Sasodīts, kad pirms gada vēl it kā testēju šo štelli, likās, kas nekas jau tur nebūs un drīz aizmirsīšu par tās esamību, bet tagad last.fm man ir galvenais mūzikas klausīšanās rīks!
Un kas mani priecē visvairāk – last.fm parādās arvien vairāk un vairāk pašmāju mūzikas, tai skaitā arī vecā, sen aizmirstā estrāde (Jelgavas post-grunge, Daugavpils heavy metal). Tā, piemēram, vakar klausījos agrīnos Huskvarn darbus, Dzelzs Vilka dziesmas no albuma Mirušās kaijas (kurš vēl joprojām, manuprāt, ir vienīgais saprātīgais grupas albums).
Pēdējā laikā esmu arī tā pamatīgāk sācis iepazīt mūsu kaimiņu daiļradi. Tā nu šodien, piemēram, ieslēdzos uz Lietuvas mūzikas viļņa. Un kāds bija mans neviltotais bērna prieks, kad pie šo šausmīgo lietuviešu dziesminieku aprakstošiem atslēgvārdiem (tagiem, ja gribat būt moderni), atradu ko tādu!
Well, I hate too.
Bet ne par to ir šis stāsts – popularizējiet un paši lietojiet last.fm. Tas ir pilnīgi legāli, jūs nevienam neko nezogat, bet no otras puses – arī mūsu pašmāju un ne tikai pašmāju dziesminieki arvien vairāk sarosīsies un publicēsies last.fm, lai varam vairāk klausīties viņu aktuālos superhitus!
Piezīme. Par to legalitātes lietu – last.fm paļaujas uz to, ka muzikālais kontents tiek ievietots no leiblu puses, visi mūziķi vai tos pārstāvošie leibli, kas negrib sevi tur redzēt, mierīgi var izvākties ārā jebkurā brīdī nosūtot e-pastu last.fm servisam. Un tai pat laikā tie, kas vēlas sevi popularizēt, var izvietot dažas dziesmas iekš last.fm, bet pārējās piedāvāt iegādāties CD. Manuprāt – ideāls variants, j, piemēram, ievadot atskaņotājam atslēgvārdus «nordic folk» es varu uzdurties uz kaut ko, ko tiešām vēl neesmu dzirdējis un ko ļoti vēlētos iegādāties, bet veikalu plauktos man visu laiku būtu jāuzmācās pārdevējam, lai man kaut ko pastāsta, savukārt kačāšanas programmās būtu jāvelk viss pēc kārtas.