Apple izlaidusi Aperture otro versiju

MAC faniem par godu: Apple paziņojusi par Aperture 2 iznākšanu. Cena — 199 amerikāņu kāposta lapiņas.

Apple Aperture 2 logo

Papildinājumu saraksts tiešām iespaidīgs un pilnīgi iespējams, ka Adobe Photoshop Lightroom (diez kad viņi aizvāks Photoshop no nosaukuma?) uz kādu brīdi nāksies atkāpties šī veidojuma priekšā. It īpaši zinot to, ka Adobe Photoshop Lightroom maksā 299 USD.

Tomēr, tikmēr, kamēr Aperture ir pieejams tikai MAC videi, man personīgi, tas neko neizsaka. Turklāt, man nekādīgi nelīmējās kopā — kāda iemesla dēļ Aperture ir nepieciešamas tik lielas datora prasības?

Lūgums: Wi-Fi pieslēguma izveide

Man kārtējo reizi jāatvainojās, ka neko daudz pēdējā laikā nerakstu — darbi liek par sevīm manīt.

Bet šoreiz, mans mazais draudziņ, man ļoti vajag palīdzību no tevis: ja tev ir sajēga gar to, kā darbojās wi-fi rūteri un kā viņus var sakonfigurēt, tad man ir nepieciešams tavs darbaspēks.

Ir telpas, uz kurām pienāk interneta pieslēgums (landline). Ir nepieciešams šajās telpās izveidot wi-fi interneta pieslēgumu, kuru izmantot var tikai pie viena nosacījuma — ja pirmā lapa, ko tu atver, ir kaut kāda konkrēta lapa. Lielisks piemērs Latvijā manai vēlmei ir Lattelecom Wi-Fi. Lūk, tieši tādu man arī vajag.

Es jau esmu samierinājies, ka pats es to uztaisīt nevarēšu, jo boot.lv forumā datoriķi ar savu folkloru jau mani noveda gandrīz līdz nervu sabrukumam. Es no savas puses piedāvāju: sameklēt, nopirkt un atvest visus dzelžus, kas nu būs vajadzīgi un saprāta robežās samaksāt par šo pakalpojumu. Visa tā uzparikte būs jāuzstāda Vecrīgā, uz kurieni nogādāšu, ja ir nepieciešamība un paniskas bailes no sabiedriskā transporta.

Grāmatzīmes Acrobat Reader

Nekad nebiju iedomājies, ka Acrobat Reader nedarbojās grāmatzīmes. Izrādās, ka komentešanas iespējas arī nav.

Ja ar komentēšanas iespēju būs vēl nedaudz jāpagaida, tad grāmatzīmju izmantošana gan tagad būs iespējama, jo John Ford ir radījis lielisku Acrobat Reader spraudni, kas veic elementāru grāmatzīmes funkciju — piedāvā viena dokumenta ietvaros saglabāt vienu grāmatzīmi, atceroties tās atrašanās vietu arī turpmāk. Vienīgais, ko pagaidām prasās papildināt, ir iespēja saglabāt vienā dokumentā vairākas grāmatzīmes kā arī, lai viss tas pasākums pārceļas uz sānu joslu.  Nebūtu slikti arī iegūt kādu vienkāršu instalāciju, lai manuāli nav jāmeklē tie folderi.

Vairāk par šo spraudni var lasīt kā arī bez maksas lejuplādēt to var John Ford blogā.

Microsoft pele priekš Apple

Nav nekāds noslēpums, ka Apple «klitorpele» ir sasodīti draņķīgs izstrādājums. Un līdz ar to nav nekāds brīnums, ka Microsoft ir adaptējuši savu supermegalabo pelīti priekš Mac lietotājiem.

Smieklīgi ir tas, kā atšķiras iepakojumi dažādām mērķauditorijām:

Microsoft mouse for Apple

Via.

P.S. Ļoti atvainojos, ka neko sakarīgu pēdējā nedēļā neesmu publicējis — strādāju pie viena ļoti būtiska projekta, kuru ceru šonedēļ novest līdz kaut kādai loģikai, lai var pieslēgties pārējai pasaulei ar kaut ko patiesi vērtīgu un būtisku.

Adobe Gamma un Creative Suite CS3

Ir tāda lieta, kā Adobe Gamma. Es to esmu lietojis mazbudžeta monitoru kalibrēšanas variantos jau kopš senseniem laikiem. Bet gudrie vīri Adobe ir izdomājuši, ka Creative Suite 3 versijā viņi vairāk Adobe Gamma iekšā neliks. Kāpēc? Tāpēc, ka tagad, redz, ir jāizvēlas hardware calibration (monitora kalibrēšana, izmantojot kalibrēšanas iekārtu, nevis savu aci). Man jau nez kāpēc šķiet, ka šis lēmums vairāk vai mazāk ir sasaistāms ar Pantone Huey parādīšanos, kas ir lētākais man zināmais dzelziskais kalibrators. Nē, tas nenozīmē, ka es uzskatu, ka monitora kalibrēšanu ar iekārtām nav jālieto, es tikai domāju, ka ne visi var atļauties tādas iekārtas iegādāties, jo tas pats Pantone ražojums jau nu ir dikti nenopietns.

Tad nu tā, izrādās, ka viss nav zaudēts — vismaz Windows XP noteikti, par Windows Vista nemāku spriest, jo man tāds nav pieejams. Ja kāds var, tad būtu jauki, ja varētu pārbaudīt un iemest komentāros, savukārt MAC lietotājiem ir labas alternatīvas, kuru nav Windows lietotājiem.

Turpināt lasīt “Adobe Gamma un Creative Suite CS3”

«Vsjudu pahnet govnom, horosho shto njedavno»*

Mans bērnības draugs un galu galā arī kolēģis Mārtiņš Beitiņš, cik noprotu, tad kopā ar Andreju ir izveidojis (nu jau pirms kāda laiciņa) videoblogu Musicblog.lv, kurā lēnām un rūpīgi, sadalīti pa gabaliņiem, tiek publicēti interviju materiāli ar dažādiem Latvijas mūziku pārstāvošiem personāžiem.

Ļoti iesaku tiem, kam nav vienaldzīga Latvijas mūzika un vēl jo vairāk tiem, kas grib skatīties un klausīties patiešām interesantas un saturīgas intervijas. Man tiešām īpaši patīk tieši tas fakts, ka intervijas ir interesantas, tās nav kārtējie atgremojumi no visur jau dzirdētā, pagrieztā jaunā skatījumā. Varbūt tieši tāpēc es izvēlējos šo frāzi virsrakstam, jo, iespējams, ka pateicoties šim blogam mums būs turpmāk iespēja vērsties pie kaut kāda kvalitātes kritērija attiecībā uz mūzikas blogu jēgu, it īpaši mazajā, šaurajā Latvijas skatījumā.

* — Ulda Rudaka sacerētās dziesmas teksts. Paņemts no intervijas pēdējās publicētās daļas.

Vēlreiz par avīzēm

Šodien no rīta izlasīju vakardienas «The Guardian». Pirms kāda laiciņa viņi arī pamainīja savējo dizainu, kļūstot nedaudz šaurāki. Un tas bija ļoti apsveicams solis. Nesen bija sacelta milzu brēka par to, ka to izdarīja «Diena» un «Necīņa» «NRA» «Neatkarīgā». Man, protams, bija daudz lielāks prieks par to, ka tas ir noticis, nevis par to, ka tagad ir kaut kādas problēmas ar ieradumu maiņu pensionāriem. Drīzāk mani uztrauca fakts, par kuru nebiju aizdomājies, jo kādu laiciņu nebiju bijis Lielbritānijā — «Dienas» jaunais saturiskais un arī lielā mērā vizuālais formāts ir ļoti tuva «The Guardian» kopija. Un tas man liek aizdomāties nevis par to, ka, jopcik, atkal lettiņi kaut ko nozaguši, bet gan par foršo tendenci — mēs beidzot atsvešināmies no mums galīgi nepiedienīgā skandināvu avīžu stila un tuvojamies man personīgi daudz mīļākam un, manuprāt, daudz korektākam britu avīžu veidošanas stilam. Ja vēl pēc dažiem gadiem kāds Latvijas drosminieks uztaisīs liela izdevuma dizaina pārbūvi, tuvinot to spāņu variantam, es aiz laimes bikses piečurāšu.

P.S. Viens no ietekmīgākajiem ASV laikrakstiem — «Chicago Tribune» arī ir mainījis savu veidolu ar nelielu kosmētisko remontu. Par to vairāk var lasīt SND Update blogā.

Par mājaslapām, to adresēm un SEO

Kaut kā šobrīd visas pasaules cilvēkiem, kas ir saistīti ar internetu, ir viena veida virzība — SEO, mājaslapu mārketings, apmeklētāju skaita piesaistīšana, peļņa no reklāmām, iespēja izvēlēties labāku reklāmdevēju, to, protams, panākot ar to, ka Google indeksē no mājaslapas vairāk atslēgvārdus un paceļ pēc atslēgvārdiem augstāk savā reitingā.  Un, protams, te mēs arī varam runāt par domenu vārdu zagšanu (vai kā lai pareizi vēl nodefinē to, ka pērk visus iespējamos «populāros» domēnu vārdus), lai tikai viņu saturs no Google meklēšanas rezultātiem būtu aizvien vairāk un aktuālāk pieejams.
Tad nu tā, es gribētu pastāstīt jums par vienu patiesību, kas ir saistīta ar šo visu. Ja es caur Google sameklēju kaut kādu mājaslapu, kas ņirb no reklāmām, domena vārds ir nevis, piemēram, kaut kāds «juris.blogspot.com/abcdeeft/ghits/?34930», bet «www.juris.com/3/», es, visticamāk, varētu drīzāk uzticēties pirmajai mājaslapai.

Free Clip Art webpage

Šis ir ilustratīvs piemērs mājaslapai, kura, iespējams, satur daudz interesantas informācijas, bet es to vienkārši aizvēršu ciet, jo kaut kas tāds nav izturams.

Vēl runājot par šīm dažādajām mājaslapu adresēm (man šis temats šķiet īpaši nozīmīgs) . Ir ļoti daudz mājaslapu, kuras atrodot caur meklētājserveriem (tādiem, kā Google, Live, Yahoo, u.c.) man vienkārši nav pārliecības par to, vai publicētā informācija ir tiešām patiesa. It īpaši tas attiecas uz dažādiem zinātniskajiem traktātiem, kuru adreses beidzas ar *.com, nevis *.edu. Varētu šķist jocīgi, bet es esmu jau tik daudz uzrāvies uz bezjēdzīgu informāciju, kas, labākajā gadījumā, ir reklāmas teksts, bet sliktākajā — nekvalitatīvs kāda cita cilvēka darba pārstāstījums par mani interesējošu tēmu.

Vēl ir trešais mājaslapu tips, par kurām arī gribētu parunāt. Tās ir tās mājaslapas, kurās ik dienu (ik stundu, ik minūti) tiek publicēta informācija par jaunāko nozagto — sākot ar tādiem resursiem, kas zog grafiku un tad to tālāk piedāvā citiem lejuplādēt, un beidzot ar programmām, programmu drošības uzlaušanas atslēgām. Tai pat maisā es lieku arī mājaslapas, kurās tiek publicēti programmatūras jaunumi. Problēma ir tajā, ka 90% gadījumu katrā no šajos resursos pieejamajiem failiem būs kāds vīruss, kas paredzēts, lai piekļūtu jūsu datora failiem, vai arī pašas mājaslapas jau būs ar ne īpaši draudzīgiem JavaScript kodiem vai arī paņēmiens, kā jūs varat tikt pie failiem, ir ne īpaši draudzīgs (atkal kaut kādas mājaslapas, kuras noklātas ar reklāmām). Un par tiem programmu jaunumiem es vispār nesaprotu — teiksim, ir tādi resursi, kā CNET, PCWorld, galu galā arī mūsu pašu Digital Times, ir arī pašu izstrādātāju mājaslapas. Kāpēc tieši tas, kas ir pieejams šajās mājaslapās, ir jālasa no vēl kaut kādiem citiem, aizdomīgiem resursiem, kas patiesībā nevieš nekādu uzticību un diez vai pārbauda savus informācijas avotus?

Kāpēc es par to visu rakstu: tāpēc, ka arī Latvijā sāk parādīties apšaubāma satura un nozīmes resursi ļoti lielos daudzumos (tas pats *.info projekts) un patiesībā līdz ar to tiek arvien panākts nevis tas, kas bija deviņdesmitajos — atklāt pēc iespējas vairāk mājaslapu, lai varētu iepazīties ar pēc iespējas vairāk jaunas informācijas, bet gan pretējais — apmeklēt tikai tās mājaslapas, kuru veidotājiem es uzticos, izturēties skeptiski pret mājaslapu reklāmām, jaunas mājaslapu adreses apmeklēt tikai (vai lielākoties) vadoties no autoritatīvu, pārbaudītu resursu informācijas (Foigts nopublicē, tātad jāskatās), atsakoties no vēl nepārbaudītu resursu piedāvātajām saitēm.

Man ir ļoti interesanti, pie kā tas viss novedīs.