druka | Mr. Serge

A un B formāta papīrs un tā izmēri kā arī C formāts

A un B formāta papīrs ir standarts, lai būtu precīzāki, tas ir visā pasaulē pieņemts ISO 216 standarts. Protams, ASV un Kanāda no šī standarta ar visām varītēm mēģina izvairīties. Papildus vēl ir radīts C formāts un tam atbilstošs ISO 269. Tad nu par katru pēc kārtas.

A formāta papīra izmēri milimetros, collās, cicero un punktos

	mm	in	pica	pt
A0	841 x 1189	33,110 x 46,811	198,7 x 280,9	2384 x 3370
A1	594 x 841	23,388 x 33,110	140,3 x 198,7	1684 x 2384
A2	420 x 594	16,535 x 23,388	99,2 x 140,3	1191 x 1684
A3	297 x 420	11,693 x 16,535	70,2 x 99,2	842 x 1191
A4	210 x 297	8,268 x 11,693	49,6 x 70,2	595 x 842
A5	148 x 210	5,827 x 8,268	35,0 x 49,6	420 x 595
A6	105 x 148	4,134 x 5,827	24,8 x 35,0	298 x 420
A7	74 x 105	2,913 x 4,134	17,5 x 24,8	210 x 298
A8	52 x 74	2,047 x 2,913	12,3 x 17,5	147 x 210
A9	37 x 52	1,457 x 2,047	8,7 x 12,3	105 x 147
A10	26 x 37	1,024 x 1,457	6,1 x 8,7	74 x 105

A0 formāta loksnes laukums ir precīzi viens kvadrātmetrs. A formāta papīra dimensijas veido attiecība 1 pret kvadrātsakni no 2 jeb 1:1,41421356237. Protams, sakarā ar to, ka atcerēties tik garas skaitļu rindas ir nevajadzīgi, vieglāk ir atcerēties viena papīra izmēru, piemēram, A4, un tad no tā rēķināt pārējos izmērus. Tas ir pavisam vienkārši, jo A3 papīra izmērs ir divas A4 lapas. Savukārt A5 izmērs ir tieši puse no A4 lapas.

Virspusēji iedziļinoties A un B papīra formāta rašanās vēsturē — tos pirmo reizi pieminēja 1786. gadā vācu zinātnieks Georgs Kristofs Lihtenbergs. Pēc tam savu ietekmi atstāja arī Franču revolūcija, bet 20. gadsimta sākumā Valters Portmans to aprakstīja vienotā DIN standartā. Lai nečakarētu prātu ar komatiem, tika pieņemts noapaļot izmērus līdz tuvākajam veselajam milimetram.

Tomēr, sakarā ar to, ka papīra ražošana, uzglabāšana un apdruka maina papīra izmērus, jau vēlāk, ISO standartā tika aprakstītas maksimālās pieļaujamās atkāpes no normas: ±1.5 mm līdz 150 mm garai loksnei, ±2 mm no 150 līdz 600 mm garai loksnei un ±3 mm loksnēm, kas ir garākas par 600 mm.

Populārākie A formāta papīra izmēri milimetros.

A formāta papīra izmēru cheat sheet, kā to mēdz dēvēt, var saglabāt arī *.pdf formātā.

B formāta papīra izmēri milimetros, collās, cicero un punktos

	mm	in	pica	pt
B0	1000 x 1414	39,4 x 55,7	236,2 x 334,0	2834 x 4008
B1	707 x 1000	27,8 x 39,4	167,0 x 236,2	2004 x 2834
B2	500 x 707	19,7 x 27,8	118,1 x 167,0	1417 x 2004
B3	353 x 500	13,9 x 19,7	83,3 x 118,1	1001 x 1417
B4	250 x 353	9,8 x 13,9	59,1 x 83,3	709 x 1001
B5	176 x 250	6,9 x 9,8	41,6 x 59,1	499 x 709
B6	125 x 176	4,9 x 6,9	29,5 x 41,6	354 x 499
B7	88 x 125	3,5 x 4,9	20,8 x 29,5	249 x 354
B8	62 x 88	2,4 x 3,5	14,6 x 20,8	176 x 249
B9	44 x 62	1,7 x 2,4	10,4 x 14,6	125 x 176
B10	31 x 44	1,2 x 1,7	7,3 x 10,4	88 x 125

Tipisks ir uzskats, ka B formāta papīrs tika izveidots, lai būtu tehniski vienkārši veikt A formāta papīra apdruku līdz ar malām. Teiksim, nodrukājot uz B4 loksnes A4 formāta darbu un tad nogriežot malas. Tomēr tas neatbilst patiesībai. B formāta papīra malu izmērs tiek rēķināts tieši tāpat, kā A formāta papīram — 1:1,4142. Un katrs mazāks B izmērs ir tieši puse no lielāka izmēra. Teiksim, B2 ir precīzi puse no B1 papīra loksnes izmēra. Lomu spēlē kas cits — B0 loksnes platums ir precīzi viens metrs. Tas ļauj poligrāfijā izmantot plašāku apdrukājamo papīru izmēru klāstu. Piemēram, A8 ir aptuveni spēļu kārts izmērs, tomēr daudz parocīgāk ir turēt rokās spēļu kārtis, kas ir B8 izmērā.

C formāts un DL formāts, izmēri milimetros un collās

	mm	in
C0	917 x 1297	36,1 x 51,5
C1	648 x 917	25,5 x 36,1
C2	458 x 648	18,0 x 25,5
C3	324 x 458	12,8 x 18,0
C4	229 x 324	9,0 x 12,8
C5	162 x 229	6,4 x 9,0
C6	114 x 162	4,5 x 6,4
C7	81 x 114	3,2 x 4,5
C8	57 x 81	2,2 x 3,2
C9	40 x 57	1,6 x 2,2
C10	28 x 40	1,1 x 1,6
DL	110 x 220	4,33 x 8,66

C formāta izmērs tiek lietots tikai un vienīgi aploksnēm, kurās ir ērti ievietot A formāta izmēra papīru. Piemēram, C5 izmēra aploksne lieliski der A5 izmēra papīra loksnei, jeb arī A4 papīra loksnei, kas salocīta uz pusēm (tipiskākais izmērs, kurā saņemam, piemēram, rēķinus).

Atsevišķu ievērību jāvelta DL jeb DIN Lang (Dimension Lengthwise) tipa aploksnei. Tās izmērs ir 110 x 220 mm. Šī izmēra aploksne ir paredzēta divas reizes pārlocītai A4 lapas loksnei un ir pasaulē populārākais un visvairāk izmantotākais aploksnes izmērs. Kaut arī poligrāfiķi savulaik stipri iespringa, lai šī izmēra aploksnes iznīdētu, tas bija un ir tik populāras, ka nācās arī šo izmēru pievienot ISO specifikācijai par papīra izmēriem.

Noslēdzies Society for News Design 35. konkurss

Pasaules skaistākās avīzes ik gadu var ievērtēt Society for News Design (SND) rīkotajā konkursā. Jebkurš izdevējs no visas pasaules var iesūtīt savus labākos avīžu izklājumus vērtēšanai, cīnoties par medaļām, līdzīgi kā olimpiādē. Kaut gan oficiālie rezultāti vēl nav zināmi, neoficiāli nominācijas jau ir pasniegtas un diez vai kaut kas būtiski mainīsies.

Šogad, kā jau tas bija gaidāms, starp favorītiem ir ļoti daudz preses saistībā ar Nelsonu Mandelu. Nav nekāds brīnums, jo 2002. gadā praktiski visi darbi bija saistīti ar 11. septembra teroraktiem.

Par teroraktiem runājot, manā personīgajā skatījumā pagaidām starp visiem nominantiem vislabākais darbs nepelnīti ir ieguvis vien sudraba medaļu.

SND sudraba medaļa. Boston Globe maratona terorakta atspoguļojums.

«This is how you cover an event as it happens. It’s got depth, it’s got thought. It’s complete. It’s got all the pieces. It’s a simple design, but the design is enhancing the content.»
— SND35 long form judges

SND sudraba medaļa. Boston Globe maratona terorakta atspoguļojums. Otrais atvērums.

Bet netrūkst arī citu lielisku darbu. Piemēram, Times of Oman ir skaista avīze pati par sevi, ko nevarētu teikt par viņu mājaslapu. Ja kādam gadās netīšam paklupt Persijas līča dienvidu krastos, uzsaukšu pudeli viskija par pāris avīzes numuriem taustāmā veidā.

Un netrūkst arī vilšanās. Lieliskais zviedru Svenska Dagbladet ir sačakarējis kultūras pielikuma izskatu. Tagad tas ir gaužām neinteresants. Akurāt nav skaidrs, par ko viņiem ir izteikta tik augsta atzinība.

Pēdējos gadus SND konkursā vērtē arī digitāli radītos darbus un izskatās, ka šogad šajā lauciņā laurus plūks National Geographic. Bet neiztiks arī bez iepriekšējos gadus digitālajā jomā ne bez nopelniem izceltajiem New York Times ar infografiku un Boston Globe ar jauno mājaslapas dizainu. Arī šogad pieteikto darbu sarakstā ir New York Times prātam neaptverama darba rezultātā radītais izcilais vizuālais baudījums, kuru Society for News Design pelnīti atzinuši par sudraba medaļas vērtu.

SND sudraba medaļa. The New York Times — Reshaping New York atvērums.

Pēc tam, kad tiks paziņoti Society for News Design oficiālie uzvarētāji, sagatavošanā būs arī gadagrāmata, kurā SND publicē visus interesantākos darbus, ieskaitot tos, kas balvas nav ieguvuši. Un šī grāmata (ieskaitot arī visus iepriekšējo gadu izdevumus) vienmēr ir ļoti vērtīgs papildinājums bibliotēkai. Bet, pat ja neizdodas pie drukātā izdevuma tikt, SND mājaslapu pašķirstīt var bez maksas.

Liels gandarījums un škrobe, ka tik maz laika

Pēc teju sešu mēnešu mēģinājumiem beidzot ledus ir sakustējies un tagad par mājām kļuvušais Ropažu novads ticis pie sakarīga paskata (un arī satura) vietējā izdevuma. Visās peripētijās neieslīgšu, vien pastāstīšu to, ka finālā tika panākta vienošanās starp pašvaldību un Rīgas Apriņķa Avīzi.

Rezultātā maketa skelets ir no Apriņķa Avīzes, kas, apaudzēts ar saturu, ir izdevies samērā sakarīgs pat neskatoties uz oldskūlīgumu. Galviņai skice jau tapa kaut kad baigi sen, bet tagad es to tikai pieslīpēju. Katrā ziņā trīs dienu čakarēšanās un nonākšana līdz sakarīgam rezultātam ir priecējošs fakts un nedēļas nogalē vietējie iedzīvotāji jau varēs lasīt jauno laikraksta Ropažu Vēstis numuru.

Laikraksts Ropažu Vēstis 2010. gada decembrī un 2011. gada janvārī.

Ja ir vēlme papētīt, tad laikraksta Ropažu Vēstis elektroniskajā arhīvā pieejami gan veco avīžu maketu pilna satura pdf, gan arī jaunā maketa pdf. Ja ir vēlme pačamdīt, tad gan pie manis personīgi vai arī dodamies uz Ropažiem (kas, bez šaubām, arī nav peļami).

Nu ja, un šausmīgi žēl, ka bija tikai dažas dienas laika, lai vispār to visu izdomātu, izlasītu, uzrakstītu, izrediģētu un vēl saliktu. Dikti gribējās vēl ar maketu pačikāties, bet priekšā jau vēl nākamie numuri, gan jau kaut ko izdomāsim.

Magazine Layout By Brad Hammerstron

Es šo tekstu pirmo reizi publicēju 2006. gada 21. aprīlī. Manas domas necik nav mainījušās.

———

Magazine Layout
By Brad Hammerstron

I do a magazine at least once a month.

We have standard sizes, 1/16, 1/8, 1/4, 1/2 and full page. That’s it.

Our pricing is NOT based on a per column inch rate like a newspaper because a 1/16 page ad usually takes about the same amount of time that a half page ad does, so, our prices are on a sliding scale where a 1/16th page cost is the most expensive. That way if the reps sell a TON of 1/16 (or the MOST common, a 1/4 page ad) we make nothing but gravy on the page.

Once you do one magazine, you’ll get a feel for who is a repeat advertiser and who is not. You can usually take the last issue and clean out all the editorial (except for the repeat editorial personalities or sections) and leave the ads that you think will run again.

Then, as the sales are being made you do a dummy. This is sometimes a bunch of paper that you fold up by hand to imitate the magazine or an InDesign Dummy where you kind of know what advertisers you have. You place the ads so that they don’t compete with each other and the pages are about 25-50% advertizingadvertising on your ratio, some advertising rags go as high as 70% but they’re not magazines.) Once you have all the ads in place THEN you fill the rest with editorial. Hopefullly Hopefullyore than enough editorial to fill the mag, or you’ll be doing callouts and BIG headlines and graphics to fill up the space.

The ads are the most important part. Editorial comes second. You can cut paragraphs, stories, stretch stories over two or three pages to make it fit but you cannot do that with ads. Those are your bread and butter.

Once you have the ads all in place (don’t need to have them designed or proofed yet – just the placement then you drop in the editorial. Pour the editorial over the top, like milk. Let it settle so that the top of your text is even, all your columns line up. (All your text baselines MUST line up or your text will look funny)

Chose 1 font for paragraph text. It should ALWAYS be the same leading and the same point size. Use a common font for this – DO NOT use anything out of the ordinary or “Unique”. If your Art director suggests using anything fancy or weird, ignore him/her.

All your headlines should be the same font as unless there is ONE article in particular you want to get fancy with. DO NOT use more than that or your magazine will look childish.

If you have more than one article on a page, the top headline should be the boldest. Subsequent headlines should get smaller and smaller as they decrease in size and importance.

Your cut lines (captions) should be one point smaller than your paragraph text and italicized. Do not use indentation, bullets or hyphenation on captions.

Your choices are paragraph font, font size and justification you can choose full justification or left aligned, leaving the right jagged sometimes), headline font (size varies), justification , and cut line justification. This is called your style sheet.

Once you have designed one magazine, save these styles in your style settings so that you can easily highlight text and choose a style, whether it’s headline, paragraph or cutline.

Callouts are when a story doesn’t QUITE fit the page and you need to make it a little larger. You pick the most profound sentence in the article and duplicate it in the middle of the story, larger and bold, perhaps a different colour, that’s up to you. It’s a cheat.

Bylines can have their own style too, either use your cutline style or create a new one that looks good, but keep it consistent.

Do your best to avoid clipart. There is no place in a magazine for clipart except in ads (and even then, do your damnedest to avoid it). If you need a graphic for an editorial piece, find a photograph. Clipart is for kids.

Most importantly, find a cover shot. Do not use clipart or put ads on the cover. Find a cover shot early on. there is nothing worse than having an entire magazine done and you’ve got nothing on the cover.

I’ll assume you have your masthead done already. Keep that consistent. Do not move it. It should be bold. It doesn’t necessarily have to be catchy – that’s what your cover shot is for. You can play with it, depending on what the cover shot is.

That’s a start anyway.

Adobe Creative Suite 4 Printing Guide

Viens no noderīgākajiem dokumentiem, kādu nācies redzēt iznākam pēdējā laikā. Kaut gan samērā masīvs (viena vakara laikā izlasīt būs grūti), tai pat laikā Adobe Creative Suite 4 Printing Guide atbild uz lērumu sīku un ikdienišķu jautājumu par to, kā būtu pareizi (lasi—kā to ir paredzējuši izstrādātāji) strādāt ar dokumentiem, sagatavojot tos drukai Adobe Creative Suite 4.

Nokopēju pie sevīm pilno drukas versiju dokumentam (18MB) un arī samazināto, ekrāna lasīšanai paredzēto versiju (5MB). Lasiet veseli un priecājieties.

Īss satura rādītājs:
Chapter 1: Common Resources
Chapter 2: Adobe InDesign CS4
Chapter 3: Adobe Photoshop CS4 and Photoshop CS4 Extended
Chapter 4: Adobe Illustrator CS4
Chapter 5: Adobe Acrobat 9 Pro

Rokdarbi: uzdevums prātvēderiem

1922. gada novembrī britu tirgū parādījās Adana drukājamo mašīnu reklāmas. Šīs drukas iekārtas bija paredzētas mājas lietošanai (kaut kas līdzīgs tam, kā šobrīd sevi pozicionē SOHO produkti no HP, Samsung, Canon un Epson). Lūk šādi izskatījās shēma, kurā izskaidrota drukas iekārtas uzbūve.

Adana pirmās drukas iekārtas uzbūves shēma.

Mans piedāvājums ir pieķerties jums klāt šai shēmai (lielākā formātā fails pieejams, noklikšķinot uz bildes) un, nemainot shēmas formātu un izmēru (t.i. — neņemam nost un neliekam klāt pie bildes oriģinālā izmēra), sakārtojam šo bardaku tā, lai gala lietotājam būtu daudz vienkāršāk saprast, no kā tad šī iekārta sastāv.

Saites uz jūsu variantiem shēmai pievienojam komentāros ierakstam, savukārt pēc kāda laiciņa izvēlēšos labāko variantu un balvā dāvināšu iespēju iedzert pāris dzērienus uz mana rēķina kafejnīcā Leningrad.

Esmu vieglā šokā par «Zemgales ziņām» un PGM

Līdz manīm gan vēl nav nonākušas pašas avīzes, bet viens no maniem klientiem sūdzas pēdējā mēneša laikā jau divas reizes par sūdaino kvalitāti, kādā tiek drukāta Jelgavas avīze «Zemgales Ziņas». Ja es vēl varu saprast to, ka dažkārt PGM (Poligrāfijas grupa Mūkusala) ir taisījuši lažas, tad man neticās, ka tās turpinās vesela mēneša garumā — viņus vienkārši nožņaugtu par to.

Mēģināju noskaidrot, kas ir par vainu un kāpēc tik traki briesmīgi tiek nodrukātas ne vien uz viendabīgiem foniem liktas sīkas vektordetaļas, bet arī pilnkrāsu bildes. Pēc pirmajām aplēsēm vienīgais, ko izdevās izlobīt telefoniski skaidrojoties ar klientu — pastāv iespēja, ka maketi tiek sadirsti, nemaz nenonākot līdz PGM. Kaut kāds mudaks (atkal pieņēmums, bet visticamāk, vārdā Endijs Zariņš, jo tieši tāda persona avīzes mājaslapā ir norādīta kā atbildīgā par reklāmas maketiem) visus PDF sagatavotos maketus, pirms likšanas avīzes gala maketā, pārveido no PDF uz JPG formātu, tādējādi iznīcinot jebkādas iespējas normāli nodrukāt vektorus.

Visa šā sakarā atcerējos kādas senas skaistas dziesmas vārdus: «Man gribas kliegt, bet vai tu spēsi sadzirdēt…». Sasodīts, un kur lai rod stimulu kvalitatīvi strādāt šitādā bardakā?

Daži stāsti par «Dari to pats» jeb DIY

Ir tāds samērā interesants paradokss — 90% no šodienas dizaineriem nemaz nezina, kā no monitora uz papīra nonāk viņu sagatavotais darbs. Ok, ir skaidrs, ka tas notiek tipogrāfijā, bet ko viņi īsti tur dara — nav ne jausmas. Var pat nedomāt tik tālu — diez vai pēc 1987. gada dzimušajiem (gadu es paņēmu ļoti aptuveni, tikai pēc saviem novērojumiem) ir kāda sajēga vispār, pēc kāda principa darbojās lāzerprinteri un tintes printeri.

Šādu tādu skaidrību šajā lietā mēģina ieviest CyberMuse, piedāvājot skaistu apskatu par dažādām drukas tehnikām un paņēmieniem — Print and Drawing Techniques. Ar bildītēm un ļoti maz teksta — tieši kā paredzēts jaunajiem un nepacietīgajiem.

Kaudzei jāpiemet vēl kaut kas.

Mani dikti iepriecināja pirms kāda laika atrastais raksts par moneygami — ņemam naudaszīmes un taisam origami no tām.

moneygami, U.S. dollar

Tikai pēc tam, pārrakņājot savu grāmatzīmju kolekciju, atradu saiti uz žurnāla Моделист-Конструктор veco, līdz 1991. gadam iznākušo izdevumu arhīvu. Bērnībā šis bija mīļš šķirstāmais, īpaši pie večiem garāžu kooperatīvos, kamēr vectēvs ņēmās ar Žiguli.

Bet atgriežoties pie aizpeļķes skaistumiem — ir tāds resurss wikiHow. Tur lērums ar visu ko par DIY tēmu ar iespējām pievienot savus rakstus vai labot citu ievietoto informāciju.

Biļešu druka Advertā

Pasūtīju Advertā drukai biļetes. Vajadzēja nelielu porciju par saprātīgu cenu, tāpēc priecājos par to, ka bija iespēja sarunāt, lai tik drukā uz jebkāda krīta, kāds pa rokai pagadās. Tika iedots makets pdf formātā (CMYK, 300dpi rastram, ISO Coated).

Lūk ir rezultāts — viena partija, tikai paņemtas divas biļetes — viena no sākuma un viena no paciņas beigām.

Adverts Supervaroņu skolas biļešu druka

Neiespringstu tikai tāpēc, ka izcilai kvalitātei šoreiz tiešām nav ļoti lielas nozīmes, kaut gan šitik krasu toņu maiņu gan es līdz galam nesapratu.

Beigu beigās, lai nu galīgi neapvainojās, nedaudz paslavēšu viņus arī — iepriekšējais drukas darbs bija izcils — ar Arctic sarežģītajiem papīriem viņi tiek galā lieliski!

Atkal jau par krāsu profiliem

Vakar pīpojot un ejot pa Čaka ielu uz mājām pēc Jūlijas Šaferes raksta pirmās daļas publicēšanas aizdomājos par visādām lietām un atskartu, ka Latvijas poligrāfijas tirgū valda interesanta tendece.

Pa visiem šiem gadiem vienīgie, kas man patiesi bija pretimnākoši bija Jelgavas tipogrāfijas un Mūkusalas mājas poligrāfiķi. Pateica, kādas iekārtas izmanto un atsūtīja man nepieciešamos PPD failus kā arī krāsu profilus. Pārējie vienmēr aizbildinās — lai lietojot standarta Euroscale Coated vai Euroscale Uncoated, gan jau ka viss būšot kārtībā.

Ļoti ļoti interesanta tendence. Un es te vēl cepos par to, ka varētu kādu dienu printhausi man atsūtīt gatavu workflow materiālu, lai es to Adobe Bridge pieslēdzu Creative Suite un aizmirstu par to, ka man kaut kur kaut kas būtu jānorāda vai jāpārmaina.