Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmais piegājiens.

Pēc pēdējās Daugavpils vizītes un vizināšanās ar jaunajiem, lepnajiem tramvajiem tika pamanīts vēl viens jaunums. Pilsētas tramvajos parādījusies kustības shēma, kuru jau sen vajadzēja uzzīmēt un izplatīt. Vismaz par pilsētas viesiem domājot.

Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.
Daugavpils tramvaju kustības shēma. 2014. gada rudens.

Izdevās gan šī shēma, maigi izsakoties, ne visai. Netīšām izpļurkstējos, ka pieķeršos un pārzīmēšu.

Sāksim ar to, ka shēma un karte ir divas dažādas lietas. Shēma nav simtprocentīgi jāpiesaista reālajiem ģeogrāfiskajiem punktiem. Svarīgākais ir nokļūt no vienas pieturas līdz otrai. Stāvot pieturā jāsaprot, ka ir atrasta pareizā pietura, uz kurieni dažādu maršrutu tramvaji dodas un vai ir izvēlēts pareizais virziens. Jau esot pašā tramvajā shēma palīdz saprast, cik pieturas vēl būs jāpavada sabiedriskajā transportā.

Pirmais piegājiens gandrīz izgāzās, jo Daugavpils satiksmes mājaslapā un tramvajos esošajā shēmā atšķiras pieturu skaits, nemaz nerunājot par pieturu nosaukumiem.

Sekoja otrais piegājiens, kas bija tikpat bezcerīgs, kā pirmais.

Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Daugavpils topogrāfiskās kartes fragments.

Izrādās, ka topogrāfiskajās kartēs tramvaju pieturas neviens nezīmē. Iezīmē sliežu ceļus un ar to pietiek. Tramvaju pieturas nebija atrodamas arī Jāņa Sētas kartē un viņi paši atzinās, ka nekad par pieturu iezīmēšanu kartēs un shēmās pat nav domājuši.

Aprobežojoties ar cūcenes faktoru un to, kas glabājas galvā, tika uzskicēta pirmā shēmas versija. Labi, atzīšos. Bija vēl kādas četras darba versijas pirms tam, bet tās bija vairāk saistītas ar darba stila izvēli. Ja būs interese, varu iemest arī tās.

Tātad, šī ir tikai skice, kurā pagaidām galvenais ir noskaidrot, vai kāda tramvaju pietura nav aizmirsta. Paralēli arī sāk iezīmēties problēmas.

Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.
Mrserge.lv Daugavpils tramvaju kustības shēma. Pirmā skice.

Ir vairākas sliktas un dažas ne pārāk sliktas lietas. Sliktākās ir pieturu «Saules veikals» un «Tirgus» krustojumos.

Pie Saules veikala 1. un 2. maršrutam ir vienota pietura virzienā no Butļerova ielas galapunkta. Savukārt no centra visiem trim maršrutiem ir viena pietura. Jautājums, uz kuru pēc atmiņas un ceļu pārbūves nevar atbildēt: vai 3. līnijai ceļā no Stropu ezera uz centru ir pietura «Saules veikals»? Ja tāda ir, tad vēl būs jāizdomā, kā šo mezglu vispār uzzīmēt. Principā līdzīgs stāsts ir pie tirgus, tikai tur ir vienkāršāk, jo maršruti ir tikai divi.

Vēl ir arī Butļerova ielā. Tas nav galapunkts. Pēc manas visskaidrākās apziņas, pēc pieturas «Butļerova iela» seko depo. Vai depo vajag atzīmēt shēmā?

Sīkumi, kuriem pagaidām nepievēršu īpašu uzmanību. 3. līnijas slīpajā posmā aiz Saules veikala un pirms cietokšņa baltie punkti izskatās izsmērēti. Tā kā nav pārliecības, ka tie vispār paliks gala variantā kā pieturu apzīmējumi, pagaidām īpaši var necepties. Maizes kombināta un Stropu ezera galapunkti izskatās krietni labāk par slīpajiem, bet čakarēt un visur galapunktus taisnot arī šķiet neloģiski. Kādā no gala variantiem shēmai vajadzētu pielīmēt klāt arī Daugavu, pāris svarīgākos pilsētas ezerus un dzelzceļu, būs vieglāk orientēties. Arī pilsētas rajoni būs vien jāiezīmē.

Bez vietas kārtīgas izpētes neiztikt. Nācās sarīkot nelielu iepirkšanos, materiālu piratizēšanu izglītības nolūkos un tālāku nodošanu kartogrāfiskās ekspedīcijas dalībniekiem.

Jāņa Sētas Daugavpils karte un tās pirātiskā versija palielinājumā.
Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plāns un tās pirātiskā versija palielinājumā.

Sataisīju pāris kopijās palielinājumā Jāņa Sētas Daugavpils pilsētas plānu un šobrīd vietējo meiteņu komanda nodarbojas ar tā papildināšanu. Finālā vajadzētu iegūt visas strādājošās tramvaja pieturas un to piesaisti ielu tīklam. Būtiski ir arī uzzināt, cik ir vienāda nosaukuma pieturas ar atšķirīgām atrašanās vietām (sveiciens Saules veikalam), tāpēc pieturām klāt parādīsies arī virzieni un maršruti, kas šajās pieturās tiek apkalpoti.

Paigaidām viss.

Rokdarbi. Stipras vēja brāzmas Latvijā rudeņos un ziemās. Sveiciens Rīta Panorāmai un LSM

Izrādās, ka šajā rudenī visā Latvijā vēl nav bijusi neviena pamatīgi vētraina diena. Beidzot pirmais vakars ar vētrainu laiku (kaut gan nekas īpašs naktī tomēr nenotika), par kuru vakar no rīta vēstīja Rīta Panorāma un pēc tam rakstīja arī Latvijas sakarīgākais medijs LSM.LV. Abi mediji uzzīmēja arī grafikas, lai uzskatāmāk parādītu, cik bieži Latviju rudeņos un ziemās vēji ir šūpojuši.

Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām Latvijā. Rīta Panorāmas grafika.

Rīta Panorāmai ir izdevies izdarīt visu iespējamo, lai grafiku padarītu pēc iespējas nebaudāmāku. Bezjēdzīgas, spilgti sarkanas skalas un informatīvo troksni radošas palīglīnijas, ēnas stabiņiem. Un var tikai minēt, kādā prāta aptumsuma brīdī tika ielikta nulle skalu krustpunktā.

Starp citu, te var ļoti labi redzēt, cik bezjēdzīgas ir palīglīnijas. Ar visu nevajadzīgo skalu un palīglīnijām, dizainerim tāpat nācās pierakstīt katram stabiņam tā summāro vērtību. Palīglīnija vērtībai 10 pēdējā periodā nekādi nepalīdz saprast ka vidēji stipras brāzmas bijušas tikai vienu dienu.

Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM grafika.
Dienu skaits ar attiecīgo vēja brāzmu ātrumu. LSM.LV grafika.

LSM.LV uzdevumam piegāja prasmīgāk. Parādīts ir reāls dienu skaits, nevis abstrakts stabiņš. Skaidri saprotams, kāpēc nepieciešams sadalījums pa krāsām. Grafikai ir nosaukums, mēnešu periods, par kuriem grafikā ir runa, norādīts datu avots.

Tagad par trūkumiem. Grafikas pirms publikācijas arī ir jādod korektoriem izlasīt, virsraksts rada īssavienojumus lasītāja smadzenēs. Sanāca lieka datu dublēšana, norādot gadus. Dienu skaits ir parādīts vizuāli, bet to tāpat nācās marķēt ar skaitļiem, jo nav iespējams ātri saskaitīt 25 klucīšus. Un izmētājot dienas pa dažādiem brāzmu stiprumiem, grūti salīdzināt summāro vētraino dienu skaitu (ko var izdarīt Rīta Panorāmas grafikā). Piemēram, salīdzinot 2004./2005. un 2006./2007. gada datus, bez rēķināšanas nav skaidrs, kurā periodā bija vairāk vētrainu dienu.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ir devis piekļuvi meteoroloģijas datu arhīvam. Datu atlases rīks no lietošanas viedokļa ir briesmīgs un atlasīt var tikai četrus parametrus ar ierobežojumu laikā līdz vienam gadam. Apskatāmo datu kontekstā tas ir būtiski, jo 2006./2007. gada periodā Rīta Panorāmai un LSM.LV ir dažādi dati par dienām ar 30–39 m/s stiprām vēja brāzmām. Savukārt pēc LVĢMC datiem sanāk, ka šajā periodā vēja brāzmas no 21–29 m/s ir bijušas 27 dienas, bet vēja brāzmas no 30–39 m/s ir bijušas 3 dienas. Droši vien es pielietoju nepareizo metodiku. Cerams, ka Toms Bricis pastāstīs, kuram taisnība, bet manā grafikā būs LSM.LV dati.

Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.
Dienas ar stiprām vēja brāzmām rudens/ziemas sezonā Latvijā. mrserge.lv grafika.

Grafikai ir viens liels mīnuss, ar kuru netiku galā. Vajadzētu tikt vaļā no krāsu kodējuma skaidrojuma atsaucē.

Toties ar mazu triku vizuāli parādīju, ka šajā sezonā vētras vēl nav bijušas (LSM.LV ar to īsti netika galā). Visu mīlētās palīglīnijas parādījušās pretējā izpildījumā — dienas sagrupētas pa desmit. Lai varētu viegli salīdzināt blakus esošos periodus, dažāda stipruma vēja brāzmas saliktas kopā, bet tas netraucē tās atšķirt. Nez kāpēc vienīgi grafikās vārda «vairāk» vietā Latvijā baidās izmantot plusa zīmi. Kad jārunā par cilvēkiem 60+, tad viss ir vienkārši saprotams.

Starp citu, man ir lielisks rīks: mrserge.lv operatīvā informācija par meteoroloģisko situāciju Latvijā. Dati ir no LVĢMC un atjaunojas reizi stundā, atsevišķi tiek rēķināta feels like temperatūra un parāds a/s «Sadales tīkls» atslēgto klientu skaits.

Augšlīgatnes dzelzceļa pārejas brīdinājuma zīme

Augšlīgatnē, dzelzceļa līnijas Rīga – Ieriķi 65. kilometrā 2009. gada janvārī gājējiem atklāja jaunu dzelzceļa pāreju. Neviens, izņemot pašus Līgatnes novada iedzīvotājus, to nebūtu pamanījis, ja vien Miljons.com administratori neizceltos ar ceļazīmju jēgas nesaprašanu. Piecus gadus vēlāk, kad LSM.lv publicē gājēju pārejas fotogrāfiju, to pamanu es.

Augšlīgatne. Gājēju pāreja pār dzelzceļu. Foto: Veronika Simoņenkova.
Augšlīgatne. Gājēju pāreja pār dzelzceļu. Foto: Veronika Simoņenkova.

Pirmais, ko gribējās izdarīt, bija paķert spirta marķieri, iekāpt mašīnā un veikt steidzamu valodas kļūdas labojumu, paralēli izpelnoties kriminālatbildību. Veselais saprāts guva virsroku un es sākumā nolēmu noskaidrot, kā tāds teksts vispār tur parādījās.

Liriska atkāpe eParaksta faniem. Lai noskaidrotu, kas, kad un kāpēc ir uzstādījis šo zīmi, aizsūtīju elektroniski parakstītu vēstuli Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai un divu nedēļu laikā saņēmu gana izsmeļošu atbildi.
vēstule VDzTI (*.pdf) un atbilde no VDzTI (*.edoc ar pielikumiem)

Gājēju pāreju projektēja Limbažu uzņēmums PRO-BET (dokumentus parakstīja J. Roops un D. Skrastiņš), bet apstiprināja Līgatnes pagasta padome un Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija. Tā kā autors tieši tādai zīmei bija vai nu Roops vai Skrastiņš.

Pašam bija grūti noformulēt, kāpēc «Uzmanību vilciens!» ir aplams uzraksts. Tāpēc (ceru, ka sēžat) palīgā nāca ultramodernā un atsaucīgā Liepājas Universitātes valodniecības profesore Linda Lauze. Ir aizdomas, ka viņa ir sastopama pilnīgi visos sociālajos tīklos un visos arī komunicē. «Uzmanību vilciens!» ir sarunvalodas atgremojums, kam zīmē nebūtu jāparādās. Analīzes procesā radās gan «Uzmanību, vilciens!», gan «Uzmanību! Vilciens!». Bet, pat iedziļinoties gramatikas zinātnes hiphopā par  izteiksmes komunikatīvo tipu un runas aktu, nav iespējams tekstu «Uzmanību vilciens!» pareizi uzrakstīt, saglabājot uzstādītās zīmes vēstījuma jēgu.

Apskaidrība atnāca, netīšam nobraucot gar Brīvības ielas tramvaju depo.

Sargies auto zīme pie tramvaju depo uz Brīvības ielas.
Sargies auto zīme pie tramvaju depo uz Brīvības ielas.

Izrādās, ka jau 1960. gada 11. februāra laikrakstā «Cīņa» rakstā «Sargieties no vilciena!» Čiekurkalna stacijas priekšnieks stāsta par «Sargies vilciena» zīmēm uz dzelzceļa pārejām. Kas vēl interesantāk, tad arī tagad šādas zīmes uzstāda. Piemēram, Rīgā, Krustpils ielā.

Sargies vilciena zīme Krustpils ielā.
Sargies vilciena zīme Krustpils ielā.

Man bija slinkums vēlreiz tramdīt VDzTI, lai noskaidrotu, kad ir uzstādīta zīme Krustpils ielā. Tomēr ceru, ka inspekcija ņems vērā manus novērojumus un turpmāk nepieļaus projektus, kuros zīmēs tiek izmantota prasta sarunvaloda.

Atsevišķi apspriedām izsaukuma zīmes nepieciešamību. Zīmju noformējumam ir sava specifika, kur no izsaukuma zīmes jāatsakās. Galvenā priekšrocība — samazinās nelietderīgās informācijas apjoms. Pagājušā gadsimta zīmju autori to zināja, tāpēc «Sargies auto» ar izsaukuma zīmi būs atrodams vien tādās zīmes, kas radītas astoņdesmitajos un vēlāk.

Par to, ka rakstīt visus tekstu ar burtiem augšējā reģistrā ir stulbums, es jau esmu rakstījis citā kontekstā. Un arī uz zīmēm tas attiecas, jo samazinās lasīšanas ātrums. Būtu forši turpmāk pie Latvijas sliežu ceļiem redzēt latviski pareizi uzrakstītu un pareizi noformētu tekstu.

Augšlīgatnes dzelzceļa pāreja. Zīme «Sargies vilciena» mrserge.lv versijā.
Augšlīgatnes dzelzceļa pāreja. Zīme «Sargies vilciena» mrserge.lv versijā.

P.S. Miljons.com kļūdījās, pasmejot par pārejas plānotājiem. Gājēju ceļš nevar krustot dzelzceļu, tieši tāpēc tam bija pirms dzelzceļa pārejas jābeidzas un pēc dzelzceļa jāsākas atkal. Līgatnes pašvaldība sabijās un demontēja šīs zīmes. Ja toreiz pietika pacietības ņemties ar gājēju ceļa zīmju noņemšanu, varbūt tagad Līgatnes pašvaldībai pietiks pacietības, lai uzstādītu latviešu valodā pareizi uzrakstītu brīdinājuma zīmi?

Eiro simbola un saīsinājuma pareizrakstība. Kas mainījies gadu pēc maniem ieteikumiem

Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.
Pareiza eiro simbola lietošana tekstā.

Kad Latvijai tuvojās eiro reforma, publicēju ieteikumu par pareizu eiro simbola lietošanu latviešu valodā «Pareizrakstības nodarbības #6. Eiro simbola pareiza rakstīšana». Tobrīd neviena latviešu valodas pareizrakstību sargājoša institūcija to nebija spējusi izdarīt, vien gļēvi minēja muļķīgus un neloģiskus ieteikumus. Protams, bez ievērības nevar atstāt arī 2010. gada piezīmi par mērvienību rakstīšanu. Par valūtas simbola un saīsinājuma pareizrakstības problēmām (rakstīšanu pirms vai pēc skaitļiem) «Pareizrakstības nodarbības #3. Kā pareizi rakstīt mērvienības un citus apzīmējumus.»

2014. gada martā Valsts valodas centrs tā vietā, lai nodarbotos ar muļķībām, beidzot pievērsās sabiedrībai aktuāla jautājuma sakārtošanai un komisijas sēdē vienbalsīgi nolēma, ka latviešu valodā gan valūtu vārdiskie apzīmējumi (eiro, dolārs, rublis), gan saīsinājumi (EUR, USD, RUB), gan simboli (€, $, ₽) rakstāmi aiz skaitļa, atdalot to ar atstarpi.

Šis gads iet uz beigām un būtu interesanti saprast, kas notiek šajā lauciņā.

Latvijas Avīze vispār nav sapratusi, kas ir eiro saīsinājums.
Latvijas Avīze nav sapratusi, kas ir eiro saīsinājums.
Tele2 eiro simbolu lieto gan pirms, gan pēc skaitļa. Reklāmas aģentūras, kas apkalpo Tele2, laikam vēl nav sapratušas, ka jāpieturas pie vienota pieraksta veida.
Tele2 eiro simbolu lieto gan pirms, gan pēc skaitļa. Reklāmas aģentūras, kas apkalpo Tele2, vēl nav sapratušas, ka jāpieturas pie vienota pieraksta veida (un, vēlams, pie pareizā pieraksta veida).

Eiropas Savienības oficiālajā Iestāžu publikāciju noformēšanas rokasgrāmatā nekas nav mainījies vismaz pāris gadus. Droši vien, ka vēl pāris gadus superoficiālākā valodas institūcija uz pasaules, kas atbild par latviešu valodu, lietos aplamu pierakstu un ieteiks to lietot citiem.

Kopsummā virzās uz labo pusi, bet pielietojums vēl joprojām klibo. Ja redzat nepareizu eiro simbola vai saīsinājuma lietošanu, nepaslinkojiet un iebakstiet autoram.

Dienas piedāvājums cafe Leningrad. Eiro simbola pareizs pieraksts.
Dienas piedāvājums cafe Leningrad. Eiro simbola pareizs pieraksts.

Tīts Aleksejevs «Svētceļojums. Stāsts par Pirmo krusta karu»

Tīts Aleksejevs. Svētceļojums.
Tīts Aleksejevs. Svētceļojums.

Ir jābūt ļoti īpašiem nosacījumiem, lai es iespringtu uz kristietības literatūru. Igauņu vēsturnieks Tīts Aleksejevs to panāca. Un ne mazāks nopelns te ir arī Maimai Grīnbergai, kas šo literāro mākslas darbu iztulkoja no igauņu valodas. «Svētceļojums» ir literāri bagāta, kompromitējoša un ārkārtīgi aizraujoša grāmata, kas liek ik pa laikam sev atgādināt, ka tiek lasīta daiļliteratūra, nevis vēstures annāles.

«Un te nevarēja būt ne šaubu ēnas, un ar šo debešķīgo skaidrību apmierināti bija visi svētceļnieki, līdz pat beidzamajai sifilisa nomocītajai maukai».

Kad Aleksandrs Grīns un «Dvēseļu putenis» nonāca līdz manām acīm obligātās literatūras formā skolā, biju pārsteigts, ka skolotāja var prasīt mums lasīt par ķiverē asinīs peldošiem smadzeņu gabaliem. Toties tas bija īsts un neviltots priekšstats par karu un tā apstākļiem, kuru nespēja sniegt «patriotiskās» kara filmas. Tīts Aleksejevs ir radījis ko līdzvērtīgu, pirmās personas stāstījumā aprakstot 11. gadsimta nozīmīgāko vēstures notikumu Eiropā.

Pēc tam, kad biju izmalies cauri Bernāra Sordē grāmatas «Iespējamā Eiropa» murgainajam tekstam Kristīnes Našenieces tulkojumā, Tīta Aleksejeva «Svētceļojums» ar Maimas Grīnbergas debešķīgo tulkojumu bija kā auksts baltvīns karstā vasaras vakarā.

Grāmatu silti iesaku gan tiem, kas rod baudu iedziļinoties cilvēces vēsturē, gan tiem, kas gūst baudu no skaistas valodas. Bet jo īpaši grāmatu vajadzētu izlasīt visiem reliģiozi noskaņotajiem, kas uzskata, ka «kristīgās vērtības» ir pamatoti ierakstītas Latvijas Satversmes preambulā. Piedodiet, bet dēļ krusta kariem vien man kristīgās vērtības ir ļoti nepieņemamas.

Starp citu, Tīts Aleksejevs par grāmatu «Svētceļojums» 2010. gadā saņēma Eiropas Savienības Literatūras balvu. To pašu balvu Jānis Joņevs tikko saņēma par ģeniālo «Jelgava 94».

2015. gada kalendārs (ar ekstrām)

Ievērojot tradīciju, arī šogad sagatavoju maketu nākamā, 2015. gada kalendāram, kuru katrs var brīvi lejuplādēt, saglabāt, izdrukāt un lietot pēc saviem ieskatiem. Šoreiz ir lauzta tradīcija taisīt pliku datumu kalendāru un tas ir papildināts ar dažām ekstrām, bet pieejams arī makets bez šiem papildinājumiem.

2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).
2015. gada kalendārs (oktobra mēneša fragments).

Kā ierasts, kalendārs ir uztaisīts A formātā, brīvi var drukāt gan A4, gan A1 lielumā, kopā ir 13 lapaspuses, ieskaitot vāku. Es joprojām pieturos pie domas, ka absolūti bezjēdzīgi ir kalendārus izķēmot ar līnijām vai rūtīm dienu/nedēļu atdalīšanai. Tāpat man joprojām šķiet nesvarīgs vārdadienu kalendārs un padsmit dažādu atceres dienu pieminēšana.

Toties šoreiz kalendārā ieliku divas būtiskas lietas, kas attiecas uz darbadienām un brīvdienām: valstī oficiāli par brīvdienām atzītās dienas un divas pārceltās darbadienas, kas paredzētas 2015. gadā.

Tāpat kalendārā ir atzīmēti visi 2015. gada pilnmēneši (jo pilnmēness izrādījās būtisks faktors daudziem, kas manu kalendāru lieto) un atzīmētas arī abas dienas gadā, kad jāgroza pulksteņi uz ziemas un vasaras laiku.

Citādā ziņā makets joprojām ir vienkāršs, katram datumam apkārt ir pietiekami vietas, lai pieķēpātu sev vēlamo informāciju. Padomāts arī par tiem, kas kalendāru izdrukās un gribēs uzlikt spirāli — ir papildus atkāpe no lapas augšas.

mrserge.lv 2015. gada kalendārs ar nedēļu numerāciju, pilnmēness dienām, oficiālajām brīvdienām Latvijā, pārnestajām darbadienām, vasaras un ziemas laika maiņu, un citiem svarīgiem datumiem *.pdf formātā.

mrserge.lv 2015. gada kalendārs tikai ar datumu skaitļiem un izceltām brīvdienu dienām *.pdf formātā.

Atliek vien izvēlēties, kurš 2015. gada kalendāra variants šķiet piemērotāks izmantošanai. Digitālās drukas centros drukāt neiesaku (neizprotamu iemeslu dēļ tur ir paranormālas cenas), toties pašiem izdrukājot, pāris € var iekļauties un uz kopēšanas salonu var aiznest iegriezt spirāli, ja kalendāru karinās pie sienas. Iesaku izvēlēties vismaz 200g/m2 smagu papīru un noteikti neņemt stipri krītotu (spīdīgu), lai nav jāskatās uz atspīdumiem un piezīmes jāraksta ar spirta marķieri.

Tradicionāli — maketēšanas frīkiem, kas vēlas izskaistināt kalendāru ar kaķīšu bildītēm, pieejams *.idml fails makarēšanai InDesign. Es gan šī gada maketā nomainīju fontu no brīvi pieejamā Diavlo uz maksas PF Agora Serif Pro, bet prasmīgām rociņām tas nebūs šķērslis, ja jau būs ticis līdz maketa atvēršanai. Sapakots mrserge.lv 2015. gada kalendārs *.rar (jo ir trīs papildus grafikas, kas vajadzīgas maketam).

Lūdzu.

Interneta pieslēgums Silakrogā. Interneta Pasaule, Lattelecom, Tele2, LMT

Interneta pieslēgums Ropažu novada Silakrogā vienmēr ir bijis liels izaicinājums, ja ir nepieciešams pietiekami ātrs un, kas ir būtiskākais, stabils pieslēgums. Vismaz astoņus gadus klātienē pārliecinos, cik ļoti liela problēma var būt internets 20 km no Rīgas.  Man ir izdevies tikt līdz trešajam (patiesību sakot — ceturtajam) interneta pieslēguma nodrošinātājam un es ļoti nevēlētos vilties pēdējā. Tāpēc par visu pēc kārtas.

Līdz 2013. gadam lietoju Interneta Pasaule pakalpojumus, maksa mēnesī bija 17 Ls jeb 24,19 € (informācija no pēdējiem rēķiniem). Problēmas bija ikdienišķa parādība. Piemēram, kaut kāds viņu maršrutētājs katru reizi pie ilgāka elektrības pārrāvuma bija manuāli jārestartē. Līdz ar to reizi pāris mēnešos bija normāla parādība, ka vairākas stundas (vai, piemēram, visu nakti) vispār nav interneta. Un interneta ātrums bija 1 Mbit/s.

Pirms vēl Interneta Pasaule nokļuva Baltcom rokās, pieņēmu lēmumu pāriet uz Lattelecom, kas nebūt nebija lētāks. Tagad interneta pieslēgums izmaksāja jau 16,82 Ls jeb 24,03 €. Un mēs nerunājam par optiku, mēs runājam par dārgāko DSL, kādu Silakroga ciemā ir iespējams iegādāties. Optikas te nav un pārredzamā nākotnē droši vien arī nebūs. Pāris mēnešos rēķins izauga jau līdz 24,89 €, kāds tas bija arī pēdējā, septembra rēķinā.

Te paralēli parādās arī klusā testa pasākums — Tele2 piedāvātais internets datoram caur 3G puļķi. Cena bija samērā smieklīga un vidēji variēja no 5 līdz 15 € mēnesī (sākumā bija dārgāk, tad palika arvien lētāk un es eksperimentēju ar pieslēguma veidiem) par pieņemamu datu apjomu. Tomēr, tā kā 3G Silakrogā dikti labs vienmēr nebija, kā pastāvīgo pieslēgumu šo Tele2 pakalpojumu izmantot neizdevās. Un arī tehnoloģijas vēl nebija pietiekami labas, jo tādi stacionārie rūteri ar wi-fi opciju bija dārgi un sūdīgi strādājoši. No offence, Tele2! Es pieļauju, ka tagad jums viss ir bumbās.

Atgriezīsimies pie Lattelecom. Būtiskākais trūkums viņu pakalpojumiem — nevajadzīga spamošana un piespiedu mēģinājumi apmeklēt mans.lattelecom.lv sistēmu. Sākotnēji tie bija jaunumu un piedāvājumu e-pasti, kas nāca paralēli rēķiniem. No tā varēja viegli tikt vaļā, uzliekot filtru: «ja no Lattelecom un nav pielikuma, izmest miskastē». Bet tie kretīni izdomāja, ka var vispār nepiegādāt rēķinu PDF versijas, katru reizi vien atsūtot e-pastu ar paziņojumu, ka rēķins ir viņu sistēmā pieejams.

E-pasts no Lattelecom ar informāciju par kārtējo rēķinu ar pamatīgu devu nevajadzīga spama.
E-pasts no Lattelecom ar informāciju par kārtējo rēķinu ar pamatīgu devu nevajadzīga spama.

Cīņa izvērtās negodīga. Lattelecom atbalsta dienests tā arī nespēja man izskaidrot, kāds būtu iemesls tam, ka rēķini vairs nepienāk PDF formātā uz e-pastu (un man tādi ir vajadzīgi grāmatvedībai). Es zinu, ka tas nav pasaules gals, bet es arī neredzu iemeslu, kāpēc man vajadzētu saņemt to, ko es nevēlos. Jo ar savu naudu es nobalsoju par pakalpojuma saņemšanu, nevis par spama saņemšanu. Juridiski tur arī viss nav tik gludi. Pakalpojuma līguma pielikumā es skaidri norādīju, ka vēlos saņemt rēķinu uz e–pastu, bet gudrie juristi ir sataisījuši līgumu tā, ka saņemšana uz e-pastu nemaz netiek pieminēta.

Lattelecom līguma fragmenti par rēķina saņemšanas veidiem.
Lattelecom līguma fragmenti par rēķina saņemšanas veidiem.

Tātad, jebkurā gadījuma spamu izsūtīt Lattelecom ir likumīgas tiesības.

Vasarā pārgāju no Tele2 uz LMT, jo parēķināju, ka manam uzņēmumam ar kaudzi mobilo telefonu LMT pakalpojumi sanāk ja ne stipri lētāki, tad vismaz tādi paši un piedevām vēl 4G internets nāk klāt. Protams, 4G nebija un arī tagad nav visur, toties piedāvājums bija pietiekami sulīgs, lai izmēģinātu arī stacionāro rūteri un tā darbību Silakrogā paralēli Lattelecom internetam. Jāsaka, ka Huawei E5172 rūteris sevi lieliski pierādīja kā labu iekārtu un pēc mēneša testēšanas nolēmu, ka vairs Lattelecom internets Silakrogā vispār vairs nav vajadzīgs. Turklāt arī abonēšanas maksa ir tikai 23,80 € (mobilais internets bez ierobežojumiem). Tātad nebūtiski, bet tomēr lētāk par Lattelecom piedāvāto.

LMT internets Silakrogā šobrīd ir ātrākais un lētākais piedāvājums. Lattelecom piedāvā līdz 10 Mbit/s pieslēgumu. Varu galvu likt ķīlā, ka ātrums nekad nav bijis lielāks par 3 Mbit/s, līdz ar to LMT tīklā pat tikai pie 3G interneta pieslēgums ir būtiski labāks (lejuplāde turas pie 10 Mbit/s, augšuplāde ~1 Mbit/s). Raugoties uz 4G pārklājuma karti un vērojot balto plankumu, kas labi iezīmē ciema teritoriju, es naivi ceru, ka drīz tas iekrāsosies violets.

Silakroga ciems LMT 4G pārklājuma kartē 2014. gada 30. oktobrī.
Silakroga ciems LMT 4G pārklājuma kartē 2014. gada 30. oktobrī.

Starp citu, vēl viena lieta par labu mobilajam internetam ir arī zemes īpašniekiem vai pārvaldītājiem un par to daudzi nemaz neaizdomājas. Lai atvilktu kaut vai DSL pieslēgumu, Lattelecom ir nepieciešams atrakt fizisku kabeli. Tātad zemei parādās aizsargjoslu apgrūtinājumi, kuru bezvadu rūtera gadījumā rasties nevar. Un tikai padomājiet, cik ērti ir bez čakara un līgumu pārslēgšanas pārvietot modemu no vienas dzīvesvietas uz citu, ja tāda nepieciešamība rodas.

Lekcija «Kā lietot e–parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu» (papildināts)

Elektroniski parakstīti dokumenti (lasi — tie, kam ir e-paraksts) Latvijā likumīgi ir no 2003. gada 1. janvāra. Kopš e-parakstu apsaimniekošanu Latvijas Pasts nodevis LVRTC, tas ir kļuvis par ērtu un praktisku ikdienas rīku. Tomēr e-paraksta izmantošana joprojām ir niecīga. No vienas puses — ir ļoti daudz futurologu–skeptiķu, kas paši nezina, ko no e-paraksta vēlas sagaidīt. No otras — valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku nekompetence.

Ar futurologiem cīnīties nav jēgas. Viņi turpinās sapņot par sejas atpazīšanām, integrāciju viedtelefonos un  un citām nebūtiskām tehniskām niansēm. Savukārt valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku nekompetences mazināšanai ir tikai viens paņēmiens — pietiekami lielā daudzumā sākt bombardēt iestādes ar e-parakstītiem dokumentiem. Ierēdņiem nekas cits neatliks, kā celt savu kvalifikāciju, pielāgojoties mūsdienu prasībām.

Es biju starp tiem, kas izņēma eID karti tiklīdz tā kļuva pieejama kopā ar e-parakstu un lietoju elektroniski parakstītus dokumentus ikdienā. Gan kā uzņēmuma vadītājs, gan kā privātpersona jau vairākus gadus ekonomēju savu laiku, finanses un veselību, nestaigājot pa kabinetiem un nemeklējot to vienīgo un īsto, kuram jāiesniedz dokumenti.

Pēc vakardienas sarakstes ar Jāni no bāra Melno Cepurīšu Balerija tapa skaidrs, ka ir daudzi, kam vajag palīdzēt pārvarēt pirmo soli ceļā uz e-parakstu. Tāpēc tapa piedāvājums uztaisīt ne pārāk garu lekciju ar praktiskiem piemēriem un risinājumiem par e-paraksta lietošanu.

Kā lietot e-parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu
Kā lietot e-parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu

Lekcijas «Kā lietot e-parakstu un nekad neredzēt lodziņā kazu» norises vieta būs Jelgava, bārs Melno cepurīšu balerija. Datumu un laiku mēs izdomāsim kopā ar Janku, bet katrs, kas pieteiksies, var norādīt sev vēlamo (rīts / diena / vakars / darbadiena / brīvdiena).  Pāris dalībnieki jau ir pieteikušies. Lekcija nav plānota nākamā gada Jāņos, runa ir par tuvākajām nedēļām. Tāpēc tie, kas dzīvo Daugavpilī, plāno atvaļinājumu Maljorkā vai arī vēlas bezmaksas kafiju, var nepieteikties.

Tie, kas vēlas lekciju apmeklēt, var sūtīt e-pastu box@mrserge.lv, norādot pamatdatus par sevi, vēlamo norises datumu kā arī uzreiz uzdot tos jautājumus, atbildes uz kuriem sagaida lekcijas laikā.

Papildināts: Pasākums notiks kādā no novembra sākuma darbadienām, ap 18:00. Tā kā var atvases izņemt no bērnudārziem vai pulciņiem un pagūt noparkot automašīnas.

Vairāk par 15 dalībniekiem uz lekciju noteikti netiks. Visiem dalībniekiem obligāts nosacījums ir strādājoša laptopa klātesamība. Operētājsistēmai un izlaiduma gadam nav absolūti nekādas nozīmes. eID kartes un lasītāja esamība tiks atzīta par priekšrocību, bet būtu vēlams arī, ja būtu pieeja internetbankai kāda no šīm bankām: SEB, Swedbank, DNB, Citadele, Norvik vai Nordea. Par pārējo tad katram, kas pieteiksies, atrakstīšu atsevišķi.

Ja nevar vai nevēlas lekcijā piedalīties, bet ir jautājumi par e-paraksta lietošanu, var tos iemest komentāros. Būtu interesanti dzirdēt, kas jums uz sirds.

Papildinājums pēc lekcijas

Plānotās stundas vietā lekcija bija vairāk kā divas stundas gara un Kaspars Foigts pareizi atzīmēja, ka sanāca tāda kā prezentācija ar diskusiju. Man ir gandarījums par to, ka atsaucība bija tieši tāda, kādu es vēlējos — cilvēku nebija par daudz un nebija arī tā, ka neviens neieradās. Tai pat laikā ir skaidrs, ka datoriem īpaši pietuvinātiem cilvēkiem izpratne par e–parakstu ir stipri sagrozīta. Skepticisms datoriķiem ir par tehnoloģijām, savukārt pārējiem skepticisms ir par pielietošanas jēgu. Lekcijas finālā mums radās arī viens kolektīvi parakstīts dokuments.

Kaspara un Sergeja kopīgi parakstītā kaķu dokumenta skats eParakstītājs 3.0 programmā.
Kaspara un Sergeja kopīgi parakstītā kaķu dokumenta skats eParakstītājs 3.0 programmā.

Protams, neviltots prieks ir arī par pagodinājumu no VARAM puses (čau Inese!). Paldies visiem, kas ieradās. Lejuplādei sagatavoju lekcijas slaidus: E-paraksta lekcijas slaidi *.pdf, ja nu kādam noder.

Izdevīgi lidojumi un viesnīcas tagad ar Google meklētāju

Google Flights lidojumu meklētājs.
Google Flights lidojumu meklētājs.

Tālajā 2011. gadā Google prezentēja lētāko lidojumu meklētāju, kas toreiz bija pieejams vienīgi ASV iedzīvotājiem (lasi — aizpeļķes aviokompāniju piedāvājumu meklētājs). Toties tagad pārvietoties ar lidmašīnu jebkurā virzienā par izdevīgu cenu ir iespējams arī mums, jo Google Flights aviobiļešu meklētājs darbojas uz visa globusa.

Ievadam savu pašreizējo atrašanās vietu un izvēlamies vai nu lidojuma galamērķi caur meklētāju, vai arī iebakstām kaut kur kartē, vai arī izvēlamies kādu no piedāvājumiem. Foršākais ir tas, ka meklētājs parāda gala cenu, ar visiem nodokļiem un piemaksām, piedevām un uz to cilvēku skaitu, ko tu pats iepriekš iedauzīji.

Pilnīgi pievienojos Armanda domām par to, ka lēto aviobiļešu tirgotāji internetā, kas ar savu spamu līdz infarktam ir noveduši ne vienu vien e-pasta servera spamu filtru, var droši sākt meklēt citu nodarbošanos.

Vēlamā lidojuma galamērķa meklēšana uz kartes, uzreiz arī skatoties cenas.
Vēlamā lidojuma galamērķa meklēšana uz kartes, uzreiz arī skatoties cenas.

Izklaide visai ģimenei ir galamērķa meklēšana, pētot uz kartes pilsētām jau parādītās biļešu cenas. Spied uz jebkura sarkanā punkta kartē un jau pēc mirkļa parādās grafika ar cenu piedāvājumiem.

Google Hotels apmešanās vietu meklētājs.
Google Hotels nakšņošanas vietu meklētājs.

Un tie nav visi jaunumi. Tikpat foršs ir arī Google Hotels viesnīcu un viesu māju meklētājs. Jā jā, tur ir arī viesu nami. Piemēram, Engurē atrod abas zināmās apmešanās vietas. Arī Kolkā viss cool.

Un arī Google Hotels meklētāja neiztiek bez izklaides visai ģimenei.

Google Hotels meklētājs ar nokļūšanas laika ierobežošanu.
Google Hotels meklētājs ar nokļūšanas laika ierobežošanu.

Pievērsiet uzmanību bildes kreisajā pusē marķierim un kartes augšā laika izvēlnei. Un tagad pievērsiet uzmanību kartes labajā pusē pelēkajai zonai. Velkam marķieri jebkurā vietā uz kartes un skatāmies, kur norādītajā nokļūšanas attālumā atrodas tuvākās crash sites nakšņošanas vietas. Latvijas gadījumā gan nedarbojas variants ar sabiedrisko transportu, bet kājām un ar auto rēķināt attālumus ir iespējams samērā ticami.

Jā, ir arī dažas neērtības. Google Flights daudzām aviosabiedrībām cenas aprēķina, bet vairākos testētajos variantos diemžēl nāksies no jauna šo lidojumu izvēlēties jau aviosabiedrības mājaslapā. Toties cenas tiešām sakrīt. Google Hotels arī neļauj pa tiešo rezervēt, tātad Booking.com nenomirs un Ramūnam būs kur strādāt.

Savukārt tiem, kuriem nepatīk lidot, braukt ar mašīnu un gulēt siltumā, pēdējais laiks ir iepazīt Normja Dodies.lv karti ar vietām Latvijā, kur doties pastaigās pie dabas. Pārgājienu takas, piknika vietas, putnu torņi un citi skaisti Latvijas nostūri.

Īsfilma «Eksperts» un eksperta atbilde

Latviešu autors un režisors Lauris Beinerts pirms pus gada iemantoja interneta pasaules uzmanību ar savu īsfilmu The Expert aka Seven Red Lines (Eksperts jeb Septiņas sarkanās līnijas). Īsfilmas sižets ir par sapulci kādā ofisā, kuras laikā klienti mēģina noformulēt savu vēlmi par jauno logotipu. No otras puses izmisumā tiek dzīts pieaicinātais eksperts, kas mēģina izskaidrot, ka klienta vēlmes nav izpildāmas.

Nepagāja pat divi mēneši, kad Skots Wiljamsons (Scott Williamson), par kura personību man diemžēl vairāk zināšanu nav, spēja Laura īsfilmas varoņiem radīt tieši to, ko viņi vēlējās.

Šis ir ieraksts no neregulārās bloga rubrikas par tīmeklī atrodamajiem video. Iepriekšējo reizi piedāvājo noskatīties video par jaunākajiem zinātniskajiem prātojumiem par ārpuszemes dzīvību kā arī par Laniakeju.