Līdz ar Juglas tramvaju līnijas pārbūvi, lai tā būtu piemērota zemās grīdas tramvajiem, Rīgas Satiksme ir uzbūvējusi arī pavisam svaiga paskata tramvaja pieturas. Kaut gan pie Alfas pietura vēl nav līdz galam pabeigta, izmēģināt neērto beņķi un izbaudīt skatu pilnībā aizsedzošos nojumes sānus var jau tagad.
Ir pamatotas aizdomas ka cilvēks, kas šīs pieturas projektēja, sabiedrisko transportu nav lietojis. Kustības saraksts atrodams vienīgi pie pieturas ceļazīmes staba, kas ir kādus desmit metrus no nojumes. Lietus vai sniega laikā, pirms paslēpties zem nojumes, nāksies padirnēt pie staba, lai uzzinātu, cikos transports būs pieejams. Atrodoties zem nojumes, no abām pusēm ir vides reklāmas stendi, kas pilnībā aizsedz redzamību. Attiecīgi, par transporta pienākšanu uzzināt var tikai mirklī, kad tas jau ir pieturā. Tas ir īpaši stulbi tad, kad piebrauc garie tramvaji un sānos dublētais numurs nav pretim nojumei. Neskaidra ir arī loģika, kāpēc jumts un sāni nav vienlaidus. Virs reklāmas stenda ir makten liels caurums, kas būs noderīgs, lai varētu salīt/ieputināties vējainā laikā.
Šķiet, ka vienīgā labā lieta, ko var pateikt par jaunajām pieturām, ir tramvaju kustības shēma, kas atrodama nojumē. Kaut gan pati shēma ir sazīmēta līki, toties ir.
Mani izbrīnīja tas, ka nojumes sānā nadziņš, uz kura tiek dublēti sabiedriskā transporta maršrutu numuri ir nokrāsots dzeltenā krāsā. Ir apsveicami, ka maršrutu numuri tiek dublēti. Tas būtu ļoti labs veids kā atrast vajadzīgo pieturu gadījumos, kad tādas ir vairākas pēc kārtas (piemēram, pretim Stockmann uz 13. janvāra ielas), tomēr daudz lielāku jēgu funkcionāli šis nadziņš nestu gadījumā, ja tas tiktu krāsots Rīgas Satiksmes transporta veidu krāsu kodējumos. Attiecīgi, tramvaja pieturai nadziņš būtu sarkans, trolejbusiem — brūns, autobusiem — zils, nakts transportam — tumši pelēks. Un ja pietura pilda vairāku transporta veidu pieturvietas funkciju, tad nadziņam šīs krāsas attiecīgi nāktu blakus/virs/zem klāt. Ejot no tās pašas Alfas uz sabiedrisko transportu centra virzienā, jau pirms Brīvības ielas šķērsošanas varētu pamanīt «nu to sarkano pieturu», pirms kuras būtu «brūnā/zilā» autobusa un trolejbusa pietura.
Neredzamība ir hroniska slimība. Bet neko darīt – tā ir reklāmas būdiņa, nevis pietura.
Visādos Eiropas apvidos, gan urbānos gan lauku, tā nav hroniska slimība. Vajadzīgajā pusē ir stikls.
Atvainojiet par komentāru ārpus konteksta, bet vai varat, lūdzu, kā speciālists uzrakstīt par veiksmīgi un neveiksmīgi sagatavotiem komunālajiem rēķiniem? Drīz grasos pārveidot sava uzņēmuma papīrus, ļoti priecātos par kādām vadlīnijām.
Esmu kaut kad bakstījies gar komunālo saimniecību e-versijām, bet rēķinus līdz šim neesmu vēl laikam paguvis iztestēt. Vari atsūtīt esošos maketus uz e-pastu sergejs.bizans@sv.lv un es apskatīšos, kas tev tur ir vai nav.
Pie tam būtu jāņem vērā, ka pieturās vismaz teorētiski vajadzētu sēdēt vecākiem cilvēkiem, kuri reizēm nevar kustēties ļoti žiperīgi, attiecīgi, viņi, sēžot pieturā, ierauga pienākošo tr līdzekli, sāk kustību, tas vai nu viņus gaida (ja šoferis viņus pamana un labs cilvēks) un visus bremzē, vai arī negaida un seniors paliek plātot rokas. Faktiski to var nosaukt par kaitniecību gan senioriem, gan visiem pārējiem pasažieriem, kuri ir spiesti gaidīt.