»
«Rokdarbi. Saite kā formas elementa aizstājējs Siguldas zemju kartes pārlūkā»

Vēl daži raksti, kas šķita svarīgi

Gada sākumā skaļi domāju par interneta komentāru kultūru Latvijā un to, ka tikai retais interneta resurss domā, kā komentāru kultūru uzlabot. Ļoti sacepos par Aivara Ozoliņa bezatbildību, padodot tālāk interneta troļļu sagatavotās ziņas. un lieku reizi atgādināju, ka RSS ir vislabākais veids, kā sekot līdzi mājaslapu jaunumiem.

Gada beigās pildot pilsonisko pienākumu sagatavoju un nolasīju lekciju «Kā lietot e–parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu», kuru ir doma papildināt, uzlabot un nākamgad nolasīt vēlreiz, šoreiz Rīgā.

Un sagaidot Ziemassvētku laiku, tradicionāli sagatavoju bloga lasītājiem dāvanu, DIY 2015. gada kalendāru ar svarīgiem bonusiem: atzīmētām svētku dienām un pārceltām darbadienām, kā arī visiem pilnmēnešiem, kas sagaida 2015. gadā.

Īsumā viss. Gan jau, ka bija vēl daudz kas interesants, bet tāpēc jau vajag ikdienā sekot līdzi tam, ko es rakstu un neaizmirst pastāstīt, kas patīk un par ko gribētu lasīt vēl. Apsolos, ka arī nākamgad vēlme blogot neapsīks.

Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens.

Pēc pēdējās Daugavpils vizītes un vizināšanās ar jaunajiem, lepnajiem tramvajiem tika pamanīts vēl viens jaunums. Pilsētas tramvajos parādījusies kustības shēma, kuru jau sen vajadzēja uzzīmēt un izplatīt. Vismaz par pilsētas viesiem domājot.

Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.
Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.

Izdevās gan šī shēma, maigi izsakoties, ne visai. Netīšām izpļurkstējos, ka pieķeršos un pārzīmēšu.

Sāksim ar to, ka shēma un karte ir divas dažādas lietas. Shēma nav simtprocentīgi jāpiesaista reālajiem ģeogrāfiskajiem punktiem. Svarīgākais ir nokļūt no vienas pieturas līdz otrai. Stāvot pieturā jāsaprot, ka ir atrasta pareizā pietura, uz kurieni dažādu maršrutu tramvaji dodas un vai ir izvēlēts pareizais virziens. Jau esot pašā tramvajā shēma palīdz saprast, cik pieturas vēl būs jāpavada sabiedriskajā transportā.

Pirmais piegājiens gandrīz izgāzās, jo Daugavpils satiksmes mājaslapā un tramvajos esošajā shēmā atšķiras pieturu skaits, nemaz nerunājot par pieturu nosaukumiem.

Sekoja otrais piegājiens, kas bija tikpat bezcerīgs, kā pirmais.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.

Izrādās, ka topogrāfiskajās kartēs tramvaju pieturas neviens nezīmē. Iezīmē sliežu ceļus un ar to pietiek. Tramvaju pieturas nebija atrodamas arī Jāņa Sētas kartē un viņi paši atzinās, ka nekad par pieturu iezīmēšanu kartēs un shēmās pat nav domājuši.

Aprobežojoties ar cūcenes faktoru un to, kas glabājas galvā, tika uzskicēta pirmā shēmas versija. Labi, atzīšos. Bija vēl kādas četras darba versijas pirms tam, bet tās bija vairāk saistītas ar darba stila izvēli. Ja būs interese, varu iemest arī tās.

Tātad, šī ir tikai skice, kurā pagaidām galvenais ir noskaidrot, vai kāda tramvaju pietura nav aizmirsta. Paralēli arī sāk iezīmēties problēmas.

Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.
Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.

Ir vairākas sliktas un dažas ne pārāk sliktas lietas. Sliktākās ir pieturu «Saules veikals» un «Tirgus» krustojumos.

Pie Saules veikala 1. un 2. maršrutam ir vienota pietura virzienā no Butļerova ielas galapunkta. Savukārt no centra visiem trim maršrutiem ir viena pietura. Jautājums, uz kuru pēc atmiņas un ceļu pārbūves nevar atbildēt: vai 3. līnijai ceļā no Stropu ezera uz centru ir pietura «Saules veikals»? Ja tāda ir, tad vēl būs jāizdomā, kā šo mezglu vispār uzzīmēt. Principā līdzīgs stāsts ir pie tirgus, tikai tur ir vienkāršāk, jo maršruti ir tikai divi.

Vēl ir arī Butļerova ielā. Tas nav galapunkts. Pēc manas visskaidrākās apziņas, pēc pieturas «Butļerova iela» seko depo. Vai depo vajag atzīmēt shēmā?

Sīkumi, kuriem pagaidām nepievēršu īpašu uzmanību. 3. līnijas slīpajā posmā aiz Saules veikala un pirms cietokšņa baltie punkti izskatās izsmērēti. Tā kā nav pārliecības, ka tie vispār paliks gala variantā kā pieturu apzīmējumi, pagaidām īpaši var necepties. Maizes kombināta un Stropu ezera galapunkti izskatās krietni labāk par slīpajiem, bet čakarēt un visur galapunktus taisnot arī šķiet neloģiski. Kādā no gala variantiem shēmai vajadzētu pielīmēt klāt arī Daugavu, pāris svarīgākos pilsētas ezerus un dzelzceļu, būs vieglāk orientēties. Arī pilsētas rajoni būs vien jāiezīmē.

Bez vietas kārtīgas izpētes neiztikt. Nācās sarīkot nelielu iepirkšanos, materiālu piratizēšanu izglītības nolūkos un tālāku nodošanu kartogrāfiskās ekspedīcijas dalībniekiem.

Jāņa Sētas Daugavpils karte un tās pirātiskā versija palielinājumā.
Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plāns un tās pirātiskā versija palielinājumā.

Sataisīju pāris kopijās palielinājumā Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plānu un šobrīd vietējo meiteņu komanda nodarbojas ar tā papildināšanu. Finālā vajadzētu iegūt visas strādājošās tramvaja pieturas un to piesaisti ielu tīklam. Būtiski ir arī uzzināt, cik ir vienāda nosaukuma pieturas ar atšķirīgām atrašanās vietām (sveiciens Saules veikalam), tāpēc pieturām klāt parādīsies arī virzieni un maršruti, kas šajās pieturās tiek apkalpoti.

Paigaidām viss.

Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM

Izrādās, ka šajā rudenī visā Latvijā vēl nav bijusi neviena pamatīgi vētraina diena. Beidzot pirmais vakars ar vētrainu laiku (kaut gan nekas īpašs naktī tomēr nenotika), par kuru vakar no rīta vēstīja Rīta Panorāma un pēc tam rakstīja arī Latvijas sakarīgākais medijs LSM.LV. Abi mediji uzzīmēja arī grafikas, lai uzskatāmāk parādītu, cik bieži Latviju rudeņos un ziemās vēji ir šūpojuši.

Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.

Rīta Panorāmai ir izdevies izdarīt visu iespējamo, lai grafiku padarītu pēc iespējas nebaudāmāku. Bezjēdzīgas, spilgti sarkanas skalas un informatīvo troksni radošas palīglīnijas, ēnas stabiņiem. Un var tikai minēt, kādā prāta aptumsuma brīdī tika ielikta nulle skalu krustpunktā.

Starp citu, te var ļoti labi redzēt, cik bezjēdzīgas ir palīglīnijas. Ar visu nevajadzīgo skalu un palīglīnijām, dizainerim tāpat nācās pierakstīt katram stabiņam tā summāro vērtību. Palīglīnija vērtībai 10 pēdējā periodā nekādi nepalīdz saprast ka vidēji stipras brāzmas bijušas tikai vienu dienu.

Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM grafika.
Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM.LV grafika.

LSM.LV uzdevumam piegāja prasmīgāk. Parādīts ir reāls dienu skaits, nevis abstrakts stabiņš. Skaidri saprotams, kāpēc nepieciešams sadalījums pa krāsām. Grafikai ir nosaukums, mēnešu periods, par kuriem grafikā ir runa, norādīts datu avots.

Tagad par trūkumiem. Grafikas pirms publikācijas arī ir jādod korektoriem izlasīt, virsraksts rada īssavienojumus lasītāja smadzenēs. Sanāca lieka datu dublēšana, norādot gadus. Dienu skaits ir parādīts vizuāli, bet to tāpat nācās marķēt ar skaitļiem, jo nav iespējams ātri saskaitīt 25 klucīšus. Un izmētājot dienas pa dažādiem brāzmu stiprumiem, grūti salīdzināt summāro vētraino dienu skaitu (ko var izdarīt Rīta Panorāmas grafikā). Piemēram, salīdzinot 2004./2005. un 2006./2007. gada datus, bez rēķināšanas nav skaidrs, kurā periodā bija vairāk vētrainu dienu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir devis piekļuvi meteoroloģijas datu arhīvam. Datu atlases rīks no lietošanas viedokļa ir briesmīgs un atlasīt var tikai četrus parametrus ar ierobežojumu laikā līdz vienam gadam. Apskatāmo datu kontekstā tas ir būtiski, jo 2006./2007. gada periodā Rīta Panorāmai un LSM.LV ir dažādi dati par dienām ar 30–39 m/s stiprām vēja brāzmām. Savukārt pēc LVĢMC datiem sanāk, ka šajā periodā vēja brāzmas no 21–29 m/s ir bijušas 27 dienas, bet vēja brāzmas no 30–39 m/s ir bijušas 3 dienas. Droši vien es pielietoju nepareizo metodiku. Cerams, ka Toms Bricis pastāstīs, kuram taisnība, bet manā grafikā būs LSM.LV dati.

Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.

Grafikai ir viens liels mīnuss, ar kuru netiku galā. Vajadzētu tikt vaļā no krāsu kodējuma skaidrojuma atsaucē.

Toties ar mazu triku vizuāli parādīju, ka šajā sezonā vētras vēl nav bijušas (LSM.LV ar to īsti netika galā). Visu mīlētās palīglīnijas parādījušās pretējā izpildījumā — dienas sagrupētas pa desmit. Lai varētu viegli salīdzināt blakus esošos periodus, dažāda stipruma vēja brāzmas saliktas kopā, bet tas netraucē tās atšķirt. Nez kāpēc vienīgi grafikās vārda «vairāk» vietā Latvijā baidās izmantot plusa zīmi. Kad jārunā par cilvēkiem 60+, tad viss ir vienkārši saprotams.

Starp citu, man ir lielisks rīks: mrserge.lv operatīvā informācija par meteoroloģisko situāciju Latvijā. Dati ir no LVĢMC un atjaunojas reizi stundā, atsevišķi tiek rēķināta feels like temperatūra un parāds a/s «Sadales tīkls» atslēgto klientu skaits.