Sakarā ar to, ka pēc iepriekšējās publikācijas par NYTimes jauno virsrakstu izlīdzināšanu saņēmu e-pastus ar jautājumiem par to, kas tas viss tāds ir, nedaudz paskaidrošu par šo tēmu smalkāk.
Tātad, paņemsim iedomātu tekstu, kas mums ir jāsakārto slejās. Pirmajā variantā izkārtosim šo tekstu piecās slejās.
Augšējā variantā mēs redzam tipisku piemēru, kā virsrakstu izlīdzinātu aizpeļķes maketētājs. Šādā izkārtojumā virsraksts pārklāj visu tekstu un izlīdzina savu (virsraksta) smagumu uz bloka centru.
Zemāk redzamajā variantā mēs redzam tipisku eiropiešu maketētāja garadarbu. Virsraksts tiek izlīdzināts pēc kreisās puses, tādējādi atvieglojot lasīšanu (jo mēs lasām no kreisās uz labo), toties bloka līdzsvars ir pavirzījies uz kreiso pusi un virsraksta labajā pusē ir parādījies gaiss, kas teorētiski var būt par neērtu pieturas punktu acīm. Tāpēc bieži vien nākas pārtaisīt virsrakstus, pieliekot vai noņemot vārdus, lai tas veiksmīgāk komponējas blokā. Tomēr tieši tas pats bieži vien var būt attiecināms arī uz amīšu izkārtojuma variantu.
Tagad apskatīsim piemēru, kad tas pats teksts ir izkārtots divās slejās.
Kreisajā pusē šoreiz ir eiropiešu variants, labajā – jaunais, netipiskais izkārtojuma variants. Kā redzam, tad kreisajā pusē virsraksts daudz vieglāk nolasās, tai pat laikā virsraksta labajā pusē ir parādījies gaiss, kas jau apgrūtina viennozīmīgu informācijas uztveršanu. Savukārt labajā pusē redzamais piemērs ar virsrakstu ir kļuvis haotisks, jo ir grūti uztvert gan nākamās rindiņas sākumu, gan arī kopējo vizuālo tendenci. Turklāt gaiss ir gan pirmās rindas beigās, gan otrās rindas sākumā.
Pēdējais piemērs ir ar vienslejas teksta izkārtojumu blokiem.
Pirmajā bloka variantā es atstāju garo virsrakstu. Kā redzams, pārlieku lielais robainums virsraksta labajā pusē apgrūtina momentānu teksta uztveri, tomēr no saturiskā viedokļa ir par galvas tiesu nozīmīgāks, nekā pārējie divi piemēri.
Nelielai atkāpei — lai cīnītos ar tādu robainumu, parasi avīžu maketētāji palielina vai samazina virsraksta burtu lielumu. Piedevām, lai vieglāk operētu ar vairākiem virsrakstiem vienā lapā, tiek izmantoti vismaz divi dažādi virsrakstu stili, piemēram, viens treknajiem burtiem, otrs – parastajiem. Tādējādi gandrīz vienmēr var piemeklēt balansu un panākt vizuāli patīkamu virsrakstu. Šai gadījumā tas netika darīts, lai varētu salīdzināt blakus esošos blokus.
Otrais bloks ir izkārtots pēc eiropiešu standartiem. Tas salīdzinoši labi ir uztverams un pārklāj slejas platumu, tāpēc vienojās arī ar tekstu, tomēr virsraksta nošķeltās piramīdas forma acis neviļus nogrūž pa labi no slejas.
Savukārt pēdējajā bloka piemērā ir izmantots jaunais izkārtojuma princips. Pirmā rindiņa ir izlīdzināta pēc kreisās puses, otrā — centrēta, bet trešā — izlīdzināta pēc labās puses. Virsraksts ir dinamisks, viegli uztverams un labi izklājas uz bloka.
Šis, manuprāt, ir vislabākais piemērs, kur var pielietot šādus teksta izklājumus — šaurās tekstu slejās. Tomēr es turpināšu pētīt šo jauno tekstu izklājumu variantu un varbūt atklāšu vēl kādu labu tā pielietojumu.
Sis ir viens no labaakajiem skaidrojumiem, plus man vispaar nebija nedz nojausma, par ko ir runa, nedz mani tas baigi interiseetu, bet es tomeer izlasiiju un paldies par izsmeloso skaidrojumu. Domaaju ka muusu CEO speciaalistiem buiutu jaamaacaas kaa vienkaarsi pateikt sarezgiitas lietas.
Plus atziisu, ka man labaak patiik eiropeistiskais variants visos gadiijumos.
nu nezinu – iespeejams pieradums man neljauj izkaartot pa jaunai modei, lai arii ir kaut kaada loģika, tomer nepamet sajuuta, ka virsraksts ir nesakaartots…
un nafig jaakaarto pa jaunam?…
esmu konservatiiva :) laikam…
..reklāmas galvenais princips ir būt pamanītai.. šķiet izdevās…