Tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad ar cafe Leningrad un nu jau arī ar pasaules mūzikas kroga Bubamara kolektīviem Jāņus sagaidīsim Ropažos, Ropažu estrādē.
Es zinu, ko es darīšu šogad Jāņos
Birka: festivāls
Dzelži un vadi, kas tiek ņemti līdzi uz festivāliem
Kaut gan pēdējā gada laikā praktiski necik neesmu nodarbojies ar fotožurnālistiku, ienāca prātā, ka uz dažiem festivāliem šogad paņemšu pilno ekipējumu. Gribēju padalīties ar jums, kā tad pilnais ekipējums izpaužas.
1. Digitālā spoguļkamera un objektīvi
Pamata darba objekts, bez kura nevar šobrīd iedomāties sakarīgu reportāžu laikā.
Šajā komplektācijā vēl bonusā nāk arī zibspuldze. Kopsummā vadu mučkulis, kas tam visam nāk līdzi:
— kameras akumulatoru lādētājs
— zibspuldzes lādētājs
— karšu lasītājs
— rezerves atmiņas kartes
— rezerves akumulatori kamerai
— rezerves akumulatori zibspuldzei
— tīrāmie līdzekļi objektīviem un kamerai (vienmēr kāds nocūko pie kādas skatuves tev visu tehniku)
2. Analogā spoguļkamera (tā kā man abas ir Canon, tad stikli nav atsevišķi citi jāņem līdzi)
Tiek ņemta, lai apmierinātu savas vēlmes pēc īpaši sulīgām bildēm, kas kādreiz (iespējams) varētu nokļūt kādā izstādē vai arī rotāt kādu sienu.
— čupa ar dažāda veida filmiņām (simtnieces dienai, dipiņi dienas īpašajiem kadriem, astoņsimtnieces vakaram un naktij, tūksttotssešimtnieces nakts vipendroniem)
3. Alkofoto (tautā saukts par ziepjutrauku)
Principā tiek ņemts tikai viena iemesla dēļ — kad vairs negribas bildēt un ir jau sasniegta kondīcija, lai var iet apkārt vazāties un netīšām kaut kam uzduroties kaut ko arī iemūžināt.
— papildus akumulators
— akumulatora lādētājs
— papildus atmiņas kartes
4. Portatīvais dators
Ja ir sarunāts sūtīt pastāvīgas reportāžas, lai var ātri izskriet cauri safilmētajam materiālam un sagatavot labākās/vajadzīgākās bildes sūtīšanai. Citreiz pavisam lieti noder, ja ir uzdevums sabildēt kaut kādu nebūt mākslinieku, kuru tu reāli nepazīsti. Iemet Google meklētājā nosaukumu un paskaties, kas tas ir, lai var arī kādu aizskatuvi noķert, ja pēkšņi kaut kur pamani.
— strāvas vads ar barošanas bloku
— tīrāmie līdzekļi monitoram (Afigenna ātri paliek putekļains. Īpaši sausā laikā.)
5. Mobilais telefons
Baltijas un dažās Eiropas valstīs ir noderējis, kad nav bijis interneta pieslēgums un izdevies dabūt par sakarīgiem tarifiem vietējo 3G vai tamlīdzīgu. Nu jau vairākus gadus praktiski visi organizatori izmanto mobilo tālruņu sarakstus, lai informētu par gaidāmajiem notikumiem preses teltīs vai arī pie kādām no skatuvēm, kas nav izziņoti programmā iepriekš vai arī ir paredzēti kā pārsteigums.
— rezerves akumulators
— lādētājs
6. Pārējie pričendāļi
— karšu lasītājs (lai no abiem fotoaparātiem varētu bildes pārmest uz datoru)
— sadalītājs vai mazs pagarinātājs (lai var kaut kādā bodē vai preses teltī atstāt lādēties to, kas ir izlādējies)
— čupa ar polietilēna maisiņiem dažādos izmēros (Ja ir lietus, tad visu var samest pa maisiem. Ne vienmēr, bet 40% gadījumu spēj glābt situāciju.)
— jebkāds personu apliecinošs dokuments ar fotogrāfiju, bet vēlams — pase
Viss augstāk minētais satilpinās maksimums divās somās — viena ir mugurene, otra ir plecu soma. Vēl papildus var paņemt jostu optikai, bet tad nu gan īpaši daudz staigāt negribēsies un trešajā dienā būsi gandrīz miris.
7. Papildus īpaši atzīmējamās štelles
— maziņš blociņš ar viegli izraujamām lapām un zīmuļu čupa (Lai var atstāt kontaktus tikko iepazītiem cilvēkiem. Zīmuļi mitrā vai putekļainā laikā neniķojās, tāpēc daudz parocīgāki rakstīšanai.)
— mugurenē iebūvējamā dzeršanas paka ar trubiņu (Ir tādas mugurenes, kurā iekšā tās jau nāk pēc noklusējuma. Sapildi pie telts dzeramo un vari pāris stundas vazāties ar brīvām rokām, ik pa laikam pasūcot, kas nu tev ir sajaukts tajā līdzi ņemamajā. Netraucē strādāt un tai pat laikā nav jāsiekalojās, ja pirmajās rindās kāds sūc aliņu.)
— saliekamais alkotūrista komplekts (nazis, attaisāmais, korķa viļķis, dakšiņa un karote)
— viegli salokāma plāna, bet silta vējjaka (jo vakarā var ātri palikt auksts, bet līdz teltij tālu un tūliņ kaut kas jāredz pie skatuves)
Par pārējiem pribambasiem, kas ir jāzin katram es te nestāstīšu, jo higiēniskās paketes, kondonus un cigarešu paciņu kalnus jūs paši savai eksistencei izdomāsiet, bet ievalkāti šņorzābaki un labas konversenes ir absolūti pašsaprotamas lietas.
Latvijas vasaras festivāli un to programmas
Kā jau daži labi atceras, biju nobļaustījies par, manuprāt, kretīnisku Pasaules hokeja čempionāta spēļu tabulu. Šoreiz gribētos paskatīties uz to, kā tad izskatās Latvijas brīvdabas festivālu programmu vizualizācija.
Sāksim ar visprimitīvāko un samocītāko variantu. Saprast var tieši neko un pasākumu apmeklēt gribas tieši necik. Pat nav skaidrs, uz ko būtu vairāk jāiespringst. Dāmas un kungi, festivāls Zaļumballe. Tikpat saprotama bija arī Metalshow festivāla programma internetā. Nezinu, vai viņiem bija kas savādāks drukātā veidā.
Jau nedaudz prātīgāk, kaut gan vēl joprojām ārkārtīgi nepārskatāmi, darbojas festivāls Zvērā 2009. Te vismaz ir skaidrs, ka maketētājam bija kaut kāda vēlme iespringt, kaut gan beigās aptrūkās iniciatīva vai arī vienkārši uznāca slinkums pabeigt.
Beidzot virzīsimies uz to, kam tad būtu jābūt pārdomātā un lietojamā festivāla programmā, kuru gribētos lietot. Galvenais, primārais uzdevums ir parādīt, kādas grupas vai pasākumi notiek paralēli uz dažādām skatuvēm vai norises vietām, jo tas ir vienīgais, kāpēc programmas vispār kāds grib lietot. Cilvēks izvēlas, pie kuras skatuves pavadīt laiku festivālā. Kā skatāms piemērs, bet ar šausmīgu maketu un krāsu izjūtu ir izceļams festivāls Baltic Beach Party 2009.
Šīs pašas dormas turpinājums ir redzams festivāla Positivus programmas dizainā. Ar nelielām piebildēm. Nedaudz mulsinoši (īpaši tādiem cilvēkiem, kas pieraduši pie ļoti lieliem festivāliem ar ļoti daudz skatuvēm), ka blakus ir izvietotas abas festivāla dienas ar tik vāju vizuālo robežu. 2. Nevaru saprast krāsu kodējuma nozīmi un, ja tādas vispār nav, tad es to cenšos atrast. Un arī tas mani mulsina.
Jebkurā gadījumā, no pašmāju festivāliem vienīgā programma, kas funkcionāli tiešām ir ērti lietojama, ir Positivus festivālam. Īpaši gribētu atzīmēt to, ka šī ir vienīgā programma, kurā var izdarīt to, ko es vienmēr daru pirms visiem festivāliem — atzīmēju atsevišķus māksliniekus, kurus noteikti gribu redzēt un pārvelku krustu pāri tiem, uz kuriem vienkārši nav jāiespringst.
Vēl piemēram gribēju piedāvāt Ungārijas Sziget festivāla mājaslapā ievietoto festivāla programmu (ja pēkšņi viss rādās ungāru valodā, klikšķiniet uz karodziņiem un atkal ieejiet programmā). Ja atradīšu, tad iemetīšu vēlāk pagājušā gada festivāla drukāto programmu (sadalīta pa dienām galvenajām skatuvēm).