Priecīgas Lieldienas visiem lieliskajiem uzņēmumiem, kas nemitīgi un no visas sirds sveic mani svētkos, sūtot labākos putekļusūcēju, dārza tehnikas, e-pastu datubāžu, šokolādes strūklaku, Lieldienu atlaižu un citāda veida prātam neaptverami labu, svētku iespaidotu ziņojumu gūzmu, piedrazojot fizisko un digitālo pastkastīti.
Man ir absolūti vienaldzīgs autobusu kompānijas sveiciens svētkos, ja šīs kompānijas pakalpojumus esmu izmantojis vienu reizi pirms četriem gadiem. Valsts un pašvaldības iestāžu bezjēdzīgie stoka bilžu izkrāsotie sveicieni svētkos norāda uz to, ka šajās iestādēs joprojām strādā pārāk daudz cilvēku un tajās ir ko atlaist no darba.
Ielas pulkstenis uz Brīvības un Miera ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Ielu pulkstenis ir ļoti praktisks pilsētvides objekts. Un, ja pilsētas plānotājs neattiecas pret savu profesiju vieglprātīgi, tad ielu pulkstenis ir arī skaists objekts, kas papildina pilsētas vidi. Kaut gan tagad katram ja ne uz rokas, tad kabatā vai somiņā noteikti ir kāda digitāla iekārta, kas rāda pareizu laiku, ielas pulksteņa nozīme vēl joprojām ir nozīmīga. Piemēram, gadījumos, kad telefons ir izlādējies vai aizmirsts (pazaudēts), rokas pulkstenis saplīsis vai nav pārslēdzies uz ziemas/vasaras laiku. Nu un vēl jau gadās arī tādas dienas, kad īsti nezini, kurš gads ir.
Jaunais Rīgas ielas pulkstenis Barona un Ģertrūdes ielas krustojumā. Kvalitāte briesmīga, jo fotografēts ar Samsung Galaxy S III.
Tik ļoti vizuāli izvarot pulksteni spēj tikai ļoti liels nejēga. Vēl lielāks nejēga vai arī vienaldzības mākts pilsētplānošanas darbinieks spēj šādu mēslu apstiprināt izvietošanai uz ielām. Cik noprotu, tad Barona iela nav vienīgā, kur šie brīnumi ir parādījušies. Manīti ir arī Juglā. Bet dažās vietās vēl ir saglabājušies īstie, skaistie Rīgas ielas pulksteņi.
Ielas pulkstenis uz Avotu un Stabu ielas krustojuma. Google Street view ekrānšāviņš.
Rīga var lepoties ar lielisku centrālās stacijas pulksteni. Nedaudz izvarotam, bet arī Laimas pulkstenim pie Brīvības pieminekļa nav ne vainas. Pie dažām vecajām rūpnīcām vēl ir saglabājušies estētiski baudāmi, diemžēl gan nestrādājoši ielas pulksteņi. Žēl, ka šādu pulksteņu šobrīd ielās nav vairāk un esošajiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība (lasi — neviens par tiem neinteresējās, ja nu vienīgi gadās fanātiski māju īpašnieki).
Tai pat laikā Maskava kārtējā sadarbībā ar labi zināmo Art Lebedev Studio ir pasūtinājusi jaunu dizainu ielu pulksteņiem un tieši Maskavas vajadzībām radītaTsiferblatus ielas pulksteņu sērija. Lieliska ielas pulksteņu sērija, kas, piedevām, pielāgota dažādām pilsētas vietām un dažos modeļos papildināta arī ar datuma un temperatūras rādītājiem.
Man personīgi visskaistākie šķiet Konstantīna Grcica (Konstantin Grcic) un Neša Korta (Nash Court) seši ielas pulksteņi, kas uzstādīti kā funkcionējoši mākslas objekti Doklendā, Londonā. Par pamatu mākslas darbam ņemti slavenie Šveices dzelzceļa Mondaine pulksteņi, tikai no divpadsmit cipariem ciparnīcā ir atstāts tikai viens. Bet tādus jau Latvijā mums laikam neredzēt nekad.
The Atlantic intervija ar ASV Jūras observatorijas laika servisa galveno zinātnieku Dr. Demetrios Matsakis par to, kur rodas precīzs laiks, kā tiek iegūta precizitāte un kāpēc tā ir vajadzīga. Foršākais ir beigās, kad Demetrios spriež par problēmām, kas mūs sagaida brīdī, kad pulksteņi būs pārāk precīzi.
Savukārt SeriousScience publicēja interviju ar Harvardas lektoru Ronaldu Velšvortu (Ronald Walsworth), kurā zinātnieks stāsta par iespējām, kā precīzu laiku izmanto un kā varētu nākotnē to izmantot.
Daba šogad pamatīgus jokus plēš. Ja pats sev nesaglabāšu, neticēšu, ka tādi laikapstākļi mums ir bijuši.
2014. gada 5. marts Silakrogā.
12. martā pat paguvu izbraukt ar moci pāris desmitus jūdžu, bet draugi visu pagājušo nedēļu motociklu izmantoja kā primāro pārvietošanās līdzekli.
2014. gada 17. marts Silakrogā.
Patreizējos laikapstākļus Latvijā (atjaunojas reizi stundā) var skatīties meteolv rīkā. Turpat skatāma ar Kirila līdzdalību tapusī grafika par elektrības atslēgumu skaitu Latvijas teritorijā.
Raidījums «Zebra» Paula Timrota vadībā apsekoja Rīgas parkomātus un kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem izpētīja, kā parkomāts darbojas un kādas ir lietojamības problēmas, kas ar to saistītas. Un to ir vairāk, nekā jūs spējat iedomāties.
Gandrīz visas parkomāta problēmas sižetā ir uzskaitītas. Nav skaidrs, kāpēc «Rīgas Satiksme», uzņēmums ar ļoti pietiekamu budžetu, pirms parkomātu uzstādīšanas nav veikusi elementāru pārbaudi uz lietotājiem.
P.S. Man ir vēl 1000+ stipri vecāki video (un arī jaunāki, piemēram, Азбука | Alphabet), kurus varētu publicēt blogā. Kā ir, ērtāk ir blogā, vai arī pietiek, ka tviterī iemetu?
Ideja par to, ka tualetes papīram būtu jānovieto atsevišķs spainis blakus podam bija loģiska tad, kad mazmājiņās Padomju Savienības sabrukšanas laikā bija jāizmanto jebkas, ja vien tā nav latvāņa lapa. Rindās stāvēšana vai arī vecas Padomju Jaunatnes pielietošana higiēniskos nolūkos bija vienkārši atrisināma dilemma. Bet, kāpēc šī kustība ir saglabājusies līdz mūsdienām, man kaut kā nav skaidrs. Ok, raugu mest sausajā atejā arī nevajadzētu, jo tas izraisīja, kā minimums, skolas direktora dusmas. Bet arī tas, šķiet, šobrīd vairs nav aktuāli.
Aizvadītajā vasarā ar Lolitu bijām aizbraukuši apskatīt Sāremā salu Igaunijā. Uz to no sauszemes var nokļūt ar prāmi, kurā atradu gaužām neveiklu norāžu un instrukciju kopumu. Ja neskaita megainstrukciju, ko nedrīkst bāzt podā, vēl neveiklāk izskatās instrukcija, kā nolaist ūdeni.
Tualetes lietošanas instrukcija Igaunijā uz prāmja. Oriģināls un Mr. Serge variants.
Protams, man vēl joprojām nav skaidrs, kāpēc es tur nevarētu bāzt tualetes papīru podā, toties lieku reizi var uzsmaidīt un atgādināt par citiem higiēnas pribambasiem, kurus veči parasti nelieto.
Ielu plānošana šobrīd ir gana populārs temats ne tikai Rīgā ar tās veloproblēmām, bet arī citur Latvijā. Katra novada vai pilsētas būvvaldē strādājošie cilvēki ir pieraduši skatīties uz lietām caur tikai viņiem saprotamām topogrāfiskajām kartēm, kurās parasts cilvēks meklē pieturas punktus ar minēšanas palīdzību. Kad kāds no malas mēģina ieteikt kādu savu plānojuma veidu pilsētai vai ciemam, lielākoties tas beidzas ar neko, jo abas iesaistītās puses viena otru nesaprot.
Daži apķērīgi cilvēciņi otrpus peļķei ir izveidojuši ielu plānošanas mājaslapu Streetmix, kurā ielas plānošana notiek interaktīvi, vienkārši bakstot klucīšus. Tā kā visi aktīvie interneta lietotāji ir ieguvuši fermu un citu sociālo tīklu spēļu kvalifikāciju, tad tikt galā ar šo rīku būs elementāri.
Protams, nevajag pārprast šī rīka jēgu un uzskatīt, ka tagad būvvaldē jūs gaidīs atplestām rokām. Tomēr vienkāršu skici savai idejai tagad realizēt būs daudz vienkāršāk. Streetmix izstrādātājiem ir arī ļoti sakarīgs blogs.
Ja ielu plānošanas problēmas interesē ikdienā, iesaku pievienot lasītājiem StreetsBlog lapu, kas stāsta par ceļu plānošanu ASV, gan no praktiskās puses, gan arī no politiskās. Kas nav mazsvarīgi.
—
Brīvā brīdī, pateicoties Lolitas dāvanai Ziemassvētkos, izgāju ātro kursu mazās lidmašīnas vadīšanā uz aviosimulatora, bet tas droši vien tāpat nevienu neinteresē.
Drošas braukšanas skolas (DBS) grāmata «Mācies braukt droši».
Negribu samelot, bet man ir aizdomas, ka «Mācies braukt droši» ir pirmā grāmata par dalību satiksmē, kas iznākusi Latvijā kopš neatkarības atgūšanas. Protams, ja neskaita satiksmes noteikumu un CSDD eksāmena jautājumu grāmatas vai žurnālus, kuriem tomēr pamatā ir izklaidējošs raksturs. Uzņēmums Drošas braukšanas skola tādā ziņā ir celmlauzis.
14 grāmatas nodaļas ļoti vienkāršā valodā paskaidro topošajiem un esošajiem braucējiem galvenos satiksmes aspektus, bet pēdējā, 15. nodaļā ir izvēlēti daži no CSDD jautājumiem, lai varētu pārbaudīt savas teorētiskās zināšanas.
Grāmatas makets atgādina mazformāta žurnālu, kaut gan teju 300 lapaspuses un samērā plašs materiāls neļaus to izlasīt viena vakara laikā (un es to pavisam noteikti neiesaku, jo ir daudz vielas pārdomām). Man ļoti nepraktiska šķita krītpapīra izmantošana, kas būtiski pabojāja iespēju grāmatu lasīt aizvadītās nedēļas dažās saulainajās dienās. Ceru, ka otrajam izdevumam tomēr izvēlēsies nomainīt papīru.
Grāmata «Mācies braukt droši». Kļūdas atrodamas gan ilustrāciju izvēlē (pagalmā noteikti iebraukšanai nebūs rīkojuma zīme un galvenais ceļš, it īpaši, ja tā ir Blaumaņa iela). Mazas lažas ir arī korektora lauciņā. Gan drukas kļūdu nepamanīšanā, gan arī parakstu sajaukšanā.
Mācīties braukt droši cilvēkam, kuram nav vēl nekādas braukšanas pieredzes, šī grāmata noteikti palīdzēs. Esmu pirmais rindā, kurš ieteiks to katram braucējam–iesācējam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka gandrīz katra tēma, kas ir saistīta arī ar teorētisko vai praktisko eksāmenu CSDD, tiek pavadīta ar atsaucēm par to, ko labāk darīt vai noteikti nepieļaut eksāmena laikā.
Pieredzējušam braucējam grāmata «Mācies braukt droši» ir iespēja atjaunināt savas zināšanas par Ceļu satiksmes noteikumiem Latvijā. Un ticiet man, kopš deviņdesmitajiem, kad pēdējo reizi esat saskārušies ar satiksmes noteikumu studēšanu, izmaiņu ir ļoti daudz.
Komiska kļūda — Drošas braukšanas skolas automašīna pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, lai parādītu rūpes par motociklistu.
Pauls Timrots raidījumā Zebra arī visnotaļ izreklamēja šo grāmatu, savukārt pati grāmata «Mācies braukt droši» visnotaļ izreklamē Bosch, Statoil, CSDD, Opel, tumšmataino meiteni ar tetovējumu un, bez šaubām, pašu Drošas braukšanas skolu.
Mācies braukt droši būs lieliska grāmata, kad tā iznāks otrajā vai trešajā metienā un tiks izlaboti visi sīkumi. Piemēram, šādas maziņas maketētāju lažas, taisot pārnesumus vārdiem tur, kur tie var mierīgi nebūt.
Iesākums, jebkurā gaidījumā, ir lielisks. Piesaistītā komanda arī bijusi pietiekoši plaša. Atliek vien cerēt, ka turpmāk tiks piesaistīti arī citi vietējie eksperti, licence izdošanai pagarināta un varēs baudīt vairāk tieši Latvijas apstākļiem vajadzīgās, noderīgās informācijas.
Sīkums, bet nepatīkami. Braucot ar 100 km/h reaģēšanas laikā nobrauktais attālums samazinās, nobraukts tiek ceļx0š.
Es nebūt neesmu vērīgākais liela apjoma darbu koriģētājs, bet man šķiet, ka pirmais grāmatas izdevums iznāca sasteigti, tāpēc ir daudz sīku kļūdiņu, kas garlaikotam lasītājam dursies acīs, bet vērīgam lasītājam traucēs mācīties. Bet tā kā studēt CSDD eksāmena jautājumus no SIA FCS grāmatām, kurās vienmēr ir kļūdas, autoskolu audzēkņi ir pieraduši jau vairāk kā desmit gadus, šie mazie sīkumi satiksmes dalībnieka ieteicamajā literatūrā noteikti nesabojās kopējo bildi.
Grāmatu «Mācies braukt droši» var samērā ērti iegādāties Drošas braukšanas skolas mājaslapā (triks ir tajā, ka pieteikšanās formas izvēlnē jāatrod grāmata), bet parādīšoties arī Statoil benzīntankos. Jā, un saviem draugiem velobraucējiem šito arī noteikti dāviniet. Viņi pat nenojauš, cik ļoti par divriteņu transportlīdzekļiem rūpējas.
P.S. Atvainojos par bilžu kvalitāti. Tas ir Samsung Galaxy S III. Mājās esošais Brother bezvadu skeneris atkal izdomāja nestrādāt. Būs viņam bezkompromisa kritiens konteinerī jātaisa.
Esmu pārliecināts, ka praktiski visi veikalu, kafejnīcu, krogu, frizētavu un benzīntanku īpašnieki nezina, ka wi–fi logo, kas atgādina iņ-jaņ zīmi, ir aizsargāts. To izmantot drīkst tikai un vienīgi Wi-Fi Alliance biedri. Loģiski, ka kafejnīcai nav pamata būt Wi-Fi Alliance biedram, jo tā ir organizācija bezvadu iekārtu ražotājiem un izstrādātājiem, nevis alus tirgotājiem.
Bezmaksas wi-fi logo Rietumu bankas baneris lidostā Rīga. Foto: phlegmat
Bet informēt par to, ka kafejnīcas telpās wi-fi ir pieejams, gan būtu vēlams. Tāpēc wi-fi logo tiek čiepts internetā, pārzīmēts vai atdarināts. Piemēram, igauņiem wifi.ee zīmes publiski pieejamā interneta apzīmēšanai ir tipisks atdarinājuma piemērs. Ja Wi-Fi Alliance būtu Apple, bet Igaunija būtu Samsung, būtu tiesas prāvas.
Beidzot Wi-Fi Alliance ir sapratuši, ka nav jēgas čakarēties un jānāk klajā ar jaunu, vienkārši lietojamu wi-fi logo, ko arī visiem bez ierobežojumiem ļaut lietot. Darbs tika uzticēts kādam, kuram ļoti nepatika vienkāršība, kas bija melnbaltajam vispārzināmajam simbolam, tāpēc pieliktas tika arī krāsu variācijas. Un kur tad bez Museo fonta, kas šobrīd cīnās ar Helvetica par izmantotākās garnitūras titulu.
Wi-fi logo bezmaksas lietotošanai. Parastais un aizpildītā kuba variants mlenbaltā un krāsainā versijā.
Vēl atsevišķi ir divi logo veidi ar nosaukumu «Wi-fi hotspot», bet tos es akurāt neiesaku izmantot, jo hotspot kā termins nav aktuāls šaipus peļķei. Vismaz parastam cilvēkam pavisam noteikti. Un kur nu vēl tas, ka mēs esam eiropieši ar savām n+ valodām un to atbalstu. Pietiks ar euro un eiro.
Kaut kur interneta dzīlēs pavīdēja joks, ka vajadzētu uztaisīt un izvietot arī zīmes «Pieejami radioviļņi». AKKA/LAA šajā gadījumā varētu nākt ar iniciatīvu zīmei «Šeit tiek atskaņota fona mūzika». Ceru, ka AKKA/LAA šo blogu nelasa.