Adobe Illustrator | Mr. Serge

PDF: kāpēc nevajag rediģēt PDF dokumentus Illustrator

Vispārzināma patiesība: steidzami vajag piekoriģēt PDF dokumentu, bet nav pieejams oriģinālais makets (InDesign, XPress, Illustrator, Photoshop, Corel, neaizmirstot par Word un Excel). Protams, mēs pilnmēness iespaidā ķeramies pie PDF remontēšanas Adobe Illustrator. Un tas ir sliktākais, ko varētu iedomāties darīt ar PDF.

Nav iespējams iztirzāt visas problēmas, kas parādīsies, veicot akrobātiku ar PDF dokumentiem AI, tāpēc mēģināsim ilustrēt vismaz dažus sāpīgos momentus.

Adobe Illustrator nekad nav bijis un, visticamāk, nekad arī nespēs būt kvalitatīvs PDF dokumentu rediģēšanas rīks. Jo tas vienkārši nav tam paredzēts un tam ir pārāk šauras iespējas. PDF formāta iespējas ir pārāk plašas un AI to nespēj nosegt.

Lai varētu lēnām sekot līdzi stāstam, iesaku lejuplādēt paku ar dokumentiem, uz kuru pamata tad sekosim notiekošajam (ZIP, 40 MB). Mēs sāksim ar primitīvu maketu InDesign, kurā būs ievietots teksts, RGB attēls un CMYK objektu grupa. Tālāk eksportēsim to uz PDF un tad veiksim manipulācijas AI un Acrobat, beigās savienojot visu vienā zupā vēlreiz ID un eksportējot gala versiju PDF failam ar visām izmaiņām. Visus četrus PDF dokumentus atradīsiet mapē Links.

Fundamentālās Illustrator problēmas darbam ar PDF

AI, tieši tāpat kā Photoshop, spēj strādāt tikai vienā krāsu telpā. Tā var būt vai nu CMYK vai RGB. Jebkas, kas nonāk no ārpasaules un neatbilst patreizējai krāsu telpai, tiek automātiski konvertēts. PDF, savukārt, var saturēt neierobežotu skaitu dažādu krāsu telpu objektu un būt pilnībā legāls dokuments, jo vienlaicīgs darbs ar dažādām krāsu telpām ir iebūvēts PDF konstrukcijā.

AI nespēj pareizi uztvert lapu ģeometriju un prot rediģēšanas režīmā gremot tikai pa vienai PDF lapaspusei. Šī ir vispopulārākā laža, ko nepamana rediģējot PDF dokumentus. Pēkšņi dokumentam nomainās formāts vai arī viss saturs aizbrauc uz kādu pusi.

AI neprot korekti interpretēt teksta blokus un arī atsevišķas teksta rindas.

AI nesaprot objektu statusus un neprot tos adekvāti atjaunot (sīkāk paskaidrošu ar 100%K overprint piemēru).

Eksportējam drukai gatavu PDF failu no ID un atveram to rediģēšanai AI

Ar standarta PDF/X-4 uzstādījumiem no ID eksportējam PDF failu (1-PDF-export-from-ID.pdf). Tajā atrodas teksts, RGB attēls, CMYK attēls (ēna zem pulksteņa) un CMYK objektu grupa (klucīšu mozaīka).

NB! Pie eksportēšanas uz PDF, zem Output ir jānorāda No color Conversion, lai saglabātu neaiztiktus RGB un CMYK objektus. Normālā situācijā es to nekādā gadījumā neiesaku darīt, jo krāsu konvertācija tad tiek uzticēta citiem procesiem, bet mūsu eksperimentam šis ir būtiski.

Tālāk šo failu atveram rediģēšanai AI un sastopamies ar pirmo kliedzinu, ka Illustrator kaut ko interpretēs: «The document contains PDF objects that have beeen reinterpreted: To preserve appearance, some text has been outlined.». Otrais izaicinājums seko, jo mums ir gan RGB, gan CMYK objekti un Illustrator neprot ar abiem strādāt, tāpēc jāizvēlas viena no vidēm. Tā kā gatavojam drukas failu, izvēlēsimies CMYK. Pēdējais izaicinājums ir piesaiste krāsu profilam, jo AI neprot lasīt arī PDF metadatus un nemaz nezina, ka krāsu profils PDF dokumentā jau ir iešūts. Nu un jau pēc atvēršanas mēs ieraudzīsim arī to, ka AI ir sabojājis 210×210 mm TrimBox dokumenta dimensijas un tagad tās ir 230,8×230,8 mm, jo interpretējot PDF saturu, izmērā tika ņemts vērā viss, kas atrodams PDF dokumentā, pat ja tas atrodas ārpus rāmjiem (šis gan nav pārnestā, bet tiešā nozīmē).

Īpašu uzmanību vajag pievērst PDF dokumenta izmēram. Tas ir kļuvis stipri lielāks. Tas notiek tāpēc, ka AI saglabā PDF dokumentā gan AI, gan savas interpretācijas PDF. Jebkura programma (ID, Acrobat, utt.) no šī dokumenta lasīs tikai PDF daļu un AI daļu ignorēs. Savukārt ar AI būs tieši pretēji — tas ignorēs jebko, kas ārpus AI ir darīts ar PDF daļu un ielādēs atpakaļ savu saglabāto darba versiju.

Nečakarēsimies daudz, tikai nomainīsim virsrakstam teksta krāsu un saglabāsim kā jaunu iterāciju PDF dokumentam (2-PDF-edit-in-AI.pdf). Visas augstāk minētās zobusāpes tagad būs skaidri redzamas, atverot PDF dokumentu Acrobat. Mums ir pazudusi ģeometrija, RGB pulkstenis tagad ir CMYK, savukārt teksta rindlasāmība ir sabojāta.

Spēles ar Illustrator PDF dokumentu Acrobat

Pēc virsraksta teksta krāsas nomaiņas esam sapratuši, ka mums tomēr nepatīk tas nekvalitatīvais pulksteņa attēls un vēlamies to izdzēst ārā. Pie reizes palielinot virsrakstu un pārbīdot to kompozicionāli loģiskāk. To arī izdarām ar Acrobat pieejamiem rīkiem, saglabājot izrediģēto versiju kā jaunu PDF dokumentu (3-PDF-edit-in-Acrobat.pdf).

ID neprot lasīt AI saglabāto papildinformāciju, tāpēc tas interpretēs tikai PDF daļu, kas satur PDF pamatinformāciju. Attiecīgi viens un tas pats PDF izskatīsies pavisam dažādi AI un ID.

Un tagad sākas jautrākais. Ja atvērsim šo PDF dokumentu AI, mums izlēks brīdinājuma logs, ka PDF ir rediģēts ārpus AI (This document has been modified outside Adobe Illustrator). Protams, vēloties saglabāt visas rediģēšanas iespējas, mēs izvēlēsimies pirmo no iespējām un vērsim vaļā dokumentu, ignorējot ārpus AI taisīto. Un ieraudzīsim to pašu dokumentu, kas bija pirms rediģēšanas Acrobat.

Visu versiju kopums ID un secinājumi

Lai arī cik jocīgi neliktos, bet Adobe InDesign, runājot mana kolēģa vārdiem, ir tups kā zābaks. Ko tu viņā iemet, to arī dabūsi ārā. Tāpēc neuztraucoties par saturu, var mierīgi samest iekšā ID pa lapaspusēm visus PDF failus un eksportēt kā vienu PDF dokumentu, lai var salīdzināt izmaiņas pa etapiem (4-Combination-export-from-ID.pdf).

Par to, ka pulksteņa foto ir sačakarēts, mēs pārliecinājāmies jau pie importa AI. Bet tas, kam tajā mirklī vēl nepievērsām uzmanību, ir nianse, ka AI neko nesaprot par objektu statusiem. Ja pēc AI remontdarbiem to vēl grūti ieraudzīt, tad tas ļoti spilgti ir redzams pēc Acrobat remontdarbiem. Virsraksts ir «kļuvis caurspīdīgs». Kaut gan patiesībā notikumu secība bija nedaudz cita un teksts ir nevis caurspīdīgs, bet gan ar ieslēgtu overprint. Noticis tas ir tāpēc, ka sākotnēji teksts PDF dokumentā bijā 100% melns un šādiem objektiem pēc noklusējuma tiek ieslēgts overprint režīms, kas ir pareizi. Bet pēc rediģēšanas AI, kad šim tekstam krāsu nomainījām uz oranžīgo, AI neprot nolasīt objekta overprint uzstādījumus, tāpēc arī nezina, ka tie būtu jālabo. Tāpēc objekts ir palicis šajā stāvoklī, kaut gan tīri tehniski tādam tam nevajadzētu būt.

Vienmēr, kad tomēr ir nācies bakstīt PDF ārpus Acrobat, es ieteiktu to ielikt tukšā Adobe InDesign dokumentā un vēlreiz eksportēt uz PDF. Tādā veidā būs iespēja vismaz nedaudz atgriezt PDF tā sākotnējo struktūru, piemēram, atjaunojot pareizu dokumenta ģeometriju.

Es ļoti iesaku pabakstīties un paspēlēties ar visiem arhīvā atrodamajiem failiem kā arī komentēt neskaidrās lietas. Šis nav vieglākais temats, ko sagremot, bet tieši tāpēc es ceru, ka tas liks vēlreiz un vēlreiz pārdomāt, vai ir vērts bakstīt PDF dokumentus ar tam nepiemērotiem rīkiem, jo tieši tikpat daudz zobusāpju sagādās arī citi grafiskie redaktori, kas nav paredzēti PDF rediģēšanai.

Rokdarbi. Apkures tarifu salīdzinājums.

Atradu vienu interesantu tabulu Ropažu novada avīzes «Ropažu vēstis» oktobra numurā (*.pdf).

SIA «Vilkme» informē par tarifu izmaiņām Ropažu novadā.

Bez šaubām, tai pat brīdī man iestājās fetišistiska vēlme šo informāciju pārstrādāt un uztaisīt grafisku vizualizāciju.

Tātad, iziesim cari visiem šīs tabulas datiem:

Gads. Ir absolūti muļķīgi tik daudz reizes atkārtot vienu un to pašu vērtību un, kas pats muļķīgākais — lai salīdzinātu datus starp pagājušo sezonu un šajā sezonā plānoto, nākas skraidīt ar acīm no vienas tabulas uz otru. Jā, starp citu, tieši šajā brīdī beidzot dzīvi ierauga termins sezona kā kopsaucējs visiem datiem un sezonu salīdzināšana, kā galvenais vadmotīvs informācijas sniegšanai.
Mēnesis. Iznesam mēnešus (tā kā tie abās sezonās ir vienādi) kā galveno kopsaucēju un attiecībā pret mēnešiem salīdzinām datus par abām sezonām.
Gāzes patēriņš. Šie ir būtiski dati, bet, tā kā otrās sezonas dati ir paņemti, balstoties uz pirmo sezonu, tad reāliem skaitļiem te nav nozīmes, vajag tikai prezentēt izmaiņu dinamiku, lai ir skaidrs, kāpēc apkure ir visdārgākā janvārī, bet vislētākā — aprīlī.
Gāzes cena. Šiem datiem ir relatīvi būtiska nozīme (gala patērētājam reāli neko neizsaka, cik maksā kubikmetrs gāzes), līdz ar to šos datus var pieminēt vai nu grafiku pavadošajā tekstā (ja tāds ir) vai arī iemest atsevišķi informāciju zem uztaisītā grafika atsauces veidā.
Tarifs Ls/MWh. Šis ir pirmspēdējais solis. Tarifu parasti rēķina vismaz vairākas reizes mēnesī (atkarīgs no noslēgtajiem līgumiem) un to var ietekmēt gāzes cenu izmaiņa, valūtu svārstības, patēriņa izmaiņas, un tā tālāk. Līdz ar to pareizi būtu uzskatāmi parādīt, ka šie dati ir dinamiski — attēlojam līknēs, parādot sākotnējo un gala vērtību, bet pašas līknes veidojam noapaļotas, jo mums nav konkrētu punktu, izņemot sākumu un beigas.
Cena par kvadrātmetru. Vissvarīgākie dati, jo tieši pēc šiem datiem iedzīvotāji var izrēķināt, provizoriski cik būs jāmaksā par elektrību. Bet tie jo īpaši ir būtiski salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, jo patiesībā tie mainās līdz ar brīdi, kad izmainās kāds no ārējiem faktoriem (skaties pirms tam par tarifu). Atsevišķi izvilku ārā vidējo cenu sezonā, lai pastiprināti pievērstu uzmanību tam, ka sezonas grafikā ir kodētas krāsās.

SIA «Vilkme» pagājušās sezonas un šīs sezonas prognozes apkurei Ropažu novadā.

Nu ko, cienījamie Šulci un Svilpes. Kādi būtu jūsu komentāri?

P.S. Ja kādam ir interese, kā šī grafika tapa, varu ielikt atsevišķi arī ierakstu par tapšanas procesu, ja nepietiek ar to, ko publicēju pirms diviem gadiem.

Rokdarbi#15. Taisam grafikas Adobe Illustrator.

Mani vienmēr ir fascinējuši mūsu pasaules viedie prāti, kas spēj grandiozi vizualizēt dažādas ciparu kaudzes pārskatāmā vai uzskatāmā veidā. Esmu sajūsmā par ex. Flaming Toast darbiem, GOOD paraugdemonstrējumiem un enciklopēdiju Planēta. Un man vienmēr ir šķitis, ka daudzi no mums varētu izdarīt daudz ko līdzīgu, tikai neprot īsti apieties ar instrumentiem, kas ir viņiem iedoti. Tieši tamdēļ vēlējos parādīt nianses grafiku veidošanā Adobe Illustrator. Šis darbs nepretendē atrasties blakus manis pieminētajiem šedevriem, es tikai stundu veltot šim ierakstam vēlos parādīt, kāda ir viena no daudzajām ikdienā neizmantotajām Illustrator iespējām.

Sāksim jau ar to, ka grafikas zīmēšanas rīki nav mainījušies funkcionāli jau gadiem. Un tas nebūtu tas trakākais, problēmas visbiežāk sagādā tas, ka iesācēji nespēj samērā komplicētajā rīkā atrast pareizo veidu, kā strādāt ar visām sniegtajām iespējām. Tieši šādiem cilvēkiem es arī veltu šo apmācību.

Nu tā, uzdevums: vizuāli attēlot un pievienot zinātniski–pētnieciskajam traktātam Latvijas 10 lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita. Dati tiek ņemti no Vikipēdijas raksta par Latvijas pilsētām. Es izkopēju pirmās desmit pilsētas un sakārtoju tās teksta failā, atdalot pilsētu no iedzīvotāju skaita ar tabulāciju. Tāda veida tekstu var iemest gandrīz jebkurā aplikācijā, un visas tās būs attapīgas, lai pareizi šo informāciju uztvertu. Ja nu kas: 10 Latvijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita.

1. risinājums.

Grafika. Iedzīvotāju skaits Latvijas lielākajās pilsētās. Microsoft Excel.

Uzminēju?

Kas tad nav līdz galam ar šo risinājumu. Pirmkārt, tas ir ļoti ļoti apnicīgs — katru sekundi uz planētas top droši vien vismaz viena šāda vizualizācija. Otrkārt tas ir nepārskatāms, jo reāli parāda tikai to, ka Rīgā iedzīvotāju ir ļoti daudz vairāk nekā jebkur citur Latvijā. Nu un galu galā pēdējais trakums ir tāds, ka novest šādu mākslas darbu līdz drukai būs pamatīgas mocības, jo eksportēšana no ofisa aplikācijām ir zobusāpes, it īpaši, ja ir iesaistīta grafika.

2. risinājums.

Atveram Illustrator un sagatavojam visu darbam. Es Google atradu daudz maz sakarīgu Latvijas karti, notreisoju robežu un atzīmēju ar punktiem lielākās pilsētas. Papildus uztaisīju vienu slāni, kurā es zīmēšu grafiku un virs tā slāni, kurā samest papildus rotājumus gatavajam darbam. Tādējādi viss ir smuki sakārtots.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Slāņi un pamata karte.

Tas, kā jūs šobrīd noformējiet pilsētu nosaukumus nespēlē nekādu lomu, jo šī informācija ir paredzēta tikai mums. Jā, starp citu, attiecīgi karte atrodas slānī Latvijas karte, savukārt pilsētu nosaukumi un punkti — slānī pilsētas. Kad šīs operācijas ir veiktas, abus slāņus noslēdzam, lai netīšām kaut ko neizkustinātu un mums tie netraucētu strādāt.

Pārejam uz slāni grafika, samazinām attēlu līdz tādam līmenim, lai Latvijas karte aizņem ne vairāk kā desmito daļu no ekrāna. Tad izvēlamies rīku Graph tool un uzzīmējam grafikas rāmi, kuram būtu jāaizņem visa redzamā darbavirsmas daļa. Uzreiz pēc šīs darbības veikšanas parādās datu tabula aizpildīšanai. Nospiežam pogu Import data un izvēlamies mūsu sagatavoto teksta failu.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Datu importēšana.

Amizanti, vai ne? Tālāk nospiežam pogu ar ķeksi un aizveram ciet datu tabulu, jo tā mūs pagaidām vairāk neinteresē. Toties tagad mums ir jāizvēlās Object -> Graph -> Type… un tad Pie. Drošības pēc pārliecinieties, ka jums viss ir atzīmēts tāpat kā man.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Grafikas tips.

Pēc šīs operācijas veikšanas mums parādās rinda ar dažāda lieluma apļiem, zem kuriem ir apakšā čupā sakrituši teksti. Tā arī ir tā lieta, kas mums ir vajadzīga. Starp citu, ja jums parādījās pīrāgveidīga grafika, tad uzklikšķiniet ar labo pogu uz grafikas, izvēlaties Data… un nospiediet pogu Traspose Row/Column.

Tālāk sakārtojam katru no elementiem. Pirmkārt jau atrodam sakarīgu izmēru lielākajam aplim, kas apzīmēs Rīgu. Manā gadījumā nācās nedaudz samazināt apļus un lai to izdarītu, ar Selection Tool izvēlamies grafiku un tad Transform -> Scale… un pie opcijas Uniform procentuāli palielinam vai samazinam visu grafiku, kamēr iegūstam vajadzīgo lielākā grafika objekta izmēru.

Tagad mums talkā nāk rīks, kuru ikdienā izmanto ļoti maz cilvēku. Tas slēpjas zem Direct Selection Tool un saucas Group Selection Tool (baltā bultiņa ar plus zīmīti). Izvēlamies šo rīku un divas reizes (bet ne tā, kā dubultklikšķi) uzklikšķinam uz tekstiem zem mūsu grafikas apļiem. Šādā veidā mēs varam iezīmēt visus līdzīgos sagrupētos objektus (jo grafika pēc savas būtības ir vairāku objektu grupa). Uzliekam vēlamo teksta izmēru, kāds mums parādīsies grafikā. Nākamajā solī izvēlamies katru pilsētas nosaukumu atsevišķi un uzvelkam to uz attiecīgā apļa, lai top skaidrs, kurš aplis atbilst kurai pilsētai. Attapīgākie uz šo brīdi jau būs sapratuši, ka līdzīgi, kā mēs tekstam izmanījām parametrus, mēs varam iezīmēt arī visus apļus un izmainīt to krāsu parametrus.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķu apļu kārtošana.

Tālākās darbības ir samērā pašsaprotamas — ar to pašu Group Selection Tool iezīmējam atsevišķos apļus un aizvelkam tajā vietā, kur tiem būtu jāatrodas uz kartes. Sakarā ar to, ka Rīga mums pārklāj Jūrmalu, Ogri un Jelgavu, mēs šim aplim varētu piešķirt citu krāsu. Un kā jau es teicu — grafikas nav nekas cits, kā sagrupēta objektu kopa, tāpēc, kad mulsums pāries un jūs sapratīsiet, ka Rīgas aplis atrodas virsū visiem pārējiem apļiem, tāpēc, ka ir pirmais grafikā, jūs izvēlēsieties tikai šo apli un veiksiet Arrange -> Send to Back. Es vēl papildus iedevu arī citu krāsu Jūrmalai, lai tā nepinās kopā ar Jelgavu. Pēdējā posmā mēs izslēdzam redzamību slānim Pilsētas, jo tas mums vairs nav aktuāls.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Gandrīz gatavs.

Sakarā ar to, ka daudzām pilsētām mūsu piemērā ir samērā līdzīgs iedzīvotāju skaits, būtu prātīgi kaut kur parādīt arī pašus datus. Lai to izdarītu, izvēlamies grafikas zīmēšanas rīku un uztaisam jaunu grafiku. Šoreiz tas būs Bar Graph Tool. Vēlreiz ieimportējam datus. Kad grafika izveidota, atgrupējam to — Object -> Ungroup. Blah, blah, blah logs, kurā tikko nospiedām Ok, pavēstīja mums, ka turpmāk objektu grupa vairs nav rediģējama kā grafika, un tagad tā ir vienkārši objektu grupa.

Kā redzams, katra no grafikas daļām arī ir atsevišķi sagrupēta objektu grupa. Izmetam ārā visu, izņemot pašus stabiņus. Visvieglāk to ir izdarīt, ar Group Selection Tool izvēloties visus stabiņus, nokopējot tos un pēc tam izdzēšot grafiku. Tad uzkopējam uz darba virsmas atpakaļ tikai stabiņus un iemetam iekšā teksta failu ar mūsu sākotnējiem datiem. Nedaudz to visu uzfrišinam, līdz iegūstam kaut ko līdzīgu šim.

Grafika. Iedzīvotāju skaits. Atsevišķi tikai dati.

Tagad ir palicis tikai sakārtot visu grafiku, līdz iegūstam gala rezultātu.

Līdz ar to mūsu piemērs ir gatavs. Šādi esam ieguvuši vizuāli daudz interesantāku grafiku, apvienojumā ar papildus informāciju (šai gadījumā — pilsētu reālo atrašanās vietu). Piedevām, tagad varam, piemēram, papildināt to ar grafikām par sieviešu/vīriešu īpatsvaru katrā pilsētā, smēķētāju skaitu vai jebko citu, kas vien mums ienāk prātā, tādējādi būvējot arvien komplicētākus un saturīgākus grafiskos veidojumus.

Ceru, ka kādam šis piemērs palīdzēs tikt pie sievas un bērniem ikdienā izveidot kaut ko jaunu.