Ja jums šķiet, ka šai bildei nav nekāda sakara ar raksta virsrakstu, tad jūs maldieties. Kaut gan viss sākās stipri ātrāk, teiksim tā, vairākus tūkstošus gadus ātrāk.
Sensenos laikos dzīvoja cilvēki, kuriem, tieši tāpat, kā tas ir mūsdienās, nebija talants noteikt, vai tas, ko viņi rada ir šķībs vai taisns, toties viņiem bija pietiekami daudz prāta, lai vienu un to pašu darbu nedarītu vairākas reizes. Tā uz pasaules parādījās tabulas un, līdz ar tabulām — tabulu rāmji.
Rāmjus vienmēr un visos laikos izmantoja, lai varētu ar roku veicamo darbu izdarīt precīzāk. Šī sienas zīmējuma fragmentā, ko es pirms HVZ cik gadiem nobildēju Ēģiptes vēstures muzejā Turīnā, var redzēt, ka hieroglifi, attiecībā pret līnijām, kas tos norobežo, ir zīmēti ar izcilu precizitāti. Man nav ne mazākās nojausmas, pēc kāda principa tika sadalīti darbi, bet izskatās, ka tas līniju vilcējs, kurš iedalīja vietas hieroglifiem tieši virs dievu zīmējumiem, visticamāk, atlikušo mūža daļu pavadīja, kraujot piramīdām akmeņus.
Vēlāk nāca citi tehniskie paņēmieni, kā dabūt kaut ko, kas ir tavā prātā uz papīra, bet līdz digitālās izdošanas laikam nemainījās tehnika — ja kaut ko vajag skaidri norādītā vietā iedabūt, tad pirms tam ir jāievelk robežas, lai ir skaidrs, kur tad tas kaut kas atradīsies.
Loģiski, lai vieglāk būtu ierakstīt, cik tad maksā kāds no ogu vai sēņu veidiem, mēs skaisti iezīmējam vietu, kur to ciparu iebāzt, lai nesanāk putra un nav jāčakarējas. Un, kā kārtīgiem padomiju piedzīvojušajiem mums bija liels pienākums izmantot lineālu un zīmuli visur, kur vien tas ir iespējams, pirms ķērāmies klāt pie tušas, krāsas vai kāda cita paliekoša izteiksmes līdzekļa izmantošanas.
Nu, gandrīz vienmēr.
Un tad nāca datorlaikmets ar saviem spiedogiem un zīmogiem. Un mēs uzreiz aizmirsām, ka līniju izmantošanai jebkādās formās, tabulās vai tekstos bija lielākoties vienīgi funkcionāla jēga — atrast kur rakstīt vai zīmēt un glīti šo vietu aizpildīt. Bet nu taču nevar tautieši no tā atradināties, galu galā tūkstošiem gadu to ir lietojuši. Un nesaprot, ka tajā brīdī, kad ar roku nekas nekur vairs nav jāiebaksta, nav arī jāmoka vairs cilvēka acs, saraibinot pasniedzamo informāciju ar absolūti bezjēdzīgiem režģiem.
Un aiziet, bliežam visu tabulās, saliekam visur rāmjus apkārt. Vajag taču kontrastu! Vajag spēku! Un viss, kas mums paliek no tik elegantā flip-dot ekrāna, ir zaļās krāsas teksti uz tumšāka fona. Kaut arī patiesībā šie teksti bija uz melna fona gaišiem burtiem nevis tāpēc, ka tas ir superkontrasts, ideāla lasāmībā un tūkstošu gadu pieredzes rezultāts. Vienkārši izmantojot melnu fonu, nevarēja redzēt iekārtas nepilnības pie nevienmērīga apgaismojuma — ēnas no atsevišķiem punktus veidojošiem elementiem.
Un tā mēs turpinām dragāt rāmjus apkārt visam, ko vairāk vai mazāk spējam dēvēt par tabulām, kaut gan tas ir reāli atbaidošs un funkcionāli absolūti nekādu jēgu nenesošs elements.
Es tagad mācos kopā ar ekonomistiem un Exceli funkcionāli viņi pārzina labi, bet ja kaut kas vizuāli jānoformē, tad tā ir katastrofa.
Sorry, vecīt, bet tu pa lielam kļūdies. Tabula “pēc” ir tikpat grūti uztverama, kā tabula “pirms”. Ispējams pat vēl grūtāk. Ja noņem rāmjus un strīpas, bet atstāj tās garās, tukšās vietas, tad jāpieliek kaut kas pie kā acij turēties lai nepārlekt uz nepareizo rindu. Piemēram, piešķirt dažādas krāsas fonam.
Izskatās, ka viens no Štāla ekonomistiem tikko arī paguva iekomentēt.
Krievu tablo melnās strīpas ir tādēļ, lai varētu izsekot pa horizontāli. līnijas ir vajadzīgas ne tikai rakstīšanai bet arī lasīšanai
Pēc variants ir drausmīgs.
Ikdienas darbam “pēc” variants ir pilnīgi garām. Gribētos redzēt kā tu pastrādātu ar milzu Excel tabulu bez līnijām vai fona katrai otrajai rindai. Man tomēr gribas piekrist variantam, ka līnijas ir nepieciešamas lasāmībai, ja rindas ir garākas, un arī “pēc” variantā tām neesot tik garām, tomēr ir jāsasprindzina uztvere, lai saprastu kurš cipars atbilst kurai pozīcijai.
Kā reize pirms variants ir daudz vieglāk lasāms un uztverams. Man vismaz. Otrais varbūt ir stilīgāks un iederētos kādā gada pārskatā vai dizainiski noformētā darbā, bet ja nu man ir jāstrādā ar cipariem, jāmeklē infa un jākalkulē, tad pirmais variants neapšaubāmi ir ērtāks.
Jāni, ja tu būtu kaut uz sekundi iedziļinājies tajā, ko es rakstīju un kāpēc.
Es īpaši uzsvēru, ka līnijas, kas sadala tabulas vai kādas vizuālās virknes robežas ir vajadzīgas gadījumos, ja tev kaut kas ar šo tabulu ir jādara (t.i., jāpieraksta kaut kas klāt vai jānoņem nost, jāsakalkulē vairākas ailes, jāpapildina ieraksts, utml.). Loģiski, ka nebūtu prāta darbs, teiksim, Excel programmai noravēt nost režģi. Jo tad nevarētu neko saprast.
Mans pirms un pēc paraugs ir piemērs, kā datus attēlot (ko es īpaši gribētu uzsvērt) un tu pats ļoti pareizi to atzīmēji savā otrajā komentārā, runājot par gada pārskatiem un noformētiem darbiem.
nē, Sergej – līnijas un vizuālas norādes, kas “vada” aci ir nepieciešamas arī lasot, ne tikai rakstot. Dizains – vesela nozare, kas ar to nodarbojas…
“Pēc” variants nepārskatāms un neuztverams, bet teksts kā pašam Ļebeģevam. Iesaku – ja nesanāk tad nemudrī, atstāj to lineāru. Aiznems vairāk vietas, bet visiem būs labāk.
Ja ir vajadzīgas līnijas, kas vada aci, lai varētu saprast, kā lasīt, tātad tas ir slikts dizainera darbs. Tieši to arī vēlos uzsvērt un, kā redzams, daudziem tas nešķiet pieņemami, ko es arī sagaidīju.
Bet kāds pamatojums ir tam, ka līniju izmantošana automātiski nozīmē sliktu dizainu? Manuprāt, var būt gan slikts, gan labs dizains ar līnijām. Viss atkarīgs no konkrētā gadījuma un vajadzības.
Ir teorija par sūdu daudzuma attiecību pret informatīvās plaknes lielumu. Es par to rakstīju: http://mrserge.lv/2011/par-sudu-daudzumu-un-ta-ietekmi-uz-saturu/ kā arī šajā rakstā http://mrserge.lv/2010/rokdarbi-kidajam-jelgavnieki-lv-pirmo-lapu/
Līnijas ir sūds, kas nenes informāciju. Ja dizaineris nespēj uztaisīt maketu, kurā nevar iztikt bez sūdiem, tad viņam ir jāmaina profesija.
flip-dotiem ir viens liels plus, kapēc sāda tehnika tiek lietota… viņš ir sasoditi lēts no resursu patēriņa aspekta. t.i. elektribu petērē tikai flipiem. visiem parējiem ir jāpatēŗē eletriba visu laiku.