Jill Bell’s Simple Design Tips

1. Organize your material into levels of importance. Make sure the information is logical, clear and assessable.

2. Edit. Eliminate everything that is fluff. Make sure you have the journalistic essentials of five W’s and one H: who, what, where, when, why and how (if appropriate).

3. Choose your typefaces. Decide what typefaces reflect the subject matter the best. Consider who your reader/audience is. Decide what will be used as headlines, sub-heads, and the body copy. Check to see if there are any special characters you need in your font.

4. It’s much easier to mix a serif font and a sans serif font than it is to mix two serif fonts or two sans serif fonts. Simplest method for a good, cohesive look: choose an extended font family with italics and different weights and stay with it.

5. Serif fonts are generally better for text, sans serif for headings and titles. Serif fonts tend to be more readable, sans serif more legible (why they are also used more in signs).

6. Keep line length short for improved readability. Flush left makes the type look and read better if the design allows. 10-12 point type is generally the easiest, quickest read.

7. Don’t use all caps for text. It’s just not very readable and you’ll loose your audience.

8. Use pictures or graphics. The adages say it all: “A picture is worth a thousand words” and “variety is the spice of life”.

9. Less is more. Don’t get carried away and try to put everything in. One picture may be better than five. White space is good and adds clarity and sophistication.

10. For print: your text and logo will probably look better smaller than you think it should be.

11. For online: your text will probably look better bigger than you think it should be. Separate out long pages of text onto their own page or create a PDF: your average internet surfer doesn’t want to wade through a lot of text, and those who do want to read articles want to be able to print the text out with one printing command.

12. Jill’s surefire rule of 3: Limit yourself to three colors (background counts as one), three typefaces (two should be in the same font family), and three sizes of type. One color, typeface and size of type should occupy 2/3 of the piece, the second element 2/3 of the remaining third, and the remaining 1/9th should be the accent color, the headline type and size (or footnote size and type).

13. Jill’s primary colors: black, white and red.

14. Proofread. Proofread again. Have someone else proofread it. Proofread it again.

15. Break all the rules.

Oriģināls rodams šeit: Jill Bell’s Simple Design Tips. Turpat var atrast arī daudz ko citu interesantu, kas var noderēt  burtu mācību apgūstošajiem un arī tiem, kas  burtus saprot kā mākslas veidu. Un vispār jau tas ir Typo-L is: a mailing list dedicated to the discussion of type, typography, typeface design, and type history.

Uhh kā sabijos

Šodien tāds trakums, johaidī. Kārtējo reizi tad, kad es vēlos atjaunināt WordPress versiju, man viss pazūd un pusi no dienas pavadu, lai visu atkal savestu kārtībā. Tad nu tagad laikam kaut kas ir arī kārtībā. Beidzot.

Vēl tikai gribas izdomāt, kas ir tas foršais spraudnis, kas bildītei liek atvērties lielākai, visu pārējo iemetot fonā. Pagaidām mēģinu apgūties ar jaunajiem spraudņiem, cerams, ka viss aizritēs kā nākas.

Nesapratne

Vai es esmu vienīgais, kam ko tādu jautā?

“Sveiki! Sakaraa ar to, ka juus nodarbojaties ar fotograafiju, vai varu jums luugt. Ljoti veletos iegut 1999. gada Fuji razotas iso 800 Press Photo fotofilminjas. Vai juus gadiijumaa nevareetu paaris noziedot labiem meerkjiem???”

Hmm, vēl varēja uztaujāt mēnesi, kurā ražots, lai es tiešām atrastu…

Vājprāts ar NIC.LV

Tiešām esmu dusmīgs. Ļoti dusmīgs.

Iekš www.nic.lv stāv rakstīts:

Izmaiņas domēnu reģistrācijas datos (piemēram, pasta servera adrese vai tehniskās kontaktpersonas vārds) Reģistrs veic pēc pieprasījuma, kas nosūtīts no attiecīgā domēna reģistrācijas pieteikuma veidlapā norādītās administratīvās vai tehniskās kontaktpersonas e-pasta adreses. Kontaktpersonu informāciju var pārbaudīt NIC datubāzē.

Pirms mēneša vajadzēja nomainīt viena domena vārda tehnisko informāciju, rezultātā sanāca tā, ka man nedēļu nekas nenotika. Uzminiet, kāpēc? Tāpēc, ka, redz NIC ir izdomājis, ka tagad izmaiņas varot veikt tikai nosūtot viņiem faksu. Nu labi, nosūtu faksu, nomainu visu info. Urā.

Pagājušo nedēļu atkal bija jāmaina info vienam domenam. Uzreiz nosūtu faksu, jo uz e-pastiem viņi vairs nekādus labojumus nepieņemot. Kā jūs domājat – vai es kaut ko nomainīju? Ņifiga. Tagad, redz, viņiem faksi ir jāsūta isnieguma formā, parakstītus un ar pases kopiju pielikumā.

Kaut kāds marazms. Galvenais, ka telefoniski jautājot NIC, kāpēc info par šādām izmaiņām reģistru mainīšanā nav noteikumos, kas publicēti NIC mājaslapā, viņi atbild: “Bet jūs taču piezvanījāt un tagad mēs jums to sakam telefoniski!”

Par laiku, pulksteņiem un to, ka pa dienām ir jāguļ

Nenoturējos – šitādu domugājienu es varētu iegūt vienīgi pēc vairāku dienu dzeršanas no rīta uz paģirām. Lasam un baudam.

Reku KAC atgādina, ka kaukadtur jāgriež pulksteņi (gabalos vai uz ziemeļiem?)

pie viņa tur ir arī norāde, kur var nobalsot vai pēc tautas masas domām tā ir vajadzīga fīča..

tad nu lūk, aizdomājos, ka patiesībā nekādi nevaru saprast kāpēc tie pulksteņi jāgriež..?! ok, tur vasarā sanāk, ka vakaros “ilgāk” ir gaišs.. bet kāpēc tad arī ziemā nevar pēc t.s. “vasaras laika” dzīvot ? Nebūtu ne kaukas jāgriež, ne arī jālamājas par ātro tumsu.

Godīgi sakot, manliekas, ka visai cilvēcei dzīve ir aizbīdījusies par kādām 2..3h uz priekšu.. jo reāli teiksim nra.lv raksta: Saule lec 8:02 riet 18:14; Dienas ilgums 10:12. (tas par šodienu) un Saule lec 8:05 riet 18:11; Dienas ilgums 10:06 (par rītdienu).. tātad, pielietojot mazliet matemātikas, iegūstam, ka tieši puse no nakts ir pagājusi plkst. 02:09:30, bet redz “pusnakts” mums tomēr skaitās divpadsmitos. Loģika šajā jautājumā ir kaut kur izplēnējusi. Un tas nav tikai par pulksteni vien.. kautvai palasot šādu tādu literatūru, varam novērot, ka senāk cilvēkiem bija ierasts iet gulēt un celties manāmi agrāk. Gandrīzvai sanāk, ka ja šāda tendence turpināsies, daždesmit gadu laikā iestāsies situācija, ka pa dienu vairs neviens nomodā nebūs. (jā, starpcitu, ir novērots un nekas jauns tas droši vien nav, ka dažiem (visiem?) indivīdiem jau tagad tā mēdz gadīties)

(Oriģināls teitan)

Color Management – īsumā par galveno

Labi, cik noprotu, cilvēkiem galīgi nav skaidrs vēl joprojām pilnīgi NEKAS par to, kas ir Krāsu profili un kāpēc viņi ir jālieto. Man atliek tikai raudāt. Nesenā sarunā ar labu cilvēku Intu Kalniņu ar nopūtu secinājām, ka ar krāsu profiliem ir milzīga problēma.

Piedāvāju nelielu, tiešām, tikai miniieskatu tajā, kas pašlaik jums varētu palīdzēt praktiski (jo teorētiski es jau esmu pārāk daudz par to bļaustījies).

0. Krāsu menedžments ir būtiskākais faktors, kas ietekmē drukas kvalitāti un kas ir tiešā mērā atkarīgs no drukas darba veidotāja un tikai sekundāri – no tipogrāfijas.
Pirmkārt – visus savus izteikumus un risinājumus es balstu uz Adobe ražoto produktu (Photoshop, InDesign, Illustrator, Acrobat, utt.), tomēr tie tikpat labi ir pielietojami arī Quark un Corel produkcijā, varbūt vienīgi ar savām niansēm, kurās es pašlaik neiedziļināšos.

Svarīgākais, kas jāatzīmē – ICC profilu lietošana visās Adobe programmās ir ļoti līdzīga. Tai nav būtisku atšķirību, tomēr Photoshop piedāvā visplašāko krāsu telpu definēšanu aprakstu. Tas ir būtiski gadījumos, kad sagatavojat Krāsu profilus Adobe programmām kopējai lietošanai.

1. Krāsu profiliem, strādājot pie viena konkrēta drukas darba ar noteiktu apdrukājamo materiālu un drukas tehnoloģiju, visās programmās ir jābūt identiskiem.

Adobe Photoshop, Adobe Illustrator gatavotie materiāli, kas pēcāk tiek maketēti Adobe Indesign visi satur vienādus parametrus Color Settings logā.

Tas ir pilnīgi loģisks nosacījums, jo katram drukas darba materiālam, vai tas būtu vektorzīmējums, fotogrāfija vai teksts, jābūt ar identiski definētiem krāsu telpu aprakstošiem parametriem.

Tas ir ļoti svarīgi, lai visas izmantojamajās grafiskajās programmas būtu vienādi iestādījumi un pārnesot bildi no vienas programmas uz otru nenotiktu neprognozējamas izmaiņas!

No sarakstes ar Intu Kalniņu:

Būtiskākais, kā jau es teicu, ir vismaz iestādīt korektus default profilus un korektus pārējos Color settings iestādījumus, jo krāsu vadība (Color Management) strādā jebkurā gadījumā [..]. Es rekomendēju iestādīt: RGB – Adobe RGB (1998) un CMYK – ISO Coated vai Euroscale Coated (nekādā gadījumā nelietot sRGB un SWOP vai Euroscale Coated V2).

Otra būtiskā lieta ir izvēlēties pareizu Rendering Intent, drukas darbu sagatavošanā tas būtu Perceptual, ja pārveido no RGB uz CMYK, Jura Valdmaņa (Jelgavas Tipogrāfija) prezentācijā gan ir izvēlēts Relative, un šur tur speciālisti joprojām strīdās, ko tad labāk, bet ja pārveido no RGB uz CMYK tad es tomēr iesaku Perceptual, tas atbilst arī teorijai! Ja pārveido no RGB uz RGB vai CMYK uz CMYK tad būtu jālieto Relative Colorimetric.

2. Izvēloties krāsu profilu, sākumā pārliecināties, vai nav iespēja lietot dzimto profilu un tikai gadījumā, ja tāda nav, pielietot default uzstādījumus.

Īpaši aktuāls šis jautājums ir specifiskā drukā, piemēram, avīždrukā, jo tur noklusētie krāsu parametri (ISO Uncoated vai līdzīgie) nodrošinās praktiski galīgi ačgārnus rezultātus, jo fiziski gan materiāls, gan drukas tehnoloģija nespēj nodrošināt ISO aprakstīto krāsu telpu.

Par populārākajem profiliem un viņu iegūšanas iespējām:

Visus svaigākos ISO profilus var iegūt šeit: http://www.eci.org/eci/en/060_downloads.php

Par ECI un ISO profiliem papildus informācija: http://www.eci.org/eci/en/

ja lieto papīrus kam nav savi universālie profili, tad:

ISOcoated.icc ieteicams lietot dažādiem Gloss un Silk krītpapīriem. ISOuncoated.icc ieteicams lietot dažādiem baltiem ofseta un nekrītotiem papīriem. ISOuncoatedyellowish.icc ieteicams lietot dzeltenīgiem nekrītotiem papīriem. ISOwebcoated.icc ieteicams lietot LWC žurnālu rotācijas drukai (piemēram Privātā Dzīve), žurnāliem ko drukā uz rotācijas iespiedmašīnās uz koksni saturošiem, plāniem viegli krītotiem papīriem.

Protams, ja tiek lietoti Arctic, Munken, Amber vai citi papīri, tad vislabāk ir izmantot viņu dzimtos universālos profilus, jo tie būs visatbilstošākie.

Arctic papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____2983.asp

Munken papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____6485.asp

Amber papīra profili: http://www.arcticpaper.com/paperguide_arctic/page____7446.asp

Symbio papīram krāsu profilus var iegūt šeitan: http://www.symbiopaper.com/HELP/downloads/index.html

Ja ir kādi citi papīri, kurus izmanto, vienmēr var sazināties ar papīru piegādātājiem un iegūt no viņiem atbilstošus ICC profilus. Piemēram, sazināties ar MAP Latvia, kas ir megalieli papīra izplatītāji Latvijā un piedāvā ļoti plašu papīra brendu klāstu.

Avīždrukai Latvijā var izmantot Poligrāfijas Grupas Mūkusala sagatavotos profilus ISOnewspaper26v4.icc un ISOnewspaper26v4_gr.icc tos var iegūt šeit: http://pgm.lv/?act=down&lang=lv Turpat atrodami arī šīs tipogrāfijas setera un prūfera krāsu telpu apraksti.

Kaut arī tipogrāfijām bieži vien nav pieejami krāsu profili lejuplādei, jo tie ir samērā specifiski atbilstoši dažādām vajadzībām, daudzi cenšas iziet no situācijas ar pamatīgiem aprakstiem, piemēram, kā tas ir Advertam.

Nu un vēl manas iepriekšējās nenozīmīgās piezīmes šai sakarā:

https://mrserge.lv/2005/09/18/par-krlsu-profiliem/

https://mrserge.lv/2005/10/05/atkal-jau-par-krlsu-profiliem/

p.s. Ja kaut ko nezin vai nesaprot, tad drīkst jautāt, nevis klusībā turpināt kļūdīties. Kļūdīties ir dumi, nevis cilvēcīgi, ja apkārt ir cilvēki, kas mēģina piespiest tevi nekļūdīties.