Iespēja pabojāt statistiku 12. Saeimas vēlēšanās Latgales reģionā, jaunie tramvaji Daugavpils ielās un kroga Artilērijas Pagrabi gada jubilejas svinības bija pietiekami svarīgi iemesli, lai ar dēliem trijatā iekāptu vilcienā un aizbrauktu uz Daugavpili.
Nedaudz mulsina tas, ka Pasažieru vilciena kasēs uz pieprasījumu «vienu pieaugušo un divas bērnu» kasieres katru reizi iztaujā par bērnu dzimšanas gadiem. Kā jau gādīgam tēvam, nācās nedaudz pasvīst un parēķināt galvā. Katru dienu jau nenākas atcerēties dzimšanas gadus bērnudārzniekiem. Bet misija tika veiksmīgi izpildīta un pie biļetēm tikām.
Ja vien līdzbraucēji nav jūsu lielākās zobusāpes, četras stundas vilcienā no Rīgas līdz Daugavpilij paiet ļoti ātri un produktīvi.Visās mazajās stacijās uz improvizētās pārejas pāri sliežu ceļiem stāv uzraksts «Dienesta pāreja». Parastajiem mirstīgajiem ir jāšķērso sliedes nelegāli ārpus šīs pārejas.Daugavpilī lēnām ienāk zelta rudens. Šī ir paranojiskākā gājēju pārejas ceļazīmju izvietošana, kādu nācies redzēt.Pilsētas centrā kantoris Land-Invest uzturēšanās atļaujas Latvijā tirgo govīm.Pilnīgi nekas netraucē pašā Daugavpils sirdī ielas vidū stāvēt ķerrai, kas atstāta piektdien pēc darba un svētdien nav nozagta.Tikai Daugavpils var lepoties ar tik milzīgu apbedīšanas pakalpojumu biroja izkārtni. Citās Latvijas pilsētās cilvēki ir nedaudz pieticīgāki.
Jaunais tramvajs un tā iemēģināšana izvērtās par sava veida sacensībām. Pēc neilgiem novērojumiem tapa skaidrs, ka tas pārvietojas tikai pa 1. maršrutu. Bet noķert īsto mirkli, kad kursē tieši tas, izdevās tikai iestājoties tumsai.
Daugavpils jaunais tramvajs pieturā pie teātra ēkas.Iekšpusē jaunais Daugavpils tramvajs izskatās kā sūdīgi sakompresēts Rīgas Satiksmes trolejbuss ar papildus bonusiem: dažādu līmeņu grīdu, samērā šaurām durvīm un iespēju nomaskēties dzeltenas krāsas apģērbā.
Pēc peripētijām ar Baltkrievijas uzņēmumu, no kura Daugavpils vagonus nespēja sagaidīt noteiktajā termiņā, ERAF naudu pazaudēt negribējās un tika atrasts Усть–Катавский вагоностроительный завод им. С. М. Кирова Krievijā, kas īsos termiņos spēja piegādāt testēšanai pirmos tramvajus.
Sēžot jaunajā Daugavpils tramvajā, nepamet sajūta, ka viss ir uztaisīts steigā un ar projektēšanu vagona iekšpusē nodarbojās santehniķis kopā ar sagādes daļas vadītāju. Ja jau pamanījāt muļķīgo fontu, tad kreisajā augšējā stūrī var papētīt moderno novērošanas iekārtu.«НЕ ПРИСЛОНЯТЬСЯ» ir uzpūsts ar pulverkrāsu, bet «NEATBALSTĪTIES» pielīmēts ar līmplēvi. Var sākt likt likmes, pēc cik ilga laika paliks tikai pulverkrāsa.
Katrā ziņā sanāca vilšanās. Protams, ir pozitīvi, ka tramvaji ir klusāki, grīda ir nedaudz zemāk un līdz ar to vieglāk ir iekāpt un izkāpt. Bet kopējais izpildījums ir švaks un paviršs. Iespējams, ka Rīgas Satiksme ir izlutinājusi, bet man gan vairāk šķiet, ka izlutinājusi ir nekrieviskā (domājot valsti, nevis tautību) attieksme pret produkta radīšanu.
Salīdzinājumam Daugavpils vecās Tatras tramvaja salons. Šie tramvaji savulaik tika nopirkti no Vācijas pilsētas Šverinas (Schwerin) un es tā arī neprotu no iekšpuses tos uz sitienu atšķirt no Rīgas Vagonbūves rūpnīcas tramvajiem, kas arī kursē Daugavpilī. Un acīgākie arī pamanīs, ka tramvaja pieturzīmes maršrutu numerācijā Rīgas Satiksmes jauno režģi ar cipariem pārspēja Daugavpils zirdzīga lieluma cipari.Gluži nejauši izdevās noķert Daugavpils vidējas paaudzes tramvaju ar zīmīgo numuru 112. Izliets glābšanas dienesta sliežu transportlīdzeklis. Pamanīju, ka biju to paguvis noķert arī pirms gada.Visi vecie, vidēji vecie, jaunie, klibie, slimie un veselie Daugavpils tramvaji atdusas šajā tramvaju depo Ķīmiķu ciematā (Daugavpils rajona nosaukums). Jānis Džimmijs Bižāns ilgi nevarēja saprast, kur tieši atrodas ieeja būvmateriālu veikalā.
Jā, un vēl interesants fakts. 2013. gadā Daugavpils pilsētas dome nolēma apvienot tramvaju un autobusu parkus, izveidojot uzņēmumu Daugavpils satiksme, kas tagad ir viens no lielākajiem pašvaldības uzņēmumiem. Un kāds paguva viņiem uztaisīt totāli debīlu loguci. Varbūt pasūtināja tajā pašā rūpnīcā, kur jaunos Daugavpils tramvajus?
Vedot uz bērnudārzu jauno paaudzi vai arī gaidot, kad Klāvs un Jānis Džimmijs būs gatavs doties no izglītības iestādes projām, pietiek laika tam, lai izpētītu visu, kas atrodas apkārt. Virs bērnu skapīšiem, ja vien tie nav bērnu veidotie darbi vai rēķini par kādu no pulciņiem, ik pa laikam parādās dažāda informatīvi–izklaidējošā literatūra bukletu formātā.
Bukleti paligsvecakiem.lv un Ģimene un TV.
Man nav grūti saprast bukleta «TV un ģimene» (*.pdf) dziļāko jēgu pat rēķinoties ar to, ka TV mūsu ģimenē nav. Tomēr rodas sajūta, ka šo «visnotaļ nepieciešamo palīdzību vecākiem» ir veidojuši cilvēki, kuri ikdienā strādā ar heroīnatkarīgajiem pēdējā stadijā un birojs viņiem atrodas Matīsa ielas policijas iecirknī.
Arī vizuāli daudz gaumīgāk veidotais buklets «paligsvecakiem.lv»(*.pdf) satura ziņā ir tikai kripatu baudāmāks.
Pārējo bērnudārza skapīšaugšu piedāvāto makulatūru par psiholoģisko traumatismu man bija slinkums ņemt uz darbu skenēšanai, bet priekšstatu tas rada. Bērni ir mūžīgā problēma, vecāki neprot ar bērniem apieties, viss ģimenes dzīvē ir pagalam slikti un tā tālāk.
Sāku klusiņām pa vienam tos bukletus stumt aiz skapīšiem spraugās, aizstājot ar paštulkotām publikācijām no Made by Joel lapas un skatos, ka tās ar apskaužamu regularitāti sāk pazust, lai pēc tam kopētā veidā parādītos uz kaimiņu grupiņas skapīšiem. Lai piedod bērnudārza direktore, bet iemācīties taisīt papīra pilsētu kopā ar bērnu man šķiet daudz vērtīgāks ieguvums ģimenei.
Patiesībā gribēju šo nopublicēt tad, kad bija pareizais datums, t.i., 28. oktobris, bet nebiju vēl no mammas sagaidījis fotogrāfijas.
Klāvs Bižāns. 3. diena.
25. oktobrī Bižānu ģimenē ienāca Klāvs Bižāns.
Jānis Džimmijs Bižāns. 3 gadi.
Trīs dienas vēlāk Jānis Džimmijs Bižāns svinēja 3 gadu jubileju. Diemžēl sanāca tā, ka jubileju Jānis sagaidīja bez vecākiem, toties ar vecmammu un vectēvu. Un lielais baļļuks kopā ar vecākiem Jānim arī spīd, tikai nedaudz vēlāk.
Īsāk sakot, sākam testēt touch screen iekārtu, kādas man nekad mūžā nav bijis (es pat iSūdus īsti lietot neprotu, kaut gan abos bāros man tie stāv interneta radio atskaņošanai). Varu vien pateikt to, ka šodien pirmā kontakta ievietošana man aizņēma tuvu 30 minūtēm, jo es vienkārši nespēju saprast, kā tas var būt, ka viss jābaksta ar pirkstu pa stiklu. Un vēl — ir aizdomas, ka nespēšu vēl kādu mēnesi pacelt klausuli vai piezvanīt pillā.
Areče arī vakara gaitā parādījās, ko ar to hujovinu var paveikt video jomā (neko nebakstīju, neko nelaboju, neko nemainīju, varbūt var vēl kaut ko paregulēt).
Nedaudz te pēdējā laikā mēģinu apgūt video rediģēšanas programmas. Pēdējais mēģinājums ir sanācis ne pārāk spīdošs varbūt no efektiņu viedokļa vai kaut kā tāda, toties iemācījos daudz vairāk mocīties ar video + audio kā arī rediģēt atsevišķus video gabaliņus.
Lūdzu, jūsu vērtējumam: Jānis Džimmijs Bižāns dauzās pie omes un vecmāmiņas ciemos.
P.S. Ķekatu dziesma gadījās pa rokai tāpēc, ka tūliņ tas būs aktuāli arī manam mazajam varonim.
Kaut kā sen nebiju stāstījis par Jāni Džimmiju Bižānu. Tad nu tā, aprīlī bijām Stokholmā. Jānis pirmo reizi izbaudīja braucienu ar prāmi un, tā vietā, lai mēs atpakaļ normāli aizlidotu, nācās izmantot atkal tā paša kretīniskā prāmja pakalpojumus. Vispār ar prāmjiem no Rīgas uz jebkurieni braukt neiesaku, ja vien nav laba kompānija, ar kuru seju aizliet ciet.
Jānis Džimmijs Bižāns 2010. gada aprīlī Stokholmā pirmo reizi brauc ar vilcienu.
Savukārt jūnijā jau otro reizi Jānis paciemojās Fontaine Palace viesmīlīgajās telpās Liepājā. Nu un ja jau Fontaine, tad jau pie instrumentiem.
Jānis Džimmijs Bižāns Fontaine Palace iemēģina Ulda Zariņa bungas.
